Court allows landlord's claim for overdue management fees and interest against tenant for breach of contract.

Lietas Nr. C29653514

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Madonā 2015.gada 13.februārī

Madonas rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētājs A.Stienis

ar sekretāri M.Goldbergu

2015.gada 13.februārī izskatīja atklātā tiesas sēdē Madonā, Avotu - 8, civillietu Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk tekstā SIA) „Rīgas

namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. B/ par parāda un līgumsoda piedziņu un

konstatēja:

2014.gada 10.novembrī Madonas rajona tiesā no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1 pantu saņemts

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasības pieteikums pret /pers. B/ par parāda un līgumsoda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka dzīvojamā māja /adrese/, ar 04.04.2000. pilnvarojuma līgumu Nr.128 par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu

nodota Rīgas pašvaldības bezpeļņas organizācijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/,

apsaimniekošanā. No 02.11.2004. tās nosaukums mainīts uz Rīgas pašvaldības sabiedrību ar ierobežotu atbildību (turpmāk tekstā Rīgas pašvaldības

SIA) /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/. Ar 29.12.2010. Rīgas pašvaldības SIA /Nosaukums A/ tika reorganizēta, saplūšanas ceļā

apvienojoties ar citām komercsabiedrībām, un reģistrēta komercreģistrā par SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/.

Saskaņā ar Komerclikuma 351.panta pirmo dalu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” atbild par visām Rīgas pašvaldības SIA /Nosaukums A/ saistībām.

Ar 20.04.2011. papildvienošanos Nr.DI-11-258-lī pie noslēgtajiem nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumiem ticis pagarināts

04.04.2000. pilnvarojuma līguma Nr.128 par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu termiņš, līdz 05.07.2011. ticis noslēgts dzīvojamo māju pārvaldīšanas

līgums Nr.RD-11-910-lī, ar ko prasītājs uzņēmies pārvaldīt dzīvojamo māju /adrese/.

/pers. B/ ar prasītāju, pamatojoties uz 30.10.1997. apliecību par īpašuma tiesībām uz /adrese/, kadastra numurs /numurs A/(turpmāk tekstā

dzīvoklis) līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, 10.11.1997. noslēdzis dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu (turpmāk tekstā

pārvaldīšanas līgums). Ar tā 1.punktu prasītājs apņēmies uzturēt un apsaimniekot dzīvojamās mājas kopīpašumu un mājai piesaistīto zemes gabalu,

savukārt atbildētājs apņēmies maksāt prasītājam ar dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu saistīto izdevumu daļu, kas proporcionāli atbilst

atbildētāja dzīvokļa lielumam, kā arī par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu. Papildus ar pārvaldīšanas līguma 3.2.apakšpunktu

atbildētājs apņēmies laicīgi un pilnā apjomā veikt šos maksājumus.

Saskaņā ar pārvaldīšanas līguma 3.4.apakšpunktu maksas par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, kā arī maksājumu par

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu, kavējuma gadījumā par katru nokavēto dienu atbildētājs maksā līgumsodu 0,15% apmērā no kopējās

parāda summas. Prasītājs aprēķina atbildētājam par katru nokavēto dienu līgumsodu 0,02% apmērā.

Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/ atbildētājam, pamatojoties uz 21.05.2007. pirkuma līgumu, 11.07.2007. nostiprinātas

īpašuma tiesības uz dzīvokli.

Prasītājs saskaņā ar pilnvarojuma līgumu veicis dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, apsaimniekošanu, norēķinājies ar pakalpojumu sniedzējiem par

atbildētājam sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem, bet atbildētājs pilnā apmērā nenorēķinājies ar prasītāju. Saskaņā ar Civillikuma 1651.pantu

parādnieka nokavējums ir saistības izpildīšanas prettiesīgs novilcinājums.

22.03.2013. prasītājs Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētu tiesas zemesgrāmatu nodaļā iesniedzis pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu

brīdinājumu kārtībā, kā arī veicis valsts nodevas apmaksu LVL 29,07 / EUR 41,36 apmērā.

Pamatojoties uz minēto, prasītājs lūdz piedzīt no /pers. B/ pamatparādu EUR 2754,76, līgumsodu EUR 184,75, valsts nodevu 352,32 un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70, kā arī noteikt prasītājam tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos procentus, tas ir, 6% gadā no piespriestās

pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

2015.gada 22.janvārī no prasītāja saņemti prasības pieteikuma grozījumi un pieaugumi. Tajos norādīts, ka pamatojoties uz Civilprocesa likuma

74.panta trešās daļas 3.punktu, prasītājs vēlas grozīt prasības priekšmetu, lūdzot tiesu piedzīt no atbildētāja parādu un likumiskos nokavējuma procentus.

Tātad prasītājs vēlas grozīt prasību, lūdzot piedzīt nevis līgumsodu, bet gan likumiskos nokavējuma procentus. Papildus norādīts, ka 10.11.1997. starp

pusēm tika noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums, bet Rīgas pašvaldības bezpeļņas organizācijas sabiedrības ar ierobežotu

atbildību /Nosaukums A/ (kā tiesību un saistību pārņēmējs ir prasītājs) apsaimniekošanā dzīvojamā mājas /adrese/, nodota tikai 04.04.2000.

Pamatojoties uz minēto, starp pusēm nav noslēgts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums, tāpēc atbildētāja pienākums norēķināties ar prasītāju izriet no:

- likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta astotā daļa nosaka prasītāja kā pašvaldības pilnvarnieka tiesības saņemt

maksu par atbildētājam sniegtajiem pakalpojumiem viņa privātīpašuma pārvaldīšanā un apsaimniekošanā;

- likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 31.12.2010.) 12.pants paredzēja atbildētāja kā dzīvokļa īpašnieka pienākumu atbilstoši viņa īpašumā

esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram norēķināties ar prasītāju par izdevumiem, kas saistīti ar dzīvokļa apsaimniekošanu, pārvaldīšanu, kā arī

par sniegtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu neatkarīgi no tā, vai atbildētājs ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai

un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības biedrs un vai ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu;

- Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 01.01.2011.) 10.pants nosaka atbildētāja pienākumu piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus,

maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.

Pamatojoties uz 20.01.2015. zemesgrāmatas nodalījuma izdruku dzīvokļa īpašumam /adrese/, atbildētājs joprojām ir tā īpašnieks.

Atbildētāja parāds kopš prasības celšanas ir pieaudzis.

Ņemot vērā 12.12.2014. rēķinu Nr.17261516/14121, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenamā summa ir EUR 3488,80, tai skaitā:

1) pamatparāds EUR 3265,14 par periodu 01.03.2009. - 01.01.2015.;

2) likumiskie nokavējuma procenti EUR 223,66 par periodu 10.10.2012. - 12.12.2014., tie aprēķināti, pamatojoties uz Civillikuma 1759.panta

1.punktu, 1762., 1765.panta pirmo daļu. Prasītājs paskaidro, ka tas līgumsoda korekciju uz likumiskajiem nokavējuma procentiem veicis 20.01.2015.,

tāpēc 12.12.2014. rēķinā norādīts nekorekts blakus prasījuma apmērs.

Atbildētājs iebildumus par izsniegtajiem rēķiniem neesot izteicis. Prasītājs atbildētāju nodrošina ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanas,

apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma Rīgā, /adrese/, lietošanu, šķēršļi pakalpojumu saņemšanai neesot

likti. Atbildētājs pie prasītāja nav vērsies ar iesniegumu par izlīguma noslēgšanu un neizrāda nekādu interesi par parāda apmēru.

Pamatojoties uz minēto, kā arī uz Komerclikuma 351.panta pirmo daļu, Civillikuma 3., 1402., 1587., 1651., 1716., 1717.panta otro daļu,

1759.panta 1.punktu, 1762., 1765.panta pirmo daļu, likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta astoto daļu, likuma „Par

dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 31.12.2010.) 12.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 01.01.2011.) 10.pantu, Civilprocesa likuma 34.panta pirmās

daļas 1.punkta b) apakšpunktu, 35.panta pirmās daļas 1.punktu, 36.panta otro daļu, 39.pantu, 41.panta pirmo daļu, 74.panta otrās daļas 6., 7.punktu,

74.panta trešās daļas 3.punktu, 93.pantu, 128.pantu, lūdz tiesu piedzīt no /pers. B/ par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” parādu EUR 3265,14,

likumiskos nokavējuma procentus EUR 223,66, visus samaksātos tiesāšanās izdevumus, tai skaitā valsts nodevu EUR 352,32, ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus EUR 4,70, samaksu veicot uz bankas norēķinu kontu: AS „DNB banka”, LV63RIKO0002013197596, kā arī atzīt SIA „Rīgas

namu pārvaldnieks” tiesības saņemt no /pers. B/ likumiskos procentus, tas ir, 6% gadā no piespriestās pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai).

Prasītājs un atbildētājs uz tiesas sēdi nebija ieradušies.

2015.gada 22.janvārī tiesā no SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” saņemts iesniegums, kurā izteikts lūgums lietu skatīt bez prasītāja pārstāvja

piedalīšanās tiesas sēdē.

Atbildētājam adresētie dokumenti nosūtīti uz deklarēto dzīvesvietu saskaņā ar Civilprocesa likuma nosacījumiem, līdz ar to uzskatāms, ka saskaņā

ar iepriekšminētā likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktu, otro daļu /pers. B/ ir paziņots par lietas izskatīšanu tiesas sēdē. Atbildētājs nav paziņojis par

neierašanās iemesliem un neesot lūdzis atlikt lietas izskatīšanu. Pie šādiem apstākļiem tiesas saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu atzīst

par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāja klātbūtnes.

Novērtējusi lietā esošos pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasītāja prasība ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā un izskatāma bez pušu

piedalīšanās tiesas sēdē.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

2014.gada 7.aprīļa Uzņēmumu reģistra izziņa Nr.7-3-55517 (l.lp.18) apstiprina, ka 2010.gada 29.decembrī notikusi reorganizācija, apvienojot

komercsabiedrības, tajā skaitā Rīgas pašvaldības SIA /Nosaukums A/, un izveidojot SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”. Atbilstoši Komerclikuma

335.panta piektās daļas noteikumiem, apvienošanas gadījumā pievienojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet iegūstošajai sabiedrībai.

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” kā Rīgas pašvaldības SIA /Nosaukums A/ saistību un tiesību pārņēmēja saskaņā ar 2000.gada 4.aprīļa

pilnvarojuma līgumu Nr.128 par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu (l.lp.11-17), 2011.gada 20.aprīļa papildvienošanos Nr.DI-11-258-lī pie

noslēgtajiem nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumiem (l.lp.19-21) un 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu

Nr.RD-11-910-lī (l.lp.22-29) apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

No lietas materiāliem pievienotā 1997.gada 10.novembra dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma (l.lp.30-36) redzams, ka tas

noslēgts starp Latgales priekšpilsētas Namu pārvaldi „Pļavnieki” kā mājas pārvaldnieku un /pers. B/ kā dzīvokļa īpašnieku par to, ka mājas pārvaldnieks

apņemas uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju, savukārt dzīvokļa īpašnieks apņemas segt mājas pārvaldniekam visus izdevumus, kas saistīti

dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, proporcionāli viņa dzīvokļa lielumam atbilstoši izdevumu daļai.

Ar lietas esošo zemesgrāmatas informāciju par īpašumu pierādās /pers. B/ īpašuma tiesības uz dzīvokli /adrese A/, 68 m2 platībā no 11.07.2007.,

(l.lp.68).

Atbilstoši Civillikuma 1652.panta 3.punktam parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas

nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Tiesa secina, ka starp pusēm noslēgts līgums, kuru daļā par norēķinu veikšanu atbildētājs nav izpildījis. /pers. B/ nav veicis maksājumus atbilstoši

līguma noteikumiem, par ko liecina prasītāja sastādītie piedzenamās summas aprēķini (l.lp.41-44, 70-72), SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” izrakstītie

rēķini dzīvoklim /adrese/ (l.lp.40., 69).

Tiesa uzskata, ka izskatot prasību, uz prasītāja prasījumu piemērojams likums Par dzīvokļu īpašumu 10.panta 1., 2. un 3.punkts, kuri nosaka, ka

dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā

noteiktajā kārtībā un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens,

kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Ar pierādījumiem lietā: 04.04.2000. pilnvarojuma līgums Nr.128 par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, 04.04.2000. pielikums Nr.1

(nekustamā īpašuma – ēku un būvju nodošanas – pieņemšanas akts) pilnvarojuma līgumam Nr.128, 07.04.2014. Uzņēmumu reģistra izziņa Nr.7-3-

55517, 20.04.2011. papildvienošanās Nr.DI-11-258-lī pie noslēgtajiem nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumiem, 05.07.2011.

dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums Nr.RD-11-910-lī, pielikums Nr.1 05.07.2011. dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumam Nr.RD-11-910-lī (SIA

„Rīgas namu pārvaldnieks” pārvaldīšanā nodoto dzīvojamo māju saraksts), 10.11.1997. dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums,

10.11.1997. dzīvokļa nodošanas un pieņemšanas akts, apliecības par īpašuma tiesībām uz dzīvokli līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas nodalījuma noraksts, 02.05.2013. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu

nodaļas lēmums (l.lp.11-39), 12.12.2014. rēķins Nr.17261516/14121 (l.lp.69), piedzenamās summas aprēķins (l.lp.70-73), tiek pierādīts prasītāja

prasījuma tiesības.

No prasītāja iesniegtajiem prasības pieteikuma grozījumiem par pieauguma pievienošanu civillietā, tiesa secina, ka līdz lietas izskatīšanas brīdim ir

pieaudzis parādu apmērs. No lietas materiāliem pievienotā parāda atšifrējuma redzams, ka atbildētāja parāds par laika periodu no 01.03.2009. līdz

01.01.2015. aprēķināts EUR 3265,14. (l.lp.70-72).

Atbildētājs atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta prasībām, nav iesniedzis tiesai pierādījumus, kas dotu pamatu apšaubīt parāda aprēķinā

norādīto, ka atbildētājs nav veicis maksājumus par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu.

Tāpat tiesai nav iesniegtas ziņas, kas dotu pamatu apšaubīt prasītāja apgalvojumu, ka prasītājs ir nodrošinājis atbildētāju uzturēt un apsaimniekot

dzīvojamo māju. Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasītāja veiktais parāda aprēķins ir pamatots. Līdz ar to prasība par parāda piedziņu EUR

3265,14 apmērā par laiku no 01.03.2009. līdz 01.01.2015. ir pamatota un apmierināma.

Prasītājs aprēķinājis un lūdz piedzīt no atbildētāja nokavējuma procentus par laika periodu no 10.10.2012. līdz 12.12.2014. EUR 223,66 apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1946.pantu procenti par aizdevumu dodami tad, ja tie bijuši tieši atrunāti, vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Civillikuma 1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Atbilstoši minētā likuma 1756.pantam pienākums maksāt procentus

pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1759.panta 1.punkts nosaka, ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas uz likuma

pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, un šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

1997.gada 10.novembra dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma 3.punkts nosaka dzīvokļa īpašnieka maksājumu kārtību,

savukārt 5.punkts nosaka dzīvokļa īpašnieka pienākumus un tiesības. No parāda aprēķiniem redzams, ka atbildētājs nav veicis maksājumus līgumā

noteiktajā kārtībā un apmērā, pieļaujot nokavējumu, kas dod tiesības prasītājam pieprasīt nokavējuma procentu samaksu.

Atbilstoši Civillikuma 1.pantam, tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības.

Ņemot vērā lietas materiālus un prasības pieteikumā norādīto, nav pamata atzīt, ka atbildētājs savas saistības izpildījis laicīgi un saistību izpildes

termiņš nav nokavēts. Atbildētājam bija jāievēro līgumā noteikto samaksas veikšanas kārtība un termiņi, lai izvairītos no līgumā noteiktā nokavējuma

procentu maksāšanas ienākuma vispār. Atbildētājs nav pildījis savus dzīvokļa īpašnieka pienākumus. Tādejādi tiesa nekonstatē tādus apstākļus, kas

atbilst Civillikuma 1657.pantam būtu vērtējami kā pamats atbildētāja atsvabināšanai no nokavējuma sekām.

Nokavējuma procentu mērķis pretēji līgumsoda mērķim nav sodīt, bet gan mudināt pildīt saistības, tomēr nokavējuma procenti ir kompensācija par

saistību nepienācīgu izpildi.

Līdz ar to, prasītājs pamatoti ir aprēķinājis nokavējuma procentus EUR 223,66 par laika periodu no 10.10.2012. līdz 14.07.2014., kas lietā tiek

pierādīts ar lietā esošo nokavējuma procentu aprēķinu (l.lp.73) un piedzenamās summas aprēķinu (l.lp.70).

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu apmierināms prasītāja lūgums par tiesībām saņemt no atbildētāja 6% gadā no parāda summas

par laiku līdz sprieduma izpildei, aprobežojot procentu pieauguma apmēru ar pamatparāda summu EUR 3265,14.

Atbildētājs pretenzijas pret parāda apmēru un nokavējuma procentiem nav izteicis, līdz ar to atzīstams, ka parādniekam ir pienākums izpildīt savas

saistības, kā tas noteikts norādītajā Civillikuma 1587.pantā.

Apmierinot prasību no atbildētāja saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu piedzenami prasītāja samaksātie tiesas izdevumi – valsts

nodeva EUR 352,32 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70, kas pierādās ar lietā esošajiem maksājuma izdevumiem (l.lp.8-10).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem, atbildētājam nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 190.-193., 195., 199.pantiem, tiesa

nosprieda:

apmierināt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasību pilnā apmērā.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, parādu

par laika periodu no 01.03.2009. līdz 01.01.2015. EUR 3265,14, nokavējuma procentus par laika periodu 10.10.2012. līdz 12.12.2014. EUR 223,66,

valsts nodevu EUR 352,32 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70, kopā EUR 3488,80 (trīs tūkstoši četri simti astoņdesmit astoņi euro un

80 centus), samaksu veicot uz bankas norēķinu kontu: AS „DNB banka”, LV63RIKO0002013197596.

Atzīt prasītāja tiesības saņemt no /pers. B/ 6% (seši procenti) gadā par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai), aprobežojot procentu

pieauguma apmēru ar pamatparāda summu EUR 3265,14.

Noteikt atbildētājam termiņu labprātīgai sprieduma izpildei desmit dienas no dienas, kad spriedums stājies likumīgā spēkā.

Par spriedumu 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Madonas rajona tiesā var iesniegt apelācijas sūdzību.

Tiesnesis A.Stienis