Court dismisses asylum claim for Cameroonian citizen, finding no specific persecution risk despite general conflict.

Lietas arhīva Nr. A42-00728-24

ECLI:LV:ADRJVTN:2024:0116.A420235923.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Valmierā 2024.gada 16.janvārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis G.Ploriņš,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ (/pers. A/) pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta

izdošanu, ar kuru viņam piešķirtu bēgļa vai alternatīvo statusu Latvijas Republikā.

Aprakstošā daļa

[1] 2023.gada 12.maijā Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldē saņemts pieteicēja Kamerūnas Republikas pilsoņa /pers. A/ iesniegums par bēgļa

vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā. Sākotnēji pieteicējs norādīja, ka patvērumu lūdz Kamerūnā notiekošās karadarbības dēļ, kas

apdraudot viņa veselību un dzīvību. Arī sākotnējā intervijā pieteicējs norādīja uz mītnes zemē notiekošo karadarbību kā sava patvēruma motīvu,

papildinot, ka šī karadarbība vairākkārtīgi radījusi draudus viņa dzīvībai, vienreiz no sprādziena publiskā vietā viņš guvis traumas. Savukārt personiskajā

intervijā pieteicējs norādīja, ka viņu meklējot un gribot nogalināt dumpinieku grupējums, kura vadoņa apcietināšanā esot piedalījies pieteicēja tēvs.

Ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – pārvalde) Patvēruma lietu nodaļas 2023.gada 28.septembra lēmumu Nr.1021/PLN/2023

(turpmāk – lēmums) pieteicējam atteikts piešķirt bēgļa un alternatīvo statusu Latvijas Republikā. Šāda lēmuma pamatā ir pārvaldes secinājumi, ka

pieteicējs nav sniedzis informāciju, ka viņš savā izcelsmes valstī būtu saskāries, vai atgriežoties varētu saskarties ar vajāšanu, kas saistīta ar viņa rasi,

reliģiju, tautību, politiskajiem uzskatiem vai piederību noteiktai sociālajai grupai, kā arī nav pamata uzskatīt, ka pieteicējs pēc atgriešanās Kamerūnā

varētu tikt pakļauts smagam kaitējumam, viņam draudētu spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša attieksme, necilvēcīga vai pazemojoša sodīšana.

[2] Nepiekrītot arī lēmumam, pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā, pārsūdzot to pilnā apmērā un norādot sekojošus argumentus.

Pārvalde nav objektīvi un pareizi izvērtējusi ne tos apstākļus, kas saistīti ar vispārējo nedrošo un draudīgo situāciju pieteicēja pilsonības valstī, ne

viņa norādītos individuālos apstākļus saistībā ar dzīvības apdraudējumu Kamerūnā. Savukārt patvēruma atteikums un tam sekojoša izraidīšana šādā

situācijā ir pretrunā Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 2. un 3.pantam.

Pieteicēja tēvs (/pers. B/) strādāja Kamerunā par projektu kontrolieri un cieši sadarbojās ar valdību jautājumos, kas bija saistīti ar separātistu

notveršanu un sodīšanu. Tā kā pieteicēja ģimene bija pret Kamerūnā pastāvošās varas gāšanu, Ambazonijas valsts izveidošanu un citām separātistu

radikālajām idejām, tad vajāšanas draudi no dumpinieku puses pastāvēja vienmēr, bet īpaši tie kļuva reāli tad, kad tēvs parakstīja pavēli par kāda

ambazonieša līdera apcietināšanu un sodīšanu. Līdz tēva nāvei 2021.gadā pieteicējam vēl bija kaut kādas garantijas un valdības atbalsts saistībā ar tēva

amatu, taču pēc tēva nāves ne pieteicēju, ne viņa ģimeni neviens vairs neaizsargāja. Sākās izsekošana, draudi un vajāšana. 2022.gada maijā separātisti

uzbruka pieteicēja brālim /pers. C/, proti, uz viņu tika šauts no garāmbraucošas automašīnas brīdī, kad viņš kāpa savā automašīnā. Pieteicējs ir

pārliecināts, ka uzbrukums brālim bija saistīts tikai un vienīgi ar tēva amatu un pieņemto lēmumu par dumpinieku līdera sodīšanu. Pieteicējs vairākkārt

laika periodā no 2022.gada janvāra līdz jūnijam saņēma draudus pa telefonu zvanu un īsziņu veidā. Nepazīstami cilvēki pieteicējam zvanīja un draudēja,

ka atriebs savu vadoni un viņu ar brāli nogalinās. Tādējādi pieteicējs dzīvoja nepārtrauktās bailēs un stresā. Kamerūnas varas iestādes pateica, ka nav

spējīgas viņu aizsargāt, jo ambazonieši ir labi apbruņots un organizēts grupējums, kas skaitliski pārsniedz tūkstoš kaujinieku un viņu darbības teritorija

aptver visu Kamerūnu. Aktīvāki dumpinieki ir valsts ziemeļrietumos, taču viņu grupējumi un atbalstītāji principā ir visur, ieskaitot lēmējvaras un izpildvaras

iestādes. Šādā situācijā pieteicējs bija spiests pamest savu sievu /pers. D/ un sešus gadus veco dēlu /pers. E/ un bēgt no Kamerūnas, lai viņa dēļ neciestu

ģimene, jo tieši viņš un viņa brālis bija separātistu atriebības galvenie mērķi. Ja viņš atgrieztos Kamerūnā un dumpinieki par to uzzinātu, viņš tiktu

nogalināts.

Ņemot vērā apdraudējumu, pieteicējs nav dienējis armijā, ar ieročiem rīkoties neprot un kā miermīlīgs cilvēks nespēj aizstāvēt ne sevi, ne savu

ģimeni pret šāda apmēra agresiju. Pieteicējam nav kādu reālu iespēju pretoties šai skaitliski lielajai, labi apbruņotajai un koordinētajai bandītiskai

organizācijai, kuras slepenie atbalstītāji un sponsori ir pat valdošās varas pārstāvju vidū. Kamerūnā pieteicējam nav kur noslēpties vai paglābties no

ambazoniešiem.

[3] Pārvalde savā rakstveida paskaidrojumā tiesai norāda, ka pieteicēja pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt sekojošu apsvērumu dēļ. Pieteicēja

sniegtās ziņas kopš patvēruma pieprasīšanas procedūras sākuma līdz šim ir pretrunīgas, līdz ar to kopumā nav ticamas, kas norāda, ka pieteicējs

ļaunprātīgi izmanto savas tiesības. Pieteicēja sniegtā informācija norāda uz pieteicēja vēlmi mākslīgi radīt apstākļus (sagrozot faktus), kas varētu radīt

iespaidu par viņa vajāšanu izcelsmes valstī Kamerūnā. Tāpat šāda pieteicēja rīcība liecina par to, ka patiesībā viņa patvēruma pieprasīšanas iemesli ir citi,

un pieteicējs savā izcelsmes valstī Kamerūnā netika pakļauts vajāšanai Patvēruma likuma izpratnē.

Piemēram, savā 2023.gada 10.novembra paskaidrojumā pieteicējs nonācis pretrunā pats ar saviem iepriekšējiem apgalvojumiem, norādot, ka viņa

tēvs esot strādājis par projektu kontrolieri un cieši sadarbojies ar valdību jautājumos, kas saistīti ar separātistu notveršanu, kā arī norādot, ka līdz viņa

tēva nāvei 2021.gadā viņam esot bijušas drošības garantijas un valdības atbalsts saistībā ar tēva amatu. Pārvalde vērš tiesas uzmanību, ka 2023.gada

28.jūnijā patvēruma meklētāja personiskajā intervijā pieteicējs pārvaldei sniedzis ziņas, ka viņa tēvs esot bijis armijā un ka tēvam vienmēr esot izdevies

izvairīties no dumpiniekiem un paslēpties. Līdz ar to, pārvaldes ieskatā, pieteicēja 2023.gada 10.novembra paskaidrojumā norādītais, ka viņa tēvs esot

parakstījis pavēli par kāda ambazoniešu līdera apcietināšanu un sodīšanu, neiztur kritiku.

Pieteicēja lietas apstākļi kopš lēmuma pieņemšanas brīža nav mainījušies, attiecīgi visu viņa sniegto informāciju pārvalde ir vērtējusi, pieņemot

lēmumu. Pieteicējs savā 2023.gada 10.novembra paskaidrojumā arī pats faktiski apstiprina, ka lietas apstākļi nav mainījušies, jo pagaidām viņam neesot

pierādījumu, ko iesniegt tiesai, ja tādus iegūs, tos nosūtīs tiesai līdz 2023.gada 4.decembrim. Pārvalde kritiski vērtē pieteicēja 2023.gada 10.novembra

paskaidrojumā norādīto, ka viņš nevarot atgriezties Kamerūnā, jo dumpinieki viņu atrastu un nošautu. Pārvalde norāda, ka 2023.gada 28.jūnijā

patvēruma meklētāja personiskajā intervijā un 2023.gada 24.maijā patvēruma meklētāja pārrunu un sākotnējās intervijas anketā pie patvēruma motīviem

pieteicējs norādījis, ka mītnes zemē Kamerūnā notiek karadarbība un viņa dzīvību apdraudot sprādzieni publiskās vietās. Pārvalde vērš tiesas uzmanību,

ka ne 2023.gada 28.jūnijā patvēruma meklētāja personiskajā intervijā, ne 2023.gada 24.maijā patvēruma meklētāja pārrunu un sākotnējās intervijas

anketā pieteicējs nav norādījis konkrētu informāciju par iespējamo viņa meklēšanu un dumpinieku grupējuma vēlmi pieteicēju nogalināt. Tādējādi nav

konstatējami tādi apstākļi, kas liecinātu par būtiska kaitējuma rašanās draudiem pieteicējam Kamerūnā, nav pamata uzskatīt, ka pastāvētu necilvēcīgas un

pazemojošas attieksmes risks Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 4.panta nozīmē. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka pieteicējam varētu rasties

būtisks kaitējums vai zaudējumi.

[4] Savā papildu paskaidrojumā pieteicējs norādījis, ka pārvalde lēmumu un arī paskaidrojumu balstījusi uz viņa intervijām, meklējot un izceļot

pretrunas viņa stāstītajā ar mērķi mazināt ticamības pakāpi viņa teiktajam. Šāda taktika neatbilst objektīvās izmeklēšanas principam, ar piebildi, ka

pašsaprotams ir tas, ka cilvēkam bēgļa gaitās nav reāli iespējams ne iesniegt visus nepieciešamos pierādījumus, ne savu teikto apstiprināt ar kādu

liecinieku liecībām, kuri dzīvo Kamerūnā. Sākotnējās intervijās pieteicējam neviens neizskaidroja to, ka visam, ko stāsta, ir tik liela un izšķiroša nozīme.

Ja viņš to būtu zinājis un kāds viņam to būtu uzreiz izskaidrojis, tad būtu vairāk un sīkāk pastāstījis par tiem iemesliem, kuru dēļ bija spiests pamest savu

dzimteni. Tāpat pieteicējs norāda, ka nesaskata pretrunas savās liecībās, jo 2023.gada 28.jūnija intervijā norādījis, ka viņa mirušais tēvs esot bijis armijā

un viņam izdevies izvairīties no dumpiniekiem un paslēpties, savukārt 2023.gada 10.novembra paskaidrojumā norādījis, ka viņa tēvs strādājis par

projektu kontrolieri un cieši sadarbojies ar valdību jautājumos, kas saistīti ar separātistu notveršanu. Tāpat, interpretējot jēdzienu „politiskie uzskati”,

nevar aprobežoties tikai ar to faktu, ka pieteicējs personiski nav bijis politiski aktīvs. Šis jēdziens skatāms kontekstā ar informāciju par viņa mirušā tēva

darbību un valdības opozicionāru pretdarbību ar mērķi kaitēt pieteicēja ģimenei.

[5] Pārbaudot lietas materiālus, tiesa atzīst, ka lietā iegūtie pierādījumi ir pietiekami lietas izspriešanai, tādējādi lieta atbilstoši Patvēruma likuma

49.panta otrajai daļai tiek skatīta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[6] Saskaņā ar Patvēruma likuma 37.panta pirmo daļu uz bēgļa statusu var pretendēt trešās valsts valstspiederīgais, kas, pamatoti baidoties no

vajāšanas sakarā ar viņa rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai viņa politiskajiem uzskatiem, atrodas ārpus valsts, kuras

valstspiederīgais viņš ir, un nespēj vai šādu baiļu dēļ nevēlas pieņemt savas valstspiederības valsts aizsardzību, vai bezvalstnieks, kurš, būdams ārpus

savas agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsts, tādu pašu iemeslu dēļ nespēj vai nevēlas tajā atgriezties un uz kuru neattiecas šā likuma 45.panta nosacījumi.

Saskaņā ar Patvēruma likuma 38.panta pirmo daļu par vajāšanu atzīstamas: 1) darbības, kas sava rakstura vai biežuma dēļ ir pietiekami smagas, lai radītu

smagu cilvēka pamattiesību pārkāpumu; 2) vairākas darbības, arī cilvēktiesību pārkāpumu kopums, kas ir pietiekami smags, lai ietekmētu indivīdu šā

panta pirmās daļas 1.punktā minētajam veidam līdzīgā veidā. Savukārt saskaņā ar Patvēruma likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu pārvaldes

priekšnieka pilnvarota amatpersona, izvērtējot vajāšanas iemeslus, ņem vērā patvēruma meklētāja politiskos uzskatus vai viedokli par šā likuma 42.pantā

minētajiem iespējamiem vajātājiem un viņu politiku neatkarīgi no tā, vai patvēruma meklētājs rīkojies saskaņā ar savu viedokli.

Lai atzītu, ka personai ir tiesības uz bēgļa statusu, nepietiek, ka persona apgalvo, ka viņa baidās no vajāšanas. Šādām bailēm ir jābūt pamatotām.

Novērtējot, vai bailes ir objektīvi pamatotas, ir jāanalizē situācija valstī, no kuras persona bēg, kā arī jāvērtē pieteicēja sniegto paskaidrojumu ticamība

(sk. UN High Commissioner for Refugees, Advisory Opinion by UNHCR on the Interpretation of the Refugee Definition, 23 December 2004,

http://www.unhcr.org/refworld/docid/4551c0374.html).

Savukārt atbilstoši Eiropas Patvēruma atbalsta biroja izdotajam pētījumam „Pierādījumu un uzticamības novērtējums kopējās Eiropas patvēruma

sistēmas kontekstā” (pieejams vietnē: https://www.easo.europa.eu/sites/default/files/EASO%20

Evidence%20and%20Credibility%20Assesment_JA_EN_0.pdf) par uzticamības vērtējuma kritērijiem var būt: iekšējā un ārējā konsekvence,

pietiekama detalizācijas pakāpe, ticamība (minētā pētījuma 4.5.sadaļa). Ar iekšējo konsekvenci jāsaprot patvēruma meklētāja sniegto faktu kopējā

saturiskā saskaņotība un vienotība. Ārējā konsekvence savukārt nozīmē patvēruma meklētāja stāstītā atbilstību vispārīgi zināmajai informācijai, tostarp

izcelsmes valsts informācijai un citiem lietā esošajiem pierādījumiem. Tāpat attiecībā uz patvēruma lūgumu ir sagaidāms, ka tas būs pamatots un

pietiekami detalizēts, vismaz attiecībā uz tiem faktiem, kas ir šā lūguma pamatā. Patvēruma meklētāja stāstījuma ticamība nozīmē to, ka tam jābūt

saprātīgam un iespējamam, kā arī nedrīkst būt pretrunā ar lietā esošo specifisko un vispārējo informāciju.

[7] No lietas materiāliem konstatējams, ka: 1) 2023.gada 8.maijā pieteicējs aizturēts Lietuvā kopā ar vēl diviem citiem Kamerūnas pilsoņiem; 2)

2023.gada 12.maijā pieteicējs pārņemts Latvijā no Lietuvas un tajā pašā dienā viņš iesniedza iesniegumu par patvēruma pieprasīšanu Latvijā; 3)

pieteicēja rīcībā ir Kamerūnas pilsoņa pase Nr./numurs/, izdota 2023.gada 14.martā un derīga līdz 2028.gada 14.martam, kurā ielīmēta Krievijas

Federācijas vienreizējā tūrisma vīza Nr./numurs/, derīga no 2023.gada 28.marta līdz 2023.gada 26.aprīlim, kā arī redzams 2023.gada 14.aprīļa zīmogs

par izceļošanu no Kamerūnas, Duālās lidostas un 2023.gada 15.aprīļa zīmogs par ieceļošanu Krievijā; 4) 2023.gada 12.jūnijā pārvaldes Patvēruma lietu

nodaļā pieņemts lēmums Nr.502/PLN/2023 „Par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai”, ar kuru patvēruma meklētāja iesniegums pieņemts izskatīšanā; 5)

2023.gada 28.jūnijā notika pārvaldes Patvēruma lietu nodaļas vecākās referentes personiskā intervija ar pieteicēju; 6) 2023.gada 19.septembrī pieteicējs

bez iepriekšēja brīdinājuma atstāja Patvēruma meklētāju centru /Nosaukums A/; 7) 2023.gada 21.septembrī patvēruma meklētājs pārņemts Latvijā no

Igaunijas un izmitināts Patvēruma meklētāju centrā /Nosaukums B/.

2023.gada 12.maija iesniegumā par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu pieteicējs norādījis, ka patvērumu pieprasa sakarā ar karadarbību savā

mītnes zemē (Kamerūnā), kur viņa dzīvība un veselība ir apdraudēta. Arī 2023.gada 24.maijā veiktajā sākotnējā intervijā pieteicējs norādījis, ka viņa

patvēruma motīvi ir mītnes zemē notiekošā karadarbība, kas vairākkārtīgi radījis draudus viņa dzīvībai, vienreiz no sprādziena publiskā vietā pieteicējs

guvis traumas. Savukārt 2023.gada 28.jūnijā notikušajā personiskajā intervijā ar pārvaldes Patvēruma lietu nodaļas vecāko referenti viņš jau norādīja, ka

Kamerūnā notiekošo īsti par karu saukt nevarot, bet esot dumpinieku grupējums – ambozonieši, kas cenšas pārņemt varu valstī. Pieteicēju tad arī

meklējot šis grupējums, jo viņu vadoņa apcietināšanā, kas notikusi aptuveni 2017.-2018.gadā, esot piedalījies pieteicēja tēvs, kurš bijis armijā un cīnījies

pret dumpiniekiem. Neskatoties uz to, ka pieteicēja tēvs miris dabiskā nāvē 2021.gada jūnijā, dumpinieki uzskatot, ka atriebība par viņu vadoņa

apcietināšanu jāvērš arī pret pieteicēja tēva radiniekiem, kuriem jāmirst. Tādēļ pieteicējs un viņa vecākais brālis visu laiku bēguļojuši. Brālis bijis sašauts

plecā, arī pieteicējs esot cietis, gūstot ievainojumu (kontūziju) sprādzienā publiskā pasākuma laikā Kamerūnas galvaspilsētā.

Novērtējot pieteicēja sniegto informāciju par patvēruma pieprasīšanas motīviem, pārvalde pamatoti secinājusi, ka pieteicējs nav sniedzis informāciju

par to, ka viņš savā izcelsmes valstī būtu saskāries, vai atgriežoties varētu saskarties ar vajāšanu, kas saistīta ar viņa rasi, reliģiju, tautību, politiskajiem

uzskatiem vai piederību noteiktai sociālajai grupai. Turklāt norādes uz minētajiem apstākļiem nav konstatējamas arī tiesai sniegtajos paskaidrojumos.

Kaut arī pieteicējs 2023.gada 13.decembra paskaidrojumā norādījis uz jēdziena „politiskie uzskati” interpretāciju, kurā būtu ietverama arī viņa tēva

darbība un opozicionāru pretdarbība, tomēr pats pieteicējs nemaz nav minējis par sava tēva politisko aktivitāti. Tā vietā pieteicējs kā tēva vajāšanas

iemeslu norādījis atriebību par viņa dalību ambozoniešu vadoņa apcietināšanā, kas pati par sevi, ja šāds fakts tiešām būtu konstatējams, neliecina par

pieteicēja tēva politisko aktivitāti. Turklāt lietā nav pierādījumu ne par pieteicēja tēva politisko aktivitāti, ne par viņa dalību ambozoniešu vadoņa

apcietināšanā 2017.-2018.gadā, ne arī par pašu vadoņa apcietināšanu (šie apstākļi nav konstatējami arī no pieteicēja iesniegtajiem fotouzņēmumiem).

Tādējādi pārvalde arī pamatoti secinājusi, ka tai nav pamata piešķirt pieteicējam bēgļa statusu atbilstoši Patvēruma likumā noteiktajiem šī statusa

piešķiršanas nosacījumiem.

[8] Saskaņā ar Patvēruma likuma 32.panta pirmo daļu patvēruma lietā jāizmanto precīza un aktualizēta informācija no dažādiem avotiem par

vispārējo situāciju patvēruma meklētāja izcelsmes valstī. Konkrētajā gadījumā tiesa izmanto pārsūdzētajā lēmumā iekļauto informāciju saistībā ar

vispārējo politisko situāciju Kamerūnā un pieteicēja minēto dumpinieku grupējumu – ambozoniešiem.

Iepazīstoties ar aktuālo izcelsmes valsts informāciju, tiesa konstatē, ka 2016.gadā angļu valodā runājošie juristi, studenti un skolotāji Kamerūnā

sāka protestēt pret savas kultūras marginalizāciju, izraisot vardarbīgas drošības spēku represijas. 2017.gada oktobrī angļu valodā runājošie separātisti

pasludināja savu neatkarību un izveidoja jaunu valsti Ambazoniju, kas atradusies Kamerūnas ziemeļrietumu un dienvidrietumu reģionos, kurus pārsvarā

apdzīvo valsts angliski runājošie iedzīvotāji. Kopš tā laika notiek bruņotu separātistu un Kamerūnas drošības spēku sadursmes, kā rezultātā abas

konfliktā iesaistītās puses veic uzbrukumus civiliedzīvotājiem (Global Centre for the Responsibility to Protect (Author), published by ReliefWeb:

R2P Monitor, Issue 64, 1 March 2023, 2 March 2023, pieejams: ttps://www.globalr2p. org/publications/r2p-monitor-issue-64-1-march-2023/

(skatīts: 15.01.2024.)).

Tādējādi kopš 2016.gada ir gājuši bojā vairāk nekā 6000 cilvēku. Kamerūnas drošības spēki ir veikuši slepkavības, kā arī plaši izplatīta ir seksuāla

un ar dzimumu saistīta vardarbība. Angliski runājošo iedzīvotāju ciemati tika nodedzināti. Savukārt tos, kurus turēja aizdomās par saiknēm ar

separātistiem, patvaļīgi aizturēja un spīdzināja. Arī separātisti arvien biežāk kļūst vardarbīgi, nogalinot, nolaupot un terorizējot iedzīvotājus. Kopš

2022.gada sākuma Kamerūnas valdība ir palielinājusi savu spēka operāciju skaitu pret bruņotajiem separātistiem. 2023.gada 2.janvārī Kamerūnas

bruņotie spēki izvietoja savu karaspēku Oku, Kumboo un Kakiri reģionos netālu no Nigērijas robežas. Savukārt separātisti veikuši uzbrukumus

kopienām, kuras turēja aizdomās par sadarbību ar Kamerūnas valdību (Global Centre for the Responsibility to Protect (Author), published by

ReliefWeb: R2P Monitor, Issue 64, 1 March 2023, 2 March 2023, pieejams: ttps://www.globalr2p.org/publications/r2p-monitor-issue-64-1-

march-2023/ (skatīts: 15.01.2024.)).

Bruņotie grupējumi turpina veikt uzbrukumus ciematos, nogalinot un nolaupot desmitiem civiliedzīvotāju. Pēc 2022.gada 2.jūlijā notikušā

uzbrukuma, kurā gāja bojā divi civiliedzīvotāji, Madas slimnīca Logone-et-Chari departamentā tika slēgta uz vairākiem mēnešiem, neļaujot tūkstošiem

cilvēku piekļūt veselības pakalpojumiem (Amnesty International (Author): Amnesty International Report 2022/23; The State of the World's

Human Rights; Cameroon 2022, 27 March 2023, pieejams: https://www.ecoi.net/en/document/2089442.html (skatīts: 15.01.2024.)). Ir ziņojumi

par pārkāpumiem, kas saistīti ar notiekošo krīzi Ziemeļrietumu un Dienvidrietumu reģionos, kur valdības spēki sadūrās ar separātistiem. Pārkāpumi

ietvēra gan valdības spēku, gan bruņotu separātistu grupu veiktas slepkavības un nolaupīšanas. Turklāt bija ziņojumi par Boko Haram un ISIS-WA

veiktajām slepkavībām un nolaupīšanām Tālo Ziemeļu reģionā (US Department of State (Author): 2022 Country Report on Human Rights

Practices: Cameroon, 20 March 2023, pieejams: https://www.ecoi.net/en/document/ 2089132.html (skatīts: 15.01.2024.)).

Tādējādi vispārīgi pieteicēja raksturotā situācija Kamerūnā atbilst ziņojumos minētājiem faktiem. Tā situāciju izcelsmes valstī ir uzlūkojusi arī

pārvalde, pieņemot pārsūdzēto lēmumu.

[9] Saskaņā ar Patvēruma likuma 40.panta pirmo daļu alternatīvo statusu var piešķirt, ja ir pamats uzskatīt, ka patvēruma meklētājs pēc atgriešanās

savā izcelsmes valstī varētu tikt pakļauts smagam kaitējumam un šā iemesla dēļ nespēj vai nevēlas pieņemt minētās valsts aizsardzību. Savukārt saskaņā

ar Patvēruma likuma 41.pantu smags kaitējums šī likuma izpratnē ir: 1) nāves soda piespriešana patvēruma meklētājam vai tā izpilde; 2) patvēruma

meklētāja spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša attieksme pret viņu vai viņa necilvēcīga vai pazemojoša sodīšana; 3) smagi un individuāli draudi

civiliedzīvotāja dzīvībai vai veselībai plaši izplatītas vardarbības dēļ starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu gadījumā.

[10] Novērtējot pieteicēja atbilstību Patvēruma likuma 41.panta 1.punktā minētajam smaga kaitējuma kritērijam, tiesa konstatē, ka pēdējais nāves

sods Kamerūnā izpildīts 1997.gadā un šobrīd nāves sods Kamerūnā ir de facto atcelts (sk. Parliamentarians for Global Action, Cameroon and the

Death Penalty, pieejams: https://www.pgaction.org/ilhr/adp/cmr.html (skatīts: 15.01.2024.), World Coalition against deat penalty. Cameroon,

pieejams: https://worldcoalition.org/pavs/cameroon/ (skatīts: 15.01.2024.)). Tādējādi pamatots ir pārvaldes secinājums, ka nāves soda piespriešana

vai tā izpilde Kamerūnā pieteicējam nedraud.

Novērtējot pieteicēja atbilstību Patvēruma likuma 41.panta 2.punktā minētajiem kritērijiem, tiesa ņem vērā paša pieteicēja paskaidrojumus par

izceļošanas no Kamerūnas iemesliem kopsakarā ar aktuālo informāciju par izcelsmes valsti (sk. sprieduma 8.punktu). Šīs novērtēšanas rezultātā tiesa

piekrīt pārvaldes secinājumiem gan par to, ka pieteicēja sniegtās ziņas par apdraudējumu no dumpinieku grupējumiem Kamerūnā kopumā sakrīt ar

izcelsmes valsts informāciju, gan arī par to, ka, ņemot vērā izcelsmes valsts informāciju kopsakarā ar pieteicēja sniegto vispārīgo un ļoti nekonkrēto

informāciju par savu iespējamo meklēšanu un dumpinieku vēlmi viņu nogalināt, pieteicēja bailes nav pamatotas. Turklāt pieteicēja paskaidrojumā norādīto

par epizodēm, kurās cietis viņš un viņa brālis, neapstiprina neviens cits objektīvi pārbaudāms pierādījums (šie apstākļi nav konstatējami arī no pieteicēja

iesniegtajiem fotouzņēmumiem un video). Pat gadījumā, ja konstatētu, ka šādi uzbrukumi patiešām notikuši, tie paši par sevi neapliecinātu vēršanos

personīgi pret pieteicēju un viņa brāli, jo abi viņa aprakstītie uzbrukumi notikuši publiskās vietās, visticamāk, ar mērķi ievainot vai pat nogalināt lielu

cilvēku skaitu. Tādējādi pieteicēja gadījumā nav konstatējams, ka viņa minētie dumpinieki būtu vērsušies pret pieteicēju individuāli, tādēļ nav arī saprātīgi

pieņemt, ka dumpinieku grupējumi varētu mēģināt individuāli vajāt viņu pēc atgriešanās Kamerūnā. Pēc būtības to apstiprinājis arī pats pieteicējs,

norādot, ka Kamerūnā palikušajai sievai un dēlam, kā arī viņa brālim ejot labi. Tiesa šo pieteicēja teikto nevar iztulkot savādāk kā to, ka pieteicēja sieva,

dēls un brālis Kamerūnā atrodas drošībā. Tas savukārt kopsakarā ar pieteicēja vispārīgo un pretrunīgo (sākotnēji pieteicējs norādījis, ka tēvs bijis armijā

un cīnījies pret dumpiniekiem, pēc tam, ka viņš bijis projektu kontrolieris, kas cieši sadarbojies ar valdību par separātistu notveršanu; sākotnēji pieteicējs

norādījis, ka tēvs esot bijis armijā un ka viņam vienmēr esot izdevies izvairīties no dumpiniekiem un paslēpties, pēc tam, ka līdz tēva nāvei 2021.gadā

viņam esot bijušas drošības garantijas un valdības atbalsts saistībā ar tēva amatu) stāstījumu par draudiem no dumpiniekiem un to iemesliem, liecina par šī

stāstījuma neatbilstību patiesībai. Pretējā gadījumā nav saprotams, kā Kamerūnā drošībā var atrasties viņa brālis, sieva un dēls, ja reiz dumpinieki ir

apņēmušies atriebties, nogalinot pieteicēja tēva radiniekus. Līdz ar to pieteicēja sniegtā informācija ir vērtējama kritiski un nav ticams, ka viņa minētie

uzbrukumi vispār ir notikuši. Tādējādi pieteicēja gadījumā nav konstatējams, ka pēc atgriešanās savā izcelsmes valstī viņam draudētu spīdzināšana,

necilvēcīga vai pazemojoša attieksme pret viņu vai viņa necilvēcīga vai pazemojoša sodīšana Patvēruma likuma 41.panta 2.punkta izpratnē.

Novērtējot pieteicēja atbilstību Patvēruma likuma 41.panta 3.punktā minētajiem kritērijiem, tiesa ņem vērā jau iepriekš spriedumā minēto un

pieteicēja norādīto, ka viņa pēdējā pastāvīgā dzīvesvieta Kamerūnā bijusi Jaundē (Kamerūnas galvaspilsēta), kur, atbilstoši pieteicēja personiskās

intervijas laikā norādītajam, vēl arvien dzīvojot patvēruma meklētāja sieva ar dēlu un brālis. Savukārt atbilstoši Bruņoto konfliktu vietu un notikumu datu

projekta (ACLED) sniegtajām ziņām par 2023.gada otro ceturksni Centrālajā (Centre) provincē, kurā atrodas arī Jaundē, tika fiksēti 15 drošības

incidenti, kuros nogalināti 5 cilvēki (Austrian Centre for Country of Origin and Asylum Research and Documentation (Author): CAMEROON,

SECOND QUARTER 2023: Update on incidents according to the Armed Conflict Location & Event Data Project (ACLED), 6 September

2023, pieejams: https://www.ecoi.net/en/file/local/2097280/2023q2 Cameroonen.pdf (skatīts: 15.01.2024.)). Tādējādi, lai arī izcelsmes valsts

informācija liecina par noteiktas pakāpes apdraudējumu Ziemeļrietumu un Dienvidrietumu reģionos, tiesa piekrīt pārvaldes secinājumam, ka

apdraudējums atsevišķos valsts reģionos neliecina par to, ka patvēruma meklētājam nebūtu iespējams atgriezties Kamerūnā vai arī pārcelties uz

mierīgāku Kamerūnas daļu, ņemot vērā, ka viņš pats ir franču valodā runājošs kamerūnietis darbspējīgā vecumā. Šāds secinājums atbilst arī Eiropas

Savienības Tiesas atziņām Elgafaji lietā (2009.gada 17.februāra spriedums lietā Nr.C-465/07), kurā tiesa analizēja plaši izplatītas vardarbības

stāvokļa ietekmi uz patvēruma meklētāja individuālo situāciju. Eiropas Savienības Tiesa norādīja, ka, lai izvērtētu to, cik ļoti šis plaši izplatītas vardarbības

stāvoklis ir attiecināms uz konkrēto patvēruma meklētāju, ir jāņem vērā gan plaši izplatītas vardarbības ģeogrāfiskais mērogs, gan arī nopietnas norādes

par to, ka pastāv reāls risks, ka tieši konkrētais patvēruma meklētājs var tikt pakļauts smaga kaitējuma draudiem (sk. minētā sprieduma 35., 39. un

40.punktu).

Izskatāmajā lietā konstatētais kopumā liecina par to, ka pieteicējam ir iespējams turpināt dzīvot Jaundē vai arī pārcelties uz kādu citu vietu

Kamerūnā, lai izvairītos no iespējamā apdraudējuma civiliedzīvotājiem Dienvidrietumu reģionā. Savukārt to, ka Kamerūna tiek uzskatīta par drošu

izcelsmes valsti, iepriekš ir secinājušas gan Administratīvā rajona tiesa Latvijā, gan arī Tallinas Administratīvā tiesa Igaunijā (sk. Administratīvās rajona

tiesas 2021.gada 14.oktobra spriedumu lietā Nr.A420212721, The Administrative Court of Tallinn confirmed negative decision as applicant is

not eligible and Cameroon is considered as safe country of origin, pieejams: https://caselaw.euaa.europa.eu/pages/ viewcaselaw.aspx?

CaseLawID=2682 (skatīts: 15.01.2024.)). Šajās lietās norādīts, ka, lai arī diskriminācijas gadījumi Kamerūnā ir fiksēti, ne katrs diskriminācijas

gadījums veido vajāšanu, turklāt patvēruma meklētājs var pārcelties uz mierīgāku Kamerūnas daļu. Tāpat, atbilstoši Eiropas Savienības Patvēruma

aģentūras datiem, patvēruma meklētāju Kamerūnas pilsoņu starptautiskās aizsardzības atzīšanas radītājs veido 25% (Latest Asylum Trends - Annual

Overview 2022, pieejams: https://euaa.europa.eu/latest-asvlum-trends-annual-overview-2022 (skatīts: 15.01.2024.) . Tādējādi pieteicēja

gadījumā nav pamata uzskatīt, ka viņam, atgriežoties Kamerūnā, varētu draudēt smags kaitējums arī Patvēruma likuma 41.panta 3.punkta izpratnē.

[11] Ievērojot visu iepriekš minēto, tiesa nekonstatē priekšnoteikumus pieteicējam labvēlīga administratīvā akta, ar kuru viņam piešķirtu bēgļa vai

alternatīvo statusu Latvijas Republikā, izdošanai. Tādējādi viņa pieteikums ir pilnībā noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Patvēruma likuma 49.panta sesto daļu un Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/ (/pers. A/) pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru viņam piešķirtu bēgļa vai alternatīvo statusu Latvijas

Republikā.

Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesnesis G.Ploriņš