Court dismisses appeal against police fine for speeding, ruling the penalty amount is mandatory by law.

NORAKSTS Lieta Nr.A42824109 A 03548-10/23

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2010.gada 20.decembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese R.Migla,

piedaloties atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pilnvarotajam pārstāvim M.B., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc A.R. (personas kods: /personas kods/) pieteikuma par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2009.gada 12.maija lēmuma Nr.1675 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2009.gada 17.martā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk arī – atbildētājs) Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona jaunākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu un lēmumu Nr.Nr.050/PB643386 par to, ka A.R. (turpmāk arī – pieteicējs) 2009.gada 17.martā plkst.14.53, vadīja transportlīdzekli Audi A6, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, Rīgā pa Hanzas ielu no Kr.Valdemāra ielas puses Skanstes ielas virzienā ar ātrumu

83 km/h pie atļautā 50 km/h, ceļa zīmes Nr.518 darbības zonā. Par minēto pārkāpumu ir paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.8 panta desmitajā daļā. Pieteicējam piemērots naudas sods Ls 60 apmērā. Izskatot pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumu, ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2009.gada 12.maija lēmumu Nr.1675 (turpmāk – Lēmums) sākotnējais lēmums atcelts un pieteicējs sodīts pēc LAPK 149.8 panta sestās daļas ar naudas sodu Ls 30 apmērā.

[2] 2009.gada 15.jūnijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts A.R. pieteikums ar lūgumu atcelt Lēmumu, kurš pamatots ar turpmāk minēto. Izskatot apstrīdēšanas iesniegumu, atbildētājs ir atzinis, ka sūdzība ir pamatota, bet apmierinājis to dīvaini, jo pieņemts jauns lēmums, kurš pamatots ar to pašu protokolu. Jaunais Lēmums ir prettiesīgs, jo pamatots ar protokolu, kurā pamatfakti ir nepatiesi. Pieņemot Lēmumu, atbildētājs ir diezgan plaši tulkojis LAPK 286.panta pirmās daļas 4.punktu.

[3] 2009.gada 15.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kuros norādīts, ka pieteikums netiek atzīts pilnā apjomā, pamatojoties uz Lēmumā norādīto. Papildus atbildētājs norāda, ka pieteicēja vaina lietā ir pilnībā pierādīta ar lietā esošajiem materiāliem, kā arī A.R. šādā veidā cenšas izvairīties no atbildības. Iestāde Lēmumā nav atzinusi, ka protokolā norādītie „pamat fakti” ir nepatiesi. Atbildētājs ir norādījis, ka policijas darbinieks nepareizi aprēķinājis pieļaujamo ātruma mērierīces mērīšanas kļūdu.

[4] Pieteicējs uz tiesas sēdi nav ieradies. Tiesa konstatē, ka par tiesas sēdes vietu un laiku administratīvā procesa dalībniekam paziņots likumā noteiktajā kārtībā. Pārbaudot lietas materiālus un noklausoties atbildētāja viedokli, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 214.panta pirmo daļu, tiesa atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez pieteicēja klātbūtnes.

[5] Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvis pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā norādīto.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, noklausoties procesa dalībnieka tiesas sēdē sniegto paskaidrojumu un izvērtējot lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka pieteikums ir noraidāms.

[7] LAPK 272.pants noteic, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. A.R. ir saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 149.8 panta sesto daļu par Ceļu satiksmes noteikumu 114.punkta prasību neievērošanu. Tādējādi tiesai ir jānoskaidro, vai atbildētājs pamatoti ir konstatējis pieteicējas rīcībā administratīvā pārkāpuma sastāvu, par ko atbildība paredzēta LAPK 149.8 panta sestajā daļā.

[8] LAPK 149.8panta sestā daļa noteic, ka par šā panta piektajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518.ceļa zīmi “Apdzīvotas vietas sākums” vai ar 528.ceļa zīmi “Dzīvojamā zona”, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā. Minētā panta piektā daļa paredz atbildību, ja atļautais braukšanas ātrums pārsniegts no 21 kilometra stundā līdz 30 kilometriem stundā ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas. Saskaņā ar ceļu satiksmes noteikumu 114.punktu apdzīvotās vietās visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h. Lietā nav strīda, ka 2009.gada 17.martā A.R. 2009.gada 17.martā vadīja transportlīdzekli Rīgā pa Hanzas ielu no Kr.Valdemāra ielas puses Skanstes ielas virzienā, tātad ceļa zīmes Nr.518 darbības zonā. Lietā ir strīds, vai atbildētājs pamatoti ir pieņēmis Lēmumu – grozījis sākotnējo lēmumu, uz tā paša protokola pamata.

[9] Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 246.panta pirmo daļu par izdarīto administratīvo pārkāpumu sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu. Kā noteic minētā kodeksa 248.panta pirmā daļa, protokolā par administratīvo pārkāpumu norāda ziņas, kas nepieciešamas administratīvā pārkāpuma lietas izlemšanai – tostarp, administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietu, laiku, pārkāpuma būtību, normatīvo aktu un normu, kas paredz atbildību par šo pārkāpumu. Protokolā norādītās ziņas ir lietas faktiskie apstākļi, kuri nepieciešami, lai varētu veikt atbilstošās tiesību normas meklēšanu, pārbaudīt tās piemērošanas priekšnoteikumus un konkretizēt tiesiskās sekas. Turklāt šīs ziņas var vēlāk apstiprināties vai arī neapstiprināties, iegūstot papildus pierādījumus. Atbilstoši LAPK 270.panta trešajai daļai lietas par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē izskata un lēmumu pieņem uzreiz pēc pārkāpuma konstatēšanas, ja par šo pārkāpumu var izteikt brīdinājumu vai sankcijā paredzētais maksimālais naudas sods nepārsniedz astoņdesmit latus.

[10] Saskaņā ar likuma „Par policiju” 10.panta pirmās daļas 6.punktu policijas kompetencē ir novērst un pārtraukt administratīvos pārkāpumus, noskaidrot vainīgos, savas kompetences ietvaros sastādīt protokolus, izskatīt lietas par šiem pārkāpumiem vai arī nodot tās izskatīšanai pēc pakļautības, savukārt, saskaņā ar 11.punktu – veikt satiksmes un satiksmes līdzekļu uzraudzību. No minētajām tiesību normām izriet policijas īpašās pilnvaras ceļu satiksmes drošības nodrošināšanā. Turklāt saskaņā ar LAPK 214.panta pirmo daļu Valsts policijas iestādes izskata LAPK 149.4–149.33pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas, kas dod tiesības policijas darbiniekiem konstatēt iespējamos pārkāpumus. Tādējādi ceļu policijas pienākums ir kontrolēt Ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu un sodīt pārkāpējus. Braukšanas ātruma ievērošanas kontrole ar šim nolūkam paredzētajām mērierīcēm saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.4pantu ir ekskluzīva ceļu policijas kompetence. Tādējādi braukšanas ātruma kontroles rezultāts ir uzskatāms par leģitīmu, ja kontroli veica policijas amatpersona ar braukšanas ātruma mērīšanai derīgu ierīci. Konkrētajā lietā pieteicēja vadītā transportlīdzekļa ātrums tika fiksēts ar ātruma mērierīci „Stalker-dual” Nr.95453. Saskaņā ar Latvijas Nacionālā metroloģijas centra verificēšanas sertifikātu Nr. E0561V08, kas izsniegts 2008.gada 13.jūnijā, radars auto transporta līdzekļu ātruma kontrolei „Stalker-dual” Nr. 95453 atbilst Ministru kabineta 2006.gada 5.decembra noteikumu Nr. 981 „Noteikumi par mērīšanas līdzekļu verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm” 6.punkta prasībām. Sertifikāts derīgs līdz 2009.gada 12.jūnijam (lietas 17.lapa). Tādējādi ātruma mērierīce „Stalker-dual” Nr.95453 atbilst normatīvajos aktos noteiktajām mērierīču tehniskajām prasībām.

[11] 2009.gada 17.marta administratīvajā protokolā-lēmumā ir norādīts, ka pieteicēja vadītajam transportlīdzeklim ir fiksēts ātrums 83 km/h (lietas 8.lapa). Pieteicēja pārkāpums tika fiksēts arī videomateriālā, kura saturs ir atspoguļots Lēmumā. Videomateriālā redzams, kā policijas darbinieki, pildot dienesta pienākumus, apstājas pie Ugunsdzēsības muzeja tā, ka viņiem ir redzams Hanzas un Skanstes ielu krustojums. Kamera ir pagriezta tā, lai krustojums būtu labāk redzams. Plkst. 14.53 ar radaru „Stalker-dual” tiek fiksēts ātrums transportlīdzeklim Audi A6, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, kurš brauc pa Hanzas ielu no Kr.Valdemāra ielas puses Skanstes ielas virzienā. Fiksētais ātrums ir 83 km/h. Neviens cits transportlīdzeklis pārkāpuma fiksēšanas brīdī pa minēto ielu nebrauc. Policijas darbinieki, pamanot pārkāpumu, seko minētam transportlīdzeklim un pirmā iespējamā vietā to aptur (lietas 5.lapa). Tā kā ātruma mērierīce „Stalker-dual” Nr.95453 atbilst normatīvajos aktos noteiktajām mērierīču tehniskajām prasībām, tiesa ātruma mērījumu 83 km/h atzīst par pieļaujamu un ticamu.

[12] Pieņemot sākotnējo lēmumu, policijas amatpersona ir piemērojusi radara pieļaujamo kļūdu ±1 km/h, kā rezultātā secinājusi, ka ir pārkāpts ātrums par 32 km/h, kas atbilst LAPK 149.8 panta desmitās daļas administratīvā pārkāpuma sastāvam. Saskaņā ar likuma „Par mērījumu vienotību” 6.panta otro daļu metroloģiskās prasības valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautajiem mērīšanas līdzekļiem un to metroloģiskās kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets. Atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 5.decembra noteikumu Nr.981 „Noteikumi par mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm” (turpmāk – Noteikumi Nr.981) 6.punktam verificētie mērīšanas līdzekļi atbilst apstiprinātajam tipam (mērīšanas līdzekļa tips, kura atbilstību prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par metroloģisko kontroli, apliecina pirms ievietošanas tirgū izsniegts tipa apstiprinājuma sertifikāts), ir marķēti normatīvajos aktos par metroloģisko kontroli noteiktajā kārtībā un atbilst šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajai precizitātei, izņemot gadījumu, ja normatīvie akti par mērīšanas līdzekļu atbilstības novērtēšanu un ievietošanu tirgū to neparedz.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.981 3.pielikuma 40.punktu autotransporta līdzekļu ātruma kontroles mērierīces precizitāte – maksimālā kļūda ir + 3 kilometri stundā, ja ātrums ir mazāks par 100 kilometriem stundā, un + 3 %, ja ātrums ir lielāks par 100 km/h. Likuma „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” 7.pants noteic, ka spēkā esošie likumi un Ministru kabineta noteikumi ir saistoši visā Latvijas teritorijā.

Tiesa secina, ka Latvijas Republikā personām un iestādēm saistošais spēks ir Noteikumiem Nr.981, kas noteic, ka autotransporta līdzekļu ātruma kontroles mērierīces precizitāte – maksimālā kļūda ir + 3 kilometri stundā, ja ātrums ir mazāks par 100 kilometriem stundā, un + 3 %, ja ātrums ir lielāks par 100 km/h. Tādējādi tiesa atzīst, ka radara autotransporta līdzekļu ātruma kontrolei pieļaujamā kļūda ir + 3 kilometri stundā, ja ātrums ir mazāks par 100 kilometriem stundā. Līdz ar to atbildētājs Lēmumā pamatoti ir izlabojis pieļauto kļūdu, konstatējot, ka radara kļūda ir 3 kilometri stundā un līdz ar to pieteicēja vadītā transportlīdzekļa ātrums ir 80 km/h.

[13] Atbilstoši LAPK 286.panta pirmajai daļai iestāde vai tiesa, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pieņem vienu no pieciem uzskaitītajiem lēmumiem, tostarp, saskaņā ar 4.punktu atceļ lēmumu un pieņem jaunu nolēmumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un uzliek sodu. Tātad saskaņā ar minēto normu atbildētājam bija tiesības pieņemt Lēmumu, ar kuru pieteicējs saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 149.8 panta sesto daļu. Tiesa konstatē, ka ar Lēmumu saucot pieteicēju pie administratīvās atbildības, atbildētājs ir ievērojis LAPK 37.panta pirmajā daļā noteikto, ka administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas – pārkāpums ir izdarīts 2009.gada 17.martā, Lēmums pieņemts 2009.gada 12.maijā.

[14] Saskaņā ar LAPK 32.panta otrajā daļā noteikto, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Tiesa konstatē, ka konkrētajā gadījumā piemērotā tiesību norma – LAPK 149.8 panta sestā daļa noteic, ka par šā panta piektajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518.ceļa zīmi “Apdzīvotas vietas sākums” (..), uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā. Tādejādi minētā norma ir imperatīva tiesību norma, saskaņā ar kuru amatpersonai nav piešķirta rīcības brīvība lemt par konkrēta lēmuma par naudas soda 30 latu apmērā piemērošanu, ja tiek konstatēts, ka persona ir pārkāpusi pieļaujamo ātrumu. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir norādījis, ja likumdevējs ir pieņēmis imperatīvu normu, saskaņā ar kuru ir izdodams obligātais administratīvais akts, tad likumdevējs jau sākotnēji ir izvērtējis sabiedrības un atsevišķas personas tiesiskās intereses, kā rezultātā pieņemta norma, kas noteic, ka, pastāvot konkrētiem faktiskajiem apstākļiem, izdodams obligātais administratīvais akts, kas nav saistīts ar īpašu tā izdošanas vai satura lietderības apsvērumu izvērtēšanu (skat.: 2004.gada 9.marta spriedumu lietā Nr. SKA- 10, skat. arī 2004.gada 19.oktobra spriedumu lietā Nr. SKA-176). Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājam, konstatējot, ka ir izdarīts Ceļu satiksmes noteikumu 114.punkta pārkāpums, par ko ir paredzēta administratīvā atbildība saskaņā ar LAPK 149.8 panta sesto daļu, bija jāizdod administratīvs akts par pieteicēja saukšanu pie administratīvās atbildības.

[15] Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2009.gada 12.maija lēmums Nr.1675ir tiesisks un nav pamata tā atcelšanai, tāpēc A.R. pieteikums ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 289. – 291.pantu un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

noraidīt A.R. pieteikumu. Atstāt negrozītu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2009.gada 12.maija lēmumu Nr.1675. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā pieņemšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) R.Migla

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnese__________ R.Migla Rīgā, 2010.gada 20.decembrī