Court convicts defendant of drug use and imposes mandatory labor sentence for repeated offenses.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of illegal drug use and imposed a sentence of 140 hours of mandatory labor. The defendant admitted guilt but requested a fine, which the court rejected due to his employment status and the need for a corrective measure. The decision emphasized that mandatory labor serves a more educational purpose than fines or short-term imprisonment for this repeat offender.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 253.2 panta 1. daļa; Krimināllikuma 46. panta 4. daļa; Krimināllikuma 47. panta 2. daļa; Krimināllikuma 48. pants; Krimināllikuma 40. panta 1. daļa: When a defendant admits guilt and poses a threat to public safety through repeated drug offenses, mandatory labor constitutes a more educational and appropriate penalty than a fine or short-term imprisonment.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11210094314
Lietas arhīva Nr. K16-016715
S PR IED UM S
Latvijas Republikas vārdā
Jēkabpilī 2015.gada 27.jūnijā
Jēkabpils rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis R.Grandāns
ar tiesas sēžu sekretāri Z.Joksti un tiesas tulci V.Drozdi,
piedaloties prokurorei I.Gailei un
zvērinātam advokātam Z.Brokam,
atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu, kurā
/pers. E/, personas kods /personas kods/,
apsūdzēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 253.2 panta pirmajā daļā.
Pārbaudot lietas materiālus, tiesa
k o ns t a t ē ja
/pers. E/ būdams brīdināts par kriminālatbildību par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos, glabāšanu un lietošanu, neatļauti lietoja
narkotiskās un psihotropās vielas šādos apstākļos:
2014.gada 25.aprīlī /pers. E/ ar Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes
Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja Administratīvās nodaļas priekšnieces lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PA 960020
atzīts par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 46.panta pirmajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā – neatļautā narkotisko un
psihotropo vielu lietošanā bez ārsta nozīmējuma un sodīts ar naudas sodu 100 euro un brīdināts par kriminālatbildību par narkotisko un psihotropo vielu
neatļautu iegādāšanos, glabāšanu un lietošanu bez ārsta nozīmējuma.
Ignorējot viņam izteikto brīdinājumu, /pers. E/ 2014.gada augusta sākumā, pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā datumā, atrodoties
Rīgā, pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā vietā, neatļauti bez ārsta nozīmējuma smēķēja tetrahidrokanabinola skābi saturošu vielu (hašišu
(marihuānu)) un 2014.gada 8.-9.augustā, atrodoties savā dzīves vietā /adrese/, Mārupes novadā, tīši lietoja psihotropo vielu – amfetamīnu. 2014.gada
15.augusta ķīmiski-toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātā /pers. E/ urīnā atrasta tetrahidrokanabinola skābe, 3,4-metilēndioksimetamfetamīna grupas
atvasinājuma ,,zīmes”, kas apstiprina aizliegto vielu neatļautas lietošanas faktu. Saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 2005.gada 8.novembra
noteikumiem Nr.847 „Noteikumi par Latvijā kontrolējamām narkotiskajām vielām, psihotropajām vielām un prekursoriem” I. sarakstu (amfetamīnu
grupa) amfetamīns ir aizliegtām sevišķi bīstamām narkotiskajām vielām pielīdzinātā psihotropā viela, hašišs (marihuāna) ir kanabisa produkts, pieder pie I
sarakstā iekļautajiem augu valsts produktiem ar narkotisku iedarbību. Minēto vielu nelegālā aprite un lietošana apdraud veselību.
Ar šādām savām darbībām /pers. E/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, par kuru paredzēta kriminālatbildība Krimināllikuma (turpmāk – KL) 253.2
panta pirmajā daļā.
Apsūdzētais/pers. E/ savu vainu inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā atzina pilnībā un tiesas sēdē pieteica lūgumu par lietas izskatīšanu
bez pierādījumu pārbaudes tiesas izmeklēšanā, pret ko neiebilda prokurors.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 499.pantu tiesa pieņēma lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, vienlaicīgi
atzīstot, ka apsūdzētā vaina viņam inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos ir apstiprinājusies ar lietas materiālu pārbaudi to kopumā un savstarpējā
sakarībā, tādējādi viņa vaina atzīstama par pierādītu, tamdēļ pierādījumu analīze nav nepieciešama. Tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. E/ izdarītā noziedzīgā
nodarījuma kvalifikācija saskaņā ar KL 253.2 panta pirmo daļu ir pareiza un par izdarīto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais ir sodāms.
Atbilstoši KL 35.pantam, soda mērķis ir: 1) aizsargāt sabiedrības drošību, 2) atjaunot taisnīgumu, 3) sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo
nodarījumu, 4) resocializēt sodīto personu, 5) panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Saskaņā ar KL 46.panta otro daļu, nosakot soda veidu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī
apsūdzētā personību.
KL 253.2 panta pirmās daļas sankcija paredz sodu – īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu, tādējādi secināms, ka
/pers. E/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas saskaņā ar KL 7.pantu klasificējams kā kriminālpārkāpums.
Pārbaudot /pers. E/ personību, tiesa konstatē, ka agrāk tiesāts 2 reizes, pēdējo reizi: 18.08.2009. Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā
pēc KL 193.panta otrās daļas, 265.panta trešās daļas ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem 1 mēnesi. Sods izciests 18.09.2011. Sodāmība dzēsta (lietas
33.1apa). Šķīries, ar pamatizglītību, dzīvo un ir deklarēts Mārupes novadā, /adrese/ (lietas 32.lapa), nestrādā. Apsūdzētais sēdē izmantoja KPL
150.panta 4.punktā paredzētās tiesības un neliecināja par savu personību.
Tiesa piekrīt prokurora viedoklim, ka konkrētajā gadījumā soda mērķis ir sasniedzams bez brīvības atņemšanas. Tiesa atzīst, ka konkrētajā
gadījumā nebūtu samērīgi un taisnīgi piemērot naudas sodu, jo minimālais naudas sods ir trīs Latvijas Republikā noteiktās minimālās mēnešalgas, kas uz
sprieduma taisīšanas brīdi sastāda 1080 euro. Lietā netika iegūti pierādījumi tam, ka apsūdzētais noteiktā laikā varētu samaksāt naudas sodu. Līdz ar to,
tiesa atzīst, ka nav pamats piemērot naudas sodu. Ņemot vērā, ka (1) apsūdzētais ir darba spējīgā vecumā, (2) lietā nav ziņu par to, ka viņa veselības
stāvoklis ir tāds, kas neļauj viņam strādāt, tiesa uzskata, ka soda mērķis ir sasniedzams ar sodu piespiedu darbu veidā. Nosakot sodu piespiedu darba
veidā, apsūdzētais tiks iesaistīts sabiedrībai nepieciešamos sabiedriskos darbos bez atlīdzības, soda izciešanas rezultātā apsūdzētais tiks motivēts laboties.
Tādējādi ar šādu sodu būs ievērotas sabiedriskās drošības intereses un tas būs audzinošāks par citiem panta sankcijā paredzētajiem sodiem – brīvības
atņemšanu vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai naudas sodu. Šāds sods atbilst arī KL 46.panta ceturtās daļas noteikumiem.
Nosakot soda mēru, saskaņā ar KL 46.panta trešo daļu tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Saskaņā ar KL 47.panta otro daļu par atbildību mīkstinošo apstākli atzīstams tas, ka savu vainu atzīst un izdarīto nožēlo.
Atbilstoši KL 48.pantam atbildību pastiprinošie apstākļi lietā netika konstatēti.
Ievērojot iepriekš minētos soda noteikšanas kritērijus, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā apsūdzētais par noziedzīgo nodarījumu sodāms ar
piespiedu darbu KL 40.panta pirmajā daļā paredzēto stundu apmērā, nosakot to vidējā apmērā.
Tā kā /pers. E/ citā kriminālprocesā piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, tiesa atzīst, ka šajā lietā nav pamats izvēlēties un piemērot
jebkādu drošības līdzekli.
Ziņas par lietiskajiem pierādījumiem lietā nav. Cietušo lietā nav un mantiskā kaitējuma kompensācija arī lietā nav.
Pirmstiesas kriminālprocesā un tiesā pēc nozīmējuma, lai nodrošinātu apsūdzētā /pers. E/ tiesības uz aizstāvību, piedalījās zvērināta advokāte
Dz.Zoldnere, kurai no valsts līdzekļiem saskaņā ar „Paziņojumā par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā” esošajām ziņām
par darbu juridiskās palīdzības nodrošināšanā izmaksājami 157,96 euro, kas savukārt saskaņā ar KPL 367.panta pirmās daļas 4.punktu un 368.panta
pirmo daļu piedzenami no apsūdzētā valsts ienākumos.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512.pantu, tiesa
no s pri e da
atzīt /pers. E/ par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 253.2 panta pirmajā daļā, un sodīt ar piespiedu darbu
uz 140 (viens simts četrdesmit) stundām.
Piedzīt no /pers. E/ valsts ienākumos procesuālos izdevumus par sniegto juridisko palīdzību pirmstiesas kriminālprocesā un tiesā 157,96 euro
(viens simts piecdesmit septiņus euro 96 centus). Daļā par procesuālo izdevumu piedziņu noteikt /pers. E/ nolēmuma labprātīgas izpildes termiņu – 30
(trīsdesmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā 10 dienu laikā pēc pilna nolēmuma pieejamības
dienas, apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Jēkabpils rajona tiesā. Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no Kriminālprocesa
likuma 499.panta ceturtajā daļā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.
Pilna sprieduma pieejamības datums – 2015.gada 10.jūlijs.
Tiesnesis R.Grandāns