Court dismisses debt collection claim against landlords due to statute of limitations expiration. Claimant failed to enforce rights within legal time limits.

Lietas arhīva Nr. C-0459-19/9

ECLI:LV:RPPT:2019:1104.C68378617.6.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 4.novembrī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

tiesnesis J.Stūrmanis,

ar tiesas sēžu sekretāri V.Silovu,

piedaloties /pers. A/ un /pers. B/ pilnvarotajam pārstāvim /pers. C/, atklātā tiesas sēdē, Rīgā Daugavgrīvas ielā 58, izskatīja civillietu Skotijas

komandītsabiedrības “KERRAN INTER” LP vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. A/ un /pers. B/ par naudas piedziņu un

Aprakstošā daļa

Tiesā 2017.gada 12.maijā ierosināta civillieta prasītājas SIA “Kredītuzraudzības birojs” vienkāršotās procedūras lietā pret atbildētājām /pers. A/ un

/pers. B/ par parāda piedziņu.

Ar 2018.gada 13.februāra lēmumu lietā atļauts biedrībai “Zemes reformas komiteja” aizstāt prasītāju SIA “Kredītuzraudzības birojs”.

Ar 2019.gada 27.marta lēmumu lietā atļauts biedrībai AS “Pilsētas zemes dienests” aizstāt prasītāju biedrību “Zemes reformas komiteja”.

Ar 2019. gada 6. jūnija lēmumu lietā atļauts KERRAN INTER LP aizstāt prasītāju AS “Pilsētas zemes dienests”.

Prasības pieteikumā norādīts, ka uz zemes gabala /adrese/, kadastra nr. /numurs A/, atrodas dzīvojamā ēka /adrese/, kuras uzturēšanai un

apsaimniekošanai ir funkcionāli piesaistīta minētā zemes gabala daļa 4996 m2 platībā. No minētā izriet, ka starp zemes īpašnieku un ēkas dzīvokļu

īpašniekiem, tostarp, atbildētājām, ir pastāvējušas un pastāv zemes likumiskās (piespiedu) nomas tiesiskās attiecības, kuras regulē likuma “Par zemes

reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12. panta otrā prim daļa un likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 50. un 54. pants, kā arī

citas tiesību normas.

Atbilstoši tiesību zinātnē un judikatūrā paustajām atziņām, rakstveida līguma noslēgšana pušu starpā nav nepieciešama, jo likumiskā (piespiedu)

noma pastāv bez pušu gribas izteikuma un bez parakstītiem līgumiem (sal. sk. Senāta lietas SKC-71/2009 un SKC-43/2011, K. Torgāns, Saistību

tiesības, TNA, R., 2014, 347. Ipp.). No tā izriet dzīvokļa īpašnieka pienākums veikt zemes nomas maksas samaksu zemes īpašniekam, kur nomas

maksa tiek aprēķināta atbilstoši likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 54. panta un Civillikuma 1071. panta noteikumiem

(atbilstoši kopīpašuma domājamās daļas apmēram, kā noteikts ari Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta pirmajā dala, likuma "Par dzīvokļa īpašumu" 12.

panta pirmajā daļā).

Pušu starpā nav panākta vienošanās ne par nomājamās platības maiņu, ne par zemes nomas maksu, kas būtu atšķirīga no likumā noteiktās, secīgi

dzīvokļa īpašuma īpašniekam ir jāmaksā nomas maksa 5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības gadā par laiku no 01.01.2008.-30.09.2009. un 6%

apmērā no zemes kadastrālās vērtības gadā par laiku no 01.11.2009., kā ari laikā no 01.01.2010.-31.12.2010. jākompensē nekustamā īpašuma

nodoklis atbilstoši tam piederošajām ēkas domājamām dalām par to zemes gabala daļu, kas noteikta kā funkcionāli nepieciešamā, ēku nododot

privatizācijai.

Civillikuma 2142. pants nosaka, ja līgumā nav noteikti maksas termiņi un līgums noslēgts uz gadu vai ilgāku laiku, tad nomniekam jāmaksā nomas

maksa par katru pusgadu uz priekšu.

Atbildētājas kā dzīvokļa īpašnieks nav zemes īpašniekam maksājušas nomas maksu par laiku no 01.01.2008. līdz 31.12.2010. par ēkas

uzturēšanai nepieciešamā zemes gabala nomu.

Zemes īpašnieks no 01.01.2008. ir bijis AS "Pilsētas zemes dienests", iepriekšējais nosaukums - AS "Juridiskais birojs "Specialis"", reģ. Nr.

40003541185.

AS "Pilsētas zemes dienests" ar mantisko ieguldījumu prasītāja, maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Kredītuzraudzības birojs",

pamatkapitālā tai piederošās prasījuma tiesības pret atbildētāju par zemes nomas maksas un blakus prasījumu samaksu ir ieguldījusi (nodevusi) meitas

sabiedrībai SIA "Kredītuzraudzības birojs".

Civillikuma 1838. pants nosaka, ka samaksas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Kreditors pirms vēršanās tiesā izmantoja parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniedzēja SIA "Vienotais norēķinu centrs" pakalpojumus,

piedzinējam nosūtot paziņojumu atbildētājam par parāda atgūšanas procesa uzsākšanu. Tā kā atbildētājs parādu ārpustiesas kārtībā nav samaksājis,

prasītājs ir spiests vērsties tiesā, lūdzot tiesu piedzīt parādu tiesas ceļā un vienlaikus lemt arī par parāda ārpustiesas atgūšanas izdevumu segšanu (Parādu

ārpustiesas atgūšanas likuma 6. panta pirmā daļa).

2006. gadā prasītājs, atbilstoši likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 54. pantam, ar prasību par zemes nomas attiecību

nodibināšanu par šo laika posmu bija vērsies tiesā pret Rīgas pašvaldību kā privatizējamo ēku valdītāju (C04355106). Prasība sākotnēji tika apmierināta,

tomēr tā kā tiesvedības laikā ēku pārvaldīšana tika nodota pašvaldības kapitālsabiedrībām, kas vēlāk tika apvienotas SIA "Rīgas namu pārvaldnieks",

2010. gadā kasācijas instance Augstākās tiesas 2009. gada 19. marta spriedumu atcēla (SKC-174/2010, kas ar sprieduma lietā SKC-252/2016 15.

secinājumu atzīts par tiesas kļūdu), kā rezultātā, skatot lietu atkārtoti, prasība pret Rīgas pašvaldību tika noraidīta (spriedums stājies spēkā 17.12.2013.).

Lietā nodibināts, ka uz 2008. gada 10. marta trīspusējas papildvienošanās pamata tiesības slēgt nomas līgumus dzīvokļu īpašnieku vārdā pašvaldība ir

nodevusi ir Rīgas namu pārvaldniekam. Spriedums lietā SKC-252/2016, ar ko tiesa no judikatūras ir atkāpusies, pieļauj prasības celšanu arī pret

dzīvokļu īpašniekiem un ēkas kopīpašniekiem tieši, ne tikai caur to pārstāvi.

Prasītājs pamatojoties uz Likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 50. panta pirmās daļas 3. punktu, 54. panta pirmo un

otro daļu, Likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētas" 12. panta 2.1 daļu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.3 panta pirmo daļu,

Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta pirmo daļu, likuma "Par dzīvokļa īpašumu" 12. panta pirmo daļu, Civillikuma 1069., 1071., 1801., 1805., 1806.,

1838., 2141., 2142. pantu, Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6. panta pirmo daļu, Ministru kabineta noteikumu Nr.61 "Noteikumi par parāda

atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi" 2.1. punktu, lūdz piedzīt par labu prasītājam no atbildētāja /pers. A/,

personas kods /personas kods/, parādu 347,07 euro, ko veido zemes nomas maksa 275,03 euro un PVN 57,76 euro (01.01.2008.-31.12.2010.),

NIN 7,28 euro (01.01.2010.-31.12.2010.) un parāda ārpustiesas atgūšanas izdevumus 7 euro apmērā.

Piedzīt no atbildētāja /pers. B/, personas kods /personas kods/, parādu 347,07 euro, ko veido zemes nomas maksa 275,03 euro un PVN 57,76

euro (01.01.2008.-31.12.2010.), NIN 7,28 euro (01.01.2010.-31.12.2010.) un parāda ārpustiesas atgūšanas izdevumus 7 euro apmērā.

Par saņemto prasību atbildētājas sniedza paskaidrojumus, ka prasību neatzīst jo no sākuma pusēm bija jānoslēdz nomas līgums un tikai tad

prasītājs varētu lūgt piedzīt parādu, kā arī uz prasītāju ir attiecināms Komerclikuma 406.pants. Piedziņai ir iestājies noilgums. Atbildētājs nav saņēmis

paziņojumu par parāda esamību un pienākumu to segt. Vēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

Civilprocesa likuma pārejas noteikumu 138.punkts noteic, ka lietas, kas ierosinātas par maza apmēra prasībām [..] (no 2018.gada 15.janvāra –

prasības vienkāršotajā procedūrā), izskata šā likuma 250.25, 250.26 un 250.27 pantā noteiktajā kārtībā, kāda bija spēkā līdz 2018.gada 1.martam.

Prasītāja pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, 2019. gada 18. oktobrī tiesā saņemti papildus paskaidrojumi, kuros norāda, ka prasību uztur,

atbildētājām bija pienākums slēgt nomas līgumu, to viņas nav darījušas, tāpēc tām ir pienākums segt zaudējumus, lūdz piedzīt parādu no katras

atbildētājas 347,07 apmērā. Paskaidrojumos ietverts lūgums izskatīt lietu tiesas sēdē bez tā pārstāvja piedalīšanās.

Atbildētāja pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē prasību lūdza noraidīt uz paskaidrojumos minētās motivācijas, jo prasītāja prasījumam ir iestājies

komerclikumā noteiktais noilgums.

Tiesa uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu lietu var izskatīt bez prasītāja pārstāvja piedalīšanās.

Motīvu daļa

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība.

Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļā noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus

šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar vispusīgi, pilnīgi un objektīvi

pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Lietā nav strīda, ka uz zemes gabala /adrese/, kadastra nr. /numurs A/, atrodas dzīvojamā ēka /adrese/, kuras uzturēšanai un apsaimniekošanai ir

funkcionāli piesaistīta minētā zemes gabala daļa 4996 m2 platībā.

Zemes īpašnieks no 01.01.2008. ir AS "Pilsētas zemes dienests", iepriekšējais nosaukums - AS "Juridiskais birojs "Specialis"", reģ. Nr.

40003541185.

Atbildētājām no 2005. gada 22. decembra pieder īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, dzīvokli /adrese A/, kurš atrodas uz AS "Pilsētas zemes

dienests", iepriekšējais nosaukums - AS "Juridiskais birojs "Specialis"" piederošās zemes.

Tiesa secina, ka lietā ir gūti pierādījumi, ka uz AS "Pilsētas zemes dienests", iepriekšējais nosaukums - AS "Juridiskais birojs "Specialis""

piederošas zemes vienības atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kurā esošais dzīvokļa īpašums un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašuma

domājamās daļas pieder atbildētājām.

Atbildētājas norāda, ka prasītājas prasījumam ir iestājies noilgums, jo uz prasītāju ir attiecināms Komerclikuma 406.pantā noteiktais.

Tiesa konstatē, ka prasītājs lūdz piedzīt no katras atbildētājas parādu, kas sevī ietver zemes nomas maksu par periodu no 2008.gada 1.janvāra līdz

2010.gada 31. decembrim 275,03 EUR un PVN par šo laika periodu 57,76 EUR, kā arī NIN 7,28 EUR par periodu no 2010. gada 1. janvāra līdz

-2010.gada 31. decembrim.

Tiesa konstatē, ka atbilstoši publiski pieejamai informācijai no Uzņēmumu reģistra par AS “Pilsētas zemes dienests”, sabiedrības darbības veids ir

sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana.

Tātad ir acīmredzams, ka zemes zem dzīvojamās mājas /adrese/, iegūšana notikusi tās plānotas komercdarbības ietvaros.

Komerclikuma 406.pants noteic, ka no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš.

Atbilstoši Komerclikuma 388.pantam komercdarījumi ir komersanta darījumi, kurus tas noslēdzis savas komercdarbības ietvaros, turklāt šo

jēdzienu jāuztver paplašināti, saprotot ar to katru darbību vai rīcību (t.sk., darījumam līdzīgu darbību), kas rada kādas prasījuma tiesības un kas ir vērstas

uz darbību nolūkā gūt peļņu.

Tādējādi ikviens prasījums, kura īstenošana pēc satura atbilst Komerclikuma 1.panta otrajā daļā definētajam komercdarbības jēdzienam, t.i., ir

vērsts uz peļņas gūšanu, ir pakļauts Komerclikuma 406.panta tvērumam. Tas izriet no komerctiesiskā noilguma regulācijas mērķa – radīt tiesisko

stabilitāti un noteiktību komerctiesiskajā apgrozībā. Komersantam kā profesionālam tiesisko attiecību dalībniekam ir zināšanas un iespējas savlaicīgi

kārtot savas lietas.

Līdz ar to tiesa piekrīt tiesību doktrīnā paustajām atziņām, ka, lai arī likumiskām (piespiedu) nomas attiecībām nav brīvprātības rakstura, jo tās

pastāv neatkarīgi no zemes īpašnieka vai ēku īpašnieka gribas uz likuma pamata (kas aprobežo zemes īpašnieka tiesības brīvi rīkoties ar savu īpašumu,

vienīgi paredzot viņam tiesības saņemt no ēku un būvju īpašnieka nomas maksu), tomēr izšķirošais apstāklis, vai uz šādām attiecībām piemērojams

Komerclikuma 406.panta regulējums, ir nevis tas, vai saistību tiesība ir radusies uz likuma pamata, bet gan, vai saistību tiesība ir komersanta

saimnieciskās darbības elements, t.i., vai komersants, pamatojoties uz šo saistību, gūst sistemātisku ekonomisku labumu, tātad veic komerctiesisko apriti

(sk. Dr.iur. J.Kārkliņš. Noilgums piespiedu nomas attiecībās komerctiesībās. Jurista Vārds, 27.02.2018./Nr.9 (1015)).

Zemi, uz kuras atrodas ēka kā patstāvīgs īpašuma objekts, AS “Juridiskais birojs “Specialis”” (vēlāk nosaukums AS “Pilsētas zemes dienests”) nav

ieguvis zemes reformas gaitā, bet ir iegādājies komercdarījuma (2003. gada 2. septembra pirkuma līguma) rezultātā.

Šādā situācijā, piespiedu rakstura pazīmei (nav iespējas brīvi vienoties par nomas priekšmetu) komercdarbības konstatēšanā nav izšķirošas

nozīmes, jo šāda pazīme nebija šķērslis biznesa prognozei. Tieši pretēji, tā ir attiecīgā biznesa modeļa pamatā – gūt garantētus ienākumus par zemes

lietošanu, kuriem faktiski ir bezstrīda raksturs, jo zemes īpašnieka tiesības saņemt nomas maksu nosaka likums.

Līdz ar to zemes piespiedu nomas tiesiskām attiecībām konkrētajā situācijā ir konstatējamas komercdarījuma pazīmes, kas ir priekšnosacījums

Komerclikuma 406.panta piemērošanai.

Tiesa uzskata, ka tiesiskās attiecības, kas ir izveidojušās starp AS “Juridiskais birojs “Specialis”” (vēlāk nosaukums AS “Pilsētas zemes dienests”)

kā zemes īpašnieku un atbildētāju, kā dzīvokļa īpašnieku, ir uzskatāmas par komercdarbību no AS "Pilsētas zemes dienests", iepriekšējais nosaukums -

AS "Juridiskais birojs "Specialis"" puses, un uz tām ir attiecināms Komerclikuma 406.pantā noteiktais noilgums, kurā noteikts, ka no komercdarījuma

izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš.

Minēto pilnībā apstiprina Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2019.gada 30.maija spriedums lietā Nr.C30524615, SKC-104/20-19, kurā

līdzīgā lietā Senāts paplašinātā sastāvā izskatīja jautājumu par noilgumu prasījumam par zemes piespiedu nomas maksas piedziņu un atzina, ja zemi ieguvis

komersants komercdarbības ietvaros, zemes nomas piespiedu attiecībām piemērojams komerctiesiskais noilgums.

Tādējādi prasītāja argumenti, ka prasībai pret atbildētājām nav piemērojamas Komerclikuma normas par noilgumu, nav pamatoti.

Civillikuma 1896.pantā ir noteikts, ka noilgums sāk tecēt ar to dienu, kad prasījums ir tā nodibināts, ka pret parādnieku, kas nav izpildījis savu

pienākumu, nekavējoties var celt prasību, kaut arī tomēr vēl nebūtu ne parādnieks liedzies izpildīt, ne arī kreditors viņam to atgādinājis.

Tiesa uzskata, ka prasījumiem par nomas maksas piedziņu par 2008., 2009., 2010. gadu ir iestājies noilgums, jo AS “Pilsētas zemes dienests” bija

tiesības prasīt nomas maksu par 2008.gadu no 2009.gada 1.janvāra, par 2009. gadu no 2010. gada 1. janvāra, par 2010. gadu no 2011. gada 1.

janvāra.

Ņemot vērā Komerclikuma pārejas noteikumu 16.panta nosacījumus, noilguma termiņš no komercdarījumiem izrietošajiem prasījumiem, kuri

noslēgti līdz 2010.gadam, iestājas 2013.gada 1.janvārī. Secināms, ka prasījumiem, kas izriet no komercdarījumiem par 2008., 2009. gadu noilguma

termiņš iestājās 2013.gada 1.janvārī, par 2010. gadu 2014. gada 1. janvārī.

Lietā nav gūti pierādījumi, ka prasītājs, vai kāda cita persona viņas uzdevumā, būtu prasījusi atbildētājam nomas maksas samaksu laika periodā līdz

noilguma termiņa iestāšanās brīdim. Tas, ka SIA “Vienotais norēķinu centrs” 2017.gada 6.februārī ir nosūtījusi atbildētājām paziņojumu par parāda

atgūšanas procesa uzsākšanu, nepārtrauc noilgumu, jo paziņojums ir nosūtīts jau pēc noilguma termiņa iestāšanas. Savukārt prasība pret atbildētājām kā

dzīvokļa īpašnieku tiesā celta tikai 2017.gada 4.aprīlī.

Tiesas ieskatā prasītājas argumenti par neiespējamību pirms 2015.gada 1.oktobra celt prasību tieši pret dzīvokļu īpašniekiem par zemes nomas

maksas piedziņu nebija šķērslis tieši vērsties pie dzīvokļa īpašuma īpašnieka un pieprasīt nomas maksu, atgādināt par neizpildītu saistību, lai pēc tam šos

dokumentus kā pierādījumus iesniegtu tiesā.

Prasītāja prasības pieteikumā un paskaidrojumos, tāpat arī atbildētājas paskaidrojumos ir atsaukušies uz ļoti daudziem tiesu spriedumiem, kas viņu

ieskatā attiecināmi uz šo strīdu un pamato viņu argumentus.

Pamatojoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, tiesas pienākums ir argumentēt spriedumu, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt

uz jebkuru argumentu (sk. ECT 1994.gada 19.aprīļa spriedumā “Van de Hurk v. The Netherlands” 61.punktu).

Pēc norādītā secināms, ka tiesa izvērtē argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa, un nevērtē visus norādītos argumentus.

Tāpēc tiesa nevērtē pārējos pušu norādītos argumentus, jo tie neietekmē tiesas spriedumu pēc būtības.

Tādējādi tiesa pilnībā noraida prasību pret atbildētājām, jo iestājies prasības noilgums.

Maksātnespējīgā SIA “Kredītuzraudzības birojs”, ceļot tiesā prasību, ar likumu tika atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas, taču šī tiesība nepāriet

ar cesiju.

Tādējādi, noraidot prasību, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu, ņemot vērā šā likuma 35.panta pirmās daļas 1.punktu un šā likuma

34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu, no Skotijas komandītsabiedrības “KERRAN INTER” LP par labu valstij jāpiedzen valsts nodeva

104,12 EUR, bet atbilstoši Civilprocesa likuma 39., 40., 42.pantiem – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi to faktiskajā apmērā –6,99 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu prasītājam – Skotijas komandītsabiedrībai “KERRAN INTER” LP, reģistrācijas Nr.SL19492, adrese

SUITE 1, 44 Main street, Douglas, Lanarkshire, Skotija ML 11 0QW nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu

samaksu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 189. – 195., 39.-42., 204.1, 250.26, 250.27pantiem, Civilprocesa likuma Pārejas noteikumu

138.punktu, tiesa

no s p r ie d a

noraidīt Skotijas komandītsabiedrības “KERRAN INTER” LP, reģistrācijas Nr.SL19492, adrese SUITE 1, 44 Main street, Douglas,

Lanarkshire, Skotija ML 11 0QW, prasību pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, par parāda 347,07 EUR piedziņu un prasību pret /pers. B/,

personas kods /personas kods/, par parāda 347,07 EUR piedziņu.

Piedzīt no Skotijas komandītsabiedrības “KERRAN INTER” LP, reģistrācijas Nr.SL19492, adrese SUITE 1, 44 Main street, Douglas,

Lanarkshire, Skotija ML 11 0QW, par labu valstij valsts nodevu 104,12 EUR (viens simts četri euro, 12 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 6,99 EUR (seši euro, 99 centi).

Valsts nodeva maksājama saņēmējam: Valsts kase, reģistrācijas numurs 90000050138, konts LV55TREL1060190911200, maksājuma

uzdevumā norādāmi dati lietas identificēšanai.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi maksājami: Tiesu administrācijai, reģistrācijas Nr.90001672316, Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, konta

Nr.LV51TREL2190458019000.

Maksājuma mērķī norāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kodu – 21499 un lietas identifikācijas datus.

Noteikt Skotijas komandītsabiedrībai “KERRAN INTER” LP, reģistrācijas Nr.SL19492, adrese SUITE 1, 44 Main street, Douglas, Lanarkshire,

Skotija ML 11 0QW, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu samaksu – 10 (desmit) dienas no sprieduma stāšanās likumīgā

spēkā dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā, ja

pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Pilns spriedums sastādīts 2019.gada 4.novembrī.

Tiesnesis J.Stūrmanis