Court dismissed defendant's default in small claims debt collection for credit card default and awarded interest.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to appear and granted the plaintiff's claim for debt collection in a small claims procedure. The plaintiff sued for a credit card default of EUR 1,912.55 plus interest, while the defendant submitted no written explanation. The court ruled that the lack of a defense does not prevent a judgment and ordered the defendant to pay the principal, accrued interest, and court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 250.21.2 panta; Civillikuma 1759.1 panta: The court may render a judgment in default when a defendant fails to submit written explanations, and statutory interest applies automatically to overdue debts without specific agreement.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C29344316
Lietas arhīva Nr. C-1146-17/9
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2017.gada 20.februārī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese A.Sviķe
rakstveida procesā izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Julianus Inkasso Latvija” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas
piedziņu.
Aprakstošā daļa
2016.gada 4.janvārī prasītājs SIA „ Julianus Inkasso Latvija” Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā cēlis maza apmēra prasību pret atbildētāju
/pers. A/ par naudas piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2008.gada 30.jūlijā starp AS ,,Swedbank” un atbildētāju tika noslēgts līgums par maksājuma kartes izsniegšanu
un izmantošanu. Parakstot līgumu, atbildētājs ar to piekrita līguma lietošanas noteikumiem, tai skaitā, arī līgumam saistošajam cenrādim.
Atbildētājs nepildīja noslēgtā līguma noteikumus un nepapildināja savu kontu. Prasītājs konstatēja, ka neatgrieztā kredīta summa ir EUR 1912,55,
aprēķinātie procenti par aizdevuma izmantošanu EUR 101,15, kopā EUR 2013,70 apmērā.
2011.gada 30.septembrī AS ,,Swedbank” prasījuma tiesības, kas izriet no līguma, cedēja prasītājam.
Pamatojoties uz Civillikuma 1402., 1425., 1587., 1756., 1763., 1793., 1797., 1798., 1801., 1805., 1934. un 1943.pantu, prasītājs lūdz tiesu
piedzīt no atbildētāja galveno parādu EUR 2013,70, likumiskos nokavējuma procentus EUR 655,48 par laika periodu no 2010.gada 21.jūlija līdz
2015.gada 23.decembrim, kā arī visus tiesas izdevumus.
Prasītājs norādījis, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu, 2016.gada 8.janvārī atbildētājam uz deklarētās dzīvesvietas adresi /adrese A/, kas bija aktuāla uz
dokumentu nosūtīšanas dienu, tika nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, paskaidrojuma veidlapa, paziņojums, kurā izskaidrotas tiesības lūgt lietas
iztiesāšanu tiesas sēdē, citas Civilprocesa likumā noteiktās tiesības, kā arī tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Atbildētājam noteikts termiņš rakstveida
paskaidrojumu iesniegšanai līdz 2016.gada 8.februārim.
Atbildētājs par celto prasību rakstveida paskaidrojumus nav sniedzis.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta otrajai daļai paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
2017.gada 20.janvārī prasītājam elektroniski un atbildētājam uz aktuālo deklarēto dzīvesvietu /adrese B/, nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu
rakstveida procesā 2017.gada 20.februārī un tiesas sprieduma pieejamību.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet
gadījumā, kad deklarācijā norādīta papildu adrese – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama
saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītā papildu adresē vai šīs personas
norādītajā adresē saziņai ar tiesu.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 pirmās daļas 3.punktam, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka
personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā
dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.
Līdz ar to konstatējams, ka par lietas izskatīšanas vietu un laiku lietas dalībniekiem paziņots likumā noteiktajā kārtībā.
Tiesa atzina par iespējamu lietu izskatīt rakstveida procesā.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma.
Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
No lietas materiāliem konstatējams, ka 2008.gada 30.jūlijā starp AS „Swedbank” un atbildētāju tika noslēgts līgums par maksājuma kartes Visa
Classic piešķiršanu un izmantošanu ar kartes kredītlimitu LVL 1345,00, ar procentu likmi 20% un ikmēneša procentu maksājumu veikšanas datumu -
5.datumā (lietas 12.-13.lapa). Parakstot līgumu, atbildētājs ar to piekrita līguma lietošanas noteikumiem, tai skaitā, arī līgumam saistošajam cenrādim
(lietas 20.lapa).
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Civillikuma 1934.pantā noteikts, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot
saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Atbilstoši Civillikuma 1943.pantam, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds
pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas
atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Civillikuma 1765.pants noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā.
Līgumā aizdevuma lietošanas procenti noteikti 20% apmērā.
Saskaņā ar līguma 3.3.punkta noteikumiem, atbildētājam bija pienākums līgumā norādītajā maksājuma datumā kontā nepieciešamo naudas summu,
kopā ar citām ar kredīta un kartes lietošanu saistītajām maksām, saglabājot līdz pilnīgai bankas iestājušos prasījumu apmierināšanai.
Atbildētājs nepildīja līguma lietošanas noteikumus un nepapildināja kontu ar nepieciešamajiem naudas līdzekļiem. Līdz ar to lūgumā noteiktajos
termiņos un apmērā nebija iespējams atmaksāt naudas līdzekļus aizdevējam.
Ņemot vērā, ka atbildētājs saistības nepildīja, AS „Swedbank” vienpusēji izbeidza līgumu 2010.gada 21.jūlijā (lietas 15.lapa).
Tādējādi tiesa secina, ka AS „Swedbank” ir izmantojusi kartes lietošanas noteikumu 10.9.punktā paredzētās tiesības vienpusēji atkāpties no
līguma.
Uz līguma izbeigšanas brīdi parāda summa sastādīja EUR 2013,70.
2011.gada 30.septembrī AS „Swedbank” cedējusi prasītājai minēto prasījuma summu ar tiesībām prasīt nokavējuma procentus, zaudējumus un
citus blakus prasījumus, kas radušies līguma neizpildes rezultātā, par ko atbildētājam tika paziņots (lietas 15., 18.lapa).
Saskaņā ar izrakstu no Cesijas līguma 1.pielikuma prasītājam nodotas prasījuma tiesības pret atbildētāju par galvenā parāda EUR 2013,70 apmērā
piedziņu (lietas 15.lapa).
Saskaņā ar Civillikuma 1793.panta noteikumiem prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, un
saskaņā ar Civillikuma 1801.pantu cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt
jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.
Tādējādi SIA „Julianus Inkasso Latvija” uz cesijas līguma pamata ir ieguvusi prasījuma tiesības pret atbildētāju.
No lietas materiāliem redzams, ka SIA „ Julianus Inkasso Latvija” 2011.gada 18.oktobrī atbildētājam nosūtīja paziņojumu par parādsaistību cesiju,
kurā lūdza nokārtot parādsaistības (lietas 19.lapa).
No lietas materiālos esošās AS „Swedbank” 2011.gada 5.oktobra izziņas (lietas 14.lapa) ir redzams, ka uz 2010.gada 5.oktobri izlietotā un
neatmaksātā kredītlimita summa sastādīja LVL 1344,15, savukārt aprēķinātie procenti par aizdevuma lietošanu sastādīja LVL 71,09, kopā LVL
1415,24 jeb EUR 2013,70.
Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Savukārt atbilstoši Civillikuma
1765.pantam, procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas
ir seši procenti no simta gadā.
Prasītājs aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā par laika periodu no 2010.gada 21.jūlija līdz 2015.gada 23.decembrim EUR
655,48 apmērā. Līdz ar to kopējā neatmaksātā parāda summa sastāda EUR 2669,18.
Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus par saistību pilnīgu vai daļēju izpildi.
Izvērtējusi lietas materiālus to kopumā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma un no atbildētāja par labu prasītājai ir pamats piedzīt
neatmaksātā aizdevuma pamatsummu - pamatparādu EUR 1912,55 apmērā, aizdevuma lietošanas procentus EUR 101,15 apmērā un likumiskos
nokavējuma procentus par laika periodu no 2010.gada 21.jūlija līdz 2015.gada 23.decembrim EUR 655,48 apmērā, kopā piedzenot parādu EUR
2669,18 apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta noteikumiem, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja
tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru.
Prasītāja lūgusi atzīt tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā no galvenā parāda.
Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītājai ir nosakāmas tiesības saņemt likumiskos procentus nokavējuma procentus par laiku līdz sprieduma izpildei
(izsoles noslēguma dienai).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts tiesas spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.
Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājam jāpiedzen tiesas izdevumi - valsts nodeva EUR 341,51 apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi
EUR 4,70 (LVL 3,30) apmērā, kopā tiesas izdevumi EUR 346,21 apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma
spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 41., 93., 97., 189., 190., 193., 195., 204.25 un 204.1 pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas Nr.40003717522, pamatparādu EUR
1912,55 apmērā, aizdevuma lietošanas procentus EUR 101,15 apmērā, likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2010.gada 21.jūlija līdz
2015.gada 23.decembrim EUR 655,48 apmērā un tiesas izdevumus EUR 346,21 apmērā, kopā piedzenot EUR 3015,39 (trīs tūkstoši piecpadsmit
euro 39 centi).
Piedzītā naudas summa ieskaitāma SIA „Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas Nr.40003717522, norēķinu kontā
Nr.LV61HABA0551008868793 AS „Swedbank”.
Noteikt SIA „Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas Nr.40003717522, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos
nokavējuma procentus 6% (sešus procentus) gadā no piespriestās, bet nesamaksātās pamatparāda summas (EUR 1912,55) par laika posmu līdz
sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).
Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu samaksu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu nekavējoties iesniegt Rīgas pilsētas
Latgales priekšpilsētas tiesā, 105.kabinetā vai nosūtīt tiesai pa pastu.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas - 2017.gada 20.februāra Rīgas
apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese A.Sviķe