Court partially allowed debt collection against shareholder for LLC insolvency, rejecting marital property claim.

Lietas Nr. C17140814

Lietas arhīva Nr. C-0388-15/7

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā, 2015.gada 28.janvārī

Jūrmalas pilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese B.Horuna,

ar tiesas sēdes sekretāri I.Juhņēviču,

piedaloties maksātnespējīgās SIA „ViRavi” maksātnespējas administratoram /pers. F/,

atklātā tiesas sēdē, izskatot civillietu maksātnespējīgās SIA „ViRavi” maksātnespējas administratora /pers. F/ prasībā pret /pers. B/, trešo personu

/pers. C/ par parāda piedziņu, konstatēja

Aprakstošā daļa

2014.gada 9.septembrī Jūrmalas pilsētas tiesā ierosināta civillieta maksātnespējīgās SIA „ViRavi” maksātnespējas administratora /pers. F/ (turpmāk

- prasītāja) prasībā pret /pers. B/ (turpmāk - atbildētāja) par parāda piedziņu, ar trešo personu /pers. C/ (turpmāk – trešā persona).

Prasītāja, pamatojoties uz Civillikuma 89.pantu, Komerclikuma 185. un 185.1pantu, un Civilprocesa likuma 1., 28., 43., 137., 138. un 149.pantu,

lūdz piedzīt no atbildētājas parādu euro 2 844,32 apmērā, vēršot piedziņu uz atbildētājas daļu laulāto kopmantā uz 1/2 no trešajai personai piederošajām

daļā SIA „Linteka”.

Prasības pieteikumā norādīts, ka ar 2014.gada 7.augusta, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas spriedumu ierosināts prasītājas

maksātnespējas process. Ar 2014.gada 7.augusta spriedumu par parādnieka administratoru iecelts /pers. F/, sertifikāta Nr.00392. No 2010.gada

27.augusta Uzņēmumu reģistra lēmuma Nr.6-12/107249 izriet, ka komercreģistrā tika izdarīts ieraksts par prasītājas reģistrēšanu un parakstītā

pamatkapitāla LVL 1,00 apmērā samaksu. No 2011.gada 25.maija dalībnieku reģistra izriet, ka prasītājas dibinātājs /pers. D/ nodeva atbildētājas

īpašumā visas uzņēmuma kapitāla daļas. Ar 2011.gada 31.maija Uzņēmumu reģistra lēmumu Nr.6-12/69081 uzņēmuma reģistrācijas lietai pievienots

dalībnieku reģistrs, ar kuru atbildētāja pārņēma uzņēmuma kapitāla daļu īpašnieka tiesības un pienākumus. Vienlaicīgi atbildētāja kļuva arī par vienīgo

prasītāja valdes locekli. No sprieduma par prasītājas maksātnespējas procesa pasludināšanu izriet, ka atbildētāja 2012.gadā pārtrauca uzņēmuma

darbību dēļ lielajiem nodokļu parādiem. No Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas izriet, ka uzņēmuma nodokļu parādi uz

maksātnespējas procesa pasludināšanas brīdi pārsniedz euro 10 000,00.

Prasītāja norāda, ka saskaņā ar Komerclikuma 185.pantu (redakcijā, kas bija spēkā uz uzņēmuma dibināšanu), sabiedrības ar ierobežotu atbildību

minimālais pamatkapitāla lielums ir 2000 lati. Komerclikuma 185.panta septītā daļa paredz, ja sabiedrības pamatkapitāls ir mazāks par šā likuma

185.pantā noteikto un ir pasludināts šīs sabiedrības maksātnespējas process, tās dalībnieki solidāri atbild par sabiedrības saistībām, kuru kopējais apmērs

nepārsniedz šā likuma 185.pantā noteiktā pamatkapitāla apmēra un dibinātāju apmaksātā pamatkapitāla apmēra starpību. No Komercreģistra ierakstiem

izriet, prasītājas parakstītais un apmaksātais pamatkapitāls ir LVL 1,00. Līdz ar to, atbildētājai kā vienīgajai kapitāla daļu īpašniecei ir pienākums

atlīdzināt prasītājai LVL 1999,00 euro 2 844,32, tas ir, starpību starp apmaksāto pamatkapitālu un Komerclikuma 185.pantā noteikto minimālo

pamatkapitāla apmēru. 2014.gada 18.augustā uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietu nosūtīts pieprasījums par pamatkapitāla starpības labprātīgu apmaksu.

Atbildētāja minēto pieprasījumu ignorēja.

Prasības pieteikumā norādīts, ka maksātnespējas procesa gaitā administrators konstatējis, ka uz atbildētājas vārda nav reģistrēti nekustamie

īpašumi un transportlīdzekļi un viņas vienīgā zināmā manta ir daļa laulāto kopmantā ar trešo personu. No Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņas

Nr.24/14-23/ 6443 izriet, ka atbildētājas laulība ar trešo personu reģistrēta 24.11.2000. Personu starpā nav noslēgts laulības līgums. Saskaņā ar

Civillikuma 89.pantu, viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir

abu laulāto kopīga manta; šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās dalās. No Komercreģistra ierakstiem izriet, ka atbildētājas

laulātajam pieder 50% SIA ,,Linteka”, reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, pamatkapitāla daļu, kuras viņš ieguva īpašumā 2011.gada 9.decembrī, tas ir,

laulības laikā. Līdz ar to, atzīstams, ka atbildētājai pieder 1/2 domājamā daļa no laulātajam piederošajām SIA ,,Linteka” kapitāla daļām un pret tām ir

vēršama piedziņa, lai apmierinātu prasītājas prasījumu.

2014.gada 17.oktobrī Jūrmalas pilsētas tiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumi, kuros pēdējā norāda, ka prasību neatzīst par pamatotu un lūdz

to noraidīt.

Atbildētāja norāda, ka, aprēķinot prasības summu prasītāja nepareizi norādīja komerclikumā noteikto minimālo pamatkapitālu sabiedrībai ar

ierobežotu atbildību, un tieši, prasībā norādītais pamatkapitāla apmērs ir LVL 2 000,00 (euro 2 845,74). Savukārt, saskaņā ar Komerclikuma

185.pantu, minimālais pamatkapitāla apmērs sastāda euro 2 800,00. Likums nenosaka, kura persona var būt par prasītāju šajā civillietā. No likuma

redzams, ka parādniekam ir pienākums izpildīt sabiedrības saistības. Līdz ar to, var secināt, ka administratoram nav tiesības celt tādu prasību. Savukārt

celt prasību šajā gadījumā var persona, kurai ir neapmierinātas prasījuma tiesības pret maksātnespējīgo sabiedrību.

Atbildētājas paskaidrojumos norādīts, ka pēdējai nav saistību maksāt starpību starp apmaksāto SIA ,,ViRavi” kapitālu un Komerclikuma

185.pantā norādīto minimālo pamatkapitālu, jo atbildētāja, atbilstoši Komerclikuma 185.1panta 7.daļai, izpildīja šajā tiesību normā minētos pienākumus.

Saskaņā ar Komerclikuma 185.1panta 7.daļu, ja sabiedrības pamatkapitāls ir mazāks par Komerclikuma 185.pantā noteikto (euro 2 800,00) un ir

pasludināts sabiedrības maksātnespējas process, tās dalībnieki (atbildētāja ir vienīgā prasītājas dalībniece) solidāri atbild par sabiedrības saistībām, kuru

kopējais apmērs nepārsniedz Komerclikuma 185.pantā noteiktā pamatkapitāla apmēru un dibinātāju apmaksātā pamatkapitāla apmēra starpību. Līdz ar

to redzams, ka starpība starp apmaksāto pamatkapitālu un 185.noteikto pamatkapitāla lielumu sastāda euro 2 798,85.

Prasītājas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā, prasītājai nenokārtotās saistības pret SIA ,,JR DICIUM”. Minēto faktu apliecina

prasītājas iesniegtie 2010. - 2013.gada pārskati Valsts ieņēmumu dienestam. Sakarā ar to, ka Komerclikuma 185.1panta 7.daļā noteikts atbildētājas

pienākums atbildēt par sabiedrības saistībām, kuru kopējais apmērs nepārsniedz Komerclikuma 185.pantā noteiktā pamatkapitāla apmēru un dibinātāju

samaksātā pamatkapitāla apmēra starpību, pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, atbildētājas ieskatā, pēdējā izpildīja Komerclikumā noteiktās

saistības, veicot daļēju parāda samaksu SIA „JR DICIUM” kasē - 2014.gada 14.augustā euro 900,00 apmērā, minēto faktu apliecina 2014.gada

14.augusta kases ieņēmumu orderis Nr.1408; 2014.gada 18.augustā - euro 950,00, minēto faktu apliecina 2014.gada 18.augusta kases ieņēmumu

orderis Nr.1808, 2014.gada 26.augustā - euro 998,95 apmērā, minēto faktu apliecina 2014.gada 26.augusta kases ieņēmumu orderis Nr.2608 un

2014.gada 4.augustā – euro 900,00 apmērā, minēto faktu apliecina 04.08.2014.gada 4.augusta kases ieņēmumu orderis Nr.0408. Tādējādi, pēc

prasītājas maksātnespējas procesa pasludināšanas, atbildētājas ieskatā, pēdējā izpildīja Komerclikuma 185.1panta 7.daļā noteiktos pienākumus, kā arī

izpildīja prasītājas saistības par summu euro 2 848,95. Minētā summa ir par euro 50,10 lielākā nekā Komerclikumā noteiktā starpība starp minimālo

pamatkapitāla apmēru un prasītājas samaksātā pamatkapitāla apmēru. Tādējādi, atbildētāja no saviem līdzekļiem, pilnīgi nokārtoja prasītājas saistības

pret SIA „JR DICIUM” par kopējo summu euro 3 748,95.

2014.gada 17.oktobrī Jūrmalas pilsētas tiesā saņemti trešās personas paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasītāja lūdz vērst piedziņu uz 1/2

domājamo daļu no trešajai personai piederošajām daļām SIA „Linteka”. Trešā persona prasītājas prasību uzskata par nepamatotu. Saskaņā ar

Civilprocesa likuma 570.panta pirmo daļu, piedziņu vērš uz fiziskās personas mantu, arī uz šīs personas daļu kopīpašumā un laulāto kopmantā. Līdz ar to

nav nepieciešams speciāls tiesas nolēmums, lai veiktu parāda piedziņu no atbildētājas 1/2 daļas kopmantā. Saskaņā ar Civillikuma noteikumiem (CL

99.pants), laulātais atbild ar savu mantu, un tikai pēc tam ar savu daļu laulāto kopmantā. Līdz ar to, trešās personas ieskatā, ir prettiesiski veikt kādu citu

kārtību, vēršot piedziņu. Bez tā, atbildētāja izpildīja prasības pieteikumā norādītās Komerclikuma normas, līdz ar to nav pamata apmierināt prasību.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis - maksātnespējas administrators /pers. F/ prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem

pamatiem un lūdza to apmierināt. Norādīja, ka mediācijas izmantošanas un izlīgums nav iespējams, jo atbildētāja labprātīgi nav samaksājusi parādu.

Paskaidroja, ka atbildētāja nav labprātīgi izpildījusi saistības, kas pēdējai izriet kā sabiedrības ar ierobežotu (turpmāk – SIA) dalībniekam noteiktajiem

pienākumiem saskaņā ar Maksātnespējas likuma 65.panta 9.punktu. Pirms prasības celšanas atbildētājai nosūtīts brīdinājums par labprātīgu parāda

samaksu. Atbildētāja paskaidrojumos norādījusi, ka vienam no kreditoram it kā veikusi maksājumus, taču, prasītājas ieskatā, atbildētājas paskaidrojumi ir

nepamatoti, jo Maksātnespējas likums nosaka kārtību, kādā apmierināmi kreditoru prasījumi. Atbildētāja veikusi maksājumus pēdējās kārtas kreditoram,

kuram saskaņā ar maksātnespējas procesu nav tiesību saņemt šos līdzekļus, jo pirms viņa ir primārie kreditoru prasījumi, atbilstoši kreditoru reģistram.

Pirms prasības celšanas atbildētāja nekādus dokumentus maksātnespējas administratoram nenodeva. Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas

atbildētāja patvaļīgi izvēlējusies kreditorus, kuru prasījumus apmierināt, tādējādi neievērojot Maksātnespējas likuma 6.panta 3.punktā noteikto.

Nesamaksātais pamatkapitāls aprēķināts, atbilstoši Komerclikumā noteiktajai summai, kāda bija spēkā kapitālsabiedrības dibināšanas brīdī.

Atbildētāja un trešā persona uz tiesas sēdi neieradās, lai gan par tiesas sēdes vietu un laiku pēdējiem paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā

kārtībā, nosūtot tiesas pavēstes ierakstītā pasta sūtījumā uz personu deklarētajām dzīvesvietu adresēm. Atbildētāja un trešā persona nav paziņojušas

tiesai par savas neierašanās iemesliem, nav lūgušas tiesu atlikt lietas izskatīšanu vai izskatīt bez pēdējo klātbūtnes.

Civilprocesa likuma 56.panta piektā daļa nosaka, ka tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses,

bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc

kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā

papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. (..)

Savukārt Civilprocesa likuma 56.1panta otrā daļa nosaka, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās

dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko

adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu

paziņošanas faktu. (..)

Tiesa atzīst, ka atbildētājai un trešajai personai par tiesas sēdi paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56. un 56.1pantā noteiktajam, tādējādi

atbildētāja un trešā persona uz tiesas sēdi neieradās bez attaisnojošiem iemesliem.

Tādējādi tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, lieta izskatāma atbildētājas un trešās personas prombūtnē, jo nav

konstatējami minētā likuma 209.pantā un 210.pantā noteiktie pamati lietas izskatīšanas atlikšanai.

Motīvu daļa

Pārbaudot un novērtējot lietā esošos pierādījumus, uzklausot prasītājas maksātnespējas procesa administratora paskaidrojumus tiesas sēdē, tiesa

atzīst prasību par daļēji pamatotu, pierādītu un apmierināmu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā. (..) No

minētās likuma normas izriet, ka tiesai jātaisa spriedums tikai par likumā noteiktā kārtībā pieteiktajiem prasījumiem, kas sastāda prasības priekšmetu, un

tikai tādā apjomā, kādā tie izspriesti tiesas sēdē, tiesai izskatot lietu pēc būtības. Tiesa var apspriest prasījumu pamatotību vai nepamatotību, ņemot vērā

faktus un apstākļus, kurus puses norādījušas kā prasības vai iebildumu pamatu.

Atbilstoši Civillikuma 1402.pantam saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 7.augusta spriedumu pierādīts, ka 2014.gada 8.augustā prasītājai pasludināts

maksātnespējas process, un par maksātnespējas procesa administratoru iecelts /pers. F/, ko, apliecina arī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra

izdruka (8.–10., 45.lapas).

Ar 2010.gada 27.augusta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra izziņu (11. – 12.lietas lapa) pierādīts, ka prasītājas parakstītais un apmaksātais

pamatkapitāls ir LVL 1,00.

Ar 2011.gada 25.maija prasītājas dalībnieku reģistru (15.lietas lapa) pierādīts, ka atbildētājai pieder viena kapitālsabiedrības pamatkapitāla daļa ar

viena lata nominālvērtību, kas pilnā apmērā apmaksāta 2010.gada 25.augustā.

Lietas materiāliem pievienots 2011.gada 26.maija SIA ‘’ViRaVi’’ iesniegums, kurā atbildētāja izsaka piekrišanu būt par prasītājas valdes locekli

(16. – 17.lietas lapa).

Ar 2014.gada 14.augusta Iedzīvotāju reģistra departamenta izziņu (18.lietas lapa) pierādīts, ka atbildētājai reģistrētas laulāto attiecības ar šajā lietā

esošo trešo personu – /pers. C/.

Ar Lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu (19. – 22.lietas lapa) pierādīts, ka Valsts ieņēmumu dienests nolemj piedzīt no prasītājas

nokavētos nodokļu maksājumu euro 9 387,20 apmērā.

No interneta vietnes www.firmas.lv un crediweb izdrukas (23. – 31.lietas lapa) redzama prasītājas, SIA „JR DICIUM” UN SIA „SOLEMNITY”

kapitālsabiedrību raksturojoša informācija.

Ar interneta vietnes www.firmas.lv izdruku (32. – 35.lietas lapa) pierādīts, ka SIA „LINTEKA” 50,00% kapitāldaļu īpašnieks ir trešā persona.

No 2014.gada 18.augusta Informācijas pieprasījuma Nr.1 (36.lietas lapa) redzams, ka prasītājas maksātnespējas administrators lūdz atbildētājai

iesniegt noteiktus dokumentus un informāciju. Minētā pieprasījuma nosūtīšanu apliecina VAS „Latvijas pasts” čeks (37.lietas lapa).

No Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienesta EDS izdrukām (38. – 39.lietas lapa) redzami prasītājai piemērotie naudas sodu samaksas un

budžetā veiktie maksājumi.

No Kases ieņēmumu orderiem Nr.0408, Nr.2608, Nr.1408 un Nr.1808 (57. – 60.lietas lapa) redzams, ka atbildētāja veikusi maksājumus SIA

„JR Dicium” euro 900,00, euro 998,95, euro 900,00 un euro 950,00 apmērā.

No 2010.gada 4.oktobra Pavadzīmes JRD02004 (61.lietas lapa) redzams, ka prasītāja saņēma no SIA „JR Dicium” preces ar kopējo summu

LVL 2 634,78 apmērā.

No 2014.gada 29.jūlija prasītājas pieteikuma Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai (67.lietas lapa) redzams, ka prasītāja lūdz tiesu pasludināt

pēdējās maksātnespējas procesu, vienlaikus norādot, ka prasītājai ir nenokārtotas saistības pret vienīgo kreditoru – Valsts ieņēmumu dienestu.

Ar lietā esošo prasītājas Kreditoru reģistru (78.lietas lapa) pierādīts, ka prasītājas vienīgais kreditors ir Valsts ieņēmumu dienests.

Civillikuma 3.pants nosaka, ka katra civīltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,

pārgrozījusies vai izbeigusies. (..)

Atbilstoši Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra lēmumam prasītājas kapitālsabiedrība ierakstīta komercreģistrā 2010.gada 27.augustā.

Komerclikuma (spēkā līdz 2010.gada 30.novembrim) 185.pants nosaka, ka Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk šīs sadaļas ietvaros

- sabiedrība) minimālais pamatkapitāla lielums ir 2000 latu.

Atbilstoši interneta vietnes www.firmas.lv izdrukai, prasītājas vienīgā dalībniece, kopš 2011.gada 31.maija ir atbildētāja.

Komerclikuma (spēkā līdz 2011.gada 30.jūnijam) 185.1panta septītā daļa nosaka, ja sabiedrības pamatkapitāls ir mazāks par šā

likuma 185.pantā noteikto un ir pasludināts šīs sabiedrības maksātnespējas process, tās dalībnieki solidāri atbild par sabiedrības saistībām,

kuru kopējais apmērs nepārsniedz šā likuma 185.pantā noteiktā pamatkapitāla apmēra un dibinātāju apmaksātā pamatkapitāla apmēra

starpību.

Maksātnespējas likuma 9.panta pirmā daļa nosaka, ka maksātnespējas procesa administrators ir fiziskā persona, kura ir ieguvusi

maksātnespējas procesa administratora sertifikātu un kurai ir šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi. Šā likuma 19.panta pirmā daļa

nosaka, ka administratoru (..) juridiskās personas maksātnespējas procesā (..) ieceļ tiesa šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 63.panta pirmās daļas 1.punktu pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas

parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu, un šīs

tiesības iegūst administrators.

Tādējādi, tiesa atzīst, ka ir kritiski vērtējams atbildētājas paskaidrojumos paustais viedoklis, ka maksātnespējas procesa administratoram nav

tiesību rīkoties prasītājas vārdā.

Maksātnespējas procesa administratoram, atbilstoši Maksātnespējas likuma 64.pantā noteiktajam, ir piešķirtas pārvaldes institūcijas tiesības,

pienākumi un atbildība.

Maksātnespējas likuma 118.pantā noteikta kārtība, kādā tiek apmierināti kreditoru prasījumi. Ievērojot to, ka atbildētāja, kā prasītājas

kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja, Maksātnespējas likuma noteiktajā kārtībā lūgusi tiesu pasludināt prasītājas maksātnespējas procesu, tiesa

kritiski vērtē atbildētājas norādīto faktu, ka pēdējā no saviem līdzekļiem veikusi saistību izpildi attiecībā pret SIA „JR Dicium”.

Tiesa konstatē, ka atbildētāja pēc saviem ieskatiem veica, kā to pēdējā norāda, euro 3 748,95 apmērā samaksu SIA „JR Dicium”, tādējādi

neievērojot Maksātnespējas likuma 6.pantā noteiktos maksātnespējas principus, konkrētajā gadījumā - patvaļas aizlieguma principu, kas nosaka, ka

kreditors un parādnieks nedrīkst veikt individuālas darbības, kas nodara kaitējumu kreditoru kopuma interesēm. Kā rezultātā atbildētāja ne tikai

neievēroja kreditoru vienlīdzības principu, lai gan SIA „JR Dicium” nebija pieteicies prasītājas maksātnespējas procesā kā kreditors, bet arī ierobežoja

nenodrošinātā kreditora – Valsts ieņēmumu dienesta, iespēju daļēji apmierināt pieteikto prasījumu.

Tāpat, tiesa no atbildētājas paskaidrojumiem secina, ka pēdējā pēc būtības atzīst, ka no Komerclikuma 185.1panta septītās daļas noteiktais

pienākums – atbildēt par saistībām tiek atzīts, strīds ir par summas apmēru un saistību izpildes veidu.

Par saistību izpildes veidu tiesa iepriekš norādīja, ka maksātnespējas procesa subjektam jārīkojas saskaņā ar Maksātnespējas un Civilprocesa

likuma normām. Savukārt saistības apmērs tiek noteikts, atbilstoši tai civiltiesiskajai attiecībai, kāda bijusi spēkā saistības dibināšanas brīdī.

Ievērojot to, ka prasītājas kapitālsabiedrība dibināta laikā, kad Latvijas Republikas oficiālā valūta bija Latvijas lats un sabiedrības pamatkapitāla

lielums saskaņā ar Komerclikumu noteikts 2000 latu, konvertējot minēto summu euro, kas ir Latvijas Republikas nacionālā valūta, kopš 2014.gada

1.janvāra, summa, no kuras aritmētiski atņemama atbildētājas samaksātais viens lats ir euro 2 845,74. Tādējādi, prasītāja pamatoti norāda no

atbildētājas piedzenamo summu euro 2 844,32 apmērā.

Civillikuma 89.panta otrā daļa nosaka, ka viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai

ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta; šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās.

Nedz atbildētāja, nedz trešā persona, kas ir laulātie, nav apstrīdējuši prasītājas norādīto apstākli, ka trešajai personai piederošie 50,00% jeb 1/2

domājamā daļa no SIA „Linteka” kapitāldaļu, atzīstama par laulāto kopīgu mantu, kas tāpat konstatējams no lietā esošajiem pierādījumiem.

Civillikuma 91.panta otrā daļa nosaka, ka tas, ka zināma manta ir atsevišķa, jāpierāda tam laulātajam, kas to apgalvo. (..)

Civilprocesa likuma 570.panta trešā daļa nosaka, ka piedziņas vēršana uz parādnieka nekustamo īpašumu pieļaujama, ja, piemērojot citus

piespiedu izpildes līdzekļus, piedzinēja prasījumu saprātīgā termiņā nav iespējams apmierināt. Šāda kārtība neattiecas uz tādu parādu

piedziņu, kuri nodrošināti, ieķīlājot attiecīgo nekustamo īpašumu.

Lai gan saskaņā ar Civilprocesa likuma 567.panta pirmo daļu piespiedu izpildes līdzekļu izvēle ir parāda piedzinēja tiesības, tās nav

uzskatāmas par neierobežotām. (..) piedzinēja norādītā piespiedu izpildes līdzekļa piemērošanu var atteikt tiesu izpildītājs, pamatojot savu

atteikumu ar izpildu lietā konstatēto apstākļu izvērtējumu un secinājumu, ka piemērot konkrēto piespiedu izpildes līdzekli konkrētajos

apstākļos nav samērīgi vai lietderīgi. (Civilprocesa likuma komentāri. III daļa. Sagatavojis autoru kolektīvs prof.K.Torgāna zinātniskajā

redakcijā. 2014.)

Zvērinātu tiesu izpildītāju likuma 45.panta pirmā daļa nosaka, ka zvērināts tiesu izpildītājs pēc savas iniciatīvas veic visus likumā noteiktos

pasākumus un izmanto visus likumā paredzētos līdzekļus un metodes, lai ātri un kvalitatīvi pildītu tiesas un citu institūciju nolēmumus, kā arī

veiktu citas sava amata darbības.

Lai gan tiesu izpildītājam ar vienādu rūpību uzlikts pienākums katrā izpildu lietā darīt pilnīgi visu, kas vien likumā ierakstīts, lai parādu

piedzītu (..) tas nenozīmē, ka tas vienmēr darāms ar vienādiem līdzekļiem un metodēm. (Civilprocesa likuma komentāri. III daļa. Sagatavojis

autoru kolektīvs prof.K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. 2014.)

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka nav pamatots prasījums par piedziņas vēršanu uz atbildētājas daļu laulāto kopmantā ar šajā lietā esošo trešo

personu, vēršot piedziņu uz ½ no /pers. C/ piederošajām daļām SIA ‘’Linteka’’.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse.

Civilprocesa likuma 192.pants nosaka, ka tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata

(..). Prasības pamatu veido apstākļi, uz kuriem pamatots prasījums, t.i., fakti, ar kuriem tiesību normas saista strīda pušu materiāltiesiskās attiecības

esamību, grozīšanu vai izbeigšanu. Minētie apstākļi prasītājam jānorāda prasības pieteikumā atbilstoši Civilprocesa likuma 128.panta otrās daļas

5.punktam.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt šā likuma 96.panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Tādējādi, tiesa pati pierādījumus nevāc, bet

pamato savu spriedumu uz lietas dalībnieku iesniegtajiem pierādījumiem un tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem. Citiem vārdiem, tiesai, izskatot lietu,

jānoskaidro lietas apstākļi, kuri ietilpst pierādīšanas priekšmetā - prasības pamata fakti un atbildētāja iebildumu pamata fakti.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Ievērojot to, ka prasītāja, atbilstoši Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punktam atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas valsts

ienākumos, valsts nodeva euro 348,51 apmērā, kas aprēķināta saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta b apakšpunktu,

piedzenama no atbildētājas par labu valstij.

Tāpat, no atbildētājas par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas

5.punktam – euro 9,97 (2.lietas lapa).

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1panta pirmās daļas noteikumus, atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei pēc

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.panta pirmo daļu, 92.-97.pantu, 189.-193. un 204.1pantu, tiesa

Nosprieda

Maksātnespējīgās SIA „ViRavi” prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu maksātnespējīgai SIA „ViRavi”, reģ.Nr.40103317239, parādu euro 2 844,32 (divi

tūkstoši astoņi simti četrdesmit četri euro un 32 euro centi).

Noraidīt prasību daļā par piedziņas vēršanu uz /pers. B/, personas kods /personas kods/, daļu laulāto kopmantā ar /pers. C/, personas kods

/personas kods/, vēršot piedziņu uz 1/2 no /pers. C/ piederošajām daļām SIA „Linteka”, reģ.Nr./reģistrācijas numurs/.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu euro 348,51 (trīs simti četrdesmit astoņi euro un 51 euro

cents).

Nodeva par darbības veikšanu tiesu iestādē (valsts nodeva) maksājama:

Saņēmējs: Valsts kase

Reģistrācijas Nr.90000050138

Konta Nr.LV55 TREL 1060 1909 1120 0

Saņēmēja banka: Valsts kase

BIC kods TRELLV22

Maksājuma mērķī norāda atsauci uz Jūrmalas pilsētas tiesas 2015.gada 28.janvāra spriedumu lietā Nr.C17140814 (C-0388-15/7).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus euro 9,97 (deviņi euro un 97 euro

centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami:

Saņēmējs: Tiesu administrācija

Reģ.Nr.90001672316

Saņēmēja iestāde: Valsts kase

BIC kods: TRELLV22

Konta Nr.LV51 TREL 2190 4580 1900 0.

Maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un atsauce uz Jūrmalas pilsētas tiesas 2015.gada 28.janvāra

spriedumu lietā Nr.C17140814 (C-0388-15/7).

Lai netiktu uzsākta tiesas nolēmuma piespiedu izpilde, tiesas izdevumu samaksu apliecinoši dokumenti iesniedzami Jūrmalas pilsētas tiesas

kancelejā.

Noteikt, ka tiesas spriedums /pers. B/ labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no pilna sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai saglabāt 2014.gada 9.septembrī piemēroto prasības nodrošinājumu par /pers. B/, personas kods /personas

kods/, apķīlātajiem maksājumiem, kas pēdējai pienākas no trešajām personām, tajā skaitā naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās,

nepārsniedzot prasības nodrošinājuma summu euro 2 844,32 (divi tūkstoši astoņi simti četrdesmit četri euro un 32 euro centi).

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Jūrmalas pilsētas

tiesā.

Pilns tiesas spriedums sastādīts 2015.gada 30.janvārī.

Tiesnese B.Horuna