Supreme Court dismisses appeal for non-specific administrative claim regarding air duct construction damages.

Lieta Nr.680007616

SKA-1162/2016

L Ē M U M S

Rīgā 2016.gada 15.jūlijā

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā:

tiesnesis J.Neimanis

tiesnese I.Skultāne

tiesnese L.Slica

rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2016.gada 27.aprīļa lēmumu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs /pers. A/ vairākkārt vērsies Rīgas domē un Rīgas pašvaldības policijā ar sūdzībām par nesaskaņotu gaisa vadu izbūvi

pieteicēja nekustamajā īpašumā /adrese/ un ar to radīto nekustamā īpašuma vērtības samazinājumu. 2015.gada 30.novembra iesniegumā Rīgas domei

pieteicējs norādīja, ka iestādes pretlikumīgās rīcības dēļ nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība ir samazinājusies, tādēļ nav pamatots pieteicējam

aprēķinātais nekustamā īpašuma nodoklis. Papildus pieteicējs norādīja, ka nekustamā īpašuma zemes kadastrālās vērtības samazinājums uzskatāms par

nodarītiem tiešiem zaudējumiem un lūdza Rīgas domi atlīdzināt tos 79 748 euro apmērā.

Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde vēstulēs sniedza atbildi pieteicējam uz minēto iesniegumu daļā par nekustamā īpašuma nodokļa

apmēru. Savukārt Rīgas pilsētas būvvalde atbildēja, ka neatzīst pieteicēja prasību civillietā Nr.C30521015. No minētās vēstules satura secināms, ka

iestāde pieteicēja iesniegumu vērtējusi saistībā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā pēc pieteicēja pieteikuma ierosināto civillietu par

zaudējumu, kas radušies, bez saskaņošanas izbūvējot nekustamajā īpašumā lielu skaitu gaisa vadu, atlīdzināšanu.

[2] Pieteicējs iesniedza pieteikumu tiesā par Rīgas domes faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku un atlīdzinājumu. Pieteikumā norādīts,

ka pieteicējs vēršas tiesā saistībā ar ,,Rīgas domes prettiesiskiem pasākumiem” nekustamajā īpašumā. Pieteikumā atreferēta gaisa vadu izbūves

nekustamajā īpašumā hronoloģija, un pieteicējs norādījis, ka Rīgas dome ir atbildīga par pieteicējam radītajām neērtībām un zaudējumiem tāpēc, ka gaisa

vadu izbūve nekustamajā īpašumā nav bijusi saskaņota. Faktiskā rīcība pieteikumā saistīta arī ar labas pārvaldības un tiesiskās paļāvības principu

neievērošanu, Civillikuma normu pārkāpšanu, atbildes nesniegšanu uz pieteicēja iesniegumiem, kā arī iestādes nevēlēšanos labot pieļautās kļūdas.

[3] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2016.gada 29.janvāra un 23.marta lēmumiem pieteikums atstāts bez virzības, lūdzot

pieteicējam precizēt, ar kādu konkrētu administratīvo aktu vai faktisko rīcību no pieteikumā norādītā „prettiesisko faktisko rīcību kopuma” pieteicējam ir

nodarīts kaitējums. Atkārtoti atstājot pieteikumu bez virzības, tiesnesis lūdza precizēt, vai pieteicējs kā pārsūdzēto domes faktisko rīcību lūdz vērtēt

likuma ,,Par pašvaldībām” 15.panta 14.punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas nepienācīgu pildīšanu 2004.–2015.gadā, vai arī nepārprotami

norādīt konkrētu faktisko rīcību, ar kuru nodarīti zaudējumi.

[4] Iesniegumā par trūkumu novēršanu pieteicējs lūdzis tiesu atzīt, ka Rīgas dome ar savu prettiesisko faktisko rīcību, nepienācīgi pildot

likuma ,,Par pašvaldībām” 15.panta 14.punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas laikā no 2004. līdz 2015.gadam, ir pieļāvusi, ka pieteicēja

nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība izbūvēto gaisa vadu dēļ ir samazinājusies par 79 748,00 euro jeb 31,25%, kā arī piedzīt no domes nodarītos

zaudējumus minētajā apmērā. Iesniegumā par trūkumu novēršanu arī norādīts, ka administratīvā tiesa parasti pārinterpretē pieteicēja prasījumus, un lūgts

konkrētajā gadījumā rīkoties līdzīgi.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2016.gada 27.aprīļa lēmumu pieteikumu atteikts pieņemt, jo tas nav izskatāms administratīvā

procesa kārtībā. Lēmums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[5.1] Pieteicējs nav norādījis ne uz vienu konkrētu un pārbaudāmu Rīgas domes veikto faktisko rīcību, kuru tiesai būtu jāatzīst par prettiesisku

un par kuru jāpiešķir atlīdzinājums. Vispārēja iestādes rīcība kādas savas funkcijas izpildē nav faktiskā rīcība Administratīvā procesa likuma 89.panta

izpratnē. Tādējādi pieteikuma priekšmets neatbilst Administratīvā procesa likuma 184.panta prasībām – tam iztrūkst konkrētības elementa. Minētais ir

pamats atzīt, ka lieta nav skatāma administratīvā procesa kārtībā.

[5.2] Lai arī pieteicējs norādījis uz tiesas iespēju pārformulēt neskaidru prasījumu, konkrētajā gadījumā pieteicēja precizētais prasījums ir

izteikts tieši un nepārprotami. Tiesnesim nav iespēju to precizēt tādā veidā, lai ,,ielasītu” tajā norādi uz konkrētu administratīvo aktu vai faktisko rīcību, jo

tiesas prasījuma saprātīga interpretācija nedrīkst nonākt pretrunā ar pieteicēja tieši un nepārprotami paustu gribu. Nav saskatāms, ka tiesnesis šajā

gadījumā varētu pats identificēt citu prasījumu, neesot konkrētām pieteicēja norādēm par to, pret kuru tieši no visiem kopš 2004.gada saistībā ar

pieteicēja nekustamo īpašumu pieņemtajiem pašvaldības iestāžu lēmumiem un veiktām darbībām pieteicējs iebilst, jo tiesa nevar pārbaudīt visu, ko

iestāde vairāku gadu garumā ir darījusi. Ja pieteicēja rīcībā nav informācijas par konkrētiem prettiesiskiem lēmumiem vai faktisko rīcību, pieteicējs var

vērsties domē ar attiecīgiem informācijas pieprasījumiem, taču nav iespējams izskatīt lietu par nekonkretizētu faktisko rīcību.

[6] Pieteicējs iesniedza blakus sūdzību par tiesneša lēmumu. Blakus sūdzībā atstāstīti notikumi un sarakste ar iestādēm par gaisa vadu

izbūvi, kā arī vairākkārtīgi pausts uzskats, ka pirmās instances tiesa meklējusi iemeslus atteikties pieņemt pieteikumu. Tāpat pieteicējs iebildis pret no

lēmuma izrietošo secinājumu, ka pieteicējs nav rīkojies, pārsūdzot būvatļaujas, jo par projektiem uzzinājis tikai 2014.gadā, kā arī norādīts, ka prasījums

ir par domes faktisko rīcību, jo pieteicēja rīcībā nav ne būvatļaujas, ne aktu par būvju pieņemšanu ekspluatācijā. Vienlaikus norādīts, ka pieteicējs

neuzskata, ka iestāde nepamatoti nesniegtu informāciju, jo šādu lēmumu neesot. Pieteicējs arī pauž neizpratni, ka lēmumā pretrunīgi norādīts, ka

prasījums izteikts nepārprotami, bet tomēr neesot tiesnesim saprotams.

Motīvu daļa

[7] Tiesnesis pareizi atzina, ka nav iespējams izskatīt prasījumu par nekonkretizētu iestādes rīcību kādas funkcijas izpildē un ka

pieteikumā nav norādīts uz konkrētu faktisko rīcību vai administratīvo aktu, kas atbilstu Administratīvā procesa likuma 184.pantam. Tādējādi Augstākā

tiesa pievienojas tiesneša secinājumam, ka pieteikums nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā.

[8] Arī blakus sūdzībā pieteicējs nav konkretizējis prasījumu, bet gan atkārtoti norādījis uz pieteicēja ieskatā prettiesisku notikumu

kopumu un izteicis šaubas par tiesas nolūkiem, lemjot par pieteikuma virzību. Pieteicējs nepamatoti iebilst pret tiesneša rīcību, lēmumā par pieteikuma

atstāšanu bez virzības formulējot prasījumu tiesā neizskatāmā veidā. Tiesneša konstatētais iespējamais prasījums nav norādīts kā ieteikums, bet gan kā

paša pieteicēja prasījums, kas izsecināts no pieteikumā norādītā. Pretēji blakus sūdzībā norādītajam, lēmumā arī nav pretrunu attiecībā uz prasījuma

skaidrību. Lēmuma pieņemšanas brīdī tiesnesis jau bija precīzi noskaidrojis pieteicēja prasījumu, taču, lai pieteikums būtu pieņemams izskatīšanai, tam

jābūt ne tikai skaidram, bet arī izskatāmam administratīvā procesa kārtībā. Tā kā ne no pieteikuma vai tā precizējumiem, ne arī blakus sūdzības nav

izsecināms vienlaikus konkrēts un administratīvajā tiesā izskatāms prasījums, tiesneša lēmums par atteikšanos pieņemt pieteikumu atstājams negrozīts.

Nolēmuma daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 323.panta pirmās daļas 1.punktu, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments

n o l ē m a

Atstāt negrozītu Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2016.gada 27.aprīļa lēmumu, bet /pers. A/ blakus sūdzību noraidīt.

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesnesis J.Neimanis

Tiesnese I.Skultāne

Tiesnese L.Slica