Court fully allows insurance claim against property management for water damage caused by faulty heating system. Property management failed to perform mandatory maintenance duties. Court awarded damages, interest, and court costs to the insured. Property management must pay within 9 days.

Lietas arhīva Nr. C-1804-23/20

ECLI:LV:LRT:2023:1114.C88180423.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Daugavpilī 2023. gada 14. novembrī

Latgales rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Regīna Paipale

izskatīja rakstveida procesa civillietu “Compensa Vienna Insurance Group” ADB vienkāršotās procedūras prasībā pret sabiedrību

ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Prasītājs “Compensa Vienna Insurance Group” ADB vērsās tiesā ar prasību piedzīt no atbildētājas sabiedrības ar

ierobežotu atbildību (turpmāk tekstā – SIA) “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” zaudējumu 2300,07 EUR un

likumiskos nokavējuma procentus 181,11 EUR.

[2] 2023. gada 14. novembrī lietā tika sastādīts saīsinātais tiesas spriedums, bet 2023. gada 21. novembrī lietā saņemts

lūgums sprieduma sastādīšanai, tādēļ tiesa sastāda spriedumu, atbilstoši Civilprocesa likuma 193.pantam.

[3] Prasītājs prasībā norādīja, ka 2022. gada 6. martā dvieļu žāvētāja, kas ir daļa no kopīpašumā esošā apkures stāvvada, bojājuma

dēļ notika ūdens noplūde, radot īpašuma - dzīvokļa /adrese A/, - bojājumus. Saskaņā ar apdrošināšanas polisi Nr.

/numurs/ īpašums /adrese/, tika apdrošināts pie prasītāja.

Saskaņā ar telpu atjaunošanas darbu tāmi /adrese/, remonta un atjaunošanas darbu tiešās izmaksas tika noteiktas 3485,40 EUR

apmērā, bet, novērtējot visus apstākļus, prasītāja dzīvokļa /adrese A/, īpašniekam izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību 2300,07 EUR

apmērā.

Savukārt, ar apdrošināšanas atlīdzības izmaksu prasītājs ieguva tiesības pārņemt prasības tiesības izmaksātās summas apmērā pret

personu, kura ir atbildīga par zaudējumiem.

Prasītājs norādīja, ka atbildētāja ir atbildīga par nodarīto kaitējumu, jo zaudējums radās dzīvojamās mājas komunikāciju – dvieļu

žāvētāja – bojājuma dēļ un atbildētāja kā dzīvojamās mājas pārvaldnieks neveica savus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus:

atbildētājai, veicot dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, bija pienākums veikt dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženiertīklu tehnisko

apkopi, vizuālo apskati, tehnisko apsekošanu un bojājumu novēršanu, kā to nosaka Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra

noteikumi Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu”, kā arī atbildētāja neveica

obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrajā daļā noteiktajam.

Uzskata, ka bojājums bija paredzams un novēršams, jo dvieļu žāvētājs ir daļa no kopējā dzīvojamās mājas apkures stāvvada, tādēļ

atbildētājai bija jāveic regulāras pārbaudes, bet atbildētāja šādus pierādījumus neiesniedza. Turklāt, tas apstāklis, ka dvieļu žāvētājs

atrodas dzīvoklī, neatbrīvo atbildētāju no atbildības, jo dzīvokļa īpašniekam nav pienākums noteikt kādi remontdarbi ir jāveic, kā arī

atbildētāja neiesniedza pierādījumus, ka dzīvokļa īpašnieks liedza atbildētājai piekļuvi dzīvoklī pārvaldīšanas darbību veikšanai.

Atbildētāja regulāri neveica pārbaudes, laicīgi nekonstatēja bojājumus un nepieciešamības gadījumā nesasauca dzīvokļu īpašnieku

kopsapulci par dzīvojamās mājas komunikāciju maiņas un remonta nepieciešamību un tā izmaksām, kā to paredz Dzīvojamo māju

pārvaldīšanas likuma 14.panta trešā daļa, tādēļ nav konstatējams, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulce balsoja pret pārvaldnieka

ierosinājumu veikt kopīpašuma komunikāciju nomaiņu.

Uzskata, ka atbildētājai kā komersantam, kas sniedz pārvaldīšanas pakalpojumus komerciālā nolūkā gūt peļņu, jāapzinās, ka apkures

sistēmas lietošana ilgstošā periodā bez regulārām pārbaudēm var izraisīt negadījumu. Līdz ar to šāda atbildētājas nolaidība ir vērtējama

kā rupja neuzmanība un norāda uz pienācīgas rūpības trūkumu atbildētājas darbībā.

Prasītājs, pamatojoties uz Civillikuma 1084.panta pirmo daļu, 1645.panta pirmo daļu, 1644., 1649., 1753., 1756., 1770., 1772.,

1779., 2289., 2295.pantiem, 1759.panta 1.punktu, 1765.panta pirmo daļu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta pirmās daļas

1.punktu, otro daļu, 11.panta pirmo daļu, 14.panta trešo daļu, 16.pantu, Apdrošināšanas līguma likuma 1.panta pirmās daļas 23.punktu,

45.panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas

apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu” 2., 3., 3. , 6. un 19.punktu, 13.2. apakšpunktu, Ministru kabineta 2017. gada 11. jūlija

noteikumu Nr. 408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi” 14. un 21.punktu,

15.1.apakšpunktu, lūdza piedzīt no atbildētājas zaudējumu 2300,07 EUR, likumiskos nokavējuma procentus 181,11 EUR,

kas aprēķināti par laika periodu no 2022. gada 8. maija līdz 2023. gada 30. augustam, ar lietas vešanu saistītos izdevumus

372,18 EUR, kā arī visus tiesas izdevumus. Vienlaikus, lūdza noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no

atbildētājas likumiskos procentus - 6% gadā no nesamaksātās summas.

Prasītāja nelūdza, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

[4] Atbildētāja SIA “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” iesniedza tiesā rakstveida paskaidrojumus,

norādot, ka celto prasību neatzīst un atbildētāja nav atbildīga par zaudējumu, jo dzīvoklis /adrese/, tika appludināts sakarā ar to, ka 2022.

gada 6. martā dzīvoklī /adrese B/, plīsa dvieļu žāvētājs, kas nav pieskaitāms pie kopīpašuma esošās daļas, bet ir atsevišķā īpašuma

elements, par kura tehnisko stāvokli ir atbildīgs dzīvokļa īpašnieks.

Dzīvojamajā mājā /adrese/, dvieļu žāvētāji darbojas no mājas karstā ūdens apgādes sistēmas - dvieļu žāvētāji ir pieskrūvēti pie

karstā ūdens stāvvada.

Ņemot vērā Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto, tikai nedalāmi elementi un tādi, kuru funkcionālā

darbība ir atkarīga no kopīpašuma esošajām inženierkomunikācijām, tiek pieskaitīti pie kopīpašuma, bet dvieļu žāvētājs, kas atrodas

atsevišķa dzīvokļa īpašumā nav nedalāmi savienots ar dzīvojamās mājas kopējo karstā ūdens apgādes sistēmu. Dzīvokļa īpašnieks savā

īpašumā var demontēt dvieļu žāvētāju, nomainīt pret ko citu, bet dzīvojamās mājas kopējā karstā ūdens apgādes sistēma turpinās

funkcionēt.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta pirmajā daļā un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta trešajā daļā noteikto,

dvieļu žāvētāja demontāža, remontēšana vai maiņa nav saskaņojama dzīvojamās mājas īpašnieku kopsapulcē un visi izdevumu par dvieļu

žāvētāja remontu, maiņu utt. gulstas tikai uz dzīvokļa īpašnieku.

Uzskata, ka Ministru kabineta Noteikumu par Latvijas būvnormatīvu LBN 221-15 “Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija”

44.punkts norāda uz to, ka dvieļu žāvētājs ir atsevišķs elements, kas tiek pieslēgts pie kopējā karstā ūdens sistēmas stāvvada, bet minēto

noteikumu 14.pielikumā dvieļu žāvētājs ir norādīts kā sanitāri tehniska ierīce, kas pieder pie atsevišķā īpašuma, nevis kā daļa no karstā

ūdens sistēmas.

Tādējādi zaudējumi, kas radušies dvieļu žāvētāja teces rezultātā, ietilpst dzīvokļa /adrese B/, īpašnieka atbildības robežās.

Atbildētāja godprātīgi veic dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldīšanu, kā arī veic dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un

inženierkomunikāciju tehnisko apsekošanu, vizuālo pārbaudi, tehnisko apkopi un bojājumu novēršanu, pamatojoties uz Ministru

kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumos Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo

remontu” noteikto.

Uzskata, ka neviens normatīvais akts nenosaka apsaimniekotāja pienākumu pārbaudīt pie atsevišķā dzīvokļa īpašuma pieskaitāmo

elementu tehnisko stāvokli, bet tas ir dzīvokļa īpašnieka pienākums un saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 14.panta pirmo daļu dzīvokļa

īpašnieks ir atbildīgs par zaudējuma nodarīšanu citiem dzīvokļa īpašniekiem.

Vienlaikus, uzskata, ka prasītājs neiesniedza pierādījumus, ka atbildētāja pieļāva kādu darbību, kas būtu par pamatu dvieļu žāvētāja

tecei, vai bezdarbību, tādēļ nepastāv arī pamats zaudējuma atlīdzināšanai.

Atbildētāja, pamatojoties uz Civillikuma 1773., 1775., 1779.pantiem, Dzīvokļa īpašuma likuma 3.panta otrās daļas 2.punktu,

4.panta pirmās daļas 1.punktu, 10.panta pirmās daļas 6.punktu, 10.panta trešo daļu, 14.panta pirmo daļu, 16.panta pirmo daļu, Ministru

kabineta Noteikumu par Latvijas būvnormatīvu LBN 221-15 “Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija” 44.punktu un 14.pielikumu, lūdza

prasītāja prasību noraidīt.

Atbildētāja nelūdza izskatīt lietu tiesas sēdē.

M o t ī v u d a

[5] Tiesa, iepazinusies ar vienkāršotās procedūras prasībā, atbildētājas rakstveida paskaidrojumos un prasītāja atsauksmē uz

atbildētājas rakstveida paskaidrojumiem izklāstītajiem apstākļiem, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, uzskata, ka

prasība apmierināma.

[6] Ar Privātpersonu īpašuma apdrošināšanas polisi Nr. /numurs/ un tās pielikumu pierādīts, ka 2021. gada 17. septembrī starp

prasītāju kā apdrošinātāju un /pers. D/ kā apdrošinājuma ņēmēju tika noslēgts apdrošināšanas līgums, ar kuru uz apdrošināšanas periodu

no 2021. gada 19. septembra līdz 2022. gada 18. septembrim tika apdrošināts dzīvoklis /adrese/, un iedzīve bez saraksta.

[7] Ar SIA “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” 2022. gada 6. marta apsekošanas aktu /numurs/ pierādīts,

ka 2022. gada 6. martā, apsekojot dzīvokli Nr. /numurs A/ mājā /adrese/, tika konstatēts, ka dzīvoklī aizlieti: vannas istabas, gaiteņa,

virtuves un 3 istabas griesti, sienas un grīdas. Izsaukuma iemesls – dzīvoklī Nr. /numurs B/ vannas istabā dvieļu žāvētāja tece.

Vienlaikus, ar SIA “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” 2022. gada 6. marta apsekošanas aktu /numurs/

pierādīts, ka 2022. gada 6. martā, apsekojot dzīvokli Nr. /numurs B/ mājā /adrese/, tika konstatēts, ka dzīvoklī vannas istabā ir dvieļu

žāvētāja tece un aizlieti: vannas istaba, 2 istabas un virtuve. Izsaukuma iemesls – aizliešana.

Tādējādi tiesa atzīst par pierādītu, ka apdrošināšanas līguma darbības laikā notika apdrošinātā dzīvokļa appludināšana.

[8] No SIA “Carlstrom” 2022. gada 11. marta lokālās tāmes Nr. /numurs/ Telpu atjaunošanas darbi pēc negadījuma izriet, ka tiešās

izmaksas par remontu noteiktas 3485,40 EUR apmērā, bet kopā aprēķināti 5596,66 EUR.

Pārbaudot lokālajā tāmē norādīto būvdarbu apjomu un tiešo izmaksu apmēru, tiesa uzskata, ka tāmē aprēķinātās tiešās remontdarbu

izmaksas ir saistītas ar dzīvokļa bojājumu novēršanu, un šie bojājumi bija atspoguļoti gan atbildētājas 2022. gada 6. martā sastādītajā

aktā, gan prasītāja 2022. gada 10. marta dzīvokļa /adrese A/, apskates protokolā īpašuma apdrošināšanā. Vienlaikus, tiesa uzskata, ka

tāmē norādītās tiešās remonta izmaksas nevar uzskatīt par nesamērīgām.

[9] No prasības pieteikuma izriet un ar 2022. gada 24. marta maksājuma uzdevumu Nr. 122-278819 pierādīts, ka prasītājs pēc

apdrošinājuma ņēmēja pieprasījuma sakarā ar 2022. gada 6. martā notikušo dzīvokļa appludināšanu, ņemot vērā apdrošināšanas līgumā

norādīto pašrisku 70 EUR, konstatējot zemapdrošināšanas gadījumu, izmaksāja apdrošinātajam – /pers. D/ - apdrošināšanas atlīdzību

2300,07 EUR apmērā.

[10] Saskaņā ar Apdrošināšanas līguma likuma 45.pantu apdrošinātājam, kas izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, ir subrogācijas

tiesība, izņemot personu apdrošināšanas gadījumus.

Tādējādi, ņemot vērā iepriekš minēto un Apdrošināšanas līguma likuma 1.panta pirmās daļas 23.punktā norādīto subrogācijas

tiesību definīciju, tiesa uzskata, ka prasītājam radās prasījuma tiesības un zaudējums izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā –

2300,07 EUR apmērā - pret personu, kura ir atbildīga par zaudējumiem.

[11] Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību

nodarījis, bet ņemot vērā tiesu praksi, lai iestātos zaudējuma atlīdzināšanas pienākums, jākonstatē: zaudējuma esamība un tā apmērs;

prettiesiska rīcība; cēlonisks sakars starp zaudējumu un prettiesisku rīcību.

Tiesa atzīst, ka lietā nepastāv strīds, ka 2022. gada 6. martā tika appludināts dzīvoklis /adrese/, kas tika apdrošināts pie prasītāja,

un prasītāja izmaksāja dzīvokļa īpašniekam apdrošināšanas atlīdzību dzīvokļa bojājumu novēršanai 2300,07 EUR apmērā.

Tātad atzīstams, ka ir pierādīts gan zaudējuma nodarīšanas fakts, gan zaudējuma apmērs.

Vienlaikus, tiesa konstatē, ka lietā nepastāv strīds, ka par ūdens noplūdes iemeslu bija ūdens tece no dvieļu žāvētāja dzīvoklī

/adrese C/.

[12] Tiesa atzīst, ka lietā pastāv strīds vai atbildētāja ir atbildīga par zaudējuma nodarīšanu gadījumā, ja dzīvoklis, par kuru tika

izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība, tika appludināts dvieļu žāvētāja teces dēļ.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 3.panta otro daļu atsevišķā īpašuma elementi ir: 1) telpas vai telpu grupas robežās esošie

konstruktīvie slodzi nenesošie, nožogojošie un apdares elementi (tai skaitā iekšējās starpsienas, griestu, grīdu un sienu apdare, durvis);

2) inženiertīkli un inženierkomunikācijas līdz kopīpašuma stāvvadiem; 3) inženieraprīkojuma elementi (tai skaitā virtuves aprīkojums,

ventilācijas ierīces, tualetes, dušas un vannas aprīkojums), bez kuriem kopīpašumā esošās dzīvojamās mājas daļas elementi var

funkcionēt patstāvīgi; 4) atsevišķo īpašumu norobežojošie logi un durvis. Savukārt, šā likuma 4.panta pirmā daļa paredz, ka

kopīpašumā esošajā daļā ietilpst: 1) dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju, balkonu, lodžiju, terašu) ārējās norobežojošās

konstrukcijas (tai skaitā sienas, arhitektūras elementi, jumts, koplietošanas telpu logi un durvis, arī ārdurvis), iekšējās slodzi nesošās

konstrukcijas (tai skaitā nesošās sienas un kolonnas, kā arī atsevišķos īpašumus norobežojošās sienas), starpstāvu pārsegumi (tai skaitā

siltuma un skaņas izolācijas slāņi), koplietošanas telpas (tai skaitā bēniņi, kāpņu telpas, pagrabtelpas), kā arī dzīvojamo māju

apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi,

kas nepieder pie atsevišķā īpašuma (tai skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no

kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām); 2) dzīvojamās mājas palīgēkas un būves, izņemot šā likuma 3.panta trešajā daļā minētās;

3) zemesgabals, uz kura atrodas attiecīgā dzīvojamā māja, ja tas nepieder citai personai.

Tādējādi tiesa uzskata, ka iepriekš minētie Dzīvokļa īpašuma likuma panti kopsakarā norāda uz to, ka inženierkomunikāciju

atrašanās dzīvokļa īpašumā nevar būt par izšķirošo pazīmi, lai noteiktu vai inženierkomunikācijas ir atsevišķā dzīvokļa īpašuma daļa vai

mājas kopīpašumā esošā daļa, bet jāizvērtē to funkcionalitāte.

Tādējādi konkrētajā gadījumā ir jāizvērtē vai dvieļu žāvētāja funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām

inženierkomunikācijām un vai tā ekspluatācija ir iespējama patstāvīgi, neietekmējot kopīpašumā esošo mājas daļu.

Atbildētāja savos paskaidrojumos norādīja, ka mājā /adrese/, dvieļu žāvētāji darbojas no mājas karstā ūdens apgādes sistēmas -

dvieļu žāvētāji ir pieskrūvēti pie karstā ūdens stāvvada un dzīvokļa īpašnieks var tos demontēt vai nomainīt.

Tiesa atzīst, ka lietā nav iesniegti pierādījumi atbildētājas minēto argumentu pamatotībā, proti, ka karstā ūdens stāvvada tehniskā

konstrukcija šādu iespēju paredz un ka dvieļu žāvētāja nomaiņa vai demontāža dzīvokli Nr. /numurs B/netraucētu mājas /adrese/, citiem

dzīvokļu īpašniekiem karstā ūdens padevi.

Vienlaikus, tiesa konstatē, ka tiesu judikatūrā ir atzīts, ka dvieļu žāvētājs ir daļa no karstā ūdens apgādes stāvvadu sistēmas, tas

funkcionāli nedalāmi saistīts ar mājas ekspluatāciju, kas nozīmē, ka tas ietilpst mājas kopīpašuma daļā ( Senāta 2016. gada 24. maija

spriedums lietā SKC-108/2016, 2017. gada 19. decembra spriedums lietā SKC-360/2017).

Līdz ar to nav pamatoti un pierādīti atbildētājas argumenti, ka dvieļu žāvētājs, kas atrodas atsevišķa dzīvokļa īpašumā – dzīvoklī

/adrese B/, - nav nedalāmi savienots ar dzīvojamās mājas kopējo karstā ūdens apgādes sistēmu, bet tiesa atzīst, ka dvieļu žāvētājs ietilpst

dzīvojamās mājas kopīpašumā esošo inženierkomunikāciju daļā, tādēļ arī tā tehniskā stāvokļa uzraudzība ir dzīvojamās mājas

pārvaldnieka kompetencē.

[13] Prasītājs cēla prasību par zaudējuma piedziņu no SIA “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums”, kas ir

dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldnieks, par ko strīds lietā nepastāv un šis fakts arī pierādīts ar lietā esošo 2021. gada 15. jūnija

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu, kas noslēgts starp dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašniekiem un atbildētāju.

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktu viens no dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

principiem ir - pārvaldīšanas procesa nepārtrauktība nodrošina dzīvojamās mājas lietošanas īpašību (kvalitātes) saglabāšanu visā tās

ekspluatācijas laikā -, bet šā likuma 6.panta otrās daļas, kas nosaka obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības, 1.punkta d) apakšpunkts

nosaka, ka obligāti veicamā pārvaldīšanas darbība ir dzīvojamās mājas uzturēšana (fiziska saglabāšana) atbilstoši normatīvo aktu

prasībām, kas cita starpā ietver arī dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo

remontu.

Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, tehnisko

apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” (turpmāk arī noteikumi Nr. 907) 2. un 3.punkts paredz, ka

dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju (turpmāk – inženiertīkli) apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu

(turpmāk – remonts) veic, lai nodrošinātu dzīvojamās mājas uzturēšanu (fizisku saglabāšanu) visā tās ekspluatācijas laikā un nepieļautu

apdraudējuma iestāšanos; dzīvojamās mājas, tās konstrukciju, kā arī tajā esošo iekārtu un inženiertīklu tehnisko stāvokli nosaka

vizuālajā apskatē. Vizuāli neapskata dzīvojamās mājas konstrukcijas, kā arī iekārtu un inženiertīklu daļas, kurām būves tehniskā

risinājuma dēļ nevar piekļūt. Vizuālās apskates faktu fiksē dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnālā, kas ir mājas lietas

sastāvdaļa. Savukārt, šo noteikumu 6.punkts nosaka, ka dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženiertīklu tehnisko apkopi, vizuālo

apskati, tehnisko apsekošanu un bojājumu novēršanu nodrošina dzīvojamās mājas pārvaldītājs, bet atbilstoši 13.punktam, divas reizes

gadā dzīvojamās mājas koplietošanas telpu grupās un citās kopīpašumā esošajās telpu grupās un daļās veicama inženiertīklu vizuālā

apskate saskaņā ar šo noteikumu 3.punktu: apkures sistēmai; ūdensapgādes sistēmai; kanalizācijas sistēmai; ventilācijas sistēmai un

klimata iekārtām; gāzesapgādes sistēmai; elektroapgādes sistēmai.

Atbildētāja iesniedza tiesai 2020. gada 8. novembra, 2021. gada 9. aprīļa un 8. novembra tehniskās apsekošanas atzinumus

(ūdensapgādes, kanalizācijas un apkures sistēmas) par dzīvojamo māju /adrese/, kuros norādīts, ka karstā ūdens sistēmas stāvvadu

stāvoklis ir neapmierinošs, kā arī iesniedza 2020. gada 15. oktobra, 2021. gada 15. oktobra un 2022. gada 15. oktobra dzīvojamās

mājas uzturēšanas darbu plānus, kuros norādīts, ka sakarā ar virsnormatīvo ekspluatācijas termiņu ir nepieciešams veikt ūdensapgādes

vertikālo sadales cauruļvadu (stāvvadu) nomaiņu. Savukārt, sakarā ar minēto nepieciešamību stāvvadu nomaiņai nekāds darba apjoms nav

norādīts, kā arī priekšlikums darbu finansēšanai nav izteikts.

Vienlaikus, tiesa secina, ka pierādījumi, ka pārvaldnieks būtu sasaucis dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopsapulci

sakarā ar jautājuma risināšanu par stāvvadu nomaiņu, bet dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē nobalsoja pret tās nepieciešamību un

finansējumu, tiesai nav iesniegti.

Tiesa atzīst, ka lietā nav iegūti pierādījumi, ka atbildētāja, veicot pārvaldnieka pienākumus, dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļos,

t.sk. dzīvoklī Nr. /numurs B/, pārbaudīja esošo komunikāciju, kas ir dzīvojamās mājas kopīpašuma daļa, tehnisko stāvokli un veica to

apkopi.

Līdz ar to tiesa uzskata, ka atbildētāja neievēroja iepriekš minētajos noteikumos Nr. 907, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4.

un 6.pantā un 2021. gada 15. jūnijā noslēgtajā pārvaldīšanas līgumā noteikto, atbildētāja kā dzīvojamās mājas pārvaldniece pieļāvusi

bezdarbību un tādēļ ir atbildīga par dzīvojamās mājas komunikāciju bojājumu rezultātā radīto kaitējumu.

[14] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka lietā ir iegūti pietiekami pierādījumi, kas apstiprina visu zaudējuma atlīdzināšanai

nepieciešamo priekšnoteikumu esību, – ir nodarīts zaudējums 2300,07 EUR apmērā sakarā ar dzīvokļa /adrese A/, appludināšanu dvieļu

žāvētāja, kas ir mājas kopīpašuma daļa, bojājuma dēļ dzīvoklī /adrese B/, bet dvieļu žāvētāja uzturēšana atbilstošā tehniskā stāvoklī ir

atbildētājas kā mājas pārvaldnieka pienākums. Tādējādi atbildētāja pieļāvusi bezdarbību - nepildīja normatīvajos aktos noteiktos

pienākumus un neveica obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības –, tādēļ starp atbildētājas bezdarbību un zaudējumu pastāv cēlonisks

sakars.

[15] No prasītāja 2022. gada 7. aprīļa paziņojuma atbildētājai par zaudējuma atlīdzību izriet, ka prasītājs informēja atbildētāju par

zaudējumu un piedāvāja zaudējumu 2300,07 EUR apmērā samaksāt līdz 2022. gada 7. maijam, bet atbildētāja to nesamaksāja.

Līdz ar to par pieļauto maksājumu kavējumu prasītājam, pamatojoties uz Civillikuma 1753., 1756., 1759., 1765.pantiem, ir

tiesības aprēķināt un prasīt atbildētājai likumisko nokavējuma procentu samaksu.

Tiesa, pārbaudot likumisko procentu aprēķinu, uzskata, ka likumiskie nokavējuma procenti 181,11 EUR, kas aprēķināti par laika

periodu no 2022. gada 8. maija līdz 2023. gada 30. augustam nav pretrunā ar likumu.

[16] Tādējādi no atbildētājas SIA “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” par labu prasītājam “Compensa

Vienna Insurance Group” ADB jāpiedzen zaudējums – izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība - 2300,07 EUR un likumiskie nokavējuma

procenti 181,11 EUR, kas aprēķināti par laika periodu no 2022. gada 8. maija līdz 2023. gada 30. augustam.

[17] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētājas par labu prasītājam jāpiedzen lietā samaksātā valsts

nodeva 333,89 EUR.

[18] Atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktam, otrajai un ceturtajai daļai, no atbildētājas par

labu prasītājam jāpiedzen ar lietas vešanu saistītie izdevumi – izdevumi advokāta palīdzības samaksai 372,18 EUR.

[19] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39., 40., 42.pantiem no atbildētājas par labu valstij jāpiedzen ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi to faktiskajā apmērā - 5 EUR.

[20] Vienlaikus, atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam, atbildētājai jānosaka termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

[21] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, ņemot vērā Civillikuma 1765.pantu, Augstākās tiesas Civillietu departamenta

2016. gada 29. janvāra lēmumā lietā Nr. SKC-1331/2016 pausto atziņu, nepieciešams noteikt prasītājam tiesības par laiku no

spriedumā noteiktā labprātīgas izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētājas

likumiskos procentus – 6 procentus gadā no nesamaksātās zaudējuma summas.

R e z o l u t ī v

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 189. – 195., 39. – 42., 204.1, 250.18, 250.25, 250.27pantiem, tiesa

nospri eda:

prasību apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums”, reģistrācijas Nr.

41503002485, juridiskā adrese: Liepājas iela 21, Daugavpils, par labu “Compensa Vienna Insurance Group” ADB, reģistrācijas Nr.

304080146, juridiskā adrese: Ukmerges gatve 280, Viļņa, LT-06115, Lietuva, zaudējumu 2300,07 EUR, likumiskos nokavējuma

procentus 181,11 EUR, kas aprēķināti par laika periodu no 2022. gada 8. maija līdz 2023. gada 30. augustam, un tiesāšanās

izdevumus 706,07 EUR, kopā 3187,25 EUR (trīs tūkstoši viens simts astoņdesmit septiņi euro, 25 centi).

Izskaidrot sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums”, ka 3187,25 EUR

samaksa veicama ZAB PROTECTUM SIA, kontā Nr. LV49UNLA0055003243576, AS “SEB banka”.

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums”, reģistrācijas Nr.

41503002485, juridiskā adrese: Liepājas iela 21, Daugavpils, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5 EUR (pieci

euro).

Izskaidrot sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums”, ka ar lietas izskatīšanu

saistīto izdevumu 5 EUR samaksa veicama pēc šādiem rekvizītiem: Tiesu administrācija, Valsts kase, NMR 90001672316, BIC kods

TRELLV22, konts LV51TREL2190458019000, norādot iemaksas mērķi: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.

C88180423. Maksājumu apliecinošs dokuments tiesas noteiktajā labprātīgas izpildes termiņā iesniedzams Latgales rajona tiesā.

Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” termiņu sprieduma

labprātīgai izpildei - 9 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā dienas.

Noteikt “Compensa Vienna Insurance Group” ADB, reģistrācijas Nr. 304080146, tiesības par laiku no spriedumā noteiktā

labprātīgas izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību

“Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums”, reģistrācijas Nr. 41503002485, likumiskos procentus – 6 procentus

gadā no nesamaksātās zaudējuma summas.

Sprieduma pieejamības tiešsaistes sistēmā datums – 2023. gada 14. decembris.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas – 2023. gada 14. decembra - Latgales

apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību Latgales rajona tiesā.

Tiesnese (paraksts) R. Paipale