Court partially acquitted defendant of embezzlement, sentencing co-defendant for joint crimes with probation.

Lietas arhīva Nr. K69-0020-23/31

ECLI:LV:KURT:2023:0208.11270002519.6.S

Lieta Nr. 11270002519

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ventspilī 2023.gada 8.februārī

Kurzemes rajona tiesa

tiesnese Ilona Rudzīte

piedaloties prokuroram Naurim Pinkovskim

zvērinātiem advokātiem Anvaram Novikam, Ilzei Jeļinskai un Ērikam Caram

iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. C/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 179.panta pirmās daļas,

179.panta otrās daļas un 180.panta pirmās daļas un /pers. D/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 179.panta otrās daļas un

180.panta pirmās daļas.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. C/ prettiesiski ieguva viņam uzticētu svešu mantu (piesavināšanās) nelielā apmērā.

Tā, /pers. C/ saskaņā ar darba līgumu, būdams SIA “/Nosaukums A/” /amats/, kuram darba pienākumu pildīšanai uzticētas minētajā uzņēmumā

/adrese/ esošas dažādu metālu sagataves detaļu izgatavošanai, mantkārīgu motīvu vadīts 2017.gada jūlijā, līdz 2017.gada 12.jūlijam, tas ir, izmeklēšanā

precīzi nenoskaidrotā laikā, apzinoties rīcības prettiesiskumu, paņemot un paturot sev, piesavinājās darba pienākuma pildīšanas laikā darba procesā

radušos, SIA “/Nosaukums A/” piederošos, metāla atgriezumus, un konkrēti, 0,004 t nerūsējošo tēraudu 2,96 EUR vērtībā, kuru materiāla labuma

gūšanas nolūkā pret atlīdzību 2017.gada 12.jūlijā nodeva SIA /Nosaukums B/ metāllūžņu pieņemšanas vietā /adrese A/. Tādā veidā /pers. C/

piesavinājās SIA “/Nosaukums A/” mantu, nodarot uzņēmumam materiālu kaitējumu.

Ar savu rīcību /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz 2021.gada

31.decembrim).

[2] Turklāt, /pers. C/ prettiesiski ieguva viņam uzticētu svešu mantu (piesavināšanās) nelielā apmērā.

Tā, /pers. C/ saskaņā ar darba līgumu, būdams SIA “/Nosaukums A/” /amats/, kuram darba pienākumu pildīšanai uzticētas minētajā uzņēmumā

/adrese/ esošas dažādu metālu sagataves detaļu izgatavošanai, mantkārīgu motīvu vadīts laika posmā no 2017.gada 12.jūlija līdz 2017.gada

23.novembrim, tas ir, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, apzinoties rīcības prettiesiskumu, paņemot un paturot sev, piesavinājās darba pienākuma

pildīšanas laikā darba procesā radušos, SIA “/Nosaukums A/” piederošos dažādu metālu atgriezumus, un konkrēti, 0,007 t nerūsējošo tēraudu 5,53

EUR vērtībā, kā arī 0,027 t alumīniju 24,30 EUR vērtībā, kurus, materiāla labuma gūšanas nolūkā pret atlīdzību 2017.gada 23.novembrī nodeva SIA

/Nosaukums B/ metāllūžņu pieņemšanas vietā /adrese A/. Tādā veidā /pers. C/ piesavinājās SIA “/Nosaukums A/” mantu, nodarot uzņēmumam

materiālu kaitējumu.

Ar savu rīcību /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz 2021.gada

31.decembrim).

[3] Turklāt, /pers. C/ prettiesiski ieguva viņam uzticētu svešu mantu (piesavināšanās) nelielā apmērā.

/pers. C/ saskaņā ar darba līgumu, būdams SIA “/Nosaukums A/” /amats/, kuram darba pienākumu pildīšanai uzticētas minētajā uzņēmumā

/adrese/ esošas dažādu metālu sagataves detaļu izgatavošanai, mantkārīgu motīvu vadīts laika posmā no 2017.gada 23.novembra līdz 2018.gada

1.februārim, tas ir, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, apzinoties rīcības prettiesiskumu, paņemot un paturot sev, piesavinājās darba pienākuma

pildīšanas laikā darba procesā radušos, SIA “/Nosaukums A/” piederošos dažādu metālu atgriezumus, un konkrēti, 0,022 t nerūsējošo tēraudu 17,82

EUR vērtībā, kā arī 0,018 t alumīniju 16,20 EUR vērtībā, kurus materiāla labuma gūšanas nolūkā pret atlīdzību 2018.gada 1.februārī nodeva SIA

/Nosaukums B/ metāllūžņu pieņemšanas vietā /adrese A/. Tādā veidā /pers. C/ piesavinājās SIA “/Nosaukums A/” mantu, nodarot uzņēmumam

materiālu kaitējumu.

Ar savu rīcību /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz 2021.gada

31.decembrim).

[4] Turklāt, /pers. C/ prettiesiski ieguva viņam uzticētu svešu mantu (piesavināšanās) nelielā apmērā.

Tā, /pers. C/ saskaņā ar darba līgumu, būdams SIA “/Nosaukums A/” /amats/, kuram darba pienākumu pildīšanai uzticētas minētajā uzņēmumā

/adrese/ esošas dažādu metālu sagataves detaļu izgatavošanai, mantkārīgu motīvu vadīts laika posmā no 2018.gada 1.februāra līdz 2018.gada 8.maijam,

tas ir, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, apzinoties rīcības prettiesiskumu, paņemot un paturot sev, piesavinājās darba pienākuma pildīšanas laikā

darba procesā radušos, SIA “/Nosaukums A/” piederošos metāla atgriezumus, un konkrēti, 0,95 t metālu 180,50 EUR vērtībā, kuru materiāla labuma

gūšanas nolūkā pret atlīdzību 2018.gada 8.maijā nodeva SIA /Nosaukums B/ metāllūžņu pieņemšanas vietā /adrese A/. Tādā veidā /pers. C/ piesavinājās

SIA “/Nosaukums A/” mantu, nodarot uzņēmumam materiālu kaitējumu.

Ar savu rīcību /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz 2021.gada

31.decembrim).

[5] Turklāt, /pers. C/ prettiesiski ieguva viņam uzticētu svešu mantu (piesavināšanās) nelielā apmērā.

Tā, /pers. C/ saskaņā ar darba līgumu, būdams SIA “/Nosaukums A/” /amats/, kuram darba pienākumu pildīšanai uzticētas minētajā uzņēmumā

/adrese/ esošas dažādu metālu sagataves detaļu izgatavošanai, mantkārīgu motīvu vadīts laika posmā no 2018.gada 8.maija līdz 2018.gada 14.maijam,

tas ir, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, apzinoties rīcības prettiesiskumu, paņemot un paturot sev, piesavinājās darba pienākuma pildīšanas laikā

darba procesā radušos, SIA “/Nosaukums A/” piederošos metāla atgriezumus, un konkrēti, 0,056 t nerūsējošo tēraudu 46,48 EUR vērtībā, kā arī

0,092 t alumīniju 82,80 EUR vērtībā, kuru materiāla labuma gūšanas nolūkā pret atlīdzību 2018.gada 14.maijā nodeva SIA /Nosaukums B/ metāllūžņu

pieņemšanas vietā /adrese A/. Tādā veidā /pers. C/ piesavinājās SIA “/Nosaukums A/” mantu, nodarot uzņēmumam materiālu kaitējumu.

Ar savu rīcību /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz 2021.gada

31.decembrim).

[6] Turklāt, /pers. C/ prettiesiski ieguva viņam uzticētu svešu mantu (piesavināšanās) nelielā apmērā.

Tā, /pers. C/ saskaņā ar darba līgumu, būdams SIA “/Nosaukums A/” /amats/, kuram darba pienākumu pildīšanai uzticētas minētajā uzņēmumā

/adrese/ esošas dažādu metālu sagataves detaļu izgatavošanai, mantkārīgu motīvu vadīts laika posmā no 2018.gada 14.maija līdz 2018.gada 22.maijam,

tas ir, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, apzinoties rīcības prettiesiskumu, paņemot un paturot sev, piesavinājās darba pienākuma pildīšanas laikā

darba procesā radušos, SIA “/Nosaukums A/” piederošos metāla atgriezumus, un konkrēti, 0,53 t metālu 101,76 EUR vērtībā, kuru materiāla labuma

gūšanas nolūkā pret atlīdzību 2018.gada 22.maijā nodeva SIA /Nosaukums B/ metāllūžņu pieņemšanas vietā /adrese A/. Tādā veidā /pers. C/

piesavinājās SIA “/Nosaukums A/” mantu, nodarot uzņēmumam materiālu kaitējumu.

Ar savu rīcību /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz 2021.gada

31.decembrim).

[7] Turklāt, /pers. C/ prettiesiski ieguva viņam uzticētu svešu mantu (piesavināšanās) nelielā apmērā.

Tā, /pers. C/ saskaņā ar darba līgumu, būdams SIA “/Nosaukums A/” /amats/, kuram darba pienākumu pildīšanai uzticētas minētajā uzņēmumā

/adrese/ esošas dažādu metālu sagataves detaļu izgatavošanai, mantkārīgu motīvu vadīts laika posmā no 2018.gada 22.maija līdz 2018.gada 21.jūnijam,

tas ir, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, apzinoties rīcības prettiesiskumu, paņemot un paturot sev, piesavinājās darba pienākuma pildīšanas laikā

darba procesā radušos, SIA “/Nosaukums A/” piederošos metāla atgriezumus, un konkrēti, 1,77 t metālu 343,38 EUR vērtībā, kuru materiāla labuma

gūšanas nolūkā pret atlīdzību 2018.gada 21 jūnijā nodeva SIA /Nosaukums B/ metāllūžņu pieņemšanas vietā /adrese A/. Tādā veidā /pers. C/

piesavinājās SIA “/Nosaukums A/” mantu, nodarot uzņēmumam materiālu kaitējumu.

Ar savu rīcību /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz 2021.gada

31.decembrim).

[8] Turklāt, /pers. C/ prettiesiski ieguva viņam uzticētu svešu mantu (piesavināšanās) nelielā apmērā.

Tā, /pers. C/ saskaņā ar darba līgumu, būdams SIA “/Nosaukums A/” /amats/, kuram darba pienākumu pildīšanai uzticētas minētajā uzņēmumā

/adrese/ esošas dažādu metālu sagataves detaļu izgatavošanai, mantkārīgu motīvu vadīts laika posmā no 2018.gada 21.jūnija līdz 2018.gada 27.jūnijam,

tas ir, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, apzinoties rīcības prettiesiskumu, paņemot un paturot sev, piesavinājās darba pienākuma pildīšanas laikā

darba procesā radušos, SIA “/Nosaukums A/” piederošos metāla atgriezumus, un konkrēti, 0,022 t alumīniju 19,80 EUR vērtībā, kuru materiāla labuma

gūšanas nolūkā pret atlīdzību 2018.gada 27.jūnijā nodeva SIA /Nosaukums B/ metāllūžņu pieņemšanas vietā /adrese A/. Tādā veidā /pers. C/

piesavinājās SIA “/Nosaukums A/” mantu, nodarot uzņēmumam materiālu kaitējumu.

Ar savu rīcību /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz 2021.gada

31.decembrim).

[9] Turklāt, /pers. C/ prettiesiski ieguva viņam uzticētu svešu mantu (piesavināšanās) nelielā apmērā.

Tā, /pers. C/ saskaņā ar darba līgumu, būdams SIA “/Nosaukums A/” /amats/, kuram darba pienākumu pildīšanai uzticētas minētajā uzņēmumā

/adrese/ esošas dažādu metālu sagataves detaļu izgatavošanai, mantkārīgu motīvu vadīts laika posmā no 2018.gada 27.jūnija līdz 2018.gada 9.jūlijam, tas

ir, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, apzinoties rīcības prettiesiskumu, paņemot un paturot sev, piesavinājās darba pienākuma pildīšanas laikā

darba procesā radušos, SIA “/Nosaukums A/” piederošos metāla atgriezumus, un konkrēti, 1,7 t metālu 336,60 EUR vērtībā, kuru materiāla labuma

gūšanas nolūkā pret atlīdzību 2018.gada 9.jūlijā nodeva SIA /Nosaukums B/ metāllūžņu pieņemšanas vietā /adrese A/. Tādā veidā /pers. C/ piesavinājās

SIA “/Nosaukums A/” mantu, nodarot uzņēmumam materiālu kaitējumu.

Ar savu rīcību /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz 2021.gada

31.decembrim).

[10] Turklāt, /pers. C/ prettiesiski ieguva viņam uzticētu svešu mantu (piesavināšanās) nelielā apmērā.

Tā, /pers. C/ saskaņā ar darba līgumu, būdams SIA “/Nosaukums A/” /amats/, kuram darba pienākumu pildīšanai uzticētas minētajā uzņēmumā

/adrese/ esošas dažādu metālu sagataves detaļu izgatavošanai, mantkārīgu motīvu vadīts laika posmā no 2018.gada 9.jūlija līdz 2018.gada 23.jūlijam, tas

ir, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, apzinoties rīcības prettiesiskumu, paņemot un paturot sev, piesavinājās darba pienākuma pildīšanas laikā

darba procesā radušos, SIA “/Nosaukums A/” piederošos dažādu metālu atgriezumus, un konkrēti, 0,76 t metālu 148,96 EUR vērtībā, kā arī 0,042 t

alumīniju 36,12 EUR vērtībā, kurus materiāla labuma gūšanas nolūkā pret atlīdzību 2018.gada 23.jūlijā nodeva SIA /Nosaukums B/ metāllūžņu

pieņemšanas vietā /adrese A/. Tādā veidā /pers. C/ piesavinājās SIA “/Nosaukums A/” mantu, nodarot uzņēmumam materiālu kaitējumu.

Ar savu rīcību /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz 2021.gada

31.decembrim).

[11] Turklāt, /pers. C/ prettiesiski ieguva viņam uzticētu svešu mantu (piesavināšanās) nelielā apmērā.

Tā, /pers. C/ saskaņā ar darba līgumu, būdams SIA “/Nosaukums A/” /amats/, kuram darba pienākumu pildīšanai uzticētas minētajā uzņēmumā

/adrese/ esošas dažādu metālu sagataves detaļu izgatavošanai, mantkārīgu motīvu vadīts laika posmā no 2018.gada 23.jūlija līdz 2018.gada 2.augustam,

tas ir, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, apzinoties rīcības prettiesiskumu, paņemot un paturot sev, piesavinājās darba pienākuma pildīšanas laikā

darba procesā radušos, SIA “/Nosaukums A/” piederošos dažādu metālu atgriezumus, un konkrēti, 0,6 t metālu 116,40 EUR vērtībā, kā arī 0,011 t

alumīniju 9,13 EUR vērtībā, kurus materiāla labuma gūšanas nolūkā pret atlīdzību 2018.gada 2.augustā nodeva SIA /Nosaukums B/ metāllūžņu

pieņemšanas vietā /adrese A/. Tādā veidā /pers. C/ piesavinājās SIA “/Nosaukums A/” mantu, nodarot uzņēmumam materiālu kaitējumu.

Ar savu rīcību /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz 2021.gada

31.decembrim).

[12] Turklāt, /pers. C/ prettiesiski ieguva viņam uzticētu svešu mantu (piesavināšanās) nelielā apmērā.

Tā, /pers. C/ saskaņā ar darba līgumu, būdams SIA “/Nosaukums A/” /amats/, kuram darba pienākumu pildīšanai uzticētas minētajā uzņēmumā

/adrese/ esošas dažādu metālu sagataves detaļu izgatavošanai, mantkārīgu motīvu vadīts laika posmā no 2018.gada 2.augusta līdz 2018.gada

20.augustam, tas ir, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, apzinoties rīcības prettiesiskumu, paņemot un paturot sev, piesavinājās darba pienākuma

pildīšanas laikā darba procesā radušos, SIA “/Nosaukums A/” piederošos metāla atgriezumus, un konkrēti, 0,052 t alumīniju 43,16 EUR vērtībā, kuru

materiāla labuma gūšanas nolūkā pret atlīdzību 2018.gada 20.augustā nodeva SIA /Nosaukums B/ metāllūžņu pieņemšanas vietā /adrese A/. Tādā veidā

/pers. C/ piesavinājās SIA “/Nosaukums A/” mantu, nodarot uzņēmumam materiālu kaitējumu.

Ar savu rīcību /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz 2021.gada

31.decembrim).

[13] Turklāt, /pers. C/ prettiesiski ieguva viņam uzticētu svešu mantu (piesavināšanās) nelielā apmērā.

Tā, /pers. C/ saskaņā ar darba līgumu, būdams SIA “/Nosaukums A/” /amats/, kuram darba pienākumu pildīšanai uzticētas minētajā uzņēmumā

/adrese/ esošas dažādu metālu sagataves detaļu izgatavošanai, mantkārīgu motīvu vadīts laika posmā no 2018.gada 20.augusta līdz 2018.gada

11.septembrim, tas ir, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, apzinoties rīcības prettiesiskumu, paņemot un paturot sev, piesavinājās darba pienākuma

pildīšanas laikā darba procesā radušos, SIA “/Nosaukums A/” piederošos dažādu metālu atgriezumus, un konkrēti, 0,062 t nerūsējošo tēraudu 49,60

EUR vērtībā, kā arī 0,009 t alumīniju 6,93 EUR vērtībā, kurus materiāla labuma gūšanas nolūkā pret atlīdzību 2018.gada 11.septembrī nodeva SIA

/Nosaukums B/ metāllūžņu pieņemšanas vietā /adrese A/. Tādā veidā /pers. C/ piesavinājās SIA “/Nosaukums A/” mantu, nodarot uzņēmumam

materiālu kaitējumu.

Ar savu rīcību /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz 2021.gada

31.decembrim).

[14] Turklāt, /pers. C/ prettiesiski ieguva viņam uzticētu svešu mantu (piesavināšanās) nelielā apmērā.

Tā, /pers. C/ saskaņā ar darba līgumu, būdams SIA “/Nosaukums A/” /amats/, kuram darba pienāku pildīšanai uzticētas minētajā

uzņēmumā /adrese/ esošas dažādu metālu sagataves detaļu izgatavošanai, mantkārīgu motīvu vadīts laika posmā no 2018.gada 11.septembra līdz

2018.gada 27.septembrim, tas ir, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, apzinoties rīcības prettiesiskumu, paņemot un paturot sev, piesavinājās darba

pienākuma pildīšanas laikā darba procesā radušos, SIA “/Nosaukums A/” piederošos metāla atgriezumus, un konkrēti, 0,089 t nerūsējošo tēraudu

71,20 EUR vērtībā, kuru materiāla labuma gūšanas nolūkā pret atlīdzību 2018.gada 27.septembrī nodeva SIA /Nosaukums B/ metāllūžņu pieņemšanas

vietā /adrese A/. Tādā veidā /pers. C/ piesavinājās SIA “/Nosaukums A/” mantu, nodarot uzņēmumam materiālu kaitējumu.

Ar savu rīcību /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz 2021.gada

31.decembrim).

[15] Turklāt, /pers. C/ prettiesiski ieguva viņam uzticētu svešu mantu (piesavināšanās) nelielā apmērā.

Tā, /pers. C/ saskaņā ar darba līgumu, būdams SIA “/Nosaukums A/” /amats/, kuram darba pienākumu pildīšanai uzticētas minētajā uzņēmumā

/adrese/ esošas dažādu metālu sagataves detaļu izgatavošanai, mantkārīgu motīvu vadīts laika posmā no 2018.gada 27.septembra līdz 2018.gada

24.oktobrim, tas ir, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, apzinoties rīcības prettiesiskumu, paņemot un paturot sev, piesavinājās darba pienākuma

pildīšanas laikā darba procesā radušos, SIA “/Nosaukums A/” piederošos metāla atgriezumus, un konkrēti, 0,007 t nerūsējošo tēraudu 5,60 EUR

vērtībā, kuru materiāla labuma gūšanas nolūkā pret atlīdzību 2018.gada 24.oktobrī nodeva SIA /Nosaukums B/ metāllūžņu pieņemšanas vietā /adrese

A/. Tādā veidā /pers. C/ piesavinājās SIA “/Nosaukums A/” mantu, nodarot uzņēmumam materiālu kaitējumu.

Ar savu rīcību /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz 2021.gada

31.decembrim).

[16] Turklāt, /pers. C/ prettiesiski ieguva viņam uzticētu svešu mantu (piesavināšanās) nelielā apmērā.

Tā, /pers. C/ saskaņā ar darba līgumu, būdams SIA “/Nosaukums A/” /amats/, kuram darba pienākumu pildīšanai uzticētas minētajā uzņēmumā

/adrese/ esošas dažādu metālu sagataves detaļu izgatavošanai, mantkārīgu motīvu vadīts laika posmā no 2018.gada 24.oktobra līdz 2018.gada

12.novembrim, tas ir, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, apzinoties rīcības prettiesiskumu, paņemot un paturot sev, piesavinājās darba pienākuma

pildīšanas laikā darba procesā radušos, SIA “/Nosaukums A/” piederošos dažādu metālu atgriezumus, un konkrēti, 0,096 t nerūsējošo tēraudu 76,80

EUR vērtībā, kā arī 0,049 t alumīniju 35,28 EUR vērtībā, kurus materiāla labuma gūšanas nolūkā pret atlīdzību 2018.gada 12.novembrī nodeva SIA

/Nosaukums B/ metāllūžņu pieņemšanas vietā /adrese A/. Tādā veidā /pers. C/ piesavinājās SIA “/Nosaukums A/” mantu, nodarot uzņēmumam

materiālu kaitējumu.

Ar savu rīcību /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz 2021.gada

31.decembrim).

[17] Turklāt, /pers. C/ prettiesiski ieguva viņam uzticētu svešu mantu (piesavināšanās) nelielā apmērā.

Tā, /pers. C/ saskaņā ar darba līgumu, būdams SIA “/Nosaukums A/” /amats/, kuram darba pienākumu pildīšanai uzticētas minētajā uzņēmumā

/adrese/ esošas dažādu metālu sagataves detaļu izgatavošanai, mantkārīgu motīvu vadīts laika posmā no 2018.gada 12.novembra līdz 2018.gada

21.novembrim, tas ir, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, apzinoties rīcības prettiesiskumu, paņemot un paturot sev, piesavinājās darba pienākuma

pildīšanas laikā darba procesā radušos, SIA “/Nosaukums A/” piederošos metāla atgriezumus, un konkrēti, 0,18 t alumīniju 133,20 EUR vērtībā, kuru

materiāla labuma gūšanas nolūkā pret atlīdzību 2018.gada 21.novembrī nodeva SIA /Nosaukums B/ metāllūžņu pieņemšanas vietā /adrese A/. Tādā

veidā /pers. C/ piesavinājās SIA”/Nosaukums A/” mantu, nodarot uzņēmumam materiālu kaitējumu.

Ar savu rīcību /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz 2021.gada

31.decembrim).

[18] Turklāt, /pers. C/ prettiesiski ieguva viņam uzticētu svešu mantu (piesavināšanās) nelielā apmērā.

Tā, /pers. C/ saskaņā ar darba līgumu, būdams SIA “/Nosaukums A/” /amats/, kuram darba pienākumu pildīšanai uzticētas minētajā uzņēmumā

/adrese/ esošas dažādu metālu sagataves detaļu izgatavošanai, mantkārīgu motīvu vadīts laika posmā no 2018.gada 21.novembra līdz 2018.gada

19.decembrim, tas ir, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, apzinoties rīcības prettiesiskumu, paņemot un paturot sev, piesavinājās darba pienākuma

pildīšanas laikā darba procesā radušos, SIA “/Nosaukums A/” piederošos dažādu metālu atgriezumus, un konkrēti, 0,35 t metālu 59,15 EUR vērtībā, kā

arī 0,16 t alumīniju 118,40 EUR vērtībā, kurus materiāla labuma gūšanas nolūkā pret atlīdzību 2018.gada 19.decembrī nodeva SIA /Nosaukums B/

metāllūžņu pieņemšanas vietā /adrese A/. Tādā veidā /pers. C/ piesavinājās SIA “/Nosaukums A/” mantu, nodarot uzņēmumam materiālu kaitējumu.

Ar savu rīcību /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz 2021.gada

31.decembrim).

[19] Turklāt, /pers. C/ prettiesiski ieguva viņam uzticētu svešu mantu (piesavināšanās) nelielā apmērā.

Tā, /pers. C/ saskaņā ar darba līgumu, būdams SIA “/Nosaukums A/” /amats/, kuram darba pienākumu pildīšanai uzticētas minētajā uzņēmumā

/adrese/ esošas dažādu metālu sagataves detaļu izgatavošanai, mantkārīgu motīvu vadīts laika posmā no 2018.gada 19.decembra līdz 2018.gada

20.decembrim, tas ir, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, apzinoties rīcības prettiesiskumu, paņemot un paturot sev, piesavinājās darba pienākuma

pildīšanas laikā darba procesā radušos, SIA “/Nosaukums A/” piederošos dažādu metālu atgriezumus, un konkrēti, 0,056 t nerūsējošo tēraudu 40,32

EUR vērtībā, kā arī 0,11 t alumīniju 81,40 EUR vērtībā, kurus materiāla labuma gūšanas nolūkā pret atlīdzību 2018.gada 20.decembrī nodeva SIA

/Nosaukums B/ metāllūžņu pieņemšanas vietā /adrese A/. Tādā veidā /pers. C/ piesavinājās SIA “/Nosaukums A/” mantu, nodarot uzņēmumam

materiālu kaitējumu.

Ar savu rīcību /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz 2021.gada

31.decembrim).

[20] Turklāt, /pers. C/ un /pers. D/ prettiesiski ieguva viņiem uzticētu svešu mantu (piesavināšanās) nelielā apmērā.

Tā, /pers. C/ un /pers. D/ saskaņā ar darba līgumu, būdami SIA “/Nosaukums A/” /amats/, kuriem darba pienākumu pildīšanai uzticētas minētajā

uzņēmumā /adrese/ esošas dažādu metālu sagataves detaļu izgatavošanai, mantkārīgu motīvu vadīti personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, kopīgi

līdzdarbojoties, 2019.gada janvārī, līdz 2019.gada 29.janvārim, tas ir, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, apzinoties rīcības prettiesiskumu,

paņemot un paturot sev, piesavinājās darba pienākuma pildīšanas laikā darba procesā radušos, SIA “/Nosaukums A/” piederošos metāla atgriezumus,

un konkrēti, 0,49 t metālu 78,40 EUR vērtībā, kuru materiāla labuma gūšanas nolūkā pret atlīdzību 2019.gada 29.janvārī nodeva SIA /Nosaukums B/

metāllūžņu pieņemšanas vietā /adrese A/. Tādā veidā /pers. D/ un /pers. C/ personu grupā piesavinājās SIA “/Nosaukums A/” mantu, nodarot

uzņēmumam materiālu kaitējumu.

Ar savu rīcību /pers. C/ un /pers. D/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz

2021.gada 31.decembrim).

[21] Turklāt, /pers. C/ un /pers. D/ prettiesiski ieguva viņiem uzticētu svešu mantu (piesavināšanās) nelielā apmērā.

Tā, /pers. C/ un /pers. D/ saskaņā ar darba līgumu, būdami SIA “/Nosaukums A/” /amats/, kuriem darba pienākumu pildīšanai uzticētas minētajā

uzņēmumā /adrese/ esošas dažādu metālu sagataves detaļu izgatavošanai, mantkārīgu motīvu vadīti personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, kopīgi

līdzdarbojoties, laika posmā no 2019.gada 29.janvāra līdz 2019.gada 5.februārim, tas ir, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, apzinoties rīcības

prettiesiskumu, paņemot un paturot sev, piesavinājās darba pienākuma pildīšanas laikā darba procesā radušos, SIA “/Nosaukums A/” piederošos metāla

atgriezumus, un konkrēti, 0,126 t nerūsējošo tēraudu 89,08 EUR vērtībā, kuru materiāla labuma gūšanas nolūkā pret atlīdzību 2019.gada 5.februārī

nodeva SIA /Nosaukums B/ metāllūžņu pieņemšanas vietā /adrese A/. Tādā veidā /pers. D/ un /pers. C/ personu grupā piesavinājās SIA “/Nosaukums

A/” mantu, nodarot uzņēmumam materiālu kaitējumu.

Ar savu rīcību /pers. C/ un /pers. D/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz

2021.gada 31.decembrim).

[22] Turklāt, /pers. C/ un /pers. D/ prettiesiski ieguva viņiem uzticētu svešu mantu (piesavināšanās) nelielā apmērā.

Tā, /pers. C/ un /pers. D/ saskaņā ar darba līgumu, būdami SIA “/Nosaukums A/” /amats/, kuriem darba pienākumu pildīšanai uzticētas minētajā

uzņēmumā /adrese/ esošas dažādu metālu sagataves detaļu izgatavošanai, mantkārīgu motīvu vadīti personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, kopīgi

līdzdarbojoties, laika posmā no 2019.gada 5.februāra līdz 2019.gada 12.februārim, tas ir, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, apzinoties rīcības

prettiesiskumu, paņemot un paturot sev, piesavinājās darba pienākuma pildīšanas laikā darba procesā radušos, SIA “/Nosaukums A/” piederošos metāla

atgriezumus, un konkrēti, 0,81 t metālu 146,61 EUR vērtībā, kuru materiāla labuma gūšanas nolūkā pret atlīdzību 2019.gada 12.februārī nodeva SIA

/Nosaukums B/ metāllūžņu pieņemšanas vietā /adrese A/. Tādā veidā /pers. D/ un /pers. C/ personu grupā piesavinājās SIA “/Nosaukums A/” mantu,

nodarot uzņēmumam materiālu kaitējumu.

Ar savu rīcību /pers. C/ un /pers. D/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz

2021.gada 31.decembrim).

[23] Turklāt, /pers. C/ un /pers. D/ prettiesiski ieguva viņiem uzticētu svešu mantu (piesavināšanās) nelielā apmērā.

Tā, /pers. C/ un /pers. D/ saskaņā ar darba līgumu, būdami SIA “/Nosaukums A/” /amats/, kuriem darba pienākumu pildīšanai uzticētas minētajā

uzņēmumā /adrese/ esošas dažādu metālu sagataves detaļu izgatavošanai, mantkārīgu motīvu vadīti personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, kopīgi

līdzdarbojoties, laika posmā no 2019.gada 12.februāra līdz 2019.gada 18.februārim, tas ir, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, apzinoties rīcības

prettiesiskumu, paņemot un paturot sev, piesavinājās darba pienākuma pildīšanas laikā darba procesā radušos, SIA “/Nosaukums A/” piederošos metāla

atgriezumus, un konkrēti, 0,252 t nerūsējošo tēraudu 175,90 EUR vērtībā, kuru materiāla labuma gūšanas nolūkā pret atlīdzību 2019.gada 18.februārī

nodeva SIA /Nosaukums B/ metāllūžņu pieņemšanas vietā /adrese A/. Tādā veidā /pers. D/ un /pers. C/ personu grupā piesavinājās SIA “/Nosaukums

A/” mantu, nodarot uzņēmumam materiālu kaitējumu.

Ar savu rīcību /pers. C/ un /pers. D/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz

2021.gada 31.decembrim).

[24] Turklāt, /pers. C/ un /pers. D/ prettiesiski ieguva viņiem uzticētu svešu mantu (piesavināšanās) nelielā apmērā.

Tā, /pers. C/ un /pers. D/ saskaņā ar darba līgumu, būdami SIA “/Nosaukums A/” /amats/, kuriem darba pienākumu pildīšanai uzticētas minētajā

uzņēmumā /adrese/ esošas dažādu metālu sagataves detaļu izgatavošanai, mantkārīgu motīvu vadīti personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, kopīgi

līdzdarbojoties, laika posmā no 2019.gada 18.februāra līdz 2019.gada 26.februārim, tas ir, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, apzinoties rīcības

prettiesiskumu, paņemot un paturot sev, piesavinājās darba pienākuma pildīšanas laikā darba procesā radušos, SIA “/Nosaukums A/” piederošos

dažādu metālu atgriezumus, un konkrēti, 0,23 t nerūsējošo tēraudu 167,90 EUR vērtībā, 0,21 t alumīniju 157,50 EUR vērtībā, kā arī 0,21 t metālu 38,64

EUR vērtībā, kurus materiāla labuma gūšanas nolūkā pret atlīdzību 2019.gada 26.februārī nodeva SIA /Nosaukums B/ metāllūžņu pieņemšanas vietā

/adrese A/. Tādā veidā /pers. D/ un /pers. C/ personu grupā piesavinājās SIA “/Nosaukums A/” mantu, nodarot uzņēmumam materiālu kaitējumu.

Ar savu rīcību /pers. C/ un /pers. D/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz

2021.gada 31.decembrim).

[25] Turklāt, /pers. C/ un /pers. D/ prettiesiski ieguva viņiem uzticētu svešu mantu (piesavināšanās) nelielā apmērā.

Tā, /pers. C/ un /pers. D/ saskaņā ar darba līgumu, būdami SIA “/Nosaukums A/” /amats/, kuriem darba pienākumu pildīšanai uzticētas minētajā

uzņēmumā /adrese/ esošas dažādu metālu sagataves detaļu izgatavošanai, mantkārīgu motīvu vadīti personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, kopīgi

līdzdarbojoties, laika posmā no 2019.gada 26.februāra līdz 2019.gada 18.martam, tas ir, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, apzinoties rīcības

prettiesiskumu, paņemot un paturot sev, piesavinājās darba pienākuma pildīšanas laikā darba procesā radušos, SIA “/Nosaukums A/” piederošos

dažādu metālu atgriezumus, un konkrēti, 0,189 t nerūsējošo tēraudu 147,42 EUR vērtībā, kā arī 0,16 t alumīniju 120 EUR vērtībā, kurus, materiāla

labuma gūšanas nolūkā pret atlīdzību 2019.gada 18.martā nodeva SIA /Nosaukums B/ metāllūžņu pieņemšanas vietā /adrese A/. Tādā veidā /pers. D/ un

/pers. C/ personu grupā piesavinājās SIA “/Nosaukums A/” mantu, nodarot uzņēmumam materiālu kaitējumu.

Ar savu rīcību /pers. C/ un /pers. D/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz

2021.gada 31.decembrim).

[26] Turklāt, /pers. C/ un /pers. D/ prettiesiski ieguva viņiem uzticētu svešu mantu (piesavināšanās) nelielā apmērā.

Tā, /pers. C/ un /pers. D/ saskaņā ar darba līgumu, būdami SIA “/Nosaukums A/” /amats/, kuriem darba pienākumu pildīšanai uzticētas minētajā

uzņēmumā /adrese/ esošas dažādu metālu sagataves detaļu izgatavošanai, mantkārīgu motīvu vadīti personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, kopīgi

līdzdarbojoties, laika posmā no 2019.gada 18.marta līdz 2019.gada 25.martam, tas ir, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, apzinoties rīcības

prettiesiskumu, paņemot un paturot sev, piesavinājās darba pienākuma pildīšanas laikā darba procesā radušos, SIA “/Nosaukums A/” piederošos

dažādu metālu atgriezumus, un konkrēti, 0,2 t nerūsējošo tēraudu 160 EUR vērtībā, kā arī 0,035 t alumīniju 25,20 EUR vērtībā, kurus materiāla labuma

gūšanas nolūkā pret atlīdzību 2019.gada 25.martā nodeva SIA /Nosaukums B/ metāllūžņu pieņemšanas vietā /adrese A/. Tādā veidā /pers. D/ un /pers.

C/ personu grupā piesavinājās SIA “/Nosaukums A/” mantu, nodarot uzņēmumam materiālu kaitējumu.

Ar savu rīcību /pers. C/ un /pers. D/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz

2021.gada 31.decembrim).

[27] Turklāt, /pers. C/ un /pers. D/ prettiesiski ieguva viņiem uzticētu svešu mantu (piesavināšanās) nelielā apmērā.

Tā, /pers. C/ un /pers. D/ saskaņā ar darba līgumu, būdami SIA “/Nosaukums A/” /amats/, kuriem darba pienākumu pildīšanai uzticētas minētajā

uzņēmumā /adrese/ esošas dažādu metālu sagataves detaļu izgatavošanai, mantkārīgu motīvu vadīti personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, kopīgi

līdzdarbojoties, laika posmā no 2019.gada 25.marta līdz 2019.gada 29.martam, tas ir, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, apzinoties rīcības

prettiesiskumu, paņemot un paturot sev, piesavinājās darba pienākuma pildīšanas laikā darba procesā radušos, SIA “/Nosaukums A/” piederošos metāla

atgriezumus, un konkrēti, 0,19 t nerūsējošo tēraudu 121,60 EUR vērtībā, kuru materiāla labuma gūšanas nolūkā pret atlīdzību 2019.gada 29.martā

nodeva SIA /Nosaukums B/ metāllūžņu pieņemšanas vietā /adrese A/. Tādā veidā /pers. D/ un /pers. C/ personu grupā piesavinājās SIA “/Nosaukums

A/” mantu, nodarot uzņēmumam materiālu kaitējumu.

Ar savu rīcību /pers. C/ un /pers. D/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz

2021.gada 31.decembrim).

[28] Turklāt, /pers. C/ un /pers. D/ prettiesiski ieguva viņiem uzticētu svešu mantu (piesavināšanās) nelielā apmērā.

Tā, /pers. C/ un /pers. D/ saskaņā ar darba līgumu, būdami SIA “/Nosaukums A/” /amats/, kuriem darba pienākumu pildīšanai uzticētas minētajā

uzņēmumā /adrese/ esošas dažādu metālu sagataves detaļu izgatavošanai, mantkārīgu motīvu vadīti personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, kopīgi

līdzdarbojoties, laika posmā no 2019.gada 29.marta līdz 2019.gada 10.maijam, tas ir, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, apzinoties rīcības

prettiesiskumu, paņemot un paturot sev, piesavinājās darba pienākuma pildīšanas laikā darba procesā radušos, SIA “/Nosaukums A/” piederošos metāla

atgriezumus, un konkrēti, 0,067 t alumīniju 46,23 EUR vērtībā, kuru materiāla labuma gūšanas nolūkā pret atlīdzību 2019.gada 10.maijā nodeva

SIA /Nosaukums B/ metāllūžņu pieņemšanas vietā /adrese A/. Tādā veidā /pers. D/ un /pers. C/ personu grupā piesavinājās SIA “/Nosaukums A/”

mantu, nodarot uzņēmumam materiālu kaitējumu.

Ar savu rīcību /pers. C/ un /pers. D/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz

2021.gada 31.decembrim).

[29] Turklāt, /pers. C/ prettiesiski ieguva viņam uzticētu svešu mantu (piesavināšanās).

Tā, /pers. C/ saskaņā ar darba līgumu, būdams SIA “/Nosaukums A/” /amats/, kuram darba pienākumu pildīšanai uzticētas minētajā uzņēmumā

/adrese/ esošas dažādu metālu sagataves detaļu izgatavošanai, mantkārīgu motīvu vadīts laika posmā no 2019.gada 6.februāra līdz 2019.gada

18.martam, tas ir, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, apzinoties rīcības prettiesiskumu, paņemot un paturot sev, piesavinājās SIA “/Nosaukums A/”

piederošas trīspadsmit 3x1,5 m izmēra rievotā alumīnija loksnes, vienas loksnes vērtība 116,28 EUR, kopā 1511,64 EUR vērtībā.

Tādā veidā /pers. C/ piesavinājās SIA “/Nosaukums A/” mantu, nodarot uzņēmumam materiālu kaitējumu.

Ar savu rīcību /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 179.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz 2021.gada

31.decembrim).

[30] Turklāt, /pers. C/ un /pers. D/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās prettiesiski izšķērdēja viņiem uzticētu svešu mantu

(piesavināšanās).

Tā, /pers. C/ un /pers. D/ saskaņā ar darba līgumu, būdami SIA “/Nosaukums A/” /amats/, kuriem darba pienākumu pildīšanai uzticētas minētajā

uzņēmumā /adrese/ esošas metāla loksnes, mantkārīgu motīvu vadīti, nolūkā gūt materiālu labumu, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās par

uzņēmuma noliktavā /adrese/ esošo 3x1,5 m izmēra kodinātā melnā metāla S355 lokšņu izšķērdēšanu, kopīgi līdzdarbojoties, 2019.gada 31.martā pirms

plkst.20.00, tas ir, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā pulksteņlaikā, apzinoties rīcības prettiesiskumu, izmantojot uzņēmuma transportu, izveda no SIA

“/Nosaukums A/” teritorijas un turpat nodeva trešajai personai, ar kuru tai pašā dienā iepriekš par lokšņu iegādi bija vienojies /pers. D/,

SIA “/Nosaukums A/” piederošās piecpadsmit 3x1,5 m izmēra kodinātā melnā metāla S355 loksnes, vienas loksnes vērtība 96,86 EUR, kopā 1452,90

EUR vērtībā, pēc kā par minēto melnā metāla lokšņu pārdošanu saņemto naudu /pers. D/ un /pers. C/ sadalīja savā starpā.

Tādā veidā /pers. D/ un /pers. C/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izšķērdēja SIA “/Nosaukums A/” mantu, nodarot uzņēmumam

materiālu kaitējumu.

Ar savu rīcību /pers. C/ un /pers. D/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 179.panta otrajā daļā (likuma redakcijā līdz

2021.gada 31.decembrim).

Motīvu daļa

[31] Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. C/ savu vainu 28 noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēti Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā un noziedzīga

nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 179.panta pirmajā daļā neatzina, sevi par vainīgu noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma

179.panta otrajā daļā, izdarīšanā atzina daļēji. Lietā pieteikto un tiesas sēdē uzturēto kaitējuma kompensāciju neatzina.

[31.1] Apsūdzētais /pers. C/ liecināja, ka viņam liekoties aizdomīgi, ka summa, ko prasa atlīdzināt uzņēmums sakrīt ar to, kas nodots SIA

/Nosaukums B/, par katru epizodi no metāla nodošanas aktiem paņemti datumi. Nevarot piekrist tam, ka viss nodotais metāls pieder SIA “/Nosaukums

A/”, jo esot nodevis arī sev piederošu metālu no sistu automašīnu virsbūvēm, sadzīves metāllūžņus, kurus vācis pats no dažādiem objektiem un personām.

Reizēm viņam piederošie atgriezumi, kurus nodevis, bijuši līdzīgi SIA “/Nosaukums A/” metāla atgriezumiem. Viņa dzīvesvietā kratīšana neesot veikta, lai

konstatētu, ka viņam pašam arī piederēja metāllūžņi. Pirmstiesas izmeklēšanā liecības sniedzis, būdams maldināts, liecības izlasījis pavirši, daudzas frāzes

pierakstītas neprecīzi. Neatzīst, ka nozadzis paku ar alumīnija loksnēm. Nopratināšanas laikā Liepājā viņam izmeklētāja teikusi, ja gribot tikt brīvībā, tad

jāliecina tā. Nepiekrīt, ka būtu teicis, ka esot zadzis, tas pierakstīts kļūdaini. Attiecībā par alumīnija lokšņu zādzību, atzīst, ka esot liecinājis, ka loksnes

paņēmis, jo izmeklētāja teikusi, lai sakot droši, jo cietušais iesniegumā par loksnēm neko neesot minējis. Tā kā bijis aizņemts, neesot gribējis, lai tiktu

aizturēts, liecinājis kā teikusi izmeklētāja. Domājot, ka tās paņēmis /pers. I/. Neuzskata, ka būtu no SIA “/Nosaukums A/” izdarījis metāla zādzības.

Liecībās norādīts, ka esot zadzis SIA “/Nosaukums A/” atgriezumus. Uzskata, ka kaut kādus metāla atgriezumus varēja ņemt, bet prasījis to nevienam

neesot. Viņam tika atļauts no uzņēmuma teritorijas izvest malku. Malku automašīnas kravas kastē esot krāvis pats ar iekraušanas tehniku, bet to, ka

malkas kravā atradies metāls – brāķētas detaļas, konstatējis tikai mājās. Malkas kravas kopumā izvedis kādas astoņas reizes. Metālu, kas atradies

kravas kastē, esot nodevis. Par to, ka automašīnas kravas kastē atrodas metāls, esot pateicis, iespējams, /pers. I/. /pers. I/ neko neesot teicis, tikai

prasījis - kā tas tur nokļuvis. Nevienu dokumentu par malkas izvešanu neesot noformējis. Aizpildot dokumentus par metāla nodošanu uzpirkšanas

punktā, visu norādot kā atgriezumi, bet pieņēmējs ieraksta metāla veidu. Viņš SIA “/Nosaukums A/” strādājis par /amats/. SIA “/Nosaukums A/” strādā

ar dažāda veida metāliem. Metālu darbam ņēmis no plauktiem, pašam reti kad darbā ražošanas procesā bijuši brāķi. Ja ražošanas procesā radies

ražošanas brāķis, tie tikuši ievietoti vienā konteinerā, tos nešķirojot. Viss apsūdzībā norādītais esot kā piliens jūrā, jo zagšana uzņēmumā notiek bieži,

neviens uz to neskatoties. Nezinot kāpēc šis murgs sācies. Uzņēmumā ir vārti, šlagbaums, kurš visu laiku atrodas vaļēja stāvoklī, bet teritorija esot

pārskatāma. Ar /pers. I/ viņam ir tikai darba attiecības. Dzirdējis, ka viņu speciāli mēģināšot iegāzt, lai netraucējot kādam strādāt, no /pers. I/ puses bijis,

ka vajagot viņu (/pers. C/) iegāzt par zagšanu. Ar /pers. D/ attiecības esot normālas.

[31.2] No apsūdzētā /pers. C/ pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajām liecībām izriet, ka no SIA “/Nosaukums A/” esot zadzis metālu - mazus

atgriezumus, kurus var iebāzt mugursomā, ko vēlāk nodevis metāla uzpirkšanas punktos. Visās reizēs, kad SIA /Nosaukums B/ nodevis metāla

atgriezumus, kurus paņēmis no SIA “/Nosaukums A/”, tos nodevis kopā ar viņam pašam piederošiem metāliem no automašīnām, no sadzīves lūžņiem,

visu kopā norādot kā metāla atgriezumus. Līdz ar to atzīst, ka esot zadzis metāla atgriezumus, alumīnija atgriezumus un nerūsējoša tērauda atgriezumus,

taču nepiekrīt svaram, jo uzskata, ka nodotie brāķi un atgriezumi bija mazākā daudzumā. Neatceras, kad precīzi sācis ņemt no uzņēmuma atgriezumus.

Zinājis, ka to darīt nedrīkst, bet to redzējis gan priekšnieks, gan citi darbinieki, bet neviens neko neesot viņam aizrādījis. Atzina, ka no SIA “/Nosaukums

A/” rievotā alumīnija izlocījis “pannas”, cik tieši, neatceroties. Atzina, ka viņa maiņas laikā ar kravas automašīnu, kuru bija sarunājis /pers. D/, izvesta

paka ar melno kodināto metālu (loksnēm), kuru viņš ar iekrāvēja palīdzību uzlicis uz kravas automašīnas platformas. /pers. D/ minēto lokšņu paku

pārdevis par 500 EUR. Ar /pers. D/ iepazinies tikai strādājot SIA “/Nosaukums A/” un abi sākuši izvest no uzņēmuma atgriezumus un brāķētās detaļas,

kuras ņēmuši no atkritumu konteinera. Pēc maiņas ar /pers. D/ iznesuši savāktos metālus, salikuši automašīnās un aizveduši pie viņa, kur tos uzkrājuši,

pēc kā nodevuši SIA /Nosaukums B/. Izmaksātā nauda tikusi sadalīta līdzīgi. Pēdējo reizi metālu nodevis 2018.gada decembrī, iepriekš rudenī kopā ar

/pers. D/. Metālu nodevis gan uz sava, gan /pers. D/ vārda, konkrētus datumus neatceras. Neatzīst, ka piesavinājies 13 gb. rievotā alumīnija loksnes laika

posmā no 2019.gada 6.februāra līdz 18.martam (lietas 2.sējuma 112., 116.,126.-133.lapa).

[31.3] Pirmstiesas izmeklēšanā pēc iepazīšanās ar ierakstiem, kas veikti speciālās izmeklēšanas darbības - sakaru līdzekļu kontroles laikā, /pers. C/

norādīja, ka telefona sarunās atpazīst savu balsi un sarunu partnerus, un sniedzis liecības par sarunās dzirdēto.

[32] Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. D/ savu vainu deviņu noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēti Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, izdarīšanā

atzina pilnībā, sevi par vainīgu noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 179.panta otrajā daļā, izdarīšanā atzina daļēji. Kaitējuma

kompensāciju neatzina un izmantoja savas tiesības neliecināt.

[32.1] No /pers. D/ pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajām liecībām izriet, ka SIA “/Nosaukums A/” strādājis apmēram divus gadus, kur iepazinies ar

/pers. C/. Tad, kad sācis strādāt par /amats/ un iepazinies ar /pers. C/, sākuši zagt atgriezumus, kurus paši bija salocījuši. Katrā maiņā sākotnēji

atgriezumus sakrāmējuši konteinerā, kas atradās cehā, bet maiņas beigās, kad vilkuši konteineru pie lielā konteinera, kas atrodas uzņēmuma teritorijā,

savus metāla atgriezumus nometuši malā un pēc tam iekrāmējuši savās automašīnās. Kad sakrājuši vairāk, nodevuši SIA /Nosaukums B/. Bijušas reizes,

kad zaguši melno metālu. Vienu reizi melnā metāla loksnes pārdevuši /pers. M/. Aptuveni 2018.gada decembrī, strādājot uzņēmumā, viņam radusies

doma gūt papildu peļņu, nododot metāla atgriezumus metāllūžņu pieņemšanas punktā. Kad sācis ņemt metāla atgriezumus, ievērojis, ka šādi rīkojas arī

/pers. C/. Tā pamazām kopā ar /pers. C/ sākuši nest ārā metāla atgriezumus. Parasti to darījuši sestdienas naktīs, jo tad bijis mazāk darbinieku.

Atgriezumus ielikuši viņa vai /pers. C/ automašīnā, pēc maiņas beigām tie aizvesti pie /pers. C/, kur pie garāžas lūžņus salikuši tukšā 200 litru mucā. Kad

muca bijusi pilna, metālu veduši uz SIA /Nosaukums B/ nodošanai. Nevarot pateikt precīzi, bet muca piepildījās aptuveni nedēļas laikā. Bijušas reizes,

kad metāla atgriezumus nodošanai vedis viņš, vai arī /pers. C/, bijušas reizes kad veduši kopā. Par nodotajiem metāllūžņiem saņemtā nauda tikusi sadalīta

līdzīgās daļās. Kad viņš nodevis metāla atgriezumus SIA /Nosaukums B/, viņam neviens neko par to izcelsmi neesot prasījis un viņš neko skaidrojis

neesot. Savu vainu pēc Krimināllikuma 179.panta otrās daļas atzīst daļēji, jo kaut arī plāksnes skaitījis neesot, tik daudz, proti, 15 gabali tur nevarēja būt

(lietas 2.sējuma 137.-138., 143.-147., 150.lapa).

[32.2] /pers. D/ nevēlējās iepazīties ar ierakstiem, kas veikti speciālās izmeklēšanas darbības - sakaru līdzekļu kontroles laikā, un komentēt tos.

[33] Neraugoties uz to, ka apsūdzētais /pers. C/ sevi par vainīgu noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēti Krimināllikuma 180.panta pirmajā

daļā un 179.panta pirmajā daļā, izdarīšanā neatzina, bet savu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 179.panta otrajā daļā

atzina daļēji, kā arī apsūdzētais /pers. D/ sevi par vainīgu noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēti Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā atzina pilnībā, bet

savu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 179.panta otrajā daļā, atzina daļēji, tiesa atzīst, ka viņu vaina apstiprinās ar

pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtiem un tiesas izmeklēšanā pārbaudītiem pierādījumiem un visiem krimināllietas materiāliem to kopumā un savstarpējā

saistībā.

Kriminālprocesa likuma 512.panta otrā daļa noteic, ka tiesa spriedumu pamato ar pierādījumiem, kas pārbaudīti tiesas sēdē vai kurus saskaņā ar

šā likuma 125.panta noteikumiem nav nepieciešams pārbaudīt, rakstveida pierādījumiem un dokumentiem, kas norādīti lēmumā par krimināllietas

nodošanu tiesai, ziņām, kas fiksētas konkrētajā kriminālprocesā agrāk sniegtajās liecībās, ja aizstāvība piekritusi šo liecību izmantošanai, un ar personas,

kura tiesas sēdē sniedza liecības, pirmstiesas kriminālprocesā sniegtajām ziņām.

[33.1] No cietušā pārstāvja /pers. I/, SIA “/Nosaukums A/” ražošanas vadītāja, liecībām izriet, ka /pers. C/ un /pers. D/ strādāja SIA

“/Nosaukums A/”, bija locīšanas operatori, šobrīd viņiem darba tiesiskās attiecības ar SIA “/Nosaukums A/” ir izbeigtas. Par to, ka uzņēmumā notiek

zādzības, aizdomas bijušas jau no 2018.gada, bet neesot domājuši, ka zādzības notiek tādā apmērā. Laika posmā no 2017.gada 12.jūlija līdz 2019.gada

10.maijam no uzņēmuma nozagti metāla atgriezumi 7,745 tonnas 387,22 EUR vērtībā, 1,192 tonnas alumīnijs 924,15 EUR vērtībā, 1,586 tonnas

nerūsējošais tērauds 1003,78 EUR vērtībā, tādā veidā radot zaudējumus 3315,15 EUR apmērā. Sakarā ar alumīnija lokšņu zādzību, kuras tika izvestas

no uzņēmuma 2019.gada 6.februārī, bet zādzības fakts konstatēts 2019.gada 18.martā, uzņēmumam nodarīts zaudējums 1611,09 EUR apmērā.

Kodinātā metāla, kurš noliktavā tika ievests 2019.gada 27.martā, 15 lokšņu zādzība tikusi konstatēta 2019.gada 5.aprīlī, to vērtība 1439,77 EUR. Bijis

gadījums, kad 2018.gada vasarā maiņas vecākais redzējis, ka /pers. D/ un /pers. C/ ar savu transportlīdzekli kaut ko izveduši no uzņēmuma, automašīna

bijusi piekrauta, jo bija nosēdusies. Nekādas pārrunas ar darbiniekiem tajā reizē neesot veikuši. Metāla loksnes SIA “/Nosaukums A/” tiek saņemtas

standartizētos izmēros. Atkarībā no tā, kāds sortiments ir ražošanā, tādas formas no loksnes tiek izgrieztas un atlikušais materiāls no loksnes ir

atgriezums, kas tiek ievietots konteinerā. Gadījumos, kad ražošanas procesā detaļa tiek izbrāķēta, tā tiek ievietota blakus locīšanas iekārtai esošajā

konteinerā. Kamēr detaļas atrodas minētajā konteinerā, tām ir brīva piekļuve. Pēc tam metāls no cehā esošajiem konteineriem tiek izvests uz lielajiem

konteineriem. Lai maksimāli norobežotu piekļuvi lielajiem metāla atgriezumu konteineriem, speciāli tika izveidoti papildu vārti. SIA “/Nosaukums A/” ar

vairākām metāllūžņu kompānijām ir noslēgti līgumi un tiklīdz konteineri ir pilni, pēc SIA “/Nosaukums A/” darbinieka, kurš koordinē transporta

kompāniju, zvana kompānija ar savu kravas automašīnu atbrauc un savāc pilnos konteinerus, atvedot atpakaļ tukšos konteinerus. Neatceras, vai tajā

laika posmā, kad notikusi zādzība, bijusi tieši šāda kontrole un mehānisms, bet šāds princips bijis visu laiku. Atkarībā no metāllūžņu apjoma, šāda

izvešana tiek veikta divas trīs reizes nedēļā. Pēc metāllūžņu izvešanas, atkarībā no tā brīža konkrētā metāla veida cenas tonnā, tiek saņemta samaksa par

izvestajiem metāllūžņiem, kas tiek pārskaitīta uzņēmuma SIA “/Nosaukums A/” bankas kontā. Tā kā SIA “/Nosaukums A/” uz vietas nav svari,

rēķinā/pavadzīmē tiek norādīts atgriezumu svars un summa, kāda tiek pārskaitīta uzņēmumam. Atzīmes uz metāla loksnēm, ka tās ir SIA “/Nosaukums

A/” piederošas, neesot, bet šie ražošanas procesā pāri palikušie atgriezumi vai brāķi ir specifiski. Domājot, ka SIA “/Nosaukums A/” ir vienīgais

uzņēmums, kas nodarbojas ar šāda veida ražošanu Ventspilī, kā arī viņam neesot informācija par to, vai šāda tipa loksnes ražošanā būtu pieejamas vēl

kādam uzņēmumam Ventspilī. Uztur kaitējuma kompensāciju 6648,80 EUR apmērā, norādot, ka nekas no minētās summas līdz šim laikam nav

atlīdzināts.

[33.2] Tiesa uzskata, ka cietušā SIA “/Nosaukums A/” pārstāvja liecības nav pamata apšaubīt un tiesa piešķir tām ticamību, tā kā tās par

svarīgākajiem lietas apstākļiem apstiprinās ar liecinieku liecībām un lietā iegūtajiem rakstveida pierādījumiem.

[33.3] Liecinieks/pers. P/ liecināja, ka strādājot SIA “/Nosaukums A/” un uzņēmumā atbildot par operatīvo darbību Beļģijā, Lietuvā un Latvijā.

Viņa darba pienākumos ietilpst viss, kas saistīts ar ikdienas ražošanu, loģistiku un vidi. Par metāla zādzību uzņēmumā uzzinājis apmēram pirms diviem

gadiem no /pers. I/, pēc kā viņš tālāk informējis SIA “/Nosaukums A/” īpašnieku. Neatceras ko konkrēti /pers. I/ teicis, bet viņš minējis uzņēmuma

darbinieku vārdus un uzvārdus. Uzzinot par šo darbinieku rīcību, veiktas izmaiņas uzņēmumā, un konkrēti, agrāk pie ieejas uzņēmumā bijusi tikai

paceļamā barjera, bet tad tika uzstādīts arī žogs, vārti un ieejas karuselis darbiniekiem, pa kuriem var iekļūt tikai ar apliecību/elektronisko karti. Attiecībā

par metāla plākšņu uzskaiti, piegādes uzņēmumā tiek reģistrētas, kā arī tiek reģistrēta izgatavotā produkcija. To, vai izejvielas pietrūkst vai paliek pāri,

iespējams uzzināt veicot inventarizāciju noliktavā, kas tiek veikta regulāri, apmēram reizi nedēļā. Šāda uzskaite nodrošina to, lai uzņēmumam nepietrūktu

izejvielu, kā arī lai tās netiktu pasūtītas par daudz. Pēc lāzergriešanas, izgriežot noteiktās detaļas, pāri paliek metāla rāmis, kas veido lielāko daļu

atgriezumu, kā arī pie atgriezumiem pieskaitāmi darba procesā radušies brāķi, kas tiek nodoti metāllūžņos. Atgriezumi/metāllūžņi tiek ievietoti konteineros

un pēc to nosūtīšanas uz metāllūžņu pārstrādes kompāniju, tiek piestādīts rēķins. Lai arī tiek sekots līdzi visiem skaitļiem, uzņēmums katru gadu iepērk

tūkstošiem tonnu izejvielu un, iespējams, ka 200 kg loksnes var nepamanīt. Pašas metāla plāksnes un izejvielas nav specifiskas, tās tiek iepirktas no

dažādiem ražotājiem. SIA “/Nosaukums A/” nav vienīgais uzņēmums Latvijā, kas strādā ar šādiem izejmateriāliem, metāla loksnēm. Izejmateriāls ir

noteiktas klases alumīnija vai nerūsējošā tērauda materiāls, kuru lieto jebkurš jumta ražotājs. Ņemams vērā, ka SIA “/Nosaukums A/” izgatavotās

detaļas ir specifiskas un unikālas, kā arī atgriezumi no šīm loksnēm ir specifiski. Pēc atgriezumiem varot pateikt, ka tie ir SIA “/Nosaukums A/”

[33.4] Liecinieks/pers. R/ liecināja, ka pazīstot /pers. D/ un /pers. C/, ar kuriem kopā strādājis, ir draudzīgas attiecības. /pers. D/ un /pers. C/ bijuši

/amats/, bet viņš sākotnēji bijis /amats/, bet pēc tam darba /amats/ un viņa darba pienākumos ietilpa uzdot darba uzdevumus un uzraudzīt, lai darbs tiek

izpildīts laikā. Viņa pienākumos neietilpa atgriezumu uzskaite, ja gadījies kāds brāķis gan lokot, gan griežot ar lāzeri, to uzskaita pats operators, uztaisot

brāķu birku un 98% gadījumu brāķi tikuši izmesti, nevis laboti. Šāda brāķu un atgriezumu uzskaite tiek veikta sistēmā, neviens cits šādu uzskaiti neveicot.

Atgriezumus un brāķus no uzņēmuma teritorijas izvedusi SIA /Nosaukums B/ automašīna. Ja no detaļām palikuši pāri atgriezumi, brāķi, minēto metālu

nedrīkst izmantot savām vajadzībām, kā arī tos par metāla cenu darbinieki nevarot iegādāties. Neatceras, ka ar /pers. C/ un /pers. D/ būtu bijusi saruna

par to, ka viņi būtu zaguši no uzņēmuma metālu. Par notikušajām zādzībām uzņēmumā runājuši darbinieki, ticis runāts arī par instrumentu zādzībām.

[33.4.1] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 1. un 2.punktu tiesas sēdē nolasītas liecinieka /pers. R/ sniegtās liecības no kurām izriet, ka

pēc nopratināšanas uzzinājis, ka /pers. C/ un /pers. D/ bija nozaguši melnā metāla loksnes. Viņi stāstījuši, ka no “/Nosaukums A/” nozaguši vienu vai

divas pakas ar melnā metāla plāksnēm, par kādu cenu pārdevuši, neesot stāstījuši. Zādzību izdarījuši maiņas nodošanas laikā ap plkst.19.30-19.45. Tajā

laikā neviens no strādniekiem noliktavas daļā neesot atradies, tāpēc viņi brīvi ar autokāru metāla loksnes iekrāvuši kaut kādā transportā. Par citām

nozagtajām metāla plāksnēm neko pateikt nevarot. Par metāla atgriezumiem un brāķētajām detaļām varot pateikt, ka /pers. C/ tos ņēmis no uzņēmuma

regulāri un reizēm tas šķitis pat bezkaunīgi. Pēc gadījuma, kad /pers. C/ un /pers. D/ nozaguši melnā metāla loksnes, tās pārdodot, viņam tikušas izteiktas

aizdomas, ka viņš slikti vadot darbu, nekontrolējot padotos, līdz ar ko nolēmis pārtraukt darba attiecības. Liecībās norādīts, ka /pers. I/ ņēmis metāla

loksnes savām vajadzībām (lietas 1.sējuma 207., 208.-210.lapa).

[33.4.2] Pēc liecību nolasīšanas liecinieks /pers. R/ tās apstiprināja. Šobrīd neatceroties, bet, ja iepriekš tā liecinājis, tad, iespējams, ar /pers. C/

bijusi saruna par to, kā viņš (/pers. C/) zadzis metālu no uzņēmuma. Tad, kad sācies viss process, sarunas par zādzībām bijušas ne tikai ar /pers. D/ un

/pers. C/, bet ar visiem ceha darbiniekiem, draugiem, paziņām.

[33.5] Liecinieks/pers. T/ liecināja, ka ir metāla uzpirkšanas punkta SIA “/Nosaukums C/” (iepriekš SIA /Nosaukums B/) vadītājs. Tiesas sēžu

zālē atpazina /pers. C/ un /pers. D/, liecināja, ka abas personas gan katra atsevišķi, gan arī kopā divus-trīs gadus atpakaļ nodevuši metāllūžņus, tās

bijušas automašīnu detaļas, sadzīves tehnika un atgriezumi no loksnēm. Nevarot pateikt, vai tie tieši bijuši SIA “/Nosaukums A/” atgriezumi, bet /pers. C/

un /pers. D/ nodotie metāla atgriezumi bijuši līdzīgi SIA “/Nosaukums A/” metāla atgriezumiem pēc ārējā izskata un formas, tāpēc viņam radušās bažas

par minēto personu nodotajiem atgriezumiem, bet neko neesot jautājis personām, par to informējis savu priekšnieku. Tādus metāla atgriezumus, kādus

nedevusi SIA “/Nosaukums A/”, /pers. C/ un /pers. D/, neviena cita fiziska persona nodevusi neesot. Nododot metāllūžņus, personām tiek izrakstītas

pavadzīmes, kurās norāda to daudzumu, cenu un metāllūžņu kategoriju – melnais/krāsainais metāls, gabarīts/negabarīts, alumīnijs, varš, u.c. Netiek

uzskaitīts, kas konkrēti tas ir par metālu, piemēram, loksnes. Persona, nododot metālu, ar parakstu iepirkuma aktā apliecina, ka tas ir viņa personīgais

īpašums, tādā veidā persona pati uzņemas atbildību par nodoto metālu. Samaksa tiek veikta pārskaitījuma veidā uz iepirkuma aktā norādīto bankas

kontu. Uzņēmumam SIA “/Nosaukums A/” arī šobrīd ir sadarbība ar SIA “/Nosaukums C/”, uzņēmumā atrodas viņu - SIA “/Nosaukums C/” konteineri,

kuri regulāri, kad tie ir pilni, tiek izvesti, pēc kā uzņēmumam tiek nosūtīta pavadzīme. Tāda metāla atgriezumi kā SIA “/Nosaukums A/” ir arī citiem

uzņēmumiem Ventspilī, kas nodarbojas ar metālapstrādi. SIA /Nosaukums B/ pēc policijas pieprasījuma izsniedzis pavadzīmes. Pieņemot metālu, vizuāli

to apskatot, lai varētu norādīt, kur metālu izgāzt. Lai noteiktu atvestā metāla svaru, vispirms automašīna ar piekabi uzbrauc uz svariem, tiek veikta

svēršana, tad krava tiek izgāzta un atkārtoti tiek uzbraukts uz svariem, lai to nosvērtu, pēc kā tiek aprēķināta starpība.

[34] Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 512.panta otrās daļas 3.punktam tiesa attiecībā par /pers. C/ celto apsūdzību pēc Krimināllikuma

179.panta pirmās daļas par noziedzīgā nodarījuma [29] izdarīšanu un 180.panta pirmās daļas par noziedzīgo nodarījumu [1] līdz [19] izdarīšanu un /pers.

C/ un /pers. D/ celto apsūdzību pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas par noziedzīgo nodarījumu [20] līdz [28] izdarīšanu, spriedumu pamato ar

rakstveida pierādījumiem un dokumentiem, kas norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai, un konkrēti:

[34.1] ar SIA “/Nosaukums A/” sniegto informāciju, no kuras redzams, ka uzņēmuma darbiniekiem nav tiesību piesavināties un nodot metāllūžņu

pieņemšanas punktos metāla atgriezumus vai brāķus, kas radušies darba procesā. Tie jāievieto konteineros un tālāk uzņēmums tos nodod metāllūžņu

uzpirkšanas punktiem, jo metāls, no kura veidojas brāķi un atgriezumi, ir uzņēmumam piederošs metāls.

Konstatēts, ka laika posmā no 2017.gada 12.jūlija līdz 2019.gada 10.maijam no uzņēmuma zuduši metāla atgriezumi, kas rodas darba procesā no

nerūsējoša tērauda, alumīnija, kā arī metāla. Gan /pers. C/, gan /pers. D/ darba vietā bija tieši saistīti ar metāla detaļu izgatavošanu, viņiem bija brīva

piekļuve metāla loksnēm, metāla atgriezumu konteineriem. Uzņēmuma darbs ir specifisks un Ventspilī šī ir viena no nedaudzām šāda veida darba vietām

(lietas 1.sējuma 80.-81.lapa);

[34.2] ar SIA “/Nosaukums A/” sniegto informāciju par nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem, no kuras redzams, ka SIA “/Nosaukums A/”

nodarīti zaudējumi 6648,80 EUR apmērā, proti, par 11 tonnām metāla atgriezumiem 3684,26 EUR (par metāla atgriezumiem 1550,40 EUR apmērā, par

alumīnija atgriezumiem 955,65 EUR apmērā, par nerūsējoša tērauda atgriezumiem 1178,21 EUR apmērā), par 13 rievotā alumīnija loksnēm

1511,64 EUR apmērā, 15 loksnēm kodinātā melnā metāla 1452,90 EUR apmērā (lietas 1.sējuma 85.-86. lapa);

[34.3] ar SIA “/Nosaukums A/” sniegto informāciju par /pers. C/ un /pers. D/ darba līgumiem, no kuriem redzams, ka SIA “/Nosaukums A/”

2017.gada 27.aprīlī noslēgts darba līgums ar /pers. D/, kurš pieņemts darbā amatā - /amats/, SIA “/Nosaukums A/” 2015.gada 9.februārī noslēgts

darba līgums ar /pers. C/, kurš pieņemts darbā amatā - /amats/. Minētajos darba līgumos, cita starpā, līguma 2.6. punktā noteikts, ka darbinieks ir

materiāli atbildīgs par jebkuriem zaudējumiem, ja darba devēja īpašums tiek bojāts vai zaudēts darbinieka vainas dēļ, savukārt, līguma 2.9. punktā

noteikts, ka darbinieks ir atbildīgs par mantu, kas atrodas darba devēja telpās, laika posmā, kamēr telpās ir atslēgta signalizācija, izmantojot darbinieka

pieejas kodu. Pievienoti /pers. C/ un /pers. D/ amata apraksti un darba uzskaites grafiki (lietas 1.sējuma 139., 140.-147., 148.-155.lapa);

[34.4] ar SIA “/Nosaukums A/” sniegto informāciju, no kuras redzams, ka darbinieki ir informēti, ka metāla atgriezumus un brāķētās detaļas

nedrīkst iznest no uzņēmuma teritorijas un nodot metāllūžņu uzpirkšanas punktos kā savus, šāda informācija ir ietverta Ražošanas vispārējos noteikumos,

proti 3.1. punktā, ka nav atļauts ņemt Malmar teritorijā esošos atkritumus vai atgriezumus (lietas 1.sējuma 159.-161., 162., 163.-166., lapa);

[34.5] ar SIA /Nosaukums B/ sniegto informāciju par /pers. C/ un /pers. D/ nodotajiem metāllūžņiem pieņemšanas punktā /adrese A/, un konkrēti,

[34.5.1] attiecībā par noziedzīgo nodarījumu [1] no 2017.gada 12.jūlija No fiziskajām personām iepirkto sadzīvē radušos lūžņu izcelsmes

apliecinājuma akta Nr.3707/K51-17 redzams, ka /pers. C/ citu lūžņu starpā nodevis SIA /Nosaukums B/ 0,004 t nerūsējošu tēraudu 2,96 EUR vērtībā

(lietas 2.sējuma 30.lapa);

[34.5.2] attiecībā par noziedzīgo nodarījumu [2] no 2017.gada 23.novembra No fiziskajām personām iepirkto sadzīvē radušos lūžņu izcelsmes

apliecinājuma akta Nr.6318/K51-17 redzams, ka /pers. C/ citu lūžņu starpā nodevis SIA /Nosaukums B/ 0,007 t nerūsējošu tēraudu 5,53 EUR vērtībā

un 0,027 t alumīniju 24,30 EUR vērtībā (lietas 2.sējuma 32.lapa);

[34.5.3] attiecībā par noziedzīgo nodarījumu [3] no 2018.gada 1.februāra No fiziskajām personām iepirkto sadzīvē radušos lūžņu izcelsmes

apliecinājuma akta Nr.526/K51-18 redzams, ka /pers. C/ citu lūžņu starpā nodevis SIA /Nosaukums B/ 0,022 t nerūsējošu tēraudu 17,82 EUR vērtībā

un 0,018 t alumīniju 16,20 EUR vērtībā (lietas 2.sējuma 34.lapa);

[34.5.4] attiecībā par noziedzīgo nodarījumu [4] no 2018.gada 8.maija No fiziskajām personām iepirkto sadzīvē radušos lūžņu izcelsmes

apliecinājuma akta Nr.2300/K51-18 redzams, ka /pers. C/ nodevis SIA /Nosaukums B/ 0,95 t metālu 180,50 EUR vērtībā (lietas 2.sējuma 36.lapa);

[34.5.5] attiecībā par noziedzīgo nodarījumu [5] no 2018.gada 14.maija No fiziskajām personām iepirkto sadzīvē radušos lūžņu izcelsmes

apliecinājuma aktiem Nr.2430/K51-18 un Nr.2440/K51-18 redzams, ka /pers. C/ citu lūžņu starpā nodevis SIA /Nosaukums B/ 0,056 t nerūsējošu

tēraudu 46,48 EUR vērtībā un 0,092 t alumīniju 82,80 EUR vērtībā (lietas 2.sējuma 38., 40.lapa);

[34.5.6] attiecībā par noziedzīgo nodarījumu [6] no 2018.gada 22.maija No fiziskajām personām iepirkto sadzīvē radušos lūžņu izcelsmes

apliecinājuma akta Nr.2660/K51-18 redzams, ka /pers. C/ citu lūžņu starpā nodevis SIA /Nosaukums B/ 0,53 t metālu 101,76 EUR vērtībā (lietas

2.sējuma 42.lapa);

[34.5.7] attiecībā par noziedzīgo nodarījumu [7] no 2018.gada 21.jūnija No fiziskajām personām iepirkto sadzīvē radušos lūžņu izcelsmes

apliecinājuma akta Nr.3514/K51-18 redzams, ka /pers. C/ nodevis SIA /Nosaukums B/ 1,77 t metālu 343,38 EUR vērtībā (lietas 2.sējuma 44.lapa);

[34.5.8] attiecībā par noziedzīgo nodarījumu [8] no 2018.gada 27.jūnija No fiziskajām personām iepirkto sadzīvē radušos lūžņu izcelsmes

apliecinājuma akta Nr.3651/K51-18 redzams, ka /pers. C/ citu lūžņu starpā nodevis SIA /Nosaukums B/ 0,022 t alumīniju 19,80 EUR vērtībā (lietas

2.sējuma 46.lapa);

[34.5.9] attiecībā par noziedzīgo nodarījumu [9] no 2018.gada 9.jūlija No fiziskajām personām iepirkto sadzīvē radušos lūžņu izcelsmes

apliecinājuma akta Nr.3921/K51-18 redzams, ka /pers. C/ nodevis SIA /Nosaukums B/ 1,7 t metālu 336,60 EUR vērtībā (lietas 2.sējuma 48.lapa);

[34.5.10] attiecībā par noziedzīgo nodarījumu [10] no 2018.gada 23.jūlija No fiziskajām personām iepirkto sadzīvē radušos lūžņu izcelsmes

apliecinājuma akta Nr.4208/K51-18 redzams, ka /pers. C/ nodevis SIA /Nosaukums B/ 0,76 t metālu 148,96 EUR vērtībā un 0,042 t alumīniju 36,12

EUR vērtībā (lietas 2.sējuma 50.lapa);

[34.5.11] attiecībā par noziedzīgo nodarījumu [11] no 2018.gada 2.augusta No fiziskajām personām iepirkto sadzīvē radušos lūžņu izcelsmes

apliecinājuma akta Nr.4468/K51-18 redzams, ka /pers. C/ nodevis SIA /Nosaukums B/ 0,6 t metālu 116,40 EUR vērtībā un 0,011 t alumīniju 9,13

EUR vērtībā (lietas 2.sējuma 52.lapa);

[34.5.12] attiecībā par noziedzīgo nodarījumu [12] no 2018.gada 20.augusta No fiziskajām personām iepirkto sadzīvē radušos lūžņu izcelsmes

apliecinājuma akta Nr.4802/K51-18 redzams, ka /pers. C/ citu lūžņu starpā nodevis SIA /Nosaukums B/ 0,052 t alumīniju 43,16 EUR vērtībā (lietas

2.sējuma 54.lapa);

[34.5.13] attiecībā par noziedzīgo nodarījumu [13] no 2018.gada 11.septembra No fiziskajām personām iepirkto sadzīvē radušos lūžņu izcelsmes

apliecinājuma akta Nr.5278/K51-18 redzams, ka /pers. C/ citu lūžņu starpā nodevis 0,062 t nerūsējošu tēraudu 49,60 EUR vērtībā un 0,009 t alumīniju

6,93 EUR vērtībā (lietas 2.sējuma 56.lapa);

[34.5.14] attiecībā par noziedzīgo nodarījumu [14] no 2018.gada 27.septembra No fiziskajām personām iepirkto sadzīvē radušos lūžņu izcelsmes

apliecinājuma akta Nr.5645/K51-18 redzams, ka /pers. C/ nodevis SIA /Nosaukums B/ 0,089 t nerūsējošu tēraudu 71,20 EUR vērtībā (lietas 2.sējuma

58.lapa);

[34.5.15] attiecībā par noziedzīgo nodarījumu [15] no 2018.gada 24.oktobra No fiziskajām personām iepirkto sadzīvē radušos lūžņu izcelsmes

apliecinājuma akta Nr.6238/K51-18 redzams, ka /pers. C/ citu lūžņu starpā nodevis SIA /Nosaukums B/ 0,007 t nerūsējošu tēraudu 5,60 EUR vērtībā

(lietas 2.sējuma 60.lapa);

[34.5.16] attiecībā par noziedzīgo nodarījumu [16] no 2018.gada 12.novembra No fiziskajām personām iepirkto sadzīvē radušos lūžņu izcelsmes

apliecinājuma akta Nr.6600/K51-18 redzams, ka /pers. C/ nodevis SIA /Nosaukums B/ 0,096 t nerūsējošu tēraudu 76,80 EUR vērtībā un 0,049 t

alumīniju 35,28 EUR vērtībā (lietas 2.sējuma 62.lapa);

[34.5.17] attiecībā par noziedzīgo nodarījumu [17] no 2018.gada 21.novembra No fiziskajām personām iepirkto sadzīvē radušos lūžņu izcelsmes

apliecinājuma akta Nr.6770/K51-18 redzams, ka /pers. C/ nodevis SIA /Nosaukums B/ 0,18 t alumīniju 133,20 EUR vērtībā (lietas 2.sējuma 64.lapa);

[34.5.18] attiecībā par noziedzīgo nodarījumu [18] no 2018.gada 19.decembra No fiziskajām personām iepirkto sadzīvē radušos lūžņu izcelsmes

apliecinājuma akta Nr.7254/K51-18 redzams, ka /pers. C/ nodevis SIA /Nosaukums B/ 0,35 t metālu 59,15 EUR vērtībā un 0,16 t alumīniju 118,40

EUR vērtībā (lietas 2.sējuma 66.lapa);

[34.5.19] attiecībā par noziedzīgo nodarījumu [19] no 2018.gada 20.decembra No fiziskajām personām iepirkto sadzīvē radušos lūžņu izcelsmes

apliecinājuma akta Nr.7309/K51-18 redzams, ka /pers. C/ nodevis SIA /Nosaukums B/ 0,056 t nerūsējošo tēraudu 40,32 EUR vērtībā un 0,11 t

alumīniju 81,40 EUR vērtībā (lietas 2.sējuma 68.lapa);

[34.5.20] attiecībā par noziedzīgo nodarījumu [20] no 2019.gada 29.janvāra No fiziskajām personām iepirkto sadzīvē radušos lūžņu izcelsmes

apliecinājuma akta Nr.352/K51-19 redzams, ka /pers. D/ nodevis SIA /Nosaukums B/ 0,49 t metālu 78,40 EUR vērtībā (lietas 2.sējuma 3.lapa);

[34.5.21] attiecībā par noziedzīgo nodarījumu [21] no 2019.gada 5.februāra No fiziskajām personām iepirkto sadzīvē radušos lūžņu izcelsmes

apliecinājuma akta Nr.476/K51-19 redzams, ka /pers. D/ nodevis SIA /Nosaukums B/ 0,126 t nerūsējošo tēraudu 89,08 EUR vērtībā (lietas 2.sējuma

4.lapa);

[34.5.22] attiecībā par noziedzīgo nodarījumu [22] no 2019.gada 12.februāra No fiziskajām personām iepirkto sadzīvē radušos lūžņu izcelsmes

apliecinājuma akta Nr.574/K51-19 redzams, ka /pers. C/ nodevis SIA /Nosaukums B/ 0,81 t metālu 146,61 EUR vērtībā (lietas 2.sējuma 5.lapa);

[34.5.23] attiecībā par noziedzīgo nodarījumu [23] no 2019.gada 18.februāra No fiziskajām personām iepirkto sadzīvē radušos lūžņu izcelsmes

apliecinājuma akta Nr.695/K51-19 redzams, ka /pers. C/ nodevis SIA /Nosaukums B/ 0,252 t nerūsējošo tēraudu 175,90 EUR vērtībā (lietas 2.sējuma

6.lapa);

[34.5.24] attiecībā par noziedzīgo nodarījumu [24] no 2019.gada 26.februāra No fiziskajām personām iepirkto sadzīvē radušos lūžņu izcelsmes

apliecinājuma akta Nr.842/K51-19 un izziņas personiskās lietas (sava īpašuma) pārdošanas apliecinājuma redzams, ka /pers. D/ nodevis SIA

/Nosaukums B/ 0,23 t nerūsējošo tēraudu 167,90 EUR vērtībā, 0,21 t alumīniju 157,50 EUR vērtībā un 0,21 t metālu 38,64 EUR vērtībā (lietas

2.sējuma 7.lapa);

[34.5.25] attiecībā par noziedzīgo nodarījumu [25] no 2019.gada 18.marta No fiziskajām personām iepirkto sadzīvē radušos lūžņu izcelsmes

apliecinājuma akta Nr.1240/K51-19 redzams, ka /pers. D/ nodevis SIA /Nosaukums B/ 0,189 t nerūsējošo tēraudu 147,42 EUR vērtībā un 0,16 t

alumīniju 120 EUR vērtībā (lietas 2.sējuma 8.lapa);

[34.5.26] attiecībā par noziedzīgo nodarījumu [26] no 2019.gada 25.marta No fiziskajām personām iepirkto sadzīvē radušos lūžņu izcelsmes

apliecinājuma akta Nr.1404/K51-19 redzams, ka /pers. D/ nodevis SIA /Nosaukums B/ 0,2 t nerūsējošo tēraudu 160 EUR vērtībā un 0,035 t alumīniju

25,20 EUR vērtībā (lietas 2.sējuma 9.lapa);

[34.5.27] attiecībā par noziedzīgo nodarījumu [27] no 2019.gada 29.marta No fiziskajām personām iepirkto sadzīvē radušos lūžņu izcelsmes

apliecinājuma akta Nr.1498/K51-19 redzams, ka /pers. D/ nodevis SIA /Nosaukums B/ 0,19 t nerūsējošo tēraudu 121,60 EUR vērtībā (lietas 2.sējuma

10.lapa);

[34.5.28] attiecībā par noziedzīgo nodarījumu [28] no 2019.gada 10.maija No fiziskajām personām iepirkto sadzīvē radušos lūžņu izcelsmes

apliecinājuma akta Nr.2495/K51-19 redzams, ka /pers. C/ citu lūžņu starpā nodevis SIA /Nosaukums B/ 0,067 t alumīniju 46,23 EUR vērtībā (lietas

2.sējuma 13.lapa);

[34.6] ar sankcionētu speciālo izmeklēšanas darbību (sakaru līdzekļu kontrole) laikā iegūto informāciju no /pers. C/ un /pers. D/ lietošanā

esošajiem mobilajiem telefoniem.

No /pers. C/ telefona sarunām ar /pers. D/ izriet, ka personas runā par metāliem, visticamāk saistībā ar SIA “/Nosaukums A/” un tā nodošanu SIA

/Nosaukums B/, sarunās pieminēts /pers. I/, kurš SIA /Nosaukums B/ interesējies kādus metāla atgriezumus un cik /pers. C/ un /pers. D/ nodevuši,

sarunas risinātas par to, ka policijas darbinieki neko nepierādīs. Vairākkārt tiek pieminēts /pers. T/, kas liecina par /pers. C/, /pers. D/ un /pers. T/

savstarpējām attiecībām, no sarunām izriet, ka /pers. T/ pavisam noteikti zināja metālu atgriezumu, kurus nodeva /pers. D/ un /pers. C/, izcelsmi, par ko

liecina /pers. D/ izteiktā frāze - “/iesauka/ ka nepasaka, ka tieši no /Nosaukums A/ ir bijis”. Tāpat no sarunām redzama /pers. D/ un /pers. C/ vēlme iegūt

informāciju, kuru pieprasījuši policijas darbinieki šīs lietas sakarā (lietas 2.sējuma 76.-77., 80.-83.lapa).

[34.7] Lai arī /pers. C/ liecināja, ka sarunas, kas notika starp viņu un /pers. D/ nebija par SIA “/Nosaukums A/” piederošu alumīniju, saruna par

to, vai SIA “/Nosaukums A/” ir ko zagt, bijis tikai kā joks, jo tajā vakarā esot atpūties un iedzēris, tiesa šīm liecībām netic, jo sarunās ietvertā informācija

nepārprotami liecina par jau veiktām darbībām un iespējamo tālāko notikumu gaitu.

[35] Attiecībā par /pers. C/ vainu, viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 179.panta pirmajā daļā, proti, par 13

alumīnija lokšņu piesavināšanos, norāda paša /pers. C/ 2019.gada 9.jūnijā veiktā saruna ar /pers. AC/, no kuras redzams, ka sarunas laikā /pers. C/ uz

sarunas biedra teikto par to, ka dzirdējis, ka pazudis kaut kāds izgriezts rievotais, /pers. C/ atbildēja, ka tas esot viņa pirksts, to viņš ir nozadzis, kādas

divas trīs paletes izvedis ārā (lietas 2.sējuma 86.lapa).

Lai arī /pers. C/, būdams nopratināts papildus kā aizdomās turētais, liecinājis, ka ar to bija domājis, ka ir izvestas jau izgrieztās loksnes -

atgriezumi, tiesa nepiešķir tam ticamību, jo tajās pašās liecībās /pers. C/ liecinājis, ka sakarā ar “pannām” - kartera aizsargiem, esot no

SIA “/Nosaukums A/” rievotā alumīnija izlocījis “pannas”, cik tieši neatceroties, kādas trīs četras obligāti. Turklāt tiesai nav nekāda pamata uzskatīt, ka

izgrieztās loksnes – atgriezumi būtu sakārtoti un mērāmi paletēs, ņemot vērā lietā noskaidroto, ka metāla atgriezumi uzņēmumā tikuši ievietoti konteineros.

[36] Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 512.panta otrajā daļā noteiktajam tiesa attiecībā par /pers. C/ un /pers. D/ celto apsūdzību pēc

Krimināllikuma 179.panta otrās daļas (noziedzīgais nodarījums [30]) spriedumu pamato ar cietušā SIA “/Nosaukums A/” pārstāvja /pers. I/ liecībām

(sprieduma [33.1] punkts), liecinieka /pers. R/ liecībām (sprieduma [33.4] punkts), ka /pers. C/ un /pers. D/ stāstījuši, ka no “/Nosaukums A/” nozaguši

vienu vai divas pakas ar melnā metāla plāksnēm, liecinieku /pers. M/ un /pers. AD/ liecībām.

[36.1] Liecinieks /pers. M/ tiesas sēdē liecināja, ka pazīstot /vārds A/ (norādīja uz /pers. C/), bet ar viņu neesot nekādas attiecības, un tagad zinot

arī /vārds B/ (norādīja uz /pers. D/). Kopīgus darījumus ar minētajām personām neesot veicis, bijis tikai gadījums, kad izīrējis automašīnu, jo strādājot

firmā, kura sniedz transporta pakalpojumus. No mola paņēmis mašīnu un braukuši pa /vieta A/, pēc kā pabraucis uz priekšu rūpniecības rajonā, apstājies

uz ielas, teritorijā neesot iebraucis. Automašīnā tikusi iekrāmēta viļņaina paka, kurai pāri bijusi lupata. Attiecībā par pakas izmēriem, iepriekš liecībās

norādījis pakas aptuvenos izmērus, bet paku neesot mērījis. Zem pakas bijusi koka palete un paka bijusi paletes izmērā. Paka pie automašīnas tikusi

pievesta ar traktoriņu – autokāriņu, domājot, ka ar to brauca /vārds A/, bet pilnībā pārliecināts neesot. /vārds A/ ar autokāriņu palicis turpat. /vārds B/

(norāda uz zālē esošo /pers. D/) viņu sagaidījis /vieta A/. Bijuši vairāki cilvēki, jo rūpnīcās laikam bijusi darbinieku maiņa – braukušas daudzas

automašīnas, tāpēc nevarot pateikt, vai /vārds B/ bijis viens vai ar kādu kopā. Sapratis, ka /vārds B/ bija tas, kurš pasūtīja transporta pakalpojumu.

Naudu par pakalpojumu neesot prasījis, jo neesot veicis pakalpojumu, kravu atstājis /vieta D/, lai paši savāc, esot nobraucis vien 3–5 km. Par pārvadāto

preci bez pavadzīmes atbild pasūtītājs. Minēto braucienu uzskatījis par parastu transporta pakalpojumu, jo šāda veida transporta pakalpojumus dienā

citreiz sniedzot pat piecas reizes. Tā kā tajā laikā nesen bija guvis muguras traumu, rezervēti piegājis pie smagumu celšanas un neesot izkāpis no

automašīnas. Pēc tam teicis, kādēļ bijusi nepieciešamība braukt ar lielo mašīnu, ja to paku varēja ar vieglo automašīnu aizvest, bet neesot ne prasījis, ne

zinājis, ko pārvadājis. Minētais izbraukums bijis 15 – 20 minūšu ilgs. /vieta D/ esot kameras, kurās visu var redzēt, par ko teicis policijai.

[36.2] Ņemot vērā, ka liecinieks /pers. AD/ tiesas sēdē norādīja, ka neatceras iepriekš sniegtās liecības, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

501.panta 2.punktu tiesas sēdē tika nolasītas viņa pirmstiesas kriminālprocesā sniegtās liecības (lietas 1.sējuma 225.lapa).

[36.2.1] No /pers. AD/ liecībām izriet, ka pazīst /pers. D/ diezgan sen, viņam ir zināms, ka /pers. D/ strādā SIA “/Nosaukums A/”. 2019.gadā,

konkrētu datumu neatceras, kopā ar /pers. D/ braukājuši ar viņam piederošo automašīnu /TL marka/. /pers. D/ palūdzis viņu aizvest līdz darbavietai, kur

/pers. D/ saticies ar savu kolēģi. Zinot, ka /pers. D/ kolēģis dzīvo Tārgalē. Pēc tam vēl braukājuši un /pers. D/ teicis, ka vēlreiz jāaizbrauc uz

SIA “/Nosaukums A/” pēc kaut kādām loksnēm. Redzējis, ka no uzņēmuma ar autokāru kāds izveda loksnes, kuras iekrāmēja smagajā automašīnā.

Uzaicināts norādīt uzrādītajās fotogrāfijās to personu, par kuru sniedzis liecību, /pers. AD/ norādījis uz /pers. C/ un liecinājis, ka tas ir /vārds B/

darba kolēģis no Tārgales, kuru viņš atpazīst pēc sejas, jo šo cilvēku ir redzējis vairākas reizes.

[36.2.2] Pēc liecību nolasīšanas liecinieks /pers. AD/ norādīja, ka atceras un apstiprina liecības. Tajā laikā labāk atcerējies lietas apstākļus. Viņam

nebija zināms, kāpēc jāpiebrauc pie SIA “/Nosaukums A/” teritorijas. Piebraucot pie SIA “/Nosaukums A/” teritorijas, neesot redzējis, kas tika iekrauts

mašīnā. Neviens neesot teicis, ka kravā bija metāla loksnes, vienkārši metāls. Pieļauj iespēju, ka policijā viņam kāds pateicis par metāla loksnēm, bet to

nosauktu par metāla atgriezumiem. Īsti neatceras, bet liekas, ka smagā automašīna stāvējusi ārpus uzņēmuma teritorijas. Atpazina tiesas sēžu zālē /pers.

D/, kā arī pazīstot /vārds A/, kura uzvārdu nezinot, ar kuru kopā esot atpūtušies, un liecībās iepriekš norādījis uz viņu, kā uz /vārds B/ kolēģi, kuru

nepazīstot, bet esot redzējis dažas reizes un zinot, ka viņš ir no Tārgales.

[36.3] /pers. C/ un /pers. D/ celtā apsūdzību pēc Krimināllikuma 179.panta otrās daļas pierādīta ar sankcionētu speciālo izmeklēšanas darbību

(sakaru līdzekļu kontrole) laikā iegūto informāciju no /pers. C/ un /pers. D/ lietošanā esošajiem mobilajiem telefoniem.

Tā, 2019.gada 6.jūnijā sarunā ar kādu vīrieti (pēc /pers. C/ liecības - /vārds C/, kuram uzvārdu nezinot) /pers. C/ saka, ka /pers. D/ policijā esot

atzinies pirmais un stukači, pēc /pers. C/ domām, esot /uzvārds A/ un /vārds D/. Šajā sakarā /pers. C/ teicis - paši pērk loksnes un nevar pastāvēt klusu

(lietas 2.sējuma 79.lapa).

[36.4] Turklāt tiesa atzīst, ka nav pamata apšaubīt izšķērdētā kodinātā melnā metāla daudzumu, uz ko norāda pats /pers. C/ telefona sarunās, kas

konstatēta sakaru līdzekļu kontroles laikā, un proti, 2019.gada 6.jūnijā sarunā starp /pers. C/ un viņa tēvu, kurā /pers. C/ pauž izbrīnu par to, kā policijas

darbiniekam ir zināms pilnīgi viss tā kā dzīvē notika, viss no kurienes un kur pēc tam braukuši, no A līdz Z, cikos un kā un par visiem cipariem. Kā arī

2019.gada 7.jūnijā sarunā ar kādu vīrieti /pers. C/ saka, ka kādas divas dienas bijis cietumā Liepājā, darbā esot nepatikšanas par dzelžiem, veselu lielo

iepakojumu uz smago iekrāmējis, iepakojumu noandelējis (pārdevis), bet pircējs esot nobijies un aizgājis nostučīt (lietas 2.sējuma 84.-86.lapa).

2019.gada 9.jūnijā telefona sarunā ar /pers. AC/ /pers. C/ stāsta, ka bijis cietumā Liepājā, stāsta par no “/Nosaukums A/” izdarītām metāla

zādzībām.

[37] Tiesa atzīst, ka /pers. C/ inkriminētie noziedzīgie nodarījumi [1] līdz [28] un /pers. D/ inkriminētie noziedzīgie nodarījumi [20] līdz [28]

kvalificēti pareizi pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, ņemot vērā cietušajam nodarītā mantiskā kaitējuma apmēru kā uzticētas svešas mantas

prettiesiska iegūšana (piesavināšanās) nelielā apmērā, /pers. C/ un /pers. D/ inkriminētais noziedzīgais nodarījums [30] kvalificēts pareizi pēc

Krimināllikuma 179.panta otrās daļas kā šādas mantas prettiesiska izšķērdēšana (piesavināšanās) personu grupā un /pers. C/ inkriminētais noziedzīgais

nodarījums [29] kvalificēts pareizi pēc Krimināllikuma 179.panta pirmās daļas kā svešas mantas prettiesiska iegūšana (piesavināšanās).

[38] Saskaņā ar krimināltiesību teoriju piesavināšanās apdraud fizisko un juridisko personu mantiskās intereses. Piesavināšanās priekšmets var būt

kustama manta.

[38.1] Objektīvi piesavināšanās izpaužas kā svešas mantas prettiesiska iegūšana vai izšķērdēšana, ja to izdarījusi persona, kurai šī manta uzticēta

vai kuras pārziņā tā atradusies, un vainīgais izmanto savu pilnvarojumu attiecībā pret nolaupāmo mantu, lai to prettiesiski iegūtu.

Piesavināšanās un izšķērdēšana konstatējama gadījumos, kad uzticētas vai pārziņā esošas mantas valdījums ir tāds personas tiesiskais stāvoklis

attiecībā pret mantu, kuram esot, iespējama mantas piesavināšanās vai izšķērdēšana Krimināllikuma 179.panta izpratnē.

Tiesa atzīst, ka šāds tiesiskais stāvoklis attiecībā pret mantu apsūdzētajiem konstatējams saskaņā ar viņu darba līgumos norādīto, amata aprakstu,

kontekstā ar sava amata pildīšanu, kā arī apstākļos, kādos izdarīti noziedzīgie nodarījumi.

Lietā noskaidrots, ka apsūdzētajiem /pers. C/ un /pers. D/ uz darba līguma pamata, pildot amata pienākumus bija brīva piekļuve SIA “/Nosaukums

A/” teritorijā esošajām metāla loksnēm, konteineriem, kuros tika novietoti ražošanā izmantoto metālu atgriezumi un brāķētās detaļas, lietot darba

vajadzībām uzņēmumā esošās metāla loksnes. Minētā manta neapšaubāmi bija SIA “/Nosaukums A/” īpašums, kas apsūdzētajiem tikusi uzticēta sakarā

ar viņu darba pienākumu veikšanu.

[38.2] Piesavināšanās subjektīvā puse izpaužas tieša nodoma veidā, jo vainīgais apzinās savu darbību kaitīgumu, paredz, ka cietušajam nodarīs

zaudējumus un vēlas iedzīvoties no citas personas labuma. Piesavināšanās ir viens no mantas nolaupīšanas veidiem un laupīšanas motīvs vienmēr ir

mantkārība, bet mērķis – iegūt materiālu labumu, proti, iedzīvoties uz citas personas rēķina (sk. U. Krastiņš, V. Liholaja, D. Hamkova.

Krimināllikuma komentāri. Trešā daļa.- Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019, 52.-55.lpp.).

Apsūdzētajiem /pers. C/ un /pers. D/ bija nolūks iegūt svešu mantu, proti metāla loksnes un metāla atgriezumus, lai no to tālākas

pārdošanas citai personai un nodošanas metāllūžņu uzpirkšanas punktā gūtu personīgu mantisku labumu, un šis nolūks ir noziedzīgā nodarījuma

subjektīvās puses pazīme. Apsūdzētie noziedzīgos nodarījumus izdarījuši ar tiešu nodomu, jo apzinājās savu darbību kaitīgumu, ka metāla atgriezumi,

brāķētās detaļas un metāla loksnes nepieder viņiem, paredzēja, ka nodarīs zaudējumus cietušajam un vēlējās iedzīvoties no SIA “/Nosaukums A/”

labuma, nododot metāla atgriezumus un brāķētās detaļas metāla uzpirkšanas punktā vai pārdodot melnā metāla plāksnes, saņemot par to maksu.

[38.3] Tiesa atzīst, ka lietā esošie pierādījumi apstiprina apsūdzēto vainīgumu viņiem celtajās apsūdzībās, lietā ir konstatējams noziedzīgo

nodarījumu sastāvs, tajā skaitā konstatējams, ka apsūdzētie ir piesavināšanās subjekti, jo viņi ir fiziskas pieskaitāmas personas, kas sasniegušas atbilstošu

vecumu un kurām manta uzticēta, lai veiktu savus tiešos darba pienākumus.

[39] Noziedzīgie nodarījumi, kas kvalificēti pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, neskatoties uz to, ka tiem piemīt noteikts

sistemātiskums, vērtējami kā patstāvīgi noziedzīgi nodarījumi un kvalificēti kā atsevišķi noziedzīgi nodarījumi, nevis kā viens turpināts noziedzīgs

nodarījums, ņemot vērā lietā iegūtos pierādījumus, laiku, kad prettiesiski iegūtā manta paņemta, uzkrāta un nodota metāllūžņu uzpirkšanas punktā, /pers.

D/ un /pers. C/ kā aizdomās turēto liecībās norādīto.

[40] Tiesa uzskata, ka nav pamata apšaubīt apsūdzētajiem inkriminēto piesavināto un izšķērdēto metālu atgriezumu veidu, svaru un vērtību. Lietā

esošie rakstveida pierādījumi liecina, ka metāla atgriezumi nodoti uzņēmumā SIA /Nosaukums B/, kas nodarbojas ar metāllūžņu uzpirkšanu, ņemot vērā

katra konkrētā metāla veida vērtību tirgū tā nodošanas laikā, izmantojot sertificētus svarus un aizpildot noteikta veida dokumentāciju. Par to savās

liecībās norādījis cietušā pārstāvis /pers. I/, proti, ka ražošanas procesā radušies brāķi un atgriezumi tika krauti konteineros un tos noteiktā laikā savāca

saskaņā ar sadarbības līgumu SIA /Nosaukums C/ (iepriekš SIA /Nosaukums B/), kas veica arī svēršanu un aprēķinu pēc konkrētām tirgus cenām un

samaksu par saņemtajiem metāllūžņiem ieskaitīja SIA “/Nosaukums A/” kontā.

Ņemot vērā SIA /Nosaukums C/ sniegto informāciju par /pers. C/ un /pers. D/ nodoto metālu veidu, svaru un vērtību, tika novērtēts uzņēmumam

nodarītais zaudējums, kas norādīts pieteiktajā kaitējuma kompensācijā.

[41] Tiesa nepiešķir ticamību /pers. C/ sniegtajām liecībām par to, ka, neskaitot viņam piederošos metāllūžņus, nodevis tikai tos SIA “/Nosaukums

A/” piederošos metāla atgriezumus, kurus iznesis no uzņēmuma mugursomā, un tos, kas atradušies automašīnas kravas kastē zem malkas, ko viņam bija

atļauts izvest no uzņēmuma teritorijas un kurus automašīnas kravas kastē ieraudzījis tikai mājās, izkraujot malku.

Vienlaicīgi /pers. C/ liecinājis, ka malku automašīnā krāvis pats ar iekrāvēja tehniku. /pers. I/ redzējis, ka tiek ņemti SIA “/Nosaukums A/”

atgriezumi, bet neesot iebildis, līdz ar ko neuzskata, ka būtu veicis neatļautu rīcību.

Tiesa atzīst, ka šādas /pers. C/ liecības ir pretrunā lietā noskaidrotajiem apstākļiem, tajā skaitā arī apsūdzētā /pers. D/ pirmstiesas kriminālprocesā

sniegtajām liecībām, liecinieku /pers. R/ sniegtajām liecībām, ka metālu nedrīkst izmantot savām vajadzībām un darbinieki to nevarot iegādāties, SIA

/Nosaukums B/ sniegtajai informācijai par /pers. C/ un /pers. D/ nodoto metāllūžņu veidu un svaru. Tiesa atzīst, ka nav iespējams nepamanīt malkas

kravā esošus metāla atgriezumus, turklāt, lietā nav iegūta ticama informācija, kādā veidā metāla atgriezumi varētu atrasties starp malku, ņemot vērā lietā

iegūtās ziņas, ka uzņēmumā metāla atgriezumi un ražošanas brāķi tikuši ievietoti atsevišķos konteineros. Šāda veida liecības par malkas kravā esošiem

metāla atgriezumiem lietā sniedzis tikai /pers. C/, tiesas ieskatā, mēģinot mazināt savu atbildību par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

[42] Turklāt, tiesa atzīst, ka /pers. C/ sniegtās liecības tiesas sēdē par atsevišķiem lietas apstākļiem ir pretrunā ar viņa sniegtajām liecībām

pirmstiesas kriminālprocesā, par kurām /pers. C/ tiesas sēdē norādīja, ka tās neesot izlasījis, tajās esošie apstākļi ir sagrozīti un tā esot procesa virzītāja

interpretācija. Liecības parakstījis, jo viņam bijis vienalga ko inspektore tur rakstījusi.

Šādam /pers. C/ skaidrojumam attiecībā par viņa attieksmi pret pirmstiesas kriminālprocesā sniegtajām liecībām, tiesa nepiešķir ticamību, ņemot

vērā, ka /pers. C/, būdams agrāk sodīts, šādā veidā būtu vieglprātīgi attiecies pret iespējamu viņa saukšanu pie kriminālatbildības.

Tiesa uzskata, ja persona patiešām nav vainīga viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, tad tā ir ieinteresēta uzreiz sniegt patieso lietas

apstākļu izklāstu savā liecībā. Vislielākā ticamība ir tieši sākotnējām personas liecībām, kamēr apsūdzētajam vēl nav bijis laika izdomāt sev izdevīgāku

notikuma versiju.

Tiesa uzskata, ka apsūdzētais /pers. C/, mēģinot izvairīties no atbildības un iespējamā soda par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, šādā

veidā realizē savu aizstāvības taktiku. Turklāt, minēto apliecina arī /pers. C/ telefonsarunās norādītais, ka viņi (policijas darbinieki) neko nepierādīs.

[43] Judikatūrā atzīts, ka izšķērdēšana raksturīga ar to, ka uzticētā vai pārziņā esošā manta pēc tās prettiesiskas paņemšanas tūlīt tiek

atsavināta, patērēta vai citādi izlietota (sk. Augstākās tiesas 2008.gada 5.augusta lēmums lietā Nr. SKK-402/2008 (11810002304)).

Tiesa atzīst, ka pareizi kvalificēts /pers. C/ un /pers. D/ izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 179.panta otrās daļas, kā

personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās viņiem uzticētas svešas mantas prettiesiska izšķērdēšana (piesavināšanās), jo kodinātā melnā metāla plāksnes

pēc to prettiesiskās iegūšanas tūlīt tika pārdotas, saņemot par tām atlīdzību 500 EUR apmērā.

[44] Tiesa atzīst par pierādītu, ka noziedzīgie nodarījumi [20] līdz [28] izdarīti personu grupā, par ko liecina lietā noskaidrotie apstākļi,

proti, liecinieks /pers. T/ liecināja, ka metāla atgriezumus nodevis gan /pers. C/, gan /pers. D/ atsevišķi, gan abi kopā. Apsūdzētā /pers. D/ liecinātais

(sprieduma [32.1] punkts), kad sācis strādāt par metāla locītāju, iepazinies ar /pers. C/, sākuši zagt atgriezumus, katrā maiņā vispirms atgriezumus

sakrāmējuši konteinerā, kas atradās cehā, bet maiņas beigās, kad vilkuši konteineru pie lielā konteinera uzņēmuma teritorijā, savus metāla atgriezumus

nometuši malā un pēc tam iekrāmējuši savās automašīnās, vēlāk tos nodevuši SIA /Nosaukums B/, kā arī apsūdzētā /pers. C/ sniegtās liecības

pirmstiesas izmeklēšanā, ka, strādājot SIA “/Nosaukums A/”, pamazām sapazinies ar /pers. D/, un abi sākuši izvest no uzņēmuma atgriezumus un

brāķētās detaļas, kuras ņēmuši no konteinera.

Tāpat par to uzskatāmi un neapšaubāmi liecina sankcionētu speciālo izmeklēšanas darbību (sakaru līdzekļu kontrole) laikā iegūtā

informācija no sarunām starp /pers. C/ un /pers. D/.

[44.1] /pers. C/ vainas pierādīšanai noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, tiesa ņem vērā, ka

līdzapsūdzētais /pers. D/ savu vainu viņam inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, kas izdarīti personu

grupā ar /pers. C/, atzina pilnībā, proti, /pers. D/ atzina, ka noziedzīgās darbības izdarījis personu grupā ar /pers. C/.

[44.2] Tiesas izmeklēšanas laikā netika nodibināti tādi apstākļi, kuru dēļ /pers. D/ būtu ieinteresēts /pers. C/ aprunāt, vēloties panākt /pers. C/

notiesāšanu par noziedzīgu nodarījumu, ko /pers. C/ nav veicis, izdarīšanu, tādā veidā arī pasliktinot savu stāvokli, atzīstot, ka noziedzīgie nodarījumi

izdarīti personu grupā. Apsūdzētais /pers. C/ tiesas sēdē, atbildot uz jautājumu par attiecībām ar /pers. D/, liecināja, ka ar /pers. D/ viņam ir labas

attiecības, un nevarēja sniegt skaidrojumu, kādu iemeslu dēļ /pers. D/ sniegtu nepatiesas liecības attiecība pret /pers. C/.

[45] Tiesa atzīst par pierādītu, ka gan /pers. C/, gan /pers. D/ bija zināms, ka iznest no uzņēmuma metāla plāksnes, atgriezumus un brāķētās detaļas

nedrīkst.

[45.1] To, ka darbiniekiem nebija tiesības pašiem savām vajadzībām ņemt metāla atgriezumus, liecinājuši arī liecinieks /pers. R/ (sprieduma [33.4]

punkts), no kura liecībām izriet, ja no detaļām palikuši pāri atgriezumi, brāķi, minēto metālu nedrīkstēja izmantot savām vajadzībām, kā arī tos par metāla

cenu darbinieki nevarēja iegādāties.

[45.2] Arī liecinieks /pers. AH/, kura pirmstiesas kriminālprocesā sniegtās liecības saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tiesas

sēdē tika nolasītas, liecinājis, ka gandrīz 10 gadus strādā SIA “/Nosaukums A/” kā /amats/ un viņa darba pienākumos cita starpā ietilpst metāllūžņu

reģistrēšana. Metāla plāksnes, kuras tiek ievestas uzņēmumā, tiek reģistrētas sistēmā un novietotas noliktavā, kura nav aizslēdzama, jo metāls visu laiku

nepieciešams ražošanā, līdz ar ko metāls ir pieejams visiem darbiniekiem. Visi metāla atgriezumi, kas palikuši no metāla plāksnēm, katram strādniekam ir

jāievieto metāllūžņu konteinerā. Ražošanas brāķi jāievieto atsevišķā konteinerā. Darbinieki ir informēti, ka visi atgriezumi un ražošanas brāķi tiek nodoti

metāllūžņos SIA /Nosaukums B/ vismaz reizi nedēļā, kā arī citos uzņēmumos Rīgā, kā uzņēmuma metāllūžņi. Nevienam strādniekam nav dota atļauja

iznest no uzņēmuma teritorijas metāllūžņus. Par to, ka no uzņēmuma būtu nozagtas metāla plāksnes, neko neesot redzējis un dzirdējis (lietas 1.sējuma

222.-224.lapa).

[45.2.1] Pēc liecību nolasīšanas liecinieks papildināja, ka darbiniekiem darba līgumā norādīts, ka no uzņēmuma neko nedrīkst iznest. Tāpat

darbiniekiem nav atļauts izgatavot detaļas savām vajadzībām. Vispārējos darba uzdevumu noteikumos, kurus parakstījusi uzņēmuma vadība, noteikts, ka,

veidojoties ražošanas brāķim, tie tiek nogādāti brāķu konteinerā. Beidzot darba uzvedumu tiek veikts ieraksts par detaļām un veikta kvalitātes pārbaude.

Pirms metāllūžņu nodošanas, tie uzņēmumā netiek svērti. No uzņēmuma teritorijas nepamanītam faktiski nav iespējams neko izvest. Par to, ka uzņēmumā

ir pazudis metāls, uzzinājis no /pers. I/. Attiecībā par metāla iztrūkuma konstatēšanu, tajā laikā katru mēnesi taisītas inventarizācijas. 2019.gadā

inventarizācija veikta četras reizes gadā – ik pēc trīs mēnešiem. Ja iztrūcis liels daudzums – piemēram, divas, četras tonnas un tam nav bijis izskaidrojums,

tam tikusi pievērsta uzmanība. Ja pazustu pustonna, visticamāk, tam nepievērstu uzmanību. Pēc inventarizācijas tiek izskatīta katra pazudusī palete un

analizēts, kādēļ iztrūkst attiecīgās detaļas. Nerūsējošais alumīnijs un melnais metāls tiek dalīts atsevišķos konteineros.

[45.3] Liecinieks/pers. AI/ liecināja, ka pazīstot gan /pers. C/, gan /pers. D/, kuri strādājuši SIA “/Nosaukums A/”, bijuši viņa kolēģi. Uzņēmumā

strādājot joprojām par /amats/ un viņa darba pienākumos ietilpst detaļu izgriešana no loksnēm ar speciālu iekārtu. Viņš kā lāzeroperators izgriež detaļas,

bet /amats/ loka izgrieztās detaļas. Pildot darba uzdevumus, gadoties arī brāķi, par ko jāveic atzīme sistēmā, ko pēc tam redzot kvalitātes kontrolieris.

Atgriezumi netiekot uzskaitīti. Brāķi tāpat kā atgriezumi tiek izmesti konteinerī un tos nav atļauts iznest no uzņēmuma. Kad konteineri ir pilni, tie tiek

izvesti. 2019.gadā uzņēmumā pie vārtiem neesot bijusi nekāda kontrole. Pīpētavā dzirdējis baumas, ka esot nozagts metāls, bet sīkāk neko nezinot.

Varot sabojāto loksni nenorakstīt un izmest konteinerī, bet pēc tam, katru nedēļu uzskaitot materiālus, uzņēmums konstatētu iztrūkumu.

[45.4] Lai arī apsūdzētais /pers. D/ savu vainu viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās

daļas atzina, /pers. C/ savu vainu neatzina un norādīja, ka nav veicis neko pretlikumīgu.

Kā izriet no SIA “/Nosaukums A/” ar /pers. C/ un /pers. D/ noslēgtajiem darba līgumiem, cita starpā, līgumu 2.6. punktā noteikts, ka

darbinieks ir materiāli atbildīgs par jebkuriem zaudējumiem, ja darba devēja īpašums tiek bojāts vai zaudēts darbinieka vainas dēļ, savukārt, līguma 2.9.

punktā noteikts, ka darbinieks ir atbildīgs par mantu, kas atrodas darba devēja telpās, laika posmā, kamēr telpās ir atslēgta signalizācija, izmantojot

darbinieka pieejas kodu. Arī Ražošanas vispārējo noteikumu, ar kuriem apsūdzētie bija iepazīstināti, 3.1. punktā noteikts, ka nav atļauts ņemt uzņēmuma

teritorijā esošos atkritumus vai atgriezumus (lietas 1.sējuma 140.-144., 148.-152., 163.lapa).

[45.5] Līdz ar to tiesa atzīst par pierādītu, ka apsūdzētajam /pers. C/ un /pers. D/ bija zināms, ka izvedot no uzņēmuma teritorijas metāla

atgriezumus un melnā metāla loksnes, izdara nelikumīgas darbības, viņi pilnībā apzinājās savas rīcības prettiesiskumu.

[46] Attiecībā par liecinieku /pers. AH/ (sprieduma [45.2] punkts) un /pers. AI/ (sprieduma [45.3] punkts) liecībām, kuri pazina apsūdzētos sakarā

ar darbu SIA “/Nosaukums A/”, tiesa secina, ka viņi snieguši liecības par darba organizāciju uzņēmumā, darbinieku pienākumiem, ir liecinājuši tikai par

ziņām, ko dzirdējuši no citām personām. Minētie liecinieki neko nevarēja liecināt par /pers. C/ un /pers. D/ izdarīto noziedzīgo nodarījumu faktiskajiem

apstākļiem.

[46.1] Arī liecinieks /pers. AL/ neliecināja par /pers. C/ un /pers. D/ izdarīto noziedzīgo nodarījumu faktiskajiem apstākļiem, kā vien to, ka reiz

izvedis no /pers. C/ garāžas Tārgalē 20-30 kg dažādus metāla atgriezumus, kurus nodevis metāllūžņu uzpirkšanas uzņēmumā.

[46.2] Tā tiesas sēdē saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tika nolasītas liecinieks /pers. AL/ pirmstiesas kriminālprocesā

sniegtās liecības (lietas 1.sējuma 206.lapa), no kurām izriet, ka /pers. C/ pazīstot kādus astoņus gadus, bet satiekoties un sazvanoties reti. Reizēm /pers.

C/ izmantojot viņam piederošo automašīnu /TL marka/. Zinot, ka /pers. C/ bijis aizturēts, pats to izstāstījis, teicis, ka viss esot muļķības un viņam nekāds

sakars ar zādzībām neesot. Ar /pers. C/ iepriekš bija vienojušies, ka tad, kad būs laiks un pieejams transports, viņš no /pers. C/ garāžas aizvedīs un

nodos atgriezumus. Vienu reizi ar baltu VW busiņu no /pers. C/ garāžas Tārgalē izvedis dažādus metāla atgriezumus 20 vai 30 kg, kurus aizvedis uz

metāllūžņu pieņemšanas punktu /Nosaukums B/ Ventspilī. /pers. C/ tajā laikā mājās neesot bijis, garāža bijusi vaļā. Atgriezumi bijuši dažādi, sarūsējuši,

nezinot vai tie bijuši no /Nosaukums A/.

[46.3] Pēc liecību nolasīšanas liecinieks apstiprināja nolasītās liecības un papildus liecināja, ka ar /pers. C/ neesot naidīgas attiecības, sazvanoties un

satiekoties ar viņu. /pers. C/ esot viņam rādījis dokumentus par viņa (/pers. C/) aizturēšanu, bet, ja arī /pers. C/ stāstījis par kādām zādzībām, tad neesot

to piefiksējis. Dzirdējis runas par zādzībām no SIA “/Nosaukums A/”. Neatceras, kādu metālu tajā dienā paņēmis no /pers. C/ garāžas, bet iepriekš

runājis ar /pers. C/, kurš teicis, ka viņam arī esot čupiņa, ko aizvest. Pēc metāla nodošanas saņēmis naudu par to, bet ar /pers. C/ neesot norēķinājies.

Nododot metāllūžņos, neesot jāuzskaita katra lieta atsevišķi. Liekas, ka no /pers. C/ garāžas tā bijusi vienīgā reize, kad savācis metālu nodošanai. Pieļauj

iespēju, ka tas bijis laikā, kad /pers. C/ strādājis SIA “/Nosaukums A/”.

[47] Tiesa atzīst, ka lietas apstākļu noskaidrošanai būtiskākās liecības lietā ir snieguši liecinieki /pers. I/, /pers. R/, /pers. T/, /pers. M/ un /pers.

AH/.

Tiesa minēto liecinieku liecības vērtē kā ticamas, tās ir konsekventas, nesatur savstarpējas pretrunas, loģiski atspoguļo lietai nozīmīgus apstākļus, un

tajās sniegtās ziņas apstiprinās ar pārējiem lietā iegūtajiem pierādījumiem. Lietā nav iegūta informācija, ka liecinieki būtu ieinteresēti sniegt nepatiesas

liecības, lai panāktu /pers. C/ un /pers. D/ nepamatotu notiesāšanu.

[48] Vērtējot apsūdzētā /pers. C/ tiesas sēdē sniegtās liecības, tiesa ņem vērā apstākli, ka parasti apsūdzētās personas ir ieinteresētas

sniegt liecības, kas ļautu izvairīties no atbildības par izdarīto vai mazināt savu atbildību. No apsūdzētā liecībām redzams, ka /pers. C/ kriminālprocesā par

lietas faktiskajiem apstākļiem liecības ir grozījis, tā, pirmstiesas procesā faktiski atzīstot, ka no SIA “/Nosaukums A/” esot zadzis metālu - mazus

atgriezumus, kurus var iebāzt mugursomā, ko vēlāk nodevis metāla uzpirkšanas punktos, esot zadzis metāla atgriezumus, alumīnija atgriezumus un

nerūsējoša tērauda atgriezumus, taču nepiekrīt svaram, jo nodotie brāķi un atgriezumi bija mazākā daudzumā (sprieduma [31.2] punkts). Pēc tam tiesas

sēdē, neatzīstot savu vainu, liecinājis izvairīgi, tā sniedzot skaidrojumus par dažādiem blakus apstākļiem (sprieduma [31.1] punkts), ka nevarot piekrist

tam, ka viss nodotais metāls pieder SIA “/Nosaukums A/”, jo esot nodevis arī sev piederošu metālu no sistu automašīnu virsbūvēm, sadzīves metāllūžņus,

kurus vācis pats no dažādiem objektiem un personām, reizēm viņam piederošie atgriezumi, kurus nodevis, bijuši līdzīgi SIA “/Nosaukums A/” metāla

atgriezumiem. Tajā pašā laikā /pers. C/ nevarēja paskaidrot, kur ieguvis SIA “/Nosaukums A/” līdzīgos metālu atgriezumus.

Novērtējot apsūdzētā pozīciju, tiesa atzīst, ka /pers. C/ savas vainas neatzīšana viņam izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta

pirmās daļas un 179.panta pirmās daļas, ir viņa izvēlētā aizstāvības pozīcija, kas ir pretrunā ar lietā iegūtajiem un tiesas sēdē pārbaudītajiem

pierādījumiem.

Turklāt, tiesa atzīmē, ka lietā nav strīda par to, ka /pers. C/, nododot SIA /Nosaukums B/ metāllūžņus, papildus no SIA “/Nosaukums A/”

iegūtajiem metāla atgriezumiem, nodevis arī sev piederošus metāllūžņus, par ko /pers. C/ kriminālprocesā apsūdzība nav uzrādīta (lietas 2.sējuma 30.,

32., 34., 40., 42., 46., 54., 56., 60.lapa).

Savukārt, apsūdzētais /pers. D/ izmantojis tiesības neliecināt, bet paudis savu attieksmi par viņam uzrādīto apsūdzību, proti, atzīstot savu

vainu izdarītajos noziedzīgajos nodarījumos, kas kvalificēti pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, daļēji atzīstot savu vainu noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 179.panta otrajā daļā.

[49] Izvērtējusi krimināllietā /pers. C/ apsūdzībā 28 noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēti Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā,

noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 179.panta pirmajā daļā, un noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 179.panta otrajā

daļā, izdarīšanā, un apsūdzētā /pers. D/ apsūdzībā deviņu noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēti Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, un noziedzīgā

nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 179.panta otrajā daļā izdarīšanā, iegūtos pierādījumus to kopumā un savstarpējā saistībā, tiesa atzīst, ka tie ir

ticami, attiecināmi uz apsūdzēto izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, pieļaujami, jo iegūti Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, un pietiekami

apsūdzēto /pers. C/ un /pers. D/ vainas viņiem inkriminēto noziedzīgo nodarījumu pierādīšanai, jo izslēdz jebkādas saprātīgas šaubas par izvirzītās

apsūdzības pamatotību.

[50] Atzīstot apsūdzēto /pers. C/ un /pers. D/ vainu par pierādītu viņiem inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā, viņiem par to nosakāms

sods.

Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties un

piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst sabiedrības un pārkāpēja interesēm (sk. A.Judins. Kriminālsods nav valsts

atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds Nr. 11 (762), 2013.gada 19.marts, 7.lpp.).

Saskaņā ar Krimināllikuma 35.panta nosacījumiem, soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par

izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanas.

[50.1] Nosakot apsūdzētajiem piemērojamā soda veidu, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu ņem vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu

raksturu, to, ka atbilstoši Krimināllikuma 7.panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajam, /pers. C/ izdarītais noziedzīgais nodarījums, kas kvalificēts pēc

Krimināllikuma 179.panta pirmās daļas un /pers. C/ un /pers. D/ izdarītie noziedzīgie nodarījumi pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, pieder pie

mazāk smagiem noziegumiem, bet /pers. C/ un /pers. D/ izdarītais noziedzīgais nodarījums, kas paredzēts Krimināllikuma 179.panta otrajā daļā, ir smags

noziegums, ar noziedzīgajiem nodarījumiem radīto kaitējumu, ka tie vērsti pret īpašumu, kā arī tiesa ņem vērā vainīgo personības.

[50.1.1] Par apsūdzētā /pers. C/ personību lietā noskaidrots, ka viņam ir deklarēta dzīvesvieta (lietas 2.sējuma 152.lapa, lietas 3.sējuma 79.lapa);

ieguvis vidējo izglītību; apgādājamo nav (lietas 2.sējuma 154.lapa). No lietas materiāliem redzams, ka /pers. C/ iepriekš sodīts ar Kurzemes rajona tiesas

2021.gada 5.maija spriedumu pēc Krimināllikuma 176.panta otrās daļas, 262.panta pirmās daļas, 50.panta pirmās un trešās daļas ar brīvības atņemšanu

uz 11 mēnešiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz 11 mēnešiem, piespiedu darbu uz 120 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 gadiem

un ar probācijas uzraudzību uz 1 gadu; ar Ziemeļkurzemes prokuratūras 2021.gada 30.decembra prokurora priekšrakstu par sodu pēc Krimināllikuma

175.panta trešās daļas sodīts ar piespiedu darbu uz 140 stundām; ar Kurzemes rajona tiesas 2022.gada 18.februāra lēmumu /pers. C/ saskaņā ar

Krimināllikuma 50.panta piekto daļu noteikts galīgais sods, Ziemeļkurzemes prokuratūras 2021.gada 30.decembra prokurora priekšrakstā par sodu

noteiktajam sodam daļēji pievienots sods, kas viņam piespriests ar Kurzemes rajona tiesas 2021.gada 5.maija spriedumu; ar Kurzemes rajona tiesas

2022.gada 23.augusta lēmumu /pers. C/ aizstāts ar Kurzemes rajona tiesas 2022.gada 18.februāra lēmumu noteiktais un neizciestais sods 128

sabiedriskā darba stundas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 32 dienām, atcelta nosacīta notiesāšana un noteikts izpildīt ar Kurzemes rajona tiesas

2022.gada 18.februāra lēmumu noteikto sodu - brīvības atņemšana uz 11 mēnešiem, saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu un 52.panta septīto

daļu /pers. C/ noteikts galīgais sods - brīvības atņemšana uz 1 gadu 2 dienām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 gadiem un ar probācijas

uzraudzību uz 1 gadu, no 2022.gada 26.oktobra izcieš brīvības atņemšanas sodu (lietas 2.sējuma 157.-164.lapa, lietas 3.sējuma 110.-112., 113.-116.,

117.-119., 195.-199., 200.-203.lapa); līdz 2019.gada 17.jūnijam strādājis SIA “/Nosaukums A/” par /amats/ (lietas 2.sējuma 155.-156.lapa); no darba

vietas raksturots negatīvi, darba līgums izbeigts pēc Darba likuma 101.panta pirmās daļas 2.punkta (lietas 1.sējuma 135.-136.lapa).

[50.1.2] Par apsūdzētā /pers. D/ personību lietā noskaidrots, ka viņam ir deklarēta dzīvesvieta (lietas 2.sējuma 165.lapa); ieguvis pamatizglītību;

apgādājamo nav; agrāk nesodīts (lietas 2.sējuma 169.-171.lapa); līdz 2019.gada 11.jūnijam strādājis SIA “/Nosaukums A/” par /amats/ (lietas 2.sējuma

167.-168.lapa); no darba vietas raksturots apmierinoši, darba līgums izbeigts pēc Darba likuma 100.panta 4.punkta (lietas 1.sējuma 137.lapa); pēc paša

teiktā šobrīd strādā algotu darbu.

[50.2] Atbilstoši 2008.gada 1.jūlija Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces lēmuma

“Par vienveidīgu tiesību normu piemērošanu soda noteikšanā” 1., 5.punktā paustajām atziņām, tiesām jāizvēlas tāds soda veids un mērs, kas maksimāli

sekmētu kriminālsoda mērķu sasniegšanu. Tiesām jāizvērtē, kā konkrētās krimināltiesiskās represijas piemērošana sekmēs taisnīguma atjaunošanu,

noziedzīgu nodarījumu recidīvu novēršanu, aizsargās sabiedrisko drošību, atturēs citu personu no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas un sekmēs notiesāto

personu resocializāciju. Personību raksturojošām ziņām ir svarīga nozīme, lemjot par vainīgajam piespriežamo kriminālsoda veidu un mēru. Uzmanība

jāpievērš arī tādu faktu analīzei, kuri raksturo izdarīto noziedzīgo nodarījumu, nodarījuma sekas, cietušajam radīto kaitējumu, valsts un sabiedrības

interešu apdraudējumu. Turklāt, saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā

gadījumā ir svarīgi izvēlēties un piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm (skat.

A.Judins. Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista Vārds Nr. 11 (762), 2013. gada 19. marts, 7. lpp.).

Judikatūrā ir atzīts, ka tiesai ir pienākums noteikt vainīgajai personai tiesisku, pamatotu un taisnīgu sodu saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantā

norādītajiem soda noteikšanas vispārīgajiem principiem, ievērojot Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi. Tiesai nav pienākuma ikreiz noteikt

vainīgajam visvieglāko likumā paredzēto sodu, piemērojot visus iespējamos labvēlīgos likuma nosacījumus (skat. Augstākās tiesas Krimināllietu

departamenta 2018.gada 19.jūnija Lēmumu SKK-J 348/2018).

[50.2.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta pirmo daļu apsūdzētajiem ir nosakāms sods tādā apmērā par katru izdarīto noziedzīgo nodarījumu,

kāds paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, 179.panta pirmās daļas un 179.panta otrās daļas sankcijā noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas

laikā, ievērojot šā likuma vispārīgās daļas noteikumus.

Lemjot jautājumu par apsūdzētajiem /pers. C/ un /pers. D/ piemērojamā soda veidu par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, tiesa ņem vērā,

ka apsūdzētie noziedzīgos nodarījumus izdarījuši būdami nesodīti (/pers. C/ agrākās sodāmības dzēstas). Tomēr, nosakot soda veidu, tiesa atzīst, ka

soda individualizācijā ir svarīga vainīgā personības izvērtēšana, jo tādējādi vainīgajam var noteikt visefektīvāko soda veidu un tā apmēru, turklāt soda

individualizācijas princips ir cieši saistīts ar taisnīguma principu.

[50.2.2] Tādējādi tiesa ņem vērā par apsūdzētā /pers. C/ personību iegūtās ziņas, un konkrēti, ka uz sprieduma taisīšanas dienu /pers. C/ par

dažāda rakstura noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu sodīts gan ar sabiedrisko darbu, gan ar brīvības atņemšanas sodu nosacīti ar pārbaudes laiku. Ņemot

vērā, ka /pers. C/ nav spējis racionāli izvērtēt viņam piemēroto sodu jēgu, mērķus un tiesiskās sekas, kas rodas neievērojot soda izpildes nosacījumus un

kārtību, /pers. C/ ar Kurzemes rajona tiesas lēmumu aizstāts noteiktais un neizciestais sods - sabiedriskais darbs ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, atcelta

nosacīta notiesāšana un noteikts izpildīt brīvības atņemšanas sodu.

Izskatāmajā lietā apsūdzētais /pers. C/ laika periodā no 2017.gada jūlija līdz 2019.gada martam nepilnu divu gadu laikā izdarījis trīsdesmit

noziedzīgus nodarījumus, no kuriem desmit nodarījumi laika periodā no 2019.gada janvāra līdz 2019.gada martam izdarīti personu grupā ar apsūdzēto

/pers. D/.

[50.2.3] Vērtējot noziedzīgo nodarījumu raksturu, atzīstams, ka to rezultātā cietušajam nodarīti materiāli zaudējumi, kuru apmērs /pers. C/

izdarītajos divos noziedzīgajos nodarījumos un /pers. D/ vienā noziedzīgajā nodarījumā, ir vairāk kā trīs reizes lielāks kā izdarīšanas brīdī Latvijas

Republikā noteiktās minimālās mēnešalgas apmērs. Tāpat, tiesa ņem vērā, ka noziedzīgo nodarījumu rezultātā cietušajam radītais mantiskais kaitējums

līdz šim nav atlīdzināts.

[50.3] Ņemot vērā konstatētos apstākļus, tiesa uzskata, ka par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem apsūdzētie /pers. C/ un /pers. D/ sodāmi

gan ar sabiedrisko darbu, gan brīvības atņemšanas sodu. Nosakot šāda veida sodu apsūdzētajiem, tiesa vadās no noziedzīgo nodarījumu rezultātā

cietušajam nodarītā materiālā kaitējuma apmēra, kā arī smagāku soda veidu - brīvības atņemšanu piemērojot par personu grupā izdarītajiem

noziedzīgajiem nodarījumiem. Tāpat tiesa pie soda veida noteikšanas vērtē arī apsūdzētā /pers. C/ mērķtiecīgās regulārās darbības un viņa lomu, proti,

pēc deviņpadsmit izdarītiem nodarījumiem noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā faktiski iesaistot apsūdzēto /pers. D/, kurš agrāk noziedzīgus nodarījumus

nav izdarījis.

[50.4] Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā apsūdzēto atbildību ietekmējošos apstākļus.

[50.4.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 47.pantu apsūdzētā /pers. C/ atbildību mīkstinošus apstākļus tiesa nekonstatē.

[50.4.2] Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētā /pers. D/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to, ka /pers. D/ savu vainu

deviņu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, atzīst un nožēlo izdarītos noziedzīgos nodarījumus.

[50.4.3] Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 2.punktu par apsūdzēto /pers. C/ un /pers. D/ atbildību pastiprinošu apstākli noziedzīgo

nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, tiesa atzīst to, ka noziedzīgie nodarījumi [20], [21], [22], [23], [24], [25],

[26], [27], [28] izdarīti personu grupā.

[50.4.4] Tādējādi, izvērtējot lietas apstākļus kopumā, kā arī apsūdzētā attieksmi pret izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, tiesa uzskata, ka

apsūdzētajam /pers. C/ gan sabiedriskā darba, gan brīvības atņemšanas soda mērs par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem pēc Krimināllikuma

180.panta pirmās daļas nosakāms, diferencējot to atkarībā no cietušajam nodarītā materiālā kaitējuma apmēra, sabiedriskā darba sodu nosakot robežās

no 40 stundām līdz 100 stundām, bet brīvības atņemšanas sodu nosakot īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā no 20 dienām līdz 1 mēnesim 15 dienām.

Par Krimināllikuma 179.panta pirmajā daļā paredzētā nodarījuma izdarīšanu /pers. C/ sods nosakāms īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā tā

maksimālajā apmērā, savukārt pēc Krimināllikuma 179.panta otrās daļas apsūdzētajam nosakāms bargāks soda mērs brīvības atņemšanas veidā, tomēr

pietuvināti panta sankcijā un likumā paredzētajai minimālajai robežai.

[50.4.5] Tāpat, izvērtējot lietas apstākļus, tiesa uzskata, ka arī apsūdzētajam /pers. D/ gan sabiedriskā darba, gan brīvības atņemšanas soda mērs

par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas nosakāms, diferencējot to atkarībā no cietušajam nodarītā

materiālā kaitējuma apmēra, kā arī ievērojot apsūdzētajam konstatēto atbildību mīkstinošo apstākli, sabiedriskā darba sodu nosakot robežās no

60 stundām līdz 100 stundām, bet brīvības atņemšanas sodu nosakot īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā uz 1 mēnesi. Par Krimināllikuma 179.panta

otrajā daļā paredzētā nodarījuma izdarīšanu /pers. D/ sods nosakāms īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā tā maksimālajā apmērā.

[50.5] Krimināllikuma 50.pantā reglamentēta soda noteikšana par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, proti, ja persona izdarījusi vairākus

patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tiesa, taisot spriedumu, nosaka sodu atsevišķi par katru noziedzīgo nodarījumu. Šādā gadījumā galīgais sods

nosakāms pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākajā vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus.

Lemjot jautājumu par soda noteikšanu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības un sodu saskaitīšanu, tiesa vadās no Augstākās tiesas Senāta

Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces 2008.gada 1.jūlija lēmuma “Par vienveidīgu tiesību normu piemērošanu

soda noteikšanā” 31.punktā ietvertās rekomendācijas, ka nosakot sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, vispārējos gadījumos vajadzētu

piemērot piespriesto sodu daļēju saskaitīšanu. Savukārt galīgā soda noteikšana, ietverot vieglāko sodu smagākajā, kā arī pilnīgi saskaitot piespriestos

sodus, var tikt piemērota īpašos gadījumos.

Ievērojot to, ka apsūdzētie izdarījuši gan mazāk smagus noziegumus, gan smagu noziegumu, tiesa uzskata, ka sods apsūdzētajam /pers. C/ un

galīgais sods /pers. D/ pēc noziedzīgu nodarījumu kopības saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu nosakāms, daļēji saskaitot

piespriestos sodus, kas konkrētajā gadījumā apsūdzētajiem ir labvēlīgākais sodu saskaitīšanas princips.

[50.6] Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piektajā daļā noteikto, ja pēc sprieduma spēkā stāšanās konstatēts, ka persona vainīga vēl citā

noziedzīgā nodarījumā, ko tā izdarījusi pirms sprieduma spēkā stāšanās pirmajā lietā, tiesa nosaka sodu tādā pašā kārtībā kā, ja persona izdarījusi

vairākus patstāvīgus nodarījumus. Šajā gadījumā soda laikā ieskaitāms sods, kas pilnīgi vai daļēji jau izciests pēc pirmā sprieduma.

[50.6.1] No lietas materiāliem redzams, ka /pers. C/ ar Kurzemes rajona tiesas 2022.gada 23.augusta lēmumu lietā Nr.4.1-1/0206-22/31

aizstāts ar Kurzemes rajona tiesas 2022.gada 18.februāra lēmumu, ar kuru noteikts galīgais sods pēc Ziemeļkurzemes prokuratūras 2021.gada

30.decembra prokurora priekšraksta par sodu krimināllietā Nr.11151009021 un Kurzemes rajona tiesas 2021.gada 5.maija spriedumu krimināllietā

Nr.11151037719 (Nr. 11151039220), noteiktais un neizciestais sods 128 (simts divdesmit astoņi) sabiedriskā darba stundas ar īslaicīgu brīvības

atņemšanu uz 32 (trīsdesmit divi) dienām; atcelta nosacīta notiesāšana un noteikts izpildīt ar Kurzemes rajona tiesas 2022.gada 18.februāra lēmumu, ar

kuru noteikts galīgais sods pēc Ziemeļkurzemes prokuratūras 2021.gada 30.decembra prokurora priekšraksta par sodu krimināllietā Nr.11151009021

un Kurzemes rajona tiesas 2021.gada 5.maija sprieduma krimināllietā Nr.11151037719 (Nr.11151039220) noteikto sodu - brīvības atņemšanu uz

11 (vienpadsmit) mēnešiem; saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu un 52.panta septīto daļu, pilnībā saskaitot ar Kurzemes rajona tiesas

2022.gada 18.februāra lēmumu noteiktos sodus, galīgais sods /pers. C/ noteikts brīvības atņemšana uz 1(viens) gadu 2 (divi) dienām, atņemot

transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 (pieci) gadiem un ar probācijas uzraudzību uz 1 (viens) gadu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu brīvības atņemšanas soda laikā /pers. C/ ieskaitīts kriminālprocesā Nr.11151037719 aizturēšanā

pavadītais laiks no 2019.gada 29.jūnija līdz 2019.gada 30.jūnijam, kriminālprocesā Nr.11151039220 aizturēšanā un apcietinājumā pavadītais laiks no

2020.gada 16.augusta līdz 2020.gada 17.augustam un no 2020.gada 3.oktobra līdz 2021.gada 25.februārim, ar Kurzemes rajona tiesas 2021.gada

5.maija spriedumu noteiktā papildsoda – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas laikā ieskaitīts izciestais papildsods no 2021.gada 18.maija.

[50.6.2] Tiesa konstatē, ka /pers. C/ galīgais sods nosakāms ievērojot Krimināllikuma 50.panta piektās daļas nosacījumus.

Izskatāmajā lietā /pers. C/ izdarījis 29 mazāk smagus un vienu smagu noziegumu, apsūdzētajam nav konstatēti atbildību mīkstinoši apstākļi, līdz ar

to, ievērojot arī par /pers. C/ personību iegūtās ziņas, tiesa uzskata, ka galīgais sods apsūdzētajam nosakāms šajā krimināllietā noteiktajam sodam, daļēji

pievienojot sodu, kas apsūdzētajam noteikts ar Kurzemes rajona tiesas 2022.gada 23.augusta lēmumu lietā Nr.4.1-1/0206-22/31.

[50.6.3] Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu brīvības atņemšanas soda laikā /pers. C/ ieskaitāms pēc Kurzemes rajona tiesas

2022.gada 23.augusta lēmuma lietā Nr.4.1-1/0206-22/31 aizturēšanā un apcietinājumā pavadītais laiks no 2019.gada 29.jūnija līdz 2019.gada

30.jūnijam, no 2020.gada 16.augusta līdz 2020.gada 17.augustam, no 2020.gada 3.oktobra līdz 2021.gada 25.februārim, un izciestā soda daļa no

2022.gada 26.oktobra līdz 2023.gada 8.februārim. Ar Kurzemes rajona tiesas 2022.gada 23.augusta lēmumu lietā Nr.4.1-1/0206-22/31 noteiktā

papildsoda – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas laikā ieskaitāms izciestais papildsods no 2021.gada 18.maija līdz 2022.gada 26.oktobrim.

[50.7] Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturtās daļas nosacījumiem, soda izciešanā /pers. C/ ieskaitāms šajā kriminālprocesā aizturēšanā

pavadītais laiks no 2019.gada 5.jūnija līdz 2019.gada 6.jūnijam, tas ir, 2 (divi) dienas.

[50.8] Saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta pirmo daļu, ja, nosakot sodu - brīvības atņemšana - ilgāku par trim mēnešiem, bet ne ilgāku par

pieciem gadiem [..], tiesa, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, iegūst

pārliecību, ka vainīgais, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, tā vainīgo var notiesāt nosacīti.

[50.8.1] Lemjot par soda piemērošanu apsūdzētajam /pers. D/, lai arī apsūdzētais /pers. D/ ir izdarījis vienu smagu un deviņus mazāk smagus

noziegumus, aizskarot cietušā mantiskās intereses, tiesa uzskata, ka soda mērķis konkrētajā gadījumā ir sasniedzams neizolējot apsūdzēto no sabiedrības.

Vērtējot /pers. D/ attieksmi pret izdarīto, tiesa konstatē, ka viņš ir faktiski atzinis savas rīcības prettiesiskumu, tā sekas un nožēlojis izdarītos noziedzīgos

nodarījumus.

[50.8.2] Tiesa uzskata, ka ir svarīgi izvērtēt, vai persona ir izolējama no sabiedrības, vai arī soda mērķis var tikt sasniegts citā veidā. Tiesa ņem

vērā, ka apsūdzētais agrāk nav sodīts, apsūdzētā dzīvesveids līdz noziedzīgo nodarījumu izdarīšanai nav bijis tendēts uz likumpārkāpumu izdarīšanu, viņš

ir strādājis un guvis ienākumus. Tāpat, lietā nav iegūta informācija, ka /pers. D/ pēc noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas izskatāmajā lietā būtu izdarījis

jaunus noziedzīgus nodarījumus.

Šādi apstākļi kopsakarā ar apsūdzētā attieksmi pret izdarīto, tiesas ieskatā, neliecina, ka apsūdzētais nākotnē varētu atkārtoti izdarīt jaunus

noziedzīgus nodarījumus. Tiesa uzskata, ka apsūdzētais /pers. D/ ir izpratis savas rīcības nepieļaujamību un nožēlojis izdarīto. Tiesa atzīst, ka reālas

brīvības atņemšanas sods konkrētajā gadījumā nekalpos sabiedrības drošības aizsardzības mērķim, jo nav konstatēta apsūdzētā tāda sabiedriskā

bīstamība, kas būtu par pamatu viņu izolēt no sabiedrības.

[50.8.3] Līdz ar to tiesa ir ieguvusi pārliecību, ka apsūdzētais, brīvības atņemšanas sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, un

nosacīta notiesāšana sasniegs Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi, proti, atjaunos taisnīgumu un panāks, lai notiesātais un citas personas pildītu

likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

[50.8.4] Atbilstoši Krimināllikuma 55.panta trešajai daļai apsūdzētajam ir nosakāms pārbaudes laiks, kurš nevar būt mazāks par piemēroto

brīvības atņemšanas laiku un nevar būt ilgāks par pieciem gadiem. Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka /pers. D/ pārbaudes laiks ir pietuvināms noteiktā

brīvības atņemšanas soda termiņam.

[51] Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturtās daļas nosacījumiem reāla brīvības atņemšanas soda izciešanas gadījumā soda laikā /pers. D/

ieskaitāms aizturēšanā pavadītais laiks no 2019.gada 5.jūnija līdz 2019.gada 6.jūnijam, tas ir, 2 (divi) dienas.

[52] Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 2.1 daļu sabiedriskais darbs /pers. D/ izpildāms patstāvīgi uzreiz pēc sprieduma stāšanās spēkā.

[53] Nosacīti notiesātā /pers. D/ pārraudzība un sabiedriskā darba soda izpildes organizēšana uzdodama Valsts probācijas dienesta Kurzemes

reģiona teritoriālās struktūrvienības Ventspils nodaļai.

[54] Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 155.panta pirmās daļas 1.punktu un 133.panta pirmo daļu /pers. D/ uzliekams par pienākumu

reģistrēties un pieteikties sabiedriskā darba izpildes uzsākšanai Valsts probācijas dienesta Kurzemes reģiona teritoriālās struktūrvienības Ventspils nodaļā

desmit darbdienu laikā pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās.

[55] Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 2.1 daļu un 2.2 daļu, /pers. C/ piespriestais sods - sabiedriskais darbs – izpildāms patstāvīgi, izpildi

uzsākot pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas, vienlaikus ar probācijas uzraudzību.

[56] Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 138.2 panta 2.punktu un 133.panta pirmo daļu /pers. C/ ir uzliekams par pienākumu nākamajā

darba dienā pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes pieteikties papildsoda – probācijas uzraudzība – izpildes uzsākšanai un desmit darba dienu

laikā pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes pieteikties soda - sabiedriskā darba izpildes uzsākšanai Valsts probācijas dienesta Kurzemes

reģiona teritoriālās struktūrvienības Ventspils nodaļā.

[57] Tā kā apsūdzētais /pers. C/ izdarījis trīsdesmit noziedzīgus nodarījumus, par ko viņam, cita starpā, tiek piespriests brīvības atņemšanas sods,

tiesa uzskata, ka /pers. C/ kriminālprocesā piemērojams drošības līdzeklis – apcietinājums. Šāds drošības līdzeklis ir samērīgs, atbilstoši izdarīto

noziedzīgo nodarījumu raksturam, kaitīgumam un apsūdzētā personībai, un spēs nodrošināt sprieduma izpildi.

Drošības līdzeklis atceļams pēc sprieduma stāšanās spēkā.

[58] Kriminālprocesa likuma 22.pants paredz, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā morālo aizskārumu,

fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai. Minētā

likuma 350.pantā noteikts, ka kompensācijas ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu,

samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu.

Zaudējumu atlīdzināšanas mērķis ir nodrošināt pēc iespējas pilnīgāku tādu stāvokļa atjaunošanu, kāds būtu bijis tad, ja aizskārums nebūtu noticis.

Turklāt jāatlīdzina tikai tāds zaudējums, kuram var noskaidrot nodarītāju. Zaudējumu atlīdzības pienākums rodas sakarā ar neatļautu darbību, un kā

priekšnosacījumi zaudējumu atlīdzināšanai konstatējami: 1) nodarītāja prettiesiska rīcība; 2) zaudējumu esamība; 3) cēloniskais sakars (sk. K.Torgāns.

Saistību tiesības. Mācību grāmata. Rīga, 2014, 207.-217.lpp).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 351.pantu cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju jebkurā

kriminālprocesa stadijā līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai.

[58.1] Kriminālprocesā par cietušo atzīta SIA “/Nosaukums A/”, kas pieteikusi materiālā kaitējuma kompensāciju 6648,80 EUR apmērā.

Pieteikumā norādīts, ka materiālā kaitējuma kompensācija pieteikta par metāla atgriezumiem 8,17 tonnu apmērā, kuru vērtība ir 1550,40 EUR, par

alumīnija atgriezumiem 1,244 tonnu apmērā, kuru vērtība ir 955,65 EUR, un par nerūsējošā tērauda atgriezumiem 1,586 tonnu apmērā, kuru vērtība ir

1178,21 EUR. Kopā par 11 tonnām atgriezumu ar kopējo vērtību 3684,26 EUR, kā arī par 13 loksnēm rievotā alumīnija 1511,64 EUR vērtībā un

15 loksnēm kodinātā melnā metāla S355 1452,90 EUR vērtībā.

Rievotā alumīnija loksnes vērtība 116,28 EUR, par 13 loksnēm 1511,65 EUR. Tās ievestas uzņēmumā 2020.gada 6.februārī, 2020.gada 18.martā

konstatēts, ka loksnes pazudušas. Kodinātā melnā metāla loksnes S355 vērtība 96,86 EUR, par 15 loksnēm 1452,90 EUR. Tās ievestas uzņēmumā

2020.gada 28.martā, 2020.gada 5.aprīlī konstatēts, ka loksnes pazudušas.

[58.2] Cietušā pārstāvis tiesas sēdē pieteikto kaitējuma kompensāciju uzturēja.

Apsūdzētie /pers. C/ un /pers. D/ pieteikto kaitējuma kompensāciju neatzina.

[58.3] Ievērojot Kriminālprocesa likuma 22.pantā un 350.panta pirmajā daļā noteikto un, objektīvi izvērtējot lietā esošo cietušā pieteikumu par

radītā kaitējuma kompensāciju par mantisko zaudējumu kopsakarā ar lietā iegūtiem un tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem, tiesa uzskata, ka

pieteikums ir pamatots un apmierināms pilnā apjomā, jo zaudējumi cietušajam nodarīti apsūdzēto prettiesisko darbību rezultātā, tie ir cēloniskā sakarā ar

apsūdzēto izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Mantiskā kaitējuma apmērs kriminālprocesā ir pierādīts ar lietā esošajiem pierādījumiem.

Civillikuma1675.pantā noteikts, ka vairākas personas, kas kopīgi izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, atbild solidāri par zaudējumu, kas ar to

nodarīts.

Lietā noskaidrots, ka noziedzīgos nodarījumus [1], [2], [3], [4], [5], [6], [7], [8], [9], [10], [11], [12], [13], [14], [15], [16], [17], [18], [19], [29]

izdarījis apsūdzētais /pers. C/, tādējādi nodarot cietušajam materiālos zaudējumus 3721,42 EUR apmērā.

Savukārt, noziedzīgos nodarījumus [20], [21], [22], [23], [24], [25], [26], [27], [28], [30] apsūdzētie /pers. C/ un /pers. D/ izdarījuši personu

grupā, nodarot cietušajam materiālos zaudējumus 2927,38 EUR apmērā.

[58.4] Ievērojot to, ka līdz lietas izskatīšanai tiesā cietušajam nodarītie zaudējumi labprātīgi nav atlīdzināti, tie piedzenami no apsūdzētajiem, un

konkrēti, no apsūdzētā /pers. C/ par labu cietušajam piedzenama kaitējuma kompensācija 3721,42 EUR (trīs tūkstoši septiņi simti divdesmit viens euro

un 42 centi) apmērā, bet kaitējuma kompensācija 2927,38 EUR (divi tūkstoši deviņi simti divdesmit septiņi euro un 38 centi) apmērā piedzenama

solidāri no apsūdzētajiem /pers. C/ un /pers. D/ par labu SIA “/Nosaukums A/”.

[59] Tiesā juridisko palīdzību apsūdzētajam /pers. D/ pēc norīkojuma sniegusi zvērināta advokāte I.Jeļinska, kurai saskaņā ar iesniegtajiem

paziņojumiem par juridiskās palīdzības sniegšanu, Kriminālprocesa likuma 84.pantu un Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493

“Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” no valsts

budžeta līdzekļiem izmaksājami 1000 EUR.

Kriminālprocesa likuma 367. un 368.pantā noteikts, ka procesuālos izdevumus sakarā ar advokāta darba samaksu piedzen no apsūdzētajiem.

Tiesa nekonstatē Kriminālprocesa likuma 85.pantā paredzētos gadījumus apsūdzētā /pers. D/ atbrīvošanai no samaksas par viņa aizstāvību

kriminālprocesā, un uzskata, ka šie izdevumi 1000 EUR (tūkstotis euro) apmērā atbilstoši Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktam

atzīstami par procesuāliem izdevumiem un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu piedzenami no apsūdzētā /pers. D/ par labu valstij.

[60] Apsūdzētajiem /pers. C/ un /pers. D/ nosakāms procesuālo izdevumu un kaitējuma kompensācijas labprātīgas atlīdzināšanas termiņš 30

(trīsdesmit) dienas no tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas, uzliekot par pienākumu maksājumu apliecinošus dokumentus iesniegt Kurzemes rajona

tiesā.

[61] Krimināllietai pievienotie lietiskie pierādījumi – trīs CD-diski ar telefonsarunām (iepakojums Nr.1/C ar drošības uzlīmi A180469034;

iepakojums Nr.1/Č ar drošības uzlīmi A180469036; iepakojums Nr.1/P ar drošības uzlīmi A180469035 ), saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 134.panta

otro daļu sakarā ar tajos ietverto saturisko informāciju uzskatāmi par dokumentiem un glabājami kopā ar krimināllietas materiāliem.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512. un 514. pantu, tiesa

nosprieda

Atzīt /pers. C/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma [1] izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, par 2017.gada jūlijā laikā

līdz 2017.gada 12.jūlijam izdarīto piesavināšanos nelielā apmērā un sodīt ar sabiedrisko darbu uz 40 (četrdesmit) stundām;

- atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma [2] izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, par laikā no 2017.gada 12.jūlija līdz

2017.gada 23.novembrim izdarīto piesavināšanos nelielā apmērā un sodīt ar sabiedrisko darbu uz 40 (četrdesmit) stundām;

- atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma [3] izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, par laikā no 2017.gada

23.novembra līdz 2018.gada 1.februārim izdarīto piesavināšanos nelielā apmērā un sodīt ar sabiedrisko darbu uz 50 (piecdesmit) stundām;

- atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma [4] izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, par laikā no 2018.gada 1.februāra

līdz 2018.gada 8.maijam izdarīto piesavināšanos nelielā apmērā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 20 (divdesmit) dienām;

- atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma [5] izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, par laikā no 2018.gada 8.maija līdz

2018.gada 14.maijam izdarīto piesavināšanos nelielā apmērā un sodīt ar sabiedrisko darbu uz 80 (astoņdesmit) stundām;

- atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma [6] izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, par laikā no 2018.gada 14.maija līdz

2018.gada 22.maijam izdarīto piesavināšanos nelielā apmērā un sodīt ar sabiedrisko darbu uz 70 (septiņdesmit) stundām;

- atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma [7] izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, par laikā no 2018.gada 22.maija līdz

2018.gada 21.jūnijam izdarīto piesavināšanos nelielā apmērā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (viens) mēnesi;

- atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma [8] izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, par laikā no 2018.gada 21.jūnija līdz

2018.gada 27.jūnijam izdarīto piesavināšanos nelielā apmērā un sodīt ar sabiedrisko darbu uz 50 (piecdesmit) stundām;

- atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma [9] izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, par laikā no 2018.gada 27.jūnija līdz

2018.gada 9.jūlijam izdarīto piesavināšanos nelielā apmērā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (viens) mēnesi;

- atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma [10] izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, par laikā no 2018.gada 9.jūlija līdz

2018.gada 23.jūlijam izdarīto piesavināšanos nelielā apmērā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 20 (divdesmit) dienām;

- atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma [11] izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, par laikā no 2018.gada 23.jūlija

līdz 2018.gada 2.augustam izdarīto piesavināšanos nelielā apmērā un sodīt ar sabiedrisko darbu uz 100 (simts) stundām;

- atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma [12] izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, par laikā no 2018.gada 2.augusta

līdz 2018.gada 20.augustam izdarīto piesavināšanos nelielā apmērā un sodīt ar sabiedrisko darbu uz 60 (sešdesmit) stundām;

- atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma [13] izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, par laikā no 2018.gada 20.augusta

līdz 2018.gada 11.septembrim izdarīto piesavināšanos nelielā apmērā un sodīt ar sabiedrisko darbu uz 60 (sešdesmit) stundām;

- atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma [14] izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, par laikā no 2018.gada

11.septembra līdz 2018.gada 27.septembrim izdarīto piesavināšanos nelielā apmērā un sodīt ar sabiedrisko darbu uz 70 (septiņdesmit) stundām;

- atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma [15] izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, par laikā no 2018.gada

27.septembra līdz 2018.gada 24.oktobrim izdarīto piesavināšanos nelielā apmērā un sodīt ar sabiedrisko darbu uz 40 (četrdesmit) stundām;

- atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma [16] izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, par laikā no 2018.gada 24.oktobra

līdz 2018.gada 12.novembrim izdarīto piesavināšanos nelielā apmērā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 20 (divdesmit) dienām;

- atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma [17] izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, par laikā no 2018.gada

12.novembra līdz 2018.gada 21.novembrim izdarīto piesavināšanos nelielā apmērā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 20 (divdesmit) dienām;

- atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma [18] izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, par laikā no 2018.gada

21.novembra līdz 2018.gada 19.decembrim izdarīto piesavināšanos nelielā apmērā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (viens) mēnesi;

- atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma [19] izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, par laikā no 2018.gada

19.decembra līdz 2018.gada 20.decembrim izdarīto piesavināšanos nelielā apmērā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 20 (divdesmit) dienām;

- atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma [20] izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, par 2019.gada janvārī laikā līdz

2019.gada 29.janvārim izdarīto piesavināšanos nelielā apmērā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 20 (divdesmit) dienām;

- atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma [21] izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, par laikā no 2019.gada 29.janvāra

līdz 2019.gada 5.februārim izdarīto piesavināšanos nelielā apmērā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 20 (divdesmit) dienām;

- atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma [22] izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, par laikā no 2019.gada 5.februāra

līdz 2019.gada 12.februārim izdarīto piesavināšanos nelielā apmērā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (viens) mēnesi;

- atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma [23] izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, par laikā no 2019.gada

12.februāra līdz 2019.gada 18.februārim izdarīto piesavināšanos nelielā apmērā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (viens) mēnesi;

- atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma [24] izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, par laikā no 2019.gada

18.februāra līdz 2019.gada 26.februārim izdarīto piesavināšanos nelielā apmērā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (viens) mēnesi

15 (piecpadsmit) dienām;

- atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma [25] izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, par laikā no 2019.gada

26.februāra līdz 2019.gada 18.martam izdarīto piesavināšanos nelielā apmērā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (viens) mēnesi 15

(piecpadsmit) dienām;

- atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma [26] izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, par laikā no 2019.gada 18.marta

līdz 2019.gada 25.martam izdarīto piesavināšanos nelielā apmērā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (viens) mēnesi;

- atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma [27] izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, par laikā no 2019.gada 25.marta

līdz 2019.gada 29.martam izdarīto piesavināšanos nelielā apmērā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (viens) mēnesi;

- atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma [28] izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, par laikā no 2019.gada 29.marta

līdz 2019.gada 10.maijam izdarīto piesavināšanos nelielā apmērā un sodīt ar sabiedrisko darbu uz 80 (astoņdesmit) stundām;

- atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma [29] izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 179.panta pirmajā daļā, un sodīt ar īslaicīgu brīvības

atņemšanu uz 3 (trīs) mēnešiem;

- atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma [30] izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 179.panta otrajā daļā, un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 5

(pieci) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu, pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus, /pers. C/ sodu

noteikt brīvības atņemšanu uz 1 (viens) gadu 5 (pieci) mēnešiem un sabiedrisko darbu uz 380 (trīs simti astoņdesmit) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu piespriestajam sodam daļēji pievienot sodu, kas noteikts ar Kurzemes rajona tiesas 2022.gada

23.augusta lēmumu lietā Nr.4.1-1/0206-22/31, un galīgo sodu /pers. C/ noteikt brīvības atņemšanu uz 2 (divi) gadiem 4 (četri) mēnešiem, sabiedrisko

darbu uz 380 (trīs simti astoņdesmit) stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 (pieci) gadiem un ar probācijas uzraudzību uz 1 (viens)

gadu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu brīvības atņemšanas soda laikā /pers. C/ ieskaitīt pēc Kurzemes rajona tiesas 2022.gada

23.augusta lēmuma lietā Nr.4.1-1/0206-22/31 aizturēšanā un apcietinājumā pavadīto laiku no 2019.gada 29.jūnija līdz 2019.gada 30.jūnijam, no

2020.gada 16.augusta līdz 2020.gada 17.augustam, no 2020.gada 3.oktobra līdz 2021.gada 25.februārim, un izciestā soda daļu no 2022.gada

26.oktobra līdz 2023.gada 8.februārim; ar Kurzemes rajona tiesas 2022.gada 23.augusta lēmumu lietā Nr.4.1-1/0206-22/31 noteiktā papildsoda –

transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas laikā ieskaitīt izciesto papildsodu no 2021.gada 18.maija līdz 2022.gada 26.oktobrim.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturtās daļas nosacījumiem, soda izciešanā /pers. C/ ieskaitīt šajā kriminālprocesā aizturēšanā pavadīto laiku

no 2019.gada 5.jūnija līdz 2019.gada 6.jūnijam, tas ir, 2 (divi) dienas.

Apsūdzētajam/pers. C/ piemērot drošības līdzekli – apcietinājumu, ko atcelt pēc sprieduma stāšanās spēkā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 2.1 daļu un 2.2 daļu, /pers. C/ piespriesto sodu - sabiedriskais darbs - izpildīt patstāvīgi, izpildi uzsākot pēc

brīvības atņemšanas soda izciešanas, vienlaikus ar probācijas uzraudzību.

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 138.2 panta 2.punktu un 133.panta pirmo daļu /pers. C/ ir pienākums nākamajā darba dienā pēc

atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes pieteikties papildsoda – probācijas uzraudzība – izpildes uzsākšanai un desmit darba dienu laikā pēc

atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes pieteikties soda - sabiedriskā darba izpildes uzsākšanai Valsts probācijas dienesta Kurzemes reģiona

teritoriālās struktūrvienības Ventspils nodaļā (Atpūtas iela 16, Ventspilī).

Atzīt /pers. D/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma [20] izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, par 2019.gada janvārī

laikā līdz 2019.gada 29.janvārim izdarīto piesavināšanos nelielā apmērā un sodīt ar sabiedrisko darbu uz 60 (sešdesmit) stundām;

- atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma [21] izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, par laikā no 2019.gada 29.janvāra

līdz 2019.gada 5.februārim izdarīto piesavināšanos nelielā apmērā un sodīt ar sabiedrisko darbu uz 60 (sešdesmit) stundām;

- atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma [22] izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, par laikā no 2019.gada 5.februāra

līdz 2019.gada 12.februārim izdarīto piesavināšanos nelielā apmērā un sodīt ar sabiedrisko darbu uz 80 (astoņdesmit) stundām;

- atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma [23] izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, par laikā no 2019.gada

12.februāra līdz 2019.gada 18.februārim izdarīto piesavināšanos nelielā apmērā un sodīt ar sabiedrisko darbu uz 100 (simts) stundām;

- atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma [24] izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, par laikā no 2019.gada

18.februāra līdz 2019.gada 26.februārim izdarīto piesavināšanos nelielā apmērā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (viens) mēnesi;

- atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma [25] izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, par laikā no 2019.gada

26.februāra līdz 2019.gada 18.martam izdarīto piesavināšanos nelielā apmērā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (viens) mēnesi;

- atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma [26] izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, par laikā no 2019.gada 18.marta

līdz 2019.gada 25.martam izdarīto piesavināšanos nelielā apmērā un sodīt ar sabiedrisko darbu uz 100 (simts) stundām;

- atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma [27] izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, par laikā no 2019.gada 25.marta

līdz 2019.gada 29.martam izdarīto piesavināšanos nelielā apmērā un sodīt ar sabiedrisko darbu uz 80 (astoņdesmit) stundām;

- atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma [28] izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, par laikā no 2019.gada 29.marta

līdz 2019.gada 10.maijam izdarīto piesavināšanos nelielā apmērā un sodīt ar sabiedrisko darbu uz 60 (sešdesmit) stundām;

- atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma [30] izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 179.panta otrajā daļā, un sodīt ar īslaicīgu brīvības

atņemšanu uz 3 (trīs) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu, pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus, galīgo sodu

/pers. D/ noteikt brīvības atņemšanu uz 4 (četri) mēnešiem un sabiedrisko darbu uz 280 (divi simti astoņdesmit) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu noteikto brīvības atņemšanas sodu neizpildīt, ja /pers. D/ 6 (seši) mēnešu pārbaudes laikā neizdarīs jaunu

noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos un soda izpildes iestādes

noteiktos pienākumus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 2.1 daļu sabiedrisko darbu izpildīt patstāvīgi uzreiz pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturtās daļas nosacījumiem reāla brīvības atņemšanas soda izciešanas gadījumā soda laikā /pers. D/ ieskaitīt

aizturēšanā pavadīto laiku no 2019.gada 5.jūnija līdz 2019.gada 6.jūnijam, tas ir, 2 (divi) dienas.

Nosacīti notiesātā /pers. D/ pārraudzību un sabiedriskā darba soda izpildes organizēšanu uzdot Valsts probācijas dienesta Kurzemes reģiona

teritoriālās struktūrvienības Ventspils nodaļai.

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 155.panta pirmās daļas 1.punktu un 133.panta pirmo daļu /pers. D/ ir pienākums reģistrēties un

pieteikties sabiedriskā darba izpildes uzsākšanai Valsts probācijas dienesta Kurzemes reģiona teritoriālās struktūrvienības Ventspils nodaļā (Atpūtas iela

16, Ventspilī) desmit darbdienu laikā pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās.

Piedzīt no /pers. C/ par labu SIA “/Nosaukums A/” 3721,42 EUR (trīs tūkstoši septiņi simti divdesmit viens euro un 42 centi) kaitējuma

kompensāciju.

Piedzīt solidāri no /pers. C/ un /pers. D/ par labu SIA “/Nosaukums A/” 2927,38 EUR (divi tūkstoši deviņi simti divdesmit septiņi euro un

38 centi) kaitējuma kompensāciju.

Piedzīt no /pers. D/ par labu valstij 1000 EUR (tūkstotis euro) procesuālos izdevumus par viņa aizstāvību tiesā.

Noteikt /pers. C/ un /pers. D/ procesuālo izdevumu un kaitējuma kompensācijas labprātīgai atlīdzināšanai termiņu 30 (trīsdesmit) dienas no tiesas

sprieduma spēkā stāšanās dienas, un uzlikt par pienākumu maksājumu apliecinošus dokumentus iesniegt Kurzemes rajona tiesai.

Lietiskos pierādījumus – trīs CD-diskus ar telefonsarunām (iepakojums Nr.1/C ar drošības uzlīmi A180469034; iepakojums Nr.1/Č ar drošības

uzlīmi A180469036; iepakojums Nr.1/P ar drošības uzlīmi A180469035 ), kā dokumentus glabāt pie krimināllietas.

Spriedumu 10 (desmit) dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, sūdzību vai

protestu iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.

Pilns spriedums pieejams 2023.gada 21.martā.

Tiesnese I.Rudzīte