Court dismisses appeal against property tax assessment, upholding lawful calculation of late fees.

NORAKSTS Lieta Nr.A420779710 A348-12/14

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2012.gada 19.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Līga Hāzenfuse,

piedaloties pieteicējas M.A. pārstāvei G.P., atbildētāja Siguldas novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Siguldas novada domes pārstāvei J.Z.,

atklātā tiesas sēdē, izskatot administratīvo lietu, kas ierosināta pēc M.A. (turpmāk arī – pieteicēja) pieteikuma par Siguldas novada domes 2010.gada 31.marta lēmuma Nr.7 12.§ atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Par J.A. piederošo nekustamo īpašumu /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/, tika aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis (lietas 14. – 15.lapa), proti:

1) par 1999.gadu Ls 14,96 apmērā;

2) par 2000.gadu Ls 7,38 apmērā; 1.lappuse no 9 3) par 2001.gadu Ls 7,38 apmērā;

4) par 2002.gadu Ls 14,76 apmērā;

5) par 2003.gadu Ls 14,76 apmērā;

6) par 2004.gadu Ls 14,76 apmērā;

7) par 2005.gadu Ls 17,71 apmērā;

8) par 2006.gadu Ls 17,71 apmērā;

9) par 2007.gadu Ls 17,71 apmērā;

10) par 2008.gadu Ls 22,14 apmērā;

11) par 2009.gadu Ls 27,67 apmērā.

Kopā par 1999. – 2009.gadu tika aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis Ls 176,78 apmērā.

[1.1] Ar Siguldas tiesas 2001.gada 17.septembra tiesas spriedumu lietā Nr.C-33-0124- 01/M-2 pieteicēja tika apstiprināta mantošanas tiesībās uz 1999.gada 10.augustā mirušā J.A. atstāto mantojumu 1/3 domājamās daļas apmērā uz nekustamo īpašumu /adrese/ (turpmāk – Īpašums).

[1.2] Par 2009.gadu M.A. tika aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis par Īpašumu Ls 27,67 apmērā, kā arī parāds Ls 149,27 apmērā un nokavējuma nauda Ls 117,09 apmērā (lietas 13.lapa).

[1.3] 2009.gada 28.septembrī Siguldas novada dome (turpmāk arī – atbildētāja) nosūtīja J.A. mantiniekiem brīdinājumu Nr.4.32./2722 (turpmāk tekstā arī – Brīdinājums), kurā norādīja, ka J.A. mantiniekiem ir jānomaksā parāds Ls 285,01 apmērā (lietas 108.lapa).

[1.4] 2009.gada 3.novembrī Siguldas novada domē saņemts pieteicējas 2009.gada 2.novembra iesniegums, kurā norādīts, ka pieteicēja ir pilngadīga un vēlas mantot J.A. Īpašumu. Papildus izteikts lūgums par pieteicējas atbrīvošanu no pamatparāda palielinājuma un nokavējuma naudas, ja tādi ir izveidojušies, jo pieteicēja mācās /izglītības iestāde/ un nestrādā (lietas 89.lapa).

[1.5] 2009.gada 12.novembrī Siguldas novada dome pieteicējai nosūtīja vēstuli Nr.4.3.2./3086 „Par nekustamo īpašumu /adrese/”, ar kuru paziņoja par nekustamā īpašuma nodokļa parādu un nokavējuma naudu (lietas 90.lapa).

Minētajai vēstulei tika pievienots maksāšanas paziņojums par nekustamā īpašuma nodokli 2009.gadam Nr.09-7568, kurā savukārt norādīts nekustamā īpašuma nodokļa parāds Ls 149, 27 apmērā un nokavējuma nauda Ls 117, 09 apmērā (lietas 91.lapa).

2.lappuse no 9 [1.6] 2009.gada 10.decembrī pieteicēja Siguldas novada domē iesniedza apstrīdēšanas iesniegumu, lūdzot atcelt Siguldas novada domes 2009.gada 10.novembra maksāšanas paziņojumu Nr.09-7569 un pārrēķināt nekustamā īpašuma nodokli atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Ar Siguldas novada domes (turpmāk arī – atbildētājs) 2010.gada 31.marta lēmumu Nr.7 12.& (turpmāk – Lēmums) atstāts negrozīts Siguldas novada domes 2009.gada 10.novembra maksāšanas paziņojums Nr.09-7568 par nekustamā īpašuma nodokli 2009.gadam (lietas 6. – 7.lapa).

Lēmumā norādīts, ka atbilstoši likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 6.panta otrajai daļai, ja nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs vai daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājs līdz kārtējā taksācijas gada 15.februārim nav saņēmis maksāšanas paziņojumu, viņa pienākums ir rakstveidā par to informēt pašvaldību, kura iekasē nodokli. Tāpat Lēmums pamatots ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 9.panta pirmo un otro daļu.

[2] 2010.gada 6.maijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts M.A. pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 6.panta 1.1 daļu nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojums ir administratīvais akts, savukārt Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 360.panta ceturtā daļa noteic, ka administratīvais akts pildāms, ja kopš tā spēkā stāšanās ir pagājuši vairāk nekā trīs gadi. Tātad iestāde nevar prasīt administratīvā akta izpildi neierobežotā laikā, bet gan trīs gadu termiņā.

Pieteicēja apstrīd faktu, ka parāds un nokavējuma nauda iekļauta par 11 gadiem. Tāpat pieteicējai nav bijusi iespēja iepazīties ne ar vienu Siguldas novada domes lēmumu par parāda piedziņu bezstrīdus kārtībā, jo par šiem 11 gadiem bija jābūt 10 šādiem Siguldas novada domes lēmumiem.

[2.2] Saskaņā ar likuma „Par nodevām un nodokļiem” 26.panta astoto daļu lēmumu par nokavēto nodokļu maksājuma piedziņu izpilda triju gadu laikā no tā pieņemšanas. Lēmuma izpildes noilguma termiņš tiek apturēts, ja parādnieks miris vai juridiskā persona beigusi pastāvēt un tiesas nodibinātā tiesiskā attiecībā pieļauj tiesību pārņemšanu, – līdz parādnieka tiesību pārņēmēja noteikšanai. Tātad par katru maksāšanas paziņojumu piespiedu izpildi bija jāpieņem lēmums. Līdz brīdim, kad pieteicēja stājās mantošanas tiesībās, katram šādam lēmumam bija jāaptur noilguma termiņš, par apturēšanu arī jāpieņem atsevišķs lēmums.

[2.3] Pieteicēja norāda, ka mācās /izglītības iestāde/ 12.klasē, līdz ar to pieteicēja algotu darbu nestrādā un nesaņem bezdarbnieka pabalstu, bet tikai ģimenes valsts pabalstu Ls

8 mēnesī un apgādnieka zaudējuma pensiju Ls 79,37 apmērā.

3.lappuse no 9 Kopš nekustamā īpašuma maksāšanas paziņojuma saņemšanas pieteicēja ir segusi daļu no nodokļu parāda, lai gan pirmā tiek dzēsta nokavējuma nauda. Tā kā pieteicēja uzskata, ka Siguldas novada domes lēmums neatbilst tiesību normām, tad pieteicēja uzskata, ka ir segusi daļu no parāda, nevis nokavējuma naudu.

[3] 2010.gada 17.novembrī saņemtajos atbildētājas rakstveida paskaidrojumos Siguldas novada dome pieteikumu neatzīst un uzskata par nepamatotu, pamatojoties uz turpmāk minētajiem minētajiem argumentiem.

[3.1] Saskaņā ar nodokļu administrēšanas datorprogrammas „Nekustamo īpašumu nodokļu administrēšanas sistēma” datiem laika posmā no 1999.gada līdz 2009.gadam nav veikti nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi par Īpašumu atbilstoši pieteicējas kopīpašumā esošajai 1/3 domājamai daļai. Siguldas novada domes nodokļu maksāšanas paziņojumi tika sūtīti uz īpašnieka J.A. pēdējo deklarēto dzīvesvietu, kas bija deklarēta Īpašumā. Bez tam 2009.gada 28.septembrī J.A. mantiniekiem tika nosūtīts brīdinājums Nr.4.32.72722 uz M.A. deklarēto dzīvesvietu /adrese 2/.

[3.2] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 9.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs saskaņā ar šo likumu ir atbildīgs par nodokļa pilnīgu nomaksāšanu noteiktajā laikā. Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka nodokļa maksātāja pienākums ir noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas.

Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 6.panta otrā daļa noteic, ja nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs vai daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājs līdz kārtējā taksācijas gada 15.februārim nav saņēmis maksāšanas paziņojumu, viņa pienākums ir mēneša laikā rakstveidā par to informēt pašvaldību, kura iekasē nodokli.

[3.3] Pieteicēja līdz pat 2009.gada 2.novembrim neinformēja Siguldas novada domi par Īpašuma īpašnieku maiņu, proti, ka saskaņā ar Siguldas tiesas 2001.gada 17.septembra tiesas spriedumu lietā Nr.C-33-0124-01/M-2 pieteicēja tika apstiprināta mantojuma tiesībās uz 1/3 domājamo daļu no Īpašumā, kā arī par to, ka laika posmā no 1999.gada līdz 2009.gadam pieteicējas dzīves vietā netika saņemti Siguldas novada domes sūtītie nodokļu maksāšanas paziņojumi.

[3.4] Paziņojumā par nekustama īpašuma nodokli 2010.gadam Nr.10-5595 ir iekļauts nodokļa parāds un nokavējuma nauda par iepriekšējiem gadiem, kas ir šī administratīvā akta sastāvdaļas. Nekustamā īpašuma nodoklis nav maksāts par vienpadsmit gadiem. Līdz ar to saprotams, ka 2009.gada 10.novembra maksāšanas paziņojumam par nekustamā īpašuma nodokli 2009.gadam Nr.09-7568, izpildes noilguma termiņš faktiski ir līdz nākamajā gadā izsniegtā maksāšanas paziņojuma par nekustamā īpašuma nodokli datumam, tas ir, līdz 2010.gada 25.februārim.

[3.5] Pamatojoties uz likuma „Par nekustama īpašuma nodokli” 9.panta otro daļu, noteiktajā laikā nenomaksāto nodokli, soda naudu vai nokavējuma naudu saskaņā ar 4.lappuse no 9 pašvaldības lēmumu piedzen bezstrīda kārtībā atbilstoši likumam „Par nodokļiem un nodevām” un Administratīvā procesa likumā noteiktajai administratīvā akta piespiedu izpildes kārtībai. Ja nodokļa maksātājam parāda summa ir mazāka par 150 latiem, administratīvā akta

– maksāšanas paziņojuma piespiedu izpilde uzsākama ne vēlāk kā septiņu gadu laikā no tā spēkā stāšanās.

No minētā panta otrās daļas var secināt, ka nav pamata pieteicējas apgalvojumam, ka administratīvais akts nav izpildāms, ja kopš tā spēkā stāšanās pagājuši vairāk nekā trīs gadi.

[3.6] Pieteicējas nodokļa pamatparāda apmērs saskaņā ar 2009.gada 10.novembra maksāšanas paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli 2009.gadam Nr.09-7568 bija Ls 149,27 un saskaņā ar 2010.gada 25.februāra maksāšanas paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli 2010.gadam Nr.10-5595 ir Ls 150,17. Tas nozīmē, ka Siguldas novada domei kopš 2010.gada 25.februāra septiņu gada laika ir jāuzsāk nodokļa parāda piespiedu piedziņa no parādnieka.

[4] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāve iesniedza pieteikuma papildinājumus. Pieteicējas pārstāve paskaidroja, ka nekustamā īpašuma nodoklis netika maksāts, jo nebija naudas. Pieteicējas pārstāve norādīja, ka kopš administratīvo aktu spēkā stāšanās ir pagājuši vairāk kā trīs gadi, tāpēc tie vairs nav izpildāmi, un lūdza tiesu nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumus no 1999.gada līdz 2006.gadam atzīt par nepildāmiem.

[5] Atbildētājas pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina un uzturēja Lēmumā un paskaidrojumā minētos argumentus. Papildus norādīja, ka uz šo gadījumu neattiecas trīs gadu noilgums, faktiski parāds jau ir nomaksāts.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, izvērtējot lietā iesniegtos pierādījumus un tiesas sēdē procesa dalībnieku izvirzīto argumentu pamatotību, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

[7] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka ar nekustamā īpašuma nodokli apliek ķermeniskas lietas, kuras atrodas Latvijas Republikas teritorijā un kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājot – no 2007.gada 1.janvāra – zemi un ēkas, izņemot šā panta otrajā daļā minēto nekustamo īpašumu. Minētā panta otrās daļas 9.punktā noteikts, ka ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek daudzdzīvokļu dzīvojamo māju daļas, ko izmanto dzīvošanai.

Atbilstoši minētā likuma 2.panta pirmajai un otrajai daļai nekustamā īpašuma nodokli maksā Latvijas fiziskā persona, kuras īpašumā vai tiesiskā valdījumā ir nekustamais īpašums. Saskaņā ar šī likuma otro daļu par nekustamā īpašuma īpašnieku šā likuma izpratnē uzskatāma persona, kuras īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā, savukārt šī panta trešajā daļā ir noteikts to personu loks, kas nav savas īpašuma tiesības nostiprinājušas zemesgrāmatā, bet tām pieder valdījuma tiesības uz nekustamo īpašumu, proti, šī panta trešās daļas 3.punktā ir noteikts, ka par nekustamā

5.lappuse no 9 īpašuma tiesisko valdītāju šā likuma izpratnē uzskatāma arī persona, kura nekustamā īpašuma valdījumu ieguvusi uz mantojuma tiesību vai cita pamata, bet nav reģistrējusi savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā.

Tādējādi likumdevējs ir noteicis, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs ir fiziska persona, kuras īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā, vai arī persona, kas nekustamā īpašuma valdījumu ieguvusi uz mantojuma tiesību, bet nav reģistrējusi savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā, kā tas ir izskatāmajā gadījumā.

[8] Lietā nav strīda, ka ar Siguldas tiesas 2001.gada 17.septembra spriedumu lietā Nr.C-33-0124-01/M-2 pieteicēja tika apstiprināta mantošanas tiesībās uz 1999.gada 10.augustā mirušā J.A. atstāto mantojumu 1/3 domājamās daļas apmērā uz nekustamo īpašumu /adrese/ (lietas 17. – 18.lapa).

Kā izriet no lietas materiāliem, pieteicēja neapstrīd faktu, ka viņai ir jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis par Īpašumu. Pieteicēja iebilst pret to, ka viņai ir jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis par laika posmu no 1999.gada līdz 2006.gadam. Pieteicēja uzskata, ka nodokli var aprēķināt tikai par pēdējiem 3 gadiem, atbilstoši APL 360.panta ceturtajai daļai. Vienlaikus pieteicēja norāda, ka pilngadību sasniedza tikai 2009.gadā, turklāt nesaņēma nekustamā īpašuma nodokļa paziņojumus savā deklarētajā adresē.

Līdz ar to lietā ir strīds par to, vai ir pamatots atbildētājas veiktais nekustamā īpašuma nodokļu aprēķins.

[9] Pieteicēja apstrīd faktu, ka parāds un nokavējuma nauda iekļauta par 11 gadiem. Pieteicēja norāda, ka saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 6.panta 1.1 daļu nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojums ir administratīvais akts, savukārt APL 360.panta ceturtā daļa noteic, ka administratīvais akts izpildāms, ja kopš tā spēkā stāšanās ir pagājuši vairāk nekā trīs gadi. Pieteicējas ieskatā iestāde nevar prasīt administratīvā akta izpildi neierobežotā laikā, bet gan trīs gadu termiņā.

Izvērtējot šo argumentu, tiesa norāda turpmāko.

[9.1] Kā jau augstāk [7] tika konstatēts, likumdevējs ir noteicis, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs ir fiziska persona, kuras īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā, vai arī persona, kas nekustamā īpašuma valdījumu ieguvusi uz mantojuma tiesību, bet nav reģistrējusi savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā.

Saskaņā ar Civillikuma 701.pantu ar mantojuma pieņemšanu un iegūšanu visas mantojuma atstājēja tiesības un saistības, ciktāl tās neizbeidzas ar viņa personu, pāriet uz mantinieku. Tā kā lietā nav strīda, ka pieteicēja apstiprināta uz J.A. atstāto mantojumu 1/3 domājamās daļas apmērā uz nekustamo īpašumu /adrese/, secināms, ka pieteicēja atbilstoši Civillikuma 701.pantam pārņēma visas saistības attiecībā uz īpašumu. Līdz ar to secināms, ka pieteicēja ir pārņēmusi arī mantojuma atstājēja saistības maksāt konkrētajam nekustamajam Īpašumam piekrītošos nodokļus.

6.lappuse no 9 [9.2] Kā izriet no Lēmuma, par Īpašumu tika aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis:

1) par 1999.gadu Ls 14,96 apmērā;

2) par 2000.gadu Ls 7,38 apmērā;

3) par 2001.gadu Ls 7,38 apmērā;

4) par 2002.gadu Ls 14,76 apmērā;

5) par 2003.gadu Ls 14,76 apmērā;

6) par 2004.gadu Ls 14,76 apmērā;

7) par 2005.gadu Ls 17,71 apmērā;

8) par 2006.gadu Ls 17,71 apmērā;

9) par 2007.gadu Ls 17,71 apmērā;

10) par 2008.gadu Ls 22,14 apmērā (lietas 14. – 15.lapa).

Tāpat no Lēmuma secināms, ka laika posmā no 1999.gada līdz 2009.gadam nav veikti nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi par Īpašumu atbilstoši pieteicējas kopīpašumā esošajai 1/3 domājamai daļai. Siguldas novada domes nodokļu maksāšanas paziņojumi tika sūtīti uz īpašnieka J.A. pēdējo deklarēto dzīvesvietu, kas bija deklarēta Īpašumā.

Kā pamatoti norādījusi pieteicēja, saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 6.panta 1.1 daļu nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumi ir administratīvie akti. Līdz ar to tie ir apstrīdami un pārsūdzami APL 79.panta un 184.panta kārtībā.

[9.3] Lai gan pieteicēja lūdz atcelt arī nekustamā īpašuma nodokļu maksāšanas paziņojumus par laika posmu no 1999.gada līdz 2006.gadam, tiesa norāda, ka saskaņā APL 79.panta pirmo daļu (pirms tam līdzīga redakcija Ministru kabineta noteikumu Nr.154 „Administratīvo aktu procesa noteikumi” 76.pantā) administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas (..). Lietā nav strīda, ka maksāšanas paziņojumi par nekustamā īpašuma nodokli 1999. – 2006.gadam ir tikuši nosūtīti uz īpašnieka J.A. deklarēto dzīvesvietu un nav pārsūdzēti, tātad minētie maksāšanas paziņojumi ir stājušies spēkā un kļuvuši neapstrīdami.

2009.gada 28.septembrī Siguldas novada dome nosūtīja J.A. mantiniekiem Brīdinājumu, kurā norādīja, ka J.A. mantiniekiem ir jānomaksā parāds Ls 285,01 apmērā, un paziņoja, ka parāda nenomaksāšanas gadījumā nodokļu parāds tiks piedzīts bezstrīda kārtībā (lietas 108.lapa). Tiesa norāda, ka jautājumu par pašas izpildes darbībām (lēmumiem) regulē Administratīvā procesa likuma D daļa. Nokavētā nodokļa maksājuma izpildes stadijā privātpersonai ir piešķirtas tiesības prasīt veikt tiesas kontroli par to, vai piespiedu izpilde atbilst tiesību normām, kā arī prasīt atlīdzinājumu, ja tā bijusi prettiesiska. Līdz ar to pieteicējas lūgums par to, vai iestādei ir tiesības piedzīt nokavētos nodokļu maksājumus par 7.lappuse no 9 laika posmu no 1999.gada līdz 2006.gadam (ja šāda izpilde tiks uzsākta), ir skatāms saskaņā ar APL 363.pantā noteikto kārtību, nevis šī procesa ietvaros.

Ievērojot minēto, konta Nr.775 pārskatā norādīto informāciju (lietas 14. – 15.lapa), kā arī pieteicējas pārstāves tiesas sēdē norādīto, ka neiebilst pret aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli 2009.gadam, tiesa 2009.gada 10.novembra maksāšanas paziņojumā norādīto nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinu atzīst par pamatotu.

[10] Likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otrā daļa noteic, ka nodokļu administrācija aprēķina nokavējuma naudu – no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 % par katru nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikti citi nokavējuma naudas apmēri. Savukārt tā paša likuma 1.panta 22.punkts noteic, ka nokavējuma nauda ir procentu maksājums par nodokļu samaksas termiņa nokavējumu.

Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta trešo daļu nokavējuma naudu neaprēķina, ja valsts vai pašvaldības budžets tam piekritīgo nodokļa maksājumu ir saņēmis piecu darbdienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Ja minētais nosacījums netiek ievērots, nokavējuma naudu aprēķina par periodu no nākamās dienas pēc konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa iestāšanās līdz samaksas dienai (to ieskaitot). Ja maksāšanas termiņš sakrīt ar brīvdienu (svētku dienu), tad par maksāšanas dienu uzskatāma pirmā darbdiena pēc brīvdienas (svētku dienas).

No pārsūdzētā Lēmuma secināms, ka pieteicējai aprēķināta nokavējuma nauda Ls 117,09 apmērā – 0,05 % par katru nokavēto dienu no laikā nenomaksātā nekustamā īpašuma nodokļa pamatparāda. Pamatojoties uz minēto, tiesa nokavējuma naudas aprēķinu atzīst par pamatotu. Savukārt attiecībā uz nokavējuma naudas par laikā nenomaksātā parāda par posmu no 1999.gada līdz 2006.gadam piedziņu, ja tāda tiks uzsākta, pieteicējai būs iespējams savas intereses aizstāvēt tiesā APL 363.pantā noteiktajā kārtībā.

[11] Pie šādiem apstākļiem tiesa secina, ka Lēmums ir tiesisks un pamatots, bet pieteicējas pieteikums ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt M.A. pieteikumu par Siguldas novada domes 2010.gada 31.marta lēmuma Nr.7 12.§ atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

8.lappuse no 9 Tiesnese (paraksts) L.Hāzenfuse

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnese ________________ L.Hāzenfuse

Rīgā 2012.gada 19.oktobrī

9.lappuse no 9