Legislator Case Law & Legislation
C30531513 / C-5315-13 AI generated

Court partially allows child support claim based on child's needs and parent's ability to pay under Civil Law.

Case Number C30531513 / C-5315-13
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court partially dismissed the plaintiff's claim for child support, ordering the defendant to pay LVL 80 monthly. While the defendant argued his income was insufficient, the court found he could afford more than the minimum statutory amount. The decision prioritized the child's right to adequate care over the parents' competing financial needs.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law 177, 179; Children's Rights Protection Law 10: Child support obligations are determined by the child's needs and the parent's ability to pay, with the child's interests taking priority.

Keywords

AI generated
child support enforcement parental ability to pay minimum support standard child's best interests alimony calculation family law dispute monthly maintenance

Cited Legislation

AI generated
Civil Law 177
Civil Law 179
Children's Rights Protection Law 10
Civil Procedure Law 43
Civil Procedure Law 42
Civil Procedure Law 34
Civil Procedure Law 35
Civil Procedure Law 39
Civil Procedure Law 205
Civil Procedure Law 8
Civil Procedure Law 97
Civil Procedure Law 193
Civil Procedure Law 194
Civil Procedure Law 2041
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C30531513

Lietas arhīva Nr. C-5315-13/18

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2013.gada 7. novembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese A.Feldmane

ar sekretāri S.Jansoni, tulku J.Terehovu

piedaloties prasītājai /pers. D/ un atbildētājam /pers. E/,

2013. gada 24. oktobrī izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3, civillietu /pers. D/ prasībā pret /pers. E/ par uzturlīdzekļu

piedziņu un

konstatēja:

2013. gada 4. jūnijā /pers. D/( turpmāk – prasītāja) cēlusi tiesā prasību pret /pers. E/ ( turpmāk atbildētājs) par uzturlīdzekļu

piedziņu.

Prasībā norādīts, ka pusēm/datums/dzimusi meita /pers. F/. Prasītāja kopš 2013. gada aprīļa mēneša meitas apgādību

uzņēmusies viena pati, jo atbildētājs meitas uzturēšanā nepiedalās. Meitas ikmēneša izdevusi sastāda : veselības aprūpei LVL 25,

meitai ir problēmas ar acīm. Slimošana prasa regulāru ārsta apmeklēšanu, medikamentu lietošanu un ikgadēju briļļu nomaiņu;

izglītība ārpus skolas LVL 90; apģērbs, higiēnas piederumi, ikdienas uzturs LVL 100, komunālie pakalpojumi meitas daļa LVL 50.

Prasītāja strādā n/a par /amats/. Prasītājas ienākumi ir darba alga un bērna pabalsts. Citu ienākumu nav. Atbildētājs arī strādā

Rīgas satiksmē, par atbildētāja ienākumu apmēru prasītājai ziņu nav.

Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja prasītājas labā uzturlīdzekļus meitas uzturam LVL 265 apmērā katru mēnesi līdz metas

pilngadībai un noteikt nekavējošu sprieduma izpildi.

Prasība pamatota ar Civillikuma 177., 179. pantu.

Atbildētājs paskaidrojumos uz celto prasību norādījis, ka prasība ir nesamērojama ar atbildētāja ienākumiem. Atbildētājs strādā SIA

„n/a” par /amats/ ar darba algu vidēji LVL 340 apmērā. Atbildētājs maksā kredīta saistības par dzīvokli ASV USD 169 apmērā.

Kopdzīves laikā vienmēr apmaksājis visus komunālos maksājumus un īres maksu par dzīves vietu, ko turpina darīt.

Prasītāja tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā, lūdza to apmierināt.

Atbildētājs tiesas sēdē prasību atzina daļēji LVL 60 apmērā, norādot, ka vairāk maksāt nav iespējams. Darba alga sastāda LVL 350

apmērā. Strādā maiņu darbu, brīvajās dienās atpūšas. Nodarbojas ar smagsvaru sportu, tam atvēl LVL 20-30 mēnesī. Maksā

komunālos pakalpojumus vidēji LVL 67,97 un ir uzkrāts parāds LVL 150. Ikdienas pārtikai izdevumi LVL 5-10 dienā. Ir nekustamais

īpašums Sanktpēterpurgā – dzīvoklis, ar kuru rīkoties ir pilnvarota māte. Bez dzīvokļa, par kuru atbildētājs maksā kredītu, citu

nekustamo īpašumu nav, transportlīdzekļu nav. Citu apgādājamo personu nav.

Uzklausījusi pušu paskaidrojumus tiesas sēdē, izvērtējusi lietas materiālus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un

apmierināma daļēji.

No lietas materiāliem izriet, ka saskaņā /pers. F/ dzimšanas apliecības kopiju, viņas vecāki ir – māte /pers. D/ un tēvs /pers. E/,

kas ir puses lietā (l.l.5).

Lietā nav strīda par to, ka meitas aprūpi un uzraudzību īsteno prasītāja.

Atbilstoši Civillikuma 179.panta nosacījumiem vecāku pienākums ir samērā ar viņu mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums

gulstas uz tēvu un māti līdz laika, kad bērns pats var sevi apgādāt, kā arī pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns

ir šķirt no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

Atbilstoši 2010. gada 30. novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1096 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un

minimālo stundu tarifa likmi” no 2011. gada 1. janvāra minimālā mēneša darba alga sastāda LVL 200 apmērā.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2. pkt. katram bērnam no 7

gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu sasniegšanai, katra vecākam neatkarīgi no viņā spējām uzturēt bērnu un mantiskā stāvokļa,

pienākums nodrošināt uzturlīdzekļus 30% apmērā no valstī noteiktās minimālas mēneša darba algas.

Atbildētājs lietā norādījis, ka var maksāt uzturlīdzekļus LVL 60 apmērā, no pārējiem ienākumiem, sedz kredīta maksājumu, komunālos

maksājumus, ikdienas izdevumus un sportam LVL 20-30 apmērā.

Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētāja bērna uzturam LVL 265 apmērā.

Lai gan atbildētājs uzturlīdzekļu aprēķinu nav apstrīdējis, tiesa atzīst par nepamatotu ikmēneša uzturlīdzekļu aprēķinā iekļautus LVL 90

par izglītības un ārpusskolas nodarbībām, kas nepastiprinās ar lietas materiāliem. Jo kā izriet no lietas materiāliem pievienotā 2013.

gada 30. maija līguma par atpūtas un piedzīvojumu nometni „n/a”, tās maksa sastāda LVL 100+10 apmērā par periodu no 2013.

gada 9. jūlija līdz 2013. gada 15. jūlijam. Tiesas ieskatā prasītāja nepamatoti iekļāvusi LVL 90 kā ikmēneša izdevumus, līdz ar ko

nometnes vienreizējs maksājums būtu sadalāms uz 12 mēnešiem, kas atbilst LVL 9,17 mēnesī.

Tiesai nav šaubu par aprēķinā iekļautajām pārējām izmaksām, līdz ar ko kopējais ikmēneša izdevumus aprēķins sastāda LVL

184,17 apmērā.

Pārbaudot pierādījumus un izvērtējot pušu mantisko stāvokli, tiesa secina, ka lietā nav gūti pierādījumi atbildētāja mantiskajam

stāvoklim, kas ļautu atbildētājam piedalīties bērna uzturēšanā prasītājas norādītajā apmērā.

No lietā esošās SIA „n/a” izziņas Nr. KOR-GIZZ/2013/366 izriet, ka atbildētāja ienākumi laika periodā no 2013. gada janvāra mēneša

līdz 2013. gada jūnija mēnešiem sastāda robežās no LVL 304,89 līdz 402,38 pēc nodokļu nomaksas.

No lietā esošās SIA „n/a” izziņas Nr. KOR-GIZZ/2013/299 izriet, ka prasītājas ienākumi laika periodā no 2012. gada novembra

mēneša līdz 2013. gada aprīlim sastāda robežās no LVL 184,62 līdz 436,15 pēc nodokļu nomaksas.

Tāpat lietā nodibināts, ka atbildētāja īpašumā dzīvoklis /adrese/ par kuru atbildētājs maksā kredīta maksājumus, apmaksā dzīvokļa

komunālos pakalpojumus.

Pie šādiem apstākļiem, izvērtējos pušu mantisko stāvokli, bērna vecumu un bērnam nepieciešamo izdevumu apmēru un vajadzības,

tiesa secina, ka atbildētājs var nodrošināt meitu ar uzturlīdzekļu apmēru lielāku nekā minimālajā apmērā t.i apmērā kādā atbildētājs

prasību atzinis.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10. panta pirmā daļa noteic, ka bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo

vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.

Līdz ar ko atzīstams, ka bērna intereses ir prioritāras attiecībā pret katra no vecāka vajadzībām un vecāku pienākums, izvērtējot

prioritātes, nodrošināt bērna vajadzības atbilstoši savām spējām.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst par pamatotu no atbildētāja piedzīt uzturlīdzekļus LVL 80 apmērā ik mēnesi meitas /pers. F/ uzturam.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 3.pkt. no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti prasītāji

prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu.

Līdz ar to, saskaņa ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu no atbildētāja valsts labā piedzenami tiesas izdevumi - saskaņā ar

Civilprocesa likuma 34.-35.pantu valsts nodeva LVL 144,00 apmērā un izdevumus saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.pantu – par

tiesas pavēstu un prasības pieteikuma noraksta atbildētājam piegādāšanu saistītie izdevumi LVL 8,2 (l.l.2.).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 205. pantu nosakāms, ka spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties, pārējā

daļā atbilstoši Civilprocesa likuma 2041. pantam – 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās.

Pamatojoties uz iepriekš norādīto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 34., 35., 42., 97., 193., 194., 2041., 205. pantu, tiesa

nosprieda:

Prasību apmierināt daļēji.

- piedzīt no /pers. E/, /personas kods/, /pers. D/ /personas kods/, labā uzturlīdzekļus /pers. F/, uzturam LVL 80 (astoņdesmit lati)

apmērā, bet ne mazāk kā 30 % ( trīsdesmit procenti) apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, ik

mēnesi sākot no 2013. gada 4. jūnija līdz bērna pilngadībai.

Piedzīt no /pers. E/ valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus – valsts nodevu LVL 144,00 apmērā un ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus LVL 8,28.

Noteikt /pers.E/, ka spriedums daļā par uzturlīdzekļiem piedziņu izpildāms nekavējoties, daļā par tiesas izdevumu piedziņu spriedums

izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2013. gada 21. novembrī.

Tiesnese A.Feldmane