Court dismissed appeal against fine for unpaid highway toll, ruling separate fines apply to each violation.

Lieta Nr.1A73026620

ECLI:LV:ZRT:2020:0630.1A73026620.4.S

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā, 2020.gada 30.jūnijā

Zemgales rajona tiesas tiesnese L.Gulbe rakstveida procesā izskatīja SIA “/Nosaukums/” sūdzību par Valsts policijas Galvenās

kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka p.i. J.Jančevska 2020.gada 6.marta lēmumu Nr.20/3/3-1050 un

k o ns t a t ē ja :

[1.] 2020.gada 27.janvārī Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes (turpmāk - Iestāde) amatpersona sastādīja administratīvā

pārkāpuma protokolu-lēmumu Nr.CN00037701 (turpmāk – Protokols) par to, ka 2020.gada 14.janvārī plkst.13:20 Salaspils novadā pa autoceļu Rīga-

Daugavpils-Krāslava-Krievijas robeža (Patarnieki) (A26) 23,8.km (virzienā uz Ogri) pārvietojās transportlīdzeklis IVECO 35C14, valsts reģistrācijas

Nr./reģistrācijas numurs/ (turpmāk - Transportlīdzeklis) neievērojot Autoceļu lietošanas nodevas likuma (turpmāk – ALNL) 2.panta pirmās daļas

prasības.

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 149. 40 panta otro daļu SIA “/Nosaukums/” (turpmāk –

Persona) piemērots administratīvais sods 500 euro (lietas lapa 4).

Persona Protokolu pārsūdzēja augstākā iestādē.

[2.] Ar Iestādes 2020.gada 6.marta lēmumu Nr.20/3/3-1050 (turpmāk - Lēmums) Protokols atstāts negrozīts, bet sūdzība noraidīta (lietas lapas

14-17).

Lēmumā norādīts:

[2.1.] 2020.gada 28.janvārī Iestādē saņemta Personas sūdzība par Protokolu, kurā norādīts, ka “uzņēmuma mehāniķis devies pensijā, tāpēc

savlaicīgi netika iegādātas vinjetes uzņēmuma transportam (iepriekšējo vinješu beigu termiņš 2020.gada 6.janvāris). Kļūda pamanīta tikai

2020.gada 23.janvārī. Pa šo laiku fotoradari vairakkārt fiksējuši autotransporta lietošanu bez vinjetes, par ko sākot ar 2020.gada 24.janvāri

sāka pienākt protokoli Nr.CN00036634, CN00037099 un CN00037701.ņemot vēra, ka pārkāpums izdarīts neapzināti, lūdz rast iespēju

samazināt neadekvāti lielos sodus un vienlaicīgi iesaka laicīgi paziņot par vinjetes beigu termiņu kā tas tiek darīts ar OCTA un

transportlīdzekļu tehniskajām apskatēm”.

[2.2.] Autoceļu lietošanas nodeva ir maksa par Latvijas galveno un reģionālo autoceļu izmantošanu, lai veicinātu to uzturēšanu un attīstību, kā arī, lai

veicinātu videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu.

ALNL 2.panta pirmā daļa paredz, ka nodevu maksā par šā likuma 1. pielikumā noteikto valsts galveno un reģionālo autoceļu posmu lietošanu

(izņemot to šķērsošanu krustojumos un lietošanu apdzīvotās vietās, kuru robežas apzīmētas ar šā likuma l.1pielikumā noteiktajām ceļa zīmēm) ar šādiem

kravas transportlīdzekļiem vai to sastāviem (turpmāk arī — transportlīdzeklis): 1) ar kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3000

kilogramiem; 2) ar kravas transportlīdzekļu sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3500 kilogramiem.

ALNL 1.pielikuma 6.punktā noteikts - par valsts galvenā autoceļa (A6) Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (Patarnieki) lietošanu no

0,0.kilometra līdz 306,5.kilometram, izņemot to šķērsošanu krustojumos un lietošanu apdzīvotās vietās, kuru robežas apzīmētas ar šā likuma l.1 pielikumā

noteiktajām zīmēm, maksājama nodeva.

Saskaņā ar ALNL 3.pantu autoceļu lietošanas nodevu maksā mehāniskā transportlīdzekļa īpašnieks, turētājs vai pārvadātājs Ministru kabineta

noteiktajā kārtībā.

Atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Latvijas APK 149. 40 panta otrajā daļā - par likumā noteiktā valsts autoceļa posma lietošanu, ja autoceļu

lietošanas nodeva nav samaksāta, - uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt astoņdesmit līdz trīssimt sešdesmit euro, bet pārvadātājam -

no piecsimt līdz tūkstoš euro.

ALNL 9.1panta pirmajā daļā noteikts, ka administratīvo sodu par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli,

piemēro transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā norādītajam transportlīdzekļa turētājam vai, ja turētājs nav norādīts vai transportlīdzeklis noņemts

no uzskaites, — transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam) [..].

ALNL 9.1panta otrajā daļā noteikts, ka par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, šā panta pirmajā daļā

minētajai personai uzliek minimālo naudas sodu, kāds par attiecīgo pārkāpumu pārvadātājam paredzēts Latvijas APK.

Atbilstoši transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā (turpmāk - Reģistrs) fiksētajai informācijai, Transportlīdzekļa īpašnieks pārkāpuma

izdarīšanas brīdī bija Persona.

2020.gada 27.janvārī Iestādes amatpersona sastādīja Protokolu pamatojoties uz Latvijas APK 274.pantu un 275.panta pirmās daļas l.punktu,

ALNL 9.1panta pirmo un otro daļu, kas atbilstoši ALNL 9.1panta septītajā daļā noteiktajam tika nosūtīts Personai.

ALNL 9.1panta devītajā daļā noteikts, ka lēmumu par administratīvā soda piemērošanu šā panta pirmajā daļā minētā persona Latvijas APK

noteiktajā termiņā un kārtībā var pārsūdzēt augstākā iestādē. Augstāka iestāde sūdzību par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu izskata

Latvijas APK noteiktajā termiņā un kārtībā.

ALNL 8.panta ceturtajā daļā noteikts, ka nodevas maksāšanas pārkāpumu var fiksēt ar Valsts policijas vai šā likuma 5. panta pirmajā daļā minēto

institūciju, kuras administrē nodevu, rīcībā esošiem tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli. Kārtību, kādā izmanto tehniskos līdzekļus, nosaka

Ministru kabinets. Konkrētajā gadījumā pārkāpums fiksēts ar autoceļa lietošanas nodevas samaksas kontroles sistēmu TOLLCHECKER ROADSIDE

Nr.GX019884, kas reģistrē to transportlīdzekļu raksturlielumus, kuri brauc garām kontroles kolonnai, un salīdzina tos ar maksājumu datiem, proti, vai

garām braucošajiem transportlīdzekļiem ir veikts maksājums par autoceļu lietošanas nodevu. Ja transportlīdzeklim par likumā noteiktā valsts autoceļa

posma lietošanu nav samaksāta autoceļu lietošanas nodeva, tad tiek piemērots administratīvais sods saskaņā ar ALNL 9.1panta pirmo un otro daļu.

No pārskata attēla, kas iegūts ar sistēmu TOLLCHECKER ROADSIDE Nr.GX019884, redzams, ka pārkāpums ir fiksēts Transportlīdzeklim,

kas atbilstoši Reģistra fiksētajai informācijai, ir kravas transporta kaste ar pilnu masu - 3500 kg.

Ministru kabineta 2014.gada 26.maija noteikumu Nr.272 “Autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas kārtība”

(turpmāk – Noteikumi Nr.272) 2.punkts noteic, ka nodevas maksājumu veic pirms ALNL 1.pielikumā noteiktā valsts galvenā autoceļa posma lietošanas

uzsākšanas par nodevas objektu.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 25.panta 3.1daļu transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums pārliecināties, vai ir samaksāti tie normatīvajos aktos

noteiktie nodokļi vai nodevas, kas maksājami pirms dalības ceļu satiksmē. Līdz ar to secināms, ka Transportlīdzekļa vadītājs pirms dalības ceļu satiksmē

pa autoceļu A6, nepārliecinājās, vai ir samaksāta autoceļa lietošanas nodeva, tādejādi uzsākot valsts galvenā autoceļa posma lietošanu bez spēkā esošas

autoceļu lietošanas nodevas apmaksas.

Papildus Iestāde norāda, ka ikviens, ievadot transportlīdzekļa reģistrācijas numuru internēta vietnē https://www.lvvignette.eu. var

pārliecināties, vai par konkrēto transportlīdzekli ir samaksāta autoceļu lietošanas nodeva.

Izvērtējot CSDD Informācijas sistēmā pieejamo informāciju, redzams, ka autoceļa lietošanas nodeva par Transportlīdzekli 2020.gada 14.janvārī

plkst.13:20 nebija samaksāta.

[2.3.] Izskatāmajā lietā konstatēts, ka laika posmā līdz 2020.gada 23.janvārim sūdzībā minētajiem transportlīdzekļiem piecas reizes fiksēti Latvijas

APK 149.40panta otrajā daļā minētie pārkāpumi.

Latvijas APK 35.panta pirmā dala noteic, ka gadījumā, ja viena persona ir izdarījusi divus vai vairāk administratīvos pārkāpumus, administratīvais

sods tiek uzlikts par katru pārkāpumu atsevišķi. Izskatāmajā lietā pārkāpumi nav konstatēti vienlaicīgi, turklāt par katru no tiem citā laikā ir ierosināta

atsevišķa lietvedība, līdz ar to sūdzībā minētajos protokolos-lēmumos norādītie administratīvie pārkāpumi ir atsevišķi pārkāpumi, kas konstatēti atsevišķi

un par kuriem saskaņā ar Latvijas APK 35.panta pirmo daļu administratīvie sodi uzliekami atsevišķi. Katru reizi no jauna, izmantojot valsts galveno

autoceļu posmu bez samaksātas autoceļu lietošanas nodevas, tiek pārkāpts ALNL 2.pants un tiek izdarīts Latvijas APK 149.40 panta otrajā daļā

minētais pārkāpums.

[2.4.] Attiecībā uz sūdzībā minēto par ieteikumu paziņot vinjetes beigu termiņu, kā tas tiek darīts par OCTA un transportlīdzekļu

tehniskajām apskatēm, Iestāde norāda, ka apdrošināšanas kompānijas sniedz dažāda veida apdrošināšanas pakalpojumus, tostarp OCTA

apdrošināšanu.

Ceļu satiksmes likuma (turpmāk-CSL) 18.panta 2.punkts nosaka, ka transportlīdzeklim aizliegts piedalīties ceļu satiksmē un

iebraukt Latvijā, ja nav saņemta atļauja piedalīties ceļu satiksmē, kā arī ja nav veikta ????. No kā izriet, ka ???? un tehniskās apskates

veikšana ir obligāta prasība, lai vispār drīkstētu piedalīties ceļu satiksmē, līdz ar to apdrošināšanas kompānijas brīdina par OCTA

termiņa beigām, bet CSDD nodrošina atgādinājumu nosūtīšanu saistībā ar tehniskās apskates.

CSDD nav iespējams paredzēt, kad un pa kādiem autoceļiem ar transportlīdzekli paredzēts turpmāk pārvietoties, un vai tam vispār

būs nepieciešama autoceļu lietošanas nodeva, līdz ar to vinjetes iegādes nepieciešamība ir transportlīdzekļa īpašnieka/turētāja izvēle un

atbildība.

[2.5.] soda apmērs ir noteikts Latvijas APK un tā samērīgumu jau ir izvērtējis likumdevējs. Saskaņā ar ALNL 9. 1panta pirmo un otro daļu par

pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, šā panta pirmajā daļā minētajai personai uzliek minimālo naudas sodu,

kāds par attiecīgo pārkāpumu pārvadātājam paredzēts Latvijas APK, tādejādi Personai piemērots minimālais naudas sods, kāds par attiecīgo

pārkāpumu paredzēts Latvijas APK pārvadātājam. Ņemot vērā minēto, valsts pārvaldes iestāde nav tiesīga pieņemt lēmumu par piemērotā naudas soda

apmēra samazināšanu un, pārkāpjot tiesību normā izteikto likumdevēja gribu, samazināt naudas soda apmēru, arī gadījumos, kad iestāde konstatē

atbildību mīkstinošus apstākļus.

Apstāklis, ka autoceļu lietošanas nodevas iegāde minētajā datumā nav notikusi jo uzņēmuma mehāniķis devies pensijā, vērtējams kritiski, jo

uzņēmuma darbinieka darba tiesisko attiecību pārtraukšana nevar būt par iemeslu neievērot normatīvo aktu prasības. Vienlaikus Iestāde norāda, ka

uzņēmuma vadība ir atbildīga par saimnieciskās darbības veikšanu saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Turklāt, arī transportlīdzekļa vadītājam ir

pienākums zināt, ka aizliegts izmantot valsts galveno autoceļu posmus, ja nav veikta autoceļu lietošanas nodevas samaksa.

Iestāde norāda, ka Latvijas APK 9.panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz

neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes

kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība. Turklāt, Latvijas APK 11.pantā noteikts, ka administratīvais pārkāpums izdarīts aiz

neuzmanība aiz neuzmanības, ja persona, kas to izdarījusi, ir paredzējusi savas darbības vai bezdarbības kaitīgo seku iestāšanos, bet vieglprātīgi

paļāvusies, ka tās varēs novērst, vai arī nav paredzējusi kaitīgo seku iestāšanās iespēju, kaut gan tai vajadzēja un tā varēja tās paredzēt. Tādējādi, pat ja

vaina izpaudusies neuzmanības formā, pārkāpums atzīstams par izdarītu.

Pēc iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, novērtējot pierādījumus

(Protokolu Nr.CN00037701, ar autoceļa lietošanas nodevas samaksas kontroles sistēmu TOLLCHECKER ROADSIDE Nr.GX019884 fiksēto

informāciju, Personas sūdzību, autoceļa lietošanas nodevas samaksas kontroles sistēmas vietas pasi Nr.01/02), Iestāde uzskata, ka protokols sastādīts

un administratīvais sods piemērots likumīgi un pamatoti.

Latvijas APK 32.panta pirmajā daļā noteikts, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta

atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

[3.] 2020.gada 3.aprīlī un 6.maijā Zemgales rajona tiesā saņemta Personas sūdzība (turpmāk – Sūdzība), kurā lūgts atcelt Lēmumu un izbeigt

lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā (lietas lapas 18-19, 38-40).

Sūdzībā pamatota uz Sākotnējās sūdzībā jau minētajiem argumentiem. Papildus norādīts, ka

1) administratīvā soda mērķis ir audzināt likuma ievērošanas garā un atturēt personas no administratīvo pārkāpumu izdarīšanas.

No lietas materiāliem zināms, ka Persona iegādājās vinjetes 2020.gada 23.janvārī pirms vēl uzzināja par administratīvo pārkāpumu protokolu

sastādīšanu, šajā pašā dienā tika sastādīti pirmie administratīvā pārkāpuma protokoli. Tādejādi faktiski nepiepildās soda mērķis attiecībā uz soda

piemērošanas lietderību pēdējās četrās administratīvā pārkāpuma lietās, jo pārējie sodi neatturēs no jaunu pārkāpumu izdarīšanas, jo Persona jau pati

konstatēja un novērsa pārkāpumu. Sods 500 euro apmērā ir lielāks par valstī noteikto minimālo algu un tas atturēs no līdzīgu aizmāršību atkārtošanas

nākotnē. Vinjetes iegāde pirms protokola saņemšanas arī pierāda, ka Persona ievēro likumus arī bez nepieciešamības tikt sodītai, tādēļ administratīvā

pārkāpuma lietās Nr.CN00037099, Nr.CN00037701, Nr.CN00037769, Nr.CN00037921 netiek sasniegts soda mērķis.

2) būtiski ir nošķirt Latvijas APK lietotos jēdzienus administratīvo pārkāpumu fiksēšana un konstatēšana. Administratīvo pārkāpumu fiksēt var ar

tehniskiem līdzekļiem (iekārta), bet konstatēt administratīvā pārkāpuma esamību var tikai amatpersona (dzīva būtne). Laikā, kamēr tehniskajā ierīcē

atrodas dati par fiksētiem pārkāpumiem, neviena valsts pilnvarota amatpersona to vēl nav konstatējusi. Uz iespēju fiksēt ziņas ar tehniskiem līdzekļiem

norāda Latvijas APK 209.pants, 243.panta desmitā daļa un 271.pantā ceturtā daļa. Fakts, ka administratīvais pārkāpums ir fiksēts, vēl nenozīmē, ka

pilnvarota valsts amatpersona ir konstatējusi administratīvā pārkāpuma esamību. Administratīvo sodu, atbilstoši Latvijas APK 1.panta otrajai daļai,

21.panta pirmajai daļai, 33.panta trešajai daļai un 35.panta otrajai daļai, var uzlikt tikai pilnvarota valsts amatpersona.

Latvijas APK 35.panta otrā daļa noteic, ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaicīgi, un tos izskata viena

un tā pati institūcija (amatpersona), administratīvais sods tiek uzlikts rās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēto par smagāko pārkāpumu. Šajā gadījumā

pamatsodam var pievienot kādu no papildsodiem, kuri ir paredzēti pantos, kas nosaka atbildību par jebkuru no izdarītajiem pārkāpumiem.

Visās administratīvā pārkāpuma lietās par ko tiek iesniegta šī sūdzība minētā tiesību norma ir tikusi piemērota kļūdaini. Lai piemērotu Latvijas APK

35.panta otro daļu administratīvajiem pārkāpumiem nav jābūt fiksētiem vienlaicīgi, jo Latvijas APK 35.pantā nav rakstīts, ja persona ir vienlaicīgi

izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus. Latvijas APK 35.pantā kā nosacījums tā piemērošanai ir noteikts konstatēšanas brīdis. Tādēļ brīdis, kad

ierīce fiksē administratīvo pārkāpumu, nav atzīstams par brīdi, kad Latvijas APK noteiktajā kārtībā to konstatē ar likumu pilnvarota valsts amatpersona.

Ievērojot minēto, 2020.gada 23.janvārī Valsts policijai bija jākonstatē visi fiksētie administratīvie pārkāpumi un fiksētie pārkāpumi jāizskata vienā

administratīvā pārkāpuma lietvedībā, piemērojot Latvijas APK 35.panta otro daļu. Apstāklis, ka administratīvo pārkāpumu fiksāciju veic iekārtas un

tālāk to apstrāde notiek automātiski ar datorprogrammu palīdzību, saskaņā ar Latvijas APK neliedz tās visas amatpersonai konstatēt vienlaicīgi, jo ziņas

par pārkāpumiem tajā brīdī jau ir iestādes rīcībā. Ja valsts nav paredzējusi datorprogrammā vai tās iepirkumā funkciju, kas nodrošinātu Latvijas APK

35.panta otrās daļas izpildi vai manuālu pārbaudi par citiem līdz tam fiksētiem pārkāpumiem, tad tā ir valsts pārvaldes kļūda, kas privātpersonai nedrīkst

radīt nelabvēlīgas sekas. Tas ir Administratīvā procesa likumā nostiprināts vispārējs tiesību princips.

Visās administratīvā pārkāpumā lietās lēmuma sagatavotāja ir norādīta viena un tā pati persona (Bārtule), visi pārsūdzētie lēmumi satura ziņā ir

gandrīz identiski un lielā mērā ir tikuši pārkopēti. Iestādei bija iespēja šos visus lēmumus konstatēt vienlaicīgi, jo ziņas par pārkāpumu jau bija tās rīcībā.

Ja tiktu uzskatīts, ka jēdzieni fiksēt pārkāpumu un konstatēt pārkāpumu ir identiski, tad tai pašā laikā būtu arī jāatzīst, ka uz ceļiem stāvošie

fotoradari ir atzīti par valsts amatpersonām. Fiksēt ziņas var iekārta, bet konstatēt un lemt par administratīvo pārkāpumu var tikai amatpersona, kurai

piemīt sirdsapziņa. Šie piemēri ilustrē lēmumā iekļautās interpretācijas nepareizību. Tādejādi Iestāde lēmumos kļūdaini ir piemērojusi Latvijas APK

35.panta pirmo daļu nevis Latvijas APK 35.panta otro daļu.

3) ņemot vērā, ka pārsūdzētajās administratīvā pārkāpuma lietās piemērotie sodi nesasniedz savu mērķi un Iestāde kļūdaini nav piemērojusi

Latvijas APK 35.panta otro daļu, pamatojoties uz Latvijas APK 239.panta 1.punktu, administratīvā pārkāpuma lietvedība ir jāizbeidz, ja tajā nav

konstatējams administratīvā pārkāpuma sastāvs.

[4.] Saskaņā ar Latvijas APK 289. 6 panta pirmo daļu rajona (pilsētas) tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata rakstveida procesā. Rajona

(pilsētas) tiesa mutvārdu procesu nosaka pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to lūdz persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, cietušais vai

prokurors. Rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana notiek, nerīkojot tiesas sēdi. Izskatot lietu rakstveida procesā, nolēmumu tiesa

pieņem uz lietā esošo dokumentu pamata.

Lūgumi par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā nav saņemti, tiesa nesaskata nepieciešamību noteikt lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, līdz ar to

noteikta administratīvās lietas izskatīšana rakstveida procesā un, saskaņā ar Latvijas APK 289. 6 panta ceturto daļu, tika noteikts termiņš noraidījumu

pieteikšanai, paskaidrojumu sniegšanai līdz 2020.gada 5.jūnijam.

Norādītajā termiņā tiesā nav saņemti paskaidrojumi, nav pieteikti noraidījumi, pieteikumi, lūgumi.

[5.] Saskaņā ar Latvijas APK 289. 6panta devīto daļu tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, cita starpā izlemj šādus jautājumus: vai ir

noticis administratīvais pārkāpums; vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā; vai persona ir

sodāma par šo administratīvo pārkāpumu; vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību; kāds administratīvais sods piemērojams personai.

Tiesa nekonstatē Latvijas APK 289. 12 panta pirmajā daļā norādītos pamatus, lai pēc savas iniciatīvas lemtu par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu un

lietas nosūtīšanu jaunai izskatīšanai.

[6.] Latvijas APK 289.13panta trešā daļa noteic, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka Iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā lēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas Iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tiesa, izvērtējot lietā esošos pierādījumus kopumā un savstarpējā sakarībā, un ar tiem konstatētos lietas apstākļus atzīst, ka tiesā saņemtā sūdzība

pamatota uz tiem pašiem argumentiem, kas norādīti sākotnējā sūdzībā, ko Iestāde izskatījusi, pieņemot Lēmumu.

Tiesa atzīst, ka Lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs – Iestāde, pieņemot Lēmumu, ir pilnīgi un vispusīgi izvērtējusi visus lietā esošos

pierādījumus, pamatojoties uz kuriem, ir konstatējusi, ka Persona izdarījis ALNL 2.panta pirmās daļas pārkāpumu par ko paredzēta atbildība Latvijas

APK 149.40 panta otrajā daļā un Personai piemērotais minimālais naudas sods ir pamatots un samērīgs.

Tiesa atzīst, ka Iestādes Lēmumā izdarītie secinājumi balstīti uz noskaidrotiem faktiskajiem apstākļiem, pareizi un pietiekamā apjomā novērtējot

normatīvos aktus, kas attiecas uz konkrētās situācijas tiesisko regulējumu. Tiesa nekonstatē apstākļus, kas liktu apšaubīt Lēmumā izdarītos secinājumus

par Personas vainu Lēmumā norādītā pārkāpuma izdarīšanā, Personai piemēroto sodu un tā apmēru. Līdz ar to tiesa pievienojas Lēmuma motivācijai un

to neatkārto.

[7.] Papildus tiesa norāda, ka saskaņā ar Latvijas APK 35.panta pirmo daļu, ja izdarīti vairāki pārkāpumi, par katru pārkāpumu sods uzliekams

atsevišķi. Par vairākiem pārkāpumiem vienu sodu smagākās sankcijas ietvaros var noteikt tikai tad, ja vairāki pārkāpumi konstatēti vienlaicīgi un visus

izskata viena un tā pati institūcija, kā tas noteikts minētā panta otrajā daļā. Izskatāmajā lietā visi pārkāpumi nav izdarīti vienlaicīgi, līdz ar to sods

nosakāms par katru pārkāpumu atsevišķi.

Papildus tiesa norāda, ka atbilstoši ALNL 1.pantam autoceļu lietošanas nodevas mērķis ir valsts galveno un reģionālo ceļu uzturēšanas un attīstības,

kā arī videi draudzīgu transportlīdzekļu izmantošanas veicināšana. Bargāki soda mēri Latvijas APK 149.40 pantā ir spēkā no 2017.gada 1.janvāra. Pirms

tam sodi bija ievērojami mazāki un atbildības subjekts bija tikai transportlīdzekļa vadītājs (nebija pārvadātājs). Likumprojekta “Grozījumi Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksā” anotācijā norādīts, ka sodi ir jāpalielina, lai motivētu transportlīdzekļa vadītājus un pārvadātājus aktīvāk maksāt

autoceļa lietošanas nodevu, lai novērstu situāciju, ka ir izdevīgāk maksāt sodu, nevis autoceļa lietošanas nodevu. Tādējādi likumdevējs ir izvērtējis soda

samērīgumu un lietderīgumu, nosakot taisnīgu un pārkāpumam atbilstošu sodu, lai sasniegtu sodīšanas mērķi, proti, lai personas godprātīgi maksātu

autoceļu lietošanas nodevu un šo naudu varētu novirzīt valsts autoceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai, atjaunošanai un attīstībai

http://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/0/47C4B989677DA092C225804C00229527?OpenDocument.

Papildus tiesa norāda, ka Administratīvā procesa likuma tiesiskais regulējums, tostarp administratīvo tiesību principi uz administratīvo pārkāpumu

lietvedību no 2012.gada 1.jūlija nav attiecināmi, jo šajā datumā stājās spēkā būtiski grozījumi Latvijas APK, kas izslēdza Administratīvā procesa likuma

piemērošanu administratīvā pārkāpuma lietvedībā.

[8.] Saskaņā ar Latvijas APK 289. 12 panta otro daļu tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no šādiem

spriedumiem: 1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraida 2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu 3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē

personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu 4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par

administratīvo pārkāpumu.

Tādejādi, pamatojoties uz augstāk minēto un saskaņā ar Latvijas APK 289. 6, 289.12panta otrās daļas 1 punktu, 289.13 , 289.17 un 289.18 pantu,

tiesa

no s pri e da :

atstāt negrozītu Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka p.i. J.Jačevska 2020.gada

6.marta lēmumu Nr.20/3/3-1050, bet SIA “/Nosaukums/”, sūdzību noraidīt.

Spriedums sastādīts 2020.gada 30.jūnijā un pieejams Zemgales rajona tiesas kancelejā Jelgavā, Dambja ielā 12, 2020.gada 1.jūlijā.

Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā, iesniedzot

apelācijas sūdzību Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese L.Gulbe