Court dismisses appeal claiming inclusion in public official list is an administrative act requiring substantive review.

Lieta Nr.680024916

SKA-1216/2016

L Ē M U M S

Rīgā 2016.gada 29.jūlijā

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā:

tiesnese V.Krūmiņa

tiesnesis J.Neimanis

tiesnese L.Slica

rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2016.gada 11.maija lēmumu, ar kuru atteikts

pieņemt /pers. A/ pieteikumu.

Aprakstošā daļa

[1] Maksātnespējas administrācija vēstulē informējusi pieteicēju – maksātnespējas procesa administratoru /pers. A/ – par iekļaušanu Valsts

ieņēmumu dienestam iesniedzamajā valsts amatpersonu sarakstā. Pieteicējs apstrīdēja vēstuli Tieslietu ministrijā. Tieslietu ministrija atbildēja pieteicējam,

ka Maksātnespējas administrācijas lēmums nerada pieteicējam tiesiskas vai faktiskas sekas, tādēļ tas nav administratīvais akts, bet gan vienkārša

pārvaldes darbība, kas atbilst tiesību normām.

[2] Pieteicējs, uzskatot Maksātnespējas administrācijas vēstuli par konstatējošu administratīvo aktu, vērsās tiesā ar pieteikumu par administratīvā

akta atcelšanu.

[3] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2016.gada 11.maija lēmumu pieteikumu atteikts pieņemt, jo tas nav izskatāms administratīvā procesa

kārtībā. Lēmums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[3.1] Maksātnespējas administrācija, sastādot sarakstu, nav radījusi pieteicējam tiesiskas vai faktiskas sekas. Valsts amatpersonas statuss

maksātnespējas procesa administratoram noteikts ar likumu, proti, ar Maksātnespējas likuma 9.panta pirmo daļu un likuma „Par interešu konflikta

novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4.panta pirmās daļas 26.punktu. Savukārt Satversmes tiesas 2015.gada 21.decembra spriedums lietā Nr.2015?

03-01 attiecas vienīgi uz tiem maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus bija advokāti. Tā kā pieteicējs nav advokāts, attiecībā uz

pieteicēju minētās tiesību normas ir spēkā.

[3.2] Pieteicējs nepamatoti uzskata par piemērojamām Augstākās tiesas atziņas 2007.gada 4.janvāra spriedumā lietā Nr.SKA-10/2007 un

2008.gada 14.novembra spriedumā lietā Nr.SKA-512/2008 par to, ka valsts amatpersonu sarakstu sastādīšana un personas iekļaušana tajā uzskatāma

par konstatējošu administratīvo aktu. Minētās atziņas izdarītas lietās, kurās bijis strīds, vai personu ieņemamais amats atbilst valsts amatpersonas statusam

kā tādam, taču izskatāmajā lietā šāda strīda nav un amatpersonas statuss nav jāizsecina no amata pienākumiem.

[3.3] No likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 20.panta piektās daļas secināms, ka Maksātnespējas

administrācijas direktors, sastādot un iesniedzot valsts amatpersonu sarakstu Valsts ieņēmumu dienestam, nekonstatē, vai konkrētai personai ir valsts

amatpersonas statuss, jo tas noteikts jau likumā. Šādā gadījumā viena iestāde tikai nodod informāciju otrai iestādei par to, ka konkrēta persona ieņem

attiecīgu amatu un līdz ar to ir amatpersona. Informācijas apmaiņa starp iestādēm tiesību normās noteiktajos gadījumos un apmērā ir vienkārša valsts

pārvaldes iestādes darbība, kas nav ne administratīvais akts, ne faktiskā rīcība. Tā nav pārbaudāma administratīvā procesa kārtībā.

[4] Pieteicējs iesniedza blakus sūdzību par tiesneša lēmumu. Blakus sūdzībā norādīts, ka pieteicēja iekļaušana valsts amatpersonu sarakstā radījusi

viņam tiesiskas un faktiskas sekas. Valsts ieņēmumu dienests, vērtējot pienākumu iesniegt deklarācijas, vadās no tam iesniegtajiem valsts amatpersonu

sarakstiem, tādējādi no iekļaušanas sarakstā ir atkarīgs pieteicēja pienākums iesniegt deklarāciju. Arī Maksātnespējas administrācija un Tieslietu

ministrija pieteicēja iekļaušanu sarakstā sākotnēji atzinušas par konstatējošu administratīvo aktu. Tiesnesis nav ņēmis vērā pieteicēja norādītās Augstākās

tiesas atziņas līdzīgās lietās. Turklāt lēmuma par vienas daļas maksātnespējas procesa administratoru iekļaušanu valsts amatpersonu sarakstā

pamatotības izvērtējums ir sarežģīts un komplicēts uzdevums, kas var tikt izvērtēts, vienīgi izskatot lietu pēc būtības.

Motīvu daļa

[5] Augstākā tiesa atzīst, ka rajona tiesas tiesneša lēmuma pamatojums par to, ka lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā, ir pareizs un

pilnībā pietiekams, tāpēc saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 286.panta trešo daļu tam pievienojas.

[6] Pieteicējs nepamatoti norāda, ka tiesnesis nav ņēmis vērā pieteicēja norādes uz Augstākās tiesas atziņām citās lietās. Lēmumā ir pamatots,

kāpēc pieteicēja minētās atziņas izskatāmajā gadījumā nav piemērojamas. Savukārt pieteicējs blakus sūdzībā nav norādījis argumentus, kādēļ šāds

tiesneša secinājums nav pareizs.

[7] Augstākā tiesa arī 2016.gada 17.maija lēmumā lietā Nr.SKA-1037/2016 jau atzinusi, ka valsts amatpersonām likumā noteiktie pienākumi tām

ir saistoši neatkarīgi no šo personu iekļaušanas iestādes apkopotā amatpersonu sarakstā. Valsts ieņēmumu dienestam nav šķēršļu piemērot ar likumu

definētai valsts amatpersonai atbildību par deklarācijas neiesniegšanu arī tad, ja persona neatrodas šādā sarakstā. Savukārt maksātnespējas procesa

administratora tiesiskā statusa problēmjautājumi nevar ietekmēt saraksta tiesisko dabu (sk. lēmuma 6.punktu).

Nolēmuma daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 129.1panta ceturto daļu, 323.panta pirmās daļas 1.punktu un 324.panta pirmo daļu, Augstākās

tiesas Administratīvo lietu departaments

n o l ē m a

Atstāt negrozītu Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2016.gada 11.maija lēmumu, bet /pers. A/ blakus sūdzību noraidīt.

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesnese (paraksts) V.Krūmiņa

Tiesnesis (paraksts) J.Neimanis

Tiesnese (paraksts) L.Slica