Court convicts defendant of theft and orders restitution of stolen property and compensation to victim.

Lietas arhīva Nr. K29-0592-21/8

ECLI:LV:RLPT:2021:0412.11088056315.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2021. gada 12. aprīlī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa: tiesnese G.Čepule, rakstveida procesā saskaņā ar MK 06.11.2020. rīkojuma Nr.655 5.19.5. punktu

un pārbaudot kriminālprocesa Nr. 11088056315 materiālus, /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā Krimināllikuma 175. panta trešajā

daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Aprakstošā daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi krimināllietā esošos pierādījumus, tiesa konstatēja, ka

/pers. A/ ir apsūdzēts par to, ka viņš izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) no transportlīdzekļa un, proti:

/pers. A/ 2015. gada 5. martā ap plkst.12.00 zādzības izdarīšanas nolūkā piegāja pie SIA “Atars” piederoša transportlīdzekļa - kravas transporta

furgona Opel Vivaro ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, kas bija novietota pie nama /adrese/, un, izmantojot to, ka neviens viņa darbības

nenovēro, ar akmeni izsitot minētās automašīnas sānu loga pasažiera pusē stiklu bez materiālas vērtības, pa minētajām durvīm iekļuva šīs automašīnas

salonā. Pēc tam /pers. A/ no minētās automašīnas nolaupīja /pers. C/ kustamu mantu - no automašīnas priekšējā paneļa paņēma naudas maku 30 EUR

vērtībā, kurā atradās skaidra nauda 30 EUR, pirmstiesas kriminālprocesa gaitā precīzi nenoskaidrotas nominālvērtības banknotēs, /pers. C/ maksājumu

karte bez materiālas vērtības (atjaunošanas vērtība - 15 EUR), /pers. C/ transportlīdzekļa vadītāja apliecība bez materiālas vērtības (atjaunošanas vērtība

-20 EUR), bet no automašīnas sēdekļa paņēma baltu mobilo telefonu “Samsung” 15 EUR vērtībā, kurā atradās SIA “Tele2” priekšapmaksas karte

“Zelta zivtiņa” bez materiālas vērtības, kā arī paņēma melnu mobilo telefonu “Samsung” 15 EUR vērtībā, kurā atradās SIA “Tele2” priekšapmaksas

karte “Zelta zivtiņa” bez materiālas vērtības. Pēc tam /pers. A/, turpinot savas noziedzīgās darbības, ar nolaupīto kustamo mantu aizskrēja no noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanas vietas.

Tādā veidā /pers. A/ nolaupīja /pers. C/ īpašumu 90 EUR vērtībā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā.

Motīvu daļa

Lieta tiesā saņemta 18.03.2021. Saskaņā ar 06.11.2020. Ministru kabineta rīkojumu Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”

(02.12.2020. rīkojumu Nr.719, 30.12.2020. rīkojumu Nr.801, 05.02.2021. rīkojumu Nr.74), tiesas sēde nevarēja notikt klātienē, un valstī būtiski

mainījās apstākļi, kuros laikā no 09.11.2020. līdz pat 06.04.2021. norit krimināllietu iztiesāšana pirmās instances tiesā. Saskaņā ar minētā rīkojuma

punktu 5.19.1. tiesai uzlikts par pienākumu maksimāli izmantot rakstveida vai attālinātu izskatīšanu, saskaņā ar 5.19.5. punktu krimināllietas, kas nodotas

tiesai izskatīšanai bez pierādījumu pārbaudes, pirmās instances tiesā izskata rakstveida procesā, attiecīgi paziņojot dalībniekiem par viņu tiesībām 10

dienu laikā pieteikt noraidījumu, iesniegt iebildumus pret iztiesāšanu rakstveida procesā, iesniegt viedokli par sodu un citiem ar spriedumu saistītiem

jautājumiem.

Pirmstiesas procesā apsūdzētais /pers. A/ atzina sevi par vainīgu viņam inkriminētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 175. panta

trešās daļas, lūdza lietu izskatīt bez pierādījumu pārbaudes, ko prokurors fiksējis 16.02.2021. protokolā par pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanu.

Citādu paziņojumu no /pers. A/ lietā nav. Konkrētajā lietā nav tik būtisku jautājumu, kas prasītu obligātu tās iztiesāšanu klātienē ārkārtas situācijas laikā,

pēc nenoteikta laika, kad būs iespējamas klātienes sēdes visā lietu apjomā. Attālināta lietas izskatīšana nav iespējama, jo tiesas un dalībnieku rīcībā nav

tehnisko līdzekļu sēdes noturēšanai attālināti.

Vērtējot iespēju noteikt lietas iztiesāšanu mutvārdu vai rakstveida procesā, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa ievēro Latvijas Republikas

Senāta atziņas, kas paustas par tiesas tiesībām atzīt, ka lietā ir pietiekamas ziņas, lai taisītu likumīgu, tiesisku un taisnīgu nolēmumu, vienlaicīgi nodrošinot

arī to, ka tiek ievērotas lūguma pieteicēja tiesības uz taisnīgu tiesu (sk. Latvijas Republikas 2020. gada 6. oktobra lēmumu lietā Nr. SKK-77/2020

(krimināllieta Nr. 11181005715)). Tiesa, iepazinusies ar judikatūru saistībā ar jautājumiem saistībā ar nepieciešamību nodrošināt gan apsūdzēto tiesības

uz taisnīgu tiesu, gan saglabāt tiesisko paļāvību, lemjot par vainīgo sodīšanu, uzskata, ka pirmās instances tiesas iztiesājamā procesa veida izvēle nav

izdarāma uz formālu pieņēmumu pamata, bet gan objektīvi izvērtējot visu faktu un apstākļu kopumu. Tiesas rīcībai šajā gadījumā jābūt pamatotai un

skaidri saprotamai, jārada pārliecība gan procesā iesaistītajiem, gan plašākai sabiedrībai, ka konkrētajā kriminālprocesā ticis lemts atbilstoši likumu

prasībām un pamatojoties uz tieši šajā kriminālprocesā pastāvošo faktu un apstākļu izvērtējumu.

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos rīkojuma un judikatūras atziņas, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa atzina, - lai katram procesā iesaistītajam

nodrošinātu epidemioloģisko drošību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, konkrētais kriminālprocess ir iztiesājams rakstveida procesā, ka

apsūdzētā Latvijas Republikas Satversmē, Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un Kriminālprocesa likumā paredzētās

tiesības uz taisnīgu tiesu realizējamas radot gan apsūdzētajam, gan viņu aizstāvim iespēju rakstveidā paust savu viedokli, iesniegt papildu pamatojumu viņu

lūgumiem.

23.03.2021 Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa visiem procesa dalībniekiem nosūtīja paziņojumu par krimināllietas skatīšanu rakstveida

procesā. Tiesā saņemts Rīgas Austrumu prokuratūras prokurores Z.Kabuces viedoklis. Apsūdzētais savas tiesības nav izmantojis. Pret tiesas sastāvu,

rakstveida procesu saņemtajos viedokļos iebildumu nav. Cita rakstveida procesu nepieļaujoša informācija nav saņemta. Sprieduma pieejamības diena

noteikta 12.04.2021. un tas taisīts rakstveida procesā, izsūtot visiem dalībniekiem.

Tiesa, lietas materiālu pārbaudes rezultātā, ir pārliecinājusies, ka nav šaubu par apsūdzētā /pers. A/ vainu viņam inkriminētajā noziedzīgā

nodarījumā pēc Krimināllikuma 175. panta trešās daļas, ir konstatēti visi Kriminālprocesa likuma 499. panta pirmajā daļā paredzētie priekšnoteikumi

pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai. Par izdarīto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais ir sodāms. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527. panta trešo

daļu pierādījumu analīze un uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.

Tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 35. un 46. pantu, nosakot soda veidu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu,

vainīgā personību, soda mērķi, bet nosakot soda mēru - atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta ceturtās daļas nosacījumiem /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums, kas paredzēts Krimināllikuma 175.

panta trešajā daļā, klasificējams kā smags noziegums.

Pēc lietas materiāliem par /pers. A/ personu ir vērā ņemamas ziņas: ir pamatizglītība, neprecējies, apgādībā esošo personu nav, nestrādā, deklarētās

dzīvesvietas adrese /adrese/. Ir sodīts administratīvā kārtā, kopš 2001.g. tiesāts vairakkārt (reģistrēti vismaz 55 kriminālprocesi) par dažāda rakstura

noziegumiem (pēc Krimināllikuma 253. panta 1.daļas, 175. panta 1.,2.,3. daļas, 177. panta 2.daļas, 180. panta 1. daļas, 185. panta, 221. panta 3.

daļas, 262. panta 1. daļas, 312. panta 2.daļas, 270.panta 1.daļas, 281. panta 2.daļas u.c.), tai skaitā ar brīvības atņemšanas sodu, Sodu reģistrā fiksētas

nepabeigti procesi vai iztrūkst ziņu par rezultātu, vairāki kriminālprocesi savienoti, pēdējo reizi sodīts ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2020.

gada 7. decembra spriedumu par Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ar brīvības atņemšanu uz 4

(četriem) mēnešiem.

Krimināllikuma 46. panta ceturtā daļa nosaka, ka brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu piemēro, ja soda

mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.

Krimināllikuma 175. panta trešās daļas sankcija nosaka sodu brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu,

vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Tiesas ieskatā, apsūdzētā /pers. A/ likumpārkāpumu ļoti bagātā vēsture, liecina par to, ka apsūdzētais nav izdarījis vēlamus secinājumus, neuzskata

likumu ievērošanu par dzīves normu un neciena citu personu tiesības un sabiedrībā vispārpieņemtās uzvedības normas, turpina izdarīt arvien jaunus, tai

skaitā līdzīga satura tīšus noziedzīgus nodarījumus salīdzinoši īsā laikā. Tiesai nerodas pārliecība, ka ir lietderīgi apsūdzētajam piemērot ar brīvības

atņemšanu nesaistītu sodu, nav jau vairs argumentu, kas radītu pārliecību, ka viņš varēs atturēties no turpmāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, ja soda

veida izciešanā būtiskākais ir paša notiesātā labā griba. Kopš 31.01.2020. atrodas ieslodzījuma vietā, nav strādājis, nav ziņu par kādu uzkrājumu vai

īpašuma objektu esamību. Nav pārliecinošu ziņu par viņa šī brīža ienākumiem, lai likumā noteiktā laikā būtu iespēja prasīt no viņa naudas soda izpildi.

Naudas sods šai gadījumā nesasniegs soda mērķus. Tiesas ieskatā, sods par izdarīto smagu noziegumu apsūdzētajam nosakāms tikai brīvības atņemšanas

veidā, atzīstot, ka tikai šāds soda veids sasniegs Krimināllikuma 35. panta otrajā daļā paredzēto soda mērķi.

Pastāvot minēto apstākļu kopumam, tiesa secina, ka šāda apsūdzētā cilvēktiesību ierobežošana atbilst Kriminālprocesa likuma mērķim un

Kriminālprocesa likuma 12. pantā definētajam cilvēktiesību garantēšanas principam, kā arī ir samērīga ar nodarīto kaitējumu un ar noziedzīga nodarījuma

smagumu. Turklāt kriminālsoda noteikšanā tiesai jāievēro vispārējie tiesību principi, tajā skaitā humānisma princips. Soda mērķis nav tikai sodīt, bet arī

panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, tātad sodam jābūt tādam, kas sekmē indivīda

vēlēšanos laboties un stāties uz likumpaklausības ceļa.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otrās daļas nosacījumiem par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst vaļsirdīgu atzīšanos

viņam inkriminētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un izdarītā nožēlošanu.

Pierādījumu pārbaudes neizdarīšana iztiesāšanā ir procesuāla darbība, kas ir pieļaujama pie apstākļiem, kad apsūdzētais atzīst savu vainu.

Apsūdzētais, piekrītot lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes, ir izmantojis savas tiesības uz vienkāršotāku procesu, kas pēc tiesu prakses

principiem, nav atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību mīkstinošu apstākli, bet tiesa ņem vērā pie soda mēra noteikšanas, īpaši, ja izšķirams kāds šaubu

moments.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 1. punkta nosacījumiem par apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka

noziedzīgs nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu, jo izdarīts laikā, kad vēl nav izbeigušās iepriekšējas sodāmības juridiskās sekas.

Tiesas ieskatā, atbildību pastiprinoša apstākļa esamība jau pati par sevi liedz iespēju tiesai noteikt panta sankcijā paredzēto minimālo sodu, tādējādi

soda mēram jābūt bargākam (skat. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2006. gada 8. februāra lēmumā lietā Nr.SKK 01-74/06).

Turklāt atbildību pastiprinoša apstākļa esamība un agrākā sodāmība izslēdz Krimināllikuma 49. panta piemērošanu apsūdzētajiem.

Ņemot vērā visus apstākļus, tā kā brīvības atņemšana nav izpildāma nosacīti pēc likuma un arī pēc būtības. Tiesas ieskatā var piemērot prokurora

prasīto soda mēru – brīvības atņemšanu minimālā apmērā, kā to lūgusi prokurore (brīvības atņemšana uz 5 mēnešiem).

Tiesa konstatē, ka ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2021. gada 26. februāra lēmumu lietā Nr. 4.1-1/0058-21/6 /pers. A/ tika

noteikts galīgais sods pēc vairāku spriedumu kopības, proti, piemērojot Krimināllikuma 50. panta piektās daļas nosacījumus, daļēji saskaitot sodus, kas

noteikti ar Rīgas rajona tiesas 2020. gada 17. marta spriedumu, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2020. gada 19. maija spriedumu, Rīgas

pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2020.gada 28. maija spriedumu, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2020. gada 14. jūlija spriedumu un

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2020. gada 7. decembra spriedumu, /pers. A/ tika noteikts šāds sods – brīvības atņemšana uz 3 (trīs) gadiem

8 (astoņiem) mēnešiem, piespiedu darbs uz 136 stundām un 40 minūtēm, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 2 (diviem) gadiem 8 (astoņiem)

4 mēnešiem 12 (divpadsmit) dienām, probācijas uzraudzība uz 1 (vienu) gadu. Minētais lēmums vēl nav stājies likumīgā spēkā. Ievērojot minēto, šajā

krimināllietā /pers. A/ galīgais sods pēc spriedumu kopības nav nosakāms.

Ievērojot to, ka krimināllieta ierosināta 2015. gada 5. martā, savukārt tiesā nosūtīta 2021. gada 18. martā. Faktiski visi pieradījumi lietā un

pirmstiesas kriminālprocesā veicamās izmeklēšanas darbības ir veiktas 2015. gadā, pēc tam vairākus gadus nekas būtisks nav noticis vai pat ilgstoši

vispār nekādas virzības nav bijis, nav izsludināta personas meklēšana (arī nevienā citā tā brīža aktīvā procesā) un ir sekmīgi noritējuši citi procesi līdz pat

tiesas spriedumiem, /pers. A/ periodiski izcietis sodu ieslodzījuma vietā. Faktiski kaut kādas ievērības cienīgas aktivitātes atsāktas pēc virsprokurora

pieprasījuma veiktas pārbaudes 2020. gada vidū, faktiski neiegūstot nevienu jaunu, būtisku pierādījumu, tikai pabeidzot nepieciešamās formalitātes

nodošanas tiesai. Tik ilga dīkstāves perioda esamībai nav neviena attaisnojuma un jebkāda vērtējama iemesla, kas ir vērtējams par labu apsūdzētajam un

ir par pamatu likumā paredzēto noteikumu šādam gadījumam piemērošanai. Saskaņā ar Krimināllikuma 49.1 panta pirmās daļas pirmo punktu

konstatējams, ka nav ievērotas apsūdzētā tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, /pers. A/ noteikto sodu mīkstināt un noteikt brīvības

atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta ceturto daļu, /pers. A/ brīvības atņemšanas soda izciešanā ieskaitāms īslaicīgā aizturēšanā pavadītais laiks no

2015. gada 5. marta plkst.12.30 līdz 2015. gada 6. martam plkst. 11.50 (viena diena).

Sprieduma izpildes nodrošināšanai līdz tā spēkā stāšanās brīdim ir piemērojams drošības līdzeklis – apcietinājums, soda izpildi skaitot no sprieduma

pasludināšanas datuma.

Kā redzams, tad lietā cietušais /pers. C/ pieteicis kaitējuma kompensāciju par EUR 75,00, kas ir nozagtās mantas kopsumma. Apsūdzētais

uzrādīto prasījumu ir atzinis, saskaņā ar likumu, katram ir pienākums atlīdzināt tos zaudējumus ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis. Pēc

lietas ir redzams, ka cietušajam radušos zaudējumu summa ir apsūdzētā nodarītais kaitējums, par to šaubu nav. Zaudējumi ir cēloniskā sakarā ar /pers.

A/ veiktām prettiesiskām darbībām, tādējādi viņam ir arī pienākums atlīdzināt prasīto summu, kas spriedumā ir piedzenama no viņa par labu cietušajam

/pers. C/.

Jautājums par lietā esošajiem lietiskajiem pierādījumiem izlemjams saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240. panta pirmās daļas pirmo punktu, divus

mobilos telefonus “Samsung”, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem ar drošības uzlīmi 014977, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240. panta

pirmās daļas 1. punktu un ceturto daļu atgriežams atpakaļ likumīgam īpašniekam /pers. C/. Ja persona, vai pilnvarota persona mantu neizņem divu

mēnešu laikā no paziņojuma par sprieduma spēkā stāšanos un izpildi izsūtīšanas, tā ir iznīcināma.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā noskaidroto, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 520. pantu, tiesa

no s p r ie d a

Atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 5

(pieciem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 49.1 panta pirmās daļas pirmo punktu /pers. A/ noteikto sodu mīkstināt un noteikt brīvības atņemšanu uz 4 (četriem)

mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta ceturto daļu, /pers. A/ brīvības atņemšanas soda izciešanā ieskaitīt īslaicīgā aizturēšanā pavadīto laiku no

2015. gada 5. marta plkst.12.30 līdz 2015. gada 6. martam plkst. 11.50 (viena diena).

/pers. A/ piemērot drošības līdzekli – apcietinājumu līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim. Brīvības atņemšanas soda izpilde skaitāma no

sprieduma datuma.

Piedzīt no /pers. A/ materiālā kaitējuma kompensāciju par labu cietušajam /pers. C/ – 75,00 EUR (septiņdesmit pieci euro).

Labprātīgai kompensācijas nomaksai ir noteiktas 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās. Nesaņemot maksājuma apliecinājumu norādītajā laikā,

tiesa pēc cietušā pieprasījuma izsniedz izpildu rakstu piespiedu izpildei.

Lietisko pierādījumu:

- divus mobilos telefonus “Samsung”, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem ar drošības uzlīmi 014977, saskaņā ar Kriminālprocesa

likuma 240. panta pirmās daļas 1. punktu un ceturto daļu atgriežams atpakaļ likumīgam īpašniekam /pers. C/. Ja persona, vai pilnvarota persona mantu

neizņem divu mēnešu laikā no paziņojuma par sprieduma spēkā stāšanos un izpildi izsūtīšanas, tā ir iznīcināma.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā, kad izbeidzies 10 dienu termiņš un nav iesniegts rakstisks lūgums par pilna sprieduma

sagatavošanu.

Procesa dalībnieki 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas var rakstveidā iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai

lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu.

Pilnu spriedumu var pārsūdzēt vai noprotestēt 10 dienu laikā no tā pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesai, iesniedzot sūdzību vai

protestu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena 2021. gada 6. maijs.

Tiesnese

G.Čepule