Administrative court dismissed appeal against acquittal for minor breach of public order due to immateriality of offense.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative Regional Court rejected the appellant's appeal against a first-instance decision acquitting her of an administrative offense. The appellant argued that the police report was fabricated by the company's employees to cover a car theft, while the court found the lower court's reasoning sufficient. Consequently, the court upheld the acquittal based on the principle of immateriality of the breach.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvo pārkāpumu kodeksa 167. un 286.1. panti; ja pārkāpums ir maznozīmīgs, tiesa var nolēmt atbrīvot no administratīvās atbildības.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedFull text
Lieta Nr.115016207/13 143/AA43 – 0636 – 08/15
SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2008.gada 10.jūnijā
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs M.Birzgalis, tiesneši K.Berķis un A.Šteinberga,
piedaloties pie administratīvās atbildības saucamajai personai M.A., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par M.A., /dzēsts personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.panta sakarā ar M.A. apelācijas sūdzību par Jelgavas tiesas tiesneses 2007.gada 2.aprīļa lēmumu.
Aprakstošā daļa
[1] 2007.gada 22.februārī Jelgavas pilsētas un rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 2.nodaļas 2.iecirkņa vecākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 048862 par to, ka 2007.gada 22.februārī plkst.16.00 M.A. sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) ,,Poliurs” telpās Saules ielā 8, Ozolnieku pagastā, Jelgavas rajonā, lamājās necenzētiem vārdiem, draudēja ar izrēķināšanos. Ar savu rīcību M.A. traucēja mieru un sabiedrisko kārtību. Protokolā norādīts, ka ar savām darbībām M.A. izdarījusi administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 167.pantā.
[2] Ar Jelgavas tiesas tiesneses 2007.gada 2.aprīļa lēmumu (turpmāk – Lēmums) nolemts atbrīvot M.A. no administratīvās atbildības par LAPK 167.pantā paredzētā administratīvi sodāmā pārkāpuma izdarīšanu pārkāpuma maznozīmīguma dēļ, izsakot M.A. mutvārdu aizrādījumu. Lēmumā norādīti turpmāk minētie apsvērumi. [2.1] 2007.gada 22.februāra rakstveida paskaidrojumos M.A. paskaidroja, ka ieradusies SIA ,,Poliurs”, lai palūgtu direktoram izziņu par rēķinu - uzziņu par darījumu ar automašīnu, kas noticis 2003.gadā, ko direktors atteicies dot.
Uzskata, ka minētā uzņēmuma telpās neesot lamājusies, traucējusi tā darbu, ka esot apmelota. Esot SIA ,,Poliurs” direktoru aizkavējusi tikai apmēram 5 minūtes, un viņai nav ļauts runāt ar uzņēmuma darbinieci L.D.. Tiesas sēdē M.A. pievienojusies iepriekš sniegtajiem paskaidrojumiem. Papildus paskaidroja, ka viņa no uzņēmuma nopirkusi automašīnu VW Passat, kas pirms tam piederējusi SIA ,,Poliurs”, bet tā kā automašīna nav bijusi pārreģistrēta, tā esot SIA ,,Poliurs” uzskaitē. Automašīna stāvējusi pie viņas mājām Muldavas ielā l, Dobelē, un tikusi aizdzīta, pamatojoties uz pašvaldības brīdinājumu.
Jau iepriekš bijusi SIA ,,Poliurs” telpās, kur sarunājusies ar iepriekšējā automašīnas īpašnieka māti L.D. 2007.gada 22.februārī ap plkst. 16.00 ieradusies SIA ,,Poliurs”, lai aprunātos par minēto automašīnu ar uzņēmuma direktoru V.M. un lūgtu viņam izsniegt izziņu un pilnvaru, ar kuras palīdzību varētu atgūt automašīnu. V.M. esot zvanījis L.D., lai izsaucot policiju. Esot kopā ar direktoru nogājusi uz pirmo stāvu, kur ieradušies policijas darbinieki, un viņa devusies ar tiem uz policijas iecirkni. Norādīja, ka personas, kuras rakstījušas paskaidrojumus, L.D. un sekretāre V.L. notikumā neesot bijušas klāt.
Vēlāk atzina, ka V.L. esot bijusi. M.A. bijusi kopā ar J.L., kurš uzņēmuma telpās nebija iegājis, bet bijis pie uzņēmuma telpām ārpusē, kur caur stiklotajām durvīm notikumu redzējis. SIA ,,Poliurs” telpās neesot lamājusies un skandalējusi, necenzētus vārdus neesot lietojusi. Izteica lūgumu nopratināt kā lieciniekus J.L., V.M., L.D., V.L., J.A. un P.V.. Izteikt citus lūgumus un iesniegt pierādījumus M.A. nevēlējās. [2.2] Saskaņā ar LAPK 244.pantu, lai vispusīgi, pilnīgi un objektīvi novērtētu pierādījumus administratīvā pārkāpuma lietā, tiesnese apmierināja pārkāpējas lūgumu par liecinieku nopratināšanu. [2.3] Noklausījusies M.A. paskaidrojumus, liecinieku paskaidrojumus, izvērtējusi lietas materiālus, tiesnese secina, ka M.A. ir izdarījusi LAPK 167.pantā paredzētu pārkāpumu.
Atbilstoši LAPK 167.panta noteikumiem par sīko huligānismu, tas ir, lamāšanos ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās, apvainojošu uzmākšanos un citām tamlīdzīgām darbībām, kas traucē sabiedrisko mieru un kārtību, ir paredzēta administratīvā atbildība. Lai nodarījumu kvalificētu kā sīko huligānismu, jākonstatē, ka persona lamājusies ar necenzētiem vārdiem sabiedriskā vietā, apvainojoši uzmācās vai veica citas tamlīdzīgas darbības, kas traucē sabiedrisko mieru un kārtību, tas ir, veica darbību, kas dezorganizē sabiedrisko kārtību, traucē sabiedrisko mieru.
Ar jēdzienu ,,huligānisms” tiek saprasta tīša sabiedriskās kārtības pārkāpšana un necieņas izrādīšana sabiedrībai, kas izpaužas saistošu noteikumu un vispārpieņemtu tikumisko normu demonstratīvā ignorēšanā, sabiedriskā miera, iestāžu, uzņēmumu un organizāciju darbības, sabiedriskā transporta traucēšanu u.tml. darbībās (sk. Juridisko terminu vārdnīca. Autoru kolektīvs. Rīga, 1998, 230., 80.lpp.) Sabiedrisku vietu raksturojoša pazīme ir to pieejamība sabiedrības locekļiem. Līdz ar to par sabiedriskām vietām tiek uzskatītas vietas, kur laužu atrašanās iespējama jebkurā gada un dienas laikā, piemēram, ielas, bulvāri, skvēri, laukumi, stacijas, viesnīcas, kopmītnes, dzīvojamo namu sabiedriskie laukumi, pagalmi, kāpņu telpas (Hanss Jirgens Vilbergs, Valdis Krasts.
Salīdzinošās administratīvās tiesības. Lietas un risinājumi, Rīga, 2002, 230.lpp.) [2.4] Atbilstoši LAPK 243.panta noteikumiem pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Saskaņā ar šā panta otro daļu norādītos faktus cita starpā konstatē ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar liecinieku liecībām un citiem dokumentiem. [2.5] Tiesnese lietā konstatē šādus pierādījumus. [2.5.1] Ar 2007.gada 22.februāra administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 048862 konstatēts, ka 2007.gada 22.februārī plkst.16.00 M.A.
SIA ,,Poliurs” telpās Saules ielā 8, Ozolnieku pagastā, Jelgavas rajonā, lamājās necenzētiem vārdiem, draudēja ar izrēķināšanos. [2.5.2] No SIA ,,Poliurs” lietvedes V.L. 2007.gada 22.februāra rakstveida iesnieguma Jelgavas pilsētas un rajona policijas pārvaldei zināms, ka šā gada 22.februārī plkst.16.00 SIA ,,Poliurs” atkārtoti ieradās M.A., bez atļaujas staigāja pa uzņēmuma telpām, skaļi, izaicinoši runāja, traucēja darbiniekiem strādāt, apvainoja uzņēmuma darbiniekus, lamājās necenzētiem vārdiem. Uz uzaicinājumu atstāt uzņēmuma telpas M.A. nereaģēja.
Minētos apstākļus kā lieciniece V.L. apstiprināja tiesas sēdē, papildus norādot, ka uzņēmumā esot kā lietvede - kasiere, uzņēmuma telpās personas brīvi var ienākt, piesakoties pie sekretāres. M.A. šā gada 22.februārī, atnākot uz uzņēmumu, uzreiz gājusi pie direktora, kā arī uzņēmuma telpās lamājusies ar necenzētiem vārdiem krievu valodā, skaļi runājusi un kliegusi, traucējot darbu. M.A. izteikusi draudus sniegt pieteikumu tiesā, ko sapratusi kā draudus kavēt darbu sakarā ar iešanu uz tiesu. Iesniegumu rakstījusi tikai pēc policista mudinājuma. [2.5.3] No SIA ,,Poliurs” darbinieces L.D. 2007.gada 22.februāra rakstveida iesnieguma Jelgavas pilsētas un rajona policijas pārvaldei zināms, ka M.A. uzņēmumā ieradusies jau trešo reizi, traucējusi strādāt, apsaukājusi viņu un citus darbiniekus par zagļiem.
M.A. lamājusies necenzētiem vārdiem, izteikusi draudus. Minētos apstākļus kā lieciniece L.D. apstiprināja tiesas sēdē, papildus norādot, ka uzņēmuma priekštelpā pati nav bijusi un ar M.A. nav runājusi, bet esot bijusi netālu pie darba vadītāja, tāpēc dzirdējusi, ka M.A. esot apvainojoši bļaustījusies. Lietojusi necenzētus lamuvārdus latviešu valodā, kā, piemēram, ,,zagle” un „maita”. Draudējusi M.A. neesot, jo draudus uztverot tikai kā draudus fiziski izrēķināties. [2.5.4] Tiesas sēdē liecinieks V.M. (SIA ,,Poliurs” direktors) norādīja, ka M.A. pie viņa ieradusies jau trešo reizi.
Šā gada 22.februārī ar M.A. runājis apmēram 5 līdz 10 minūtes. Saruna noritējusi normāli, mierīgi. Tad M.A. nogājusi uz pirmo stāvu, kur draudējusi ar tiesas darbiem. Uzskatot, ka M.A. traucējusi uzņēmuma darbu. Zinot, ka izsaukta policija, jo M.A. esot bļaustījusies, nav gājusi prom no uzņēmuma telpām pēc darbinieces lūguma. [2.5.5] Tiesas sēdē liecinieks J.L. norādīja, ka 2007.gada 22.februāra pēcpusdienā uz SIA ,,Poliurs” atbraucis kopā ar M.A.. Atradies ārpus uzņēmuma telpām, taču caur stiklotajām uzņēmuma durvīm redzējis, kā M.A. iegājusi uzņēmuma telpās, uzgājusi uz otro stāvu, kur bijusi mazu laika brīdi, tad nonākusi uz pirmo stāvu.
M.A. uzņēmuma telpās bijusi apmēram 5 - 10 minūtes. Neesot dzirdējis un redzējis, ka M.A. būtu bļaustījusies, tikai runājusi ar sekretāri (domāta V.L.). Uzskatot, ka M.A. nav bļaustījusies vai lamājusies, jo pazīstot M.A. un viņa tā nedarot. Norādīja, ka M.A. balss saišu slimības dēļ runājot vai nu ļoti skaļi vai klusu. [2.5.6] Tiesas sēdē Ozolnieku novada pašvaldības policijas kārtībnieks J.A. norādīja, ka šā gada 22.februārī saņēmis telefona zvanu, ka SIA ,.Poliurs” telpās kāda sieviete uzvedoties skaļi, traucējot darbu.
Izbraucot uz notikuma vietu, dzirdējis, ka M.A. runājusi nedaudz paaugstinātā tonī, bet lamājusies neesot. Paaugstinātā tonī runāšana notikusi arī no otras puses. Noskaidrojis, ka M.A. traucējot strādāt sena konflikta dēļ. Uzskatot, ka protokolu nebūtu stādījis. Pieņēmis no M.A. paskaidrojumu un lietu nodevis valsts policijas darbiniekam P.V.. [2.5.7] Tiesas sēdē Jelgavas pilsētas un rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 2.nodaļas 2.iecirkņa vecākais inspektors P.V. norādīja, ka pēc telefona zvana, ka kāda sieviete traucē darbu, ieradies SIA ,,Poliurs” telpās. Noskaidrojis, ka M.A. minētajā uzņēmumā ieradusies jau trešo reizi konflikta dēļ.
Pieņēmis iesniegumus no uzņēmuma darbiniecēm, kuri bijuši jau uzrakstīti bez viņa mudinājuma. M.A. jau bija aizturējuši pašvaldības policijas darbinieki. Noskaidrojot apstākļus, ka M.A. esot traucējusi minētā uzņēmuma darbu, staigājusi pa kabinetiem, lamājusies, konstatējis pārkāpumu un sastādījis protokolu. Norādīja, ka M.A. savu vainu neesot atzinusi. [2.6] No minētā un lietas materiāliem tiesnese secina, ka M.A. 2007.gada 22.februārī ir skaļi uzvedusies uzņēmuma SIA ,,Poliurs” telpās, lietojusi apvainojošas piezīmes, nav atstājusi uzņēmuma telpas pēc uzņēmuma darbinieces lūguma, tādējādi ir izdarījusi LAPK 167.pantā paredzētu administratīvi sodāmo pārkāpumu.
Tiesnese atzīst, ka ir bijis pārkāpums, tomēr tas pilnībā neatbilst administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajiem M.A. izdarītā pārkāpuma apstākļiem, proti, tiesnese atzīst, ka lietā nav konstatēts, ka M.A. būtu izteikusi draudus, lietojusi necenzētus vārdus. Tiesnese lietas izskatīšanas laikā tāpat konstatēja, ka M.A. runasveids ir skaļš, kas varēja veicināt uzņēmuma darbinieku viedokli, ka M.A. kliedz. Vienlaicīgi tiesnese uzskata, ka M.A. izdarīto pārkāpumu veicinošais apstāklis ir pašas M.A. nolaidība attiecībā uz īpašuma tiesību apstiprinošu dokumentu sakārtošanu un SIA ,,Poliurs” darbinieku neatsaucība. [2.7] Tiesnese, novērtējot apstākļus un nosakot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, tā izdarīšanas laiku un vietu, pārkāpējas personību, viņas vainas pakāpi un mantisko stāvokli.
Atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi netika konstatēti. [2.8] Tiesnese secina, ka M.A. izdarītais pārkāpums ir maznozīmīgs, un, lai pārkāpēja neizdarītu jaunus pārkāpumus, atzīst par iespējamu M.A. piemērot LAPK 21.panta nosacījumus, mutiski izsakot aizrādījumu.
[3] Par Lēmumu M.A. iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot Lēmumu atcelt. Apelācijas sūdzībā norādīti turpmāk minētie apsvērumi. [3.1] Lēmumā bija jānorāda, ka M.A. tiek atbrīvota no LAPK 167.pantā paredzētā administratīvā soda, jo pārkāpums nav bijis. Šo faktu apliecina šādi lietas materiāli. [3.1.1] Pašas M.A. liecinātais un nepiekrišana apmelojumiem. [3.1.2] M.A. liecinieka J.L. liecinātais, ka M.A. SIA „Poliurs” foajē nav skandalējusi. [3.1.3] Tiesā paša SIA „Poliurs” direktora V.M. teiktais, ka saruna ar M.A. bijusi mierīga, kā arī tas, ka viņu sarunā ne L.D., ne V.L. nav bijusi klāt, kas ir galvenās apsūdzības rakstītājas M.A.. [3.1.4] L.D. melīgais liecinājums tiesā, ka viņa neko nav redzējusi, bet visu mistiski dzirdējusi caur sienu, pat to, ka M.A. aizgāja un ar kādu automašīnu aizbrauca, un no kuras vietas pagalmā, un ar „dzirdi” redzējusi, ka M.A. aizbrauca, piesēžoties automašīnā pie stūres. Bet L.D. vispār nebija savā kabinetā, kad M.A. gāja prom, tad viņa ieskatījusies kabinetā, jo tā durvis bija vaļā. [3.1.5] L.D. liecības ir nereālas un safabricētas kā cilvēkam, kas vispār nav bijis notikuma vietā. Rodas jautājums, kāpēc L.D. tā dara un vai tas vien jau nav pietiekams pierādījums tam, ka pret M.A. tiek vērsts tīšs apmelojums, kā rezultāta grib panākt, lai M.A. nespertu savu kāju SIA „Poliurs” telpās, nejautājot ne pēc kādiem dokumentiem vai paskaidrojumiem par automašīnu, kuru nekaunīgā kārtā gaišā dienas laikā SIA „Poliurs” direktora V.M. un L.D. kopīgā sadarbībā nozaga M.A.. [3.1.6] Kad atbrauca policijas darbinieki, V.L. teica, ka nekādu paskaidrojumu nerakstīs, ka neko nezina, taču vēlāk uzrakstīja sūdzību. Vēlāk policijas darbinieki saņēma jau gatavas L.D. un V.L. sūdzības par M.A.. [3.1.7] Nav ņemts paskaidrojums no V.M. kā galvenā liecinieka, jo saruna 2007.gada 22.februārī notika tieši ar viņu, nevis ar L.D. un V.L.. [3.1.8] Dīvains ir fakts, ka Jelgavā pēc tiesas sēdes V.M., V.L., L.D., P.V. un J.A. visi kopā draudzīgi kaut ko pārrunāja, bet, kad M.A. izgāja no tiesas ēkas, uzreiz beidza sarunu.
[4] Tiesas sēdē M.A. apelācijas sūdzību uzturēja uz tajā minētajiem apsvērumiem.
Motīvu daļa
[5] Uzklausījusi administratīvā procesa dalībnieces paskaidrojumus un iepazinusies ar lietā esošajiem materiāliem, Administratīvā apgabaltiesa secina, ka M.A. apelācijas sūdzība ir noraidāma.
[6] APL 307.panta ceturtās daļas otrais teikums nosaka – ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai.
[7] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas Lēmuma motivācijai (šā sprieduma [2] punkts) un APL 251.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā nenorāda.
[8] Administratīvā apgabaltiesa norāda, ka gadījumā, ja M.A. uzskata, ka kāds ir nozadzis viņai piederošu transportlīdzekli, viņai ir ar iesniegumu jāvēršas valsts policijā vai prokuratūrā. Vienīgi šādu konflikta risinājumu var atzīt par tiesisku. Savukārt konflikta risināšana SIA „Poliurs” telpās, iesaistot tajā uzņēmuma darbiniekus, nozīmē minētā uzņēmuma darbības traucēšanu, kas atbilst LAPK 167.pantā paredzētajam pārkāpumam par tīšu sabiedriskās kārtības traucēšanu.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.1panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda:
Atstāt negrozītu Jelgavas tiesas tiesneses 2007.gada 2.aprīļa lēmumu, bet M.A. apelācijas sūdzības noraidīt. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesas sēdes priekšsēdētājs M.Birzgalis
Tiesneši K.Berķis A.Šteinberga