Court partially allowed management fee claim but rejected interest due to improper calculation method.
Legislator summary
AI generatedThe court ordered the defendant to pay the main debt of €1,159.64 for property management services but rejected the claim for €179.76 in interest. The plaintiff argued for interest based on the total debt, while the defendant contended that payments should first offset accrued interest. The court ruled that since the defendant's payments were applied to the principal debt, the interest calculation was invalid and must be recalculated based on the remaining balance.
Legislator headnote
AI generatedCivillikuma 1765. panta 1. daļa; Civillikuma 1843. panta 1. daļa; Civillikuma 1844. panta 1. daļa: When a creditor calculates interest on the full principal amount despite partial payments being applied to the principal, the interest claim is invalid because payments must first offset accrued interest.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. C29 2825 22
Lietas arhīva Nr. C-02801-23/82
ECLI:LV:RPT:2023:0105.C29282522.4.S
S PR IED UM S
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2023. gada 5. janvārī
Rīgas pilsētas tiesa
tiesnese Sanita Rūtenberga
izskatīja rakstveida procesā civillietu biedrības “/nosaukums/” vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā iesniegts biedrības “/nosaukums/” prasības pieteikums vienkāršotās procedūras prasībā pret
/pers. A/ par naudas piedziņu un ierosināta civillieta.
Prasības pieteikumā norādīts, ka biedrība “/nosaukums/” kopš 2013. gada bija namīpašuma /adrese/ apsaimniekotājs un pārvaldnieks līdz
brīdim, kad 2019. gada 30. decembrī tika saņemts paziņojums par to, ka dzīvojamā mājā /adrese/ nodibināta biedrība “/nosaukums/” namīpašuma
apsaimniekošanai. Prasītājs vienmēr veica maksājumus ārpakalpojumu piegādātājiem, negaidot dzīvokļu īpašnieku kavētos maksājumus. Biedrība
“/nosaukums/” godprātīgi apsaimniekoja īpašumu: kāpņu telpā tika ielikti logi, izremontēta kāpņu telpa, ieklātas grīdas kāpņu telpās un kopīpašuma
telpās, veikti remontdarbi ēkas arkas atjaunošanai, iekopts pagalms. /pers. A/ pieder dzīvokļa īpašums /adrese/. Atbildētāja nav nomaksājusi rēķinus par
2018. gada 3. un 4. ceturksni un 2019. gada 1., 2., un 3. ceturksni no 2018. gada jūlija līdz 2019. gada septembrim. Rēķini izrakstīti par
apsaimniekošanas pakalpojumu saņemšanu un komunālajiem pakalpojumiem (atkritumu izvešana, koplietošanas elektrība, ūdens un kanalizācija). Rēķini
izrakstīti arī par garāžas apsaimniekošanu, kas ietver garāžai pieguļošās kopīpašuma teritorijas uzturēšanu un kopīpašumā esošās teritorijas izmantošanu.
Rēķini tiek izrakstīti katru ceturksni, norādot ikmēneša izmaksas. Rēķini izrakstīti kopsummā par 2947,42 EUR, bet samaksa veikta 1787,78 EUR
apmērā. Galvenais parāds 1159,64 EUR sastāv no apsaimniekošanas maksas 718,35 EUR, maksas par garāžas apsaimniekošanu 11,40 EUR, maksas
par atkritumu izvešanu 224,40 EUR, maksas par koplietošanas elektroenerģiju 12,21 EUR, maksas par ūdeni un kanalizāciju 193,28 EUR. Prasītājs ir
aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus 179,76 EUR par samaksas kavējumu laika periodā no 2018. gada jūlija līdz 2022. gada janvārim.
Pamatojoties uz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6., 7., 10. 11., 14., 17. 3 un 17.6 pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13. pantu, Civillikuma
1759., 1756., 1775. pantu, prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam galveno parādu 1159,64 EUR, kas sastāv no
apsaimniekošanas maksas 718,35 EUR, maksas par garāžas apsaimniekošanu 11,40 EUR, maksas par atkritumu izvešanu 224,40 EUR, maksas par
koplietošanas elektroenerģiju 12,21 EUR, maksas par ūdeni un kanalizāciju 193,28 EUR, un likumiskos nokavējuma procentus 179,76 EUR.
Atbildētājas rakstveida paskaidrojumos norādīts, ka viņa maksāja rēķinus biedrībai /nosaukums/ par apsaimniekošanas pakalpojumiem.
2017. gada septembrī tika uzsākts arkas remonts. Papildus apsaimniekošanai uzkrātai summai biedrība “/nosaukums/” pieprasīja skaidru naudu 200 eiro
apmērā, ko atbildētāja samaksāja. Pagrabā radās ūdens noplūde, jo visticamāk nebija kvalificēti veikts arkas pamatu apmales remonts un hidroizolācija.
Atbildētājai pienācās ar saviem spēkiem labot nekvalitatīvi izpildīto darbu. Ar lauzni tika paceltas, pārkārtotas un iebetonētas betona plātnes. Tajā pašā
vietā tika uzstādītas un iebetonētas nelielas akmens plātnes un akmeņi. Atbildētājai bija jāiegādājas divi maisi ar cementu un trīs smilšu maisi. Mājas
iedzīvotāji nav apmierināti ar mājas arkas ieejas daļas remontu. Arkas iebrauktuves betonējums tika pacelts ļoti augstu un ūdens, kas sakrājas pagalmā,
nespēj iekļūt kanalizācijas sistēmā, bet sakrājas pagalmā. Mājas pagalma teritorijā atbildētāja iestādīja dekoratīvos stādījumus, ka tika nopirkti par
atbildētājas naudas līdzekļiem. Prasītājs nevēlējās pieņemt akciju sabiedrības “Sadales tīkls” piedāvājumu par elektroapgādes rekonstrukcijas veikšanu.
2018. gada 9. janvārī atbildētāja vērsās biedrībā “/nosaukums/” ar iesniegumu par personu skaitu dzīvoklī sakarā ar maksājumu par atkritumu izvešanu
un par aukstā ūdens parādu. Pārrēķins netika veikts.
Prasītāja rakstveida atsauksmē norādīts, ka 2018. gada 4. jūlija rēķinā Nr. 03/18-1 par 2018. gada 3. ceturksni no atbildētājas saņemtais avansa
maksājums 200 EUR tika atskaitīts no uzkrātā parāda par 2018. gada 2. ceturksni, samazinot atbildētājas parāda summu. Atbildētāja nav pierādījusi
savus apgalvojumus par nekvalificēti veiktajiem remontdarbiem. Atbildētājas apgalvojumi, ka visi mājas pagalmā stādītie skaistumkopšanas augi ir viņas
pirkti, neatbilst patiesībai. Atbildētāja nepatiesi norāda, ka prasītājs atteicās no akciju sabiedrības “Sadales tīkls“ priekšlikuma, kas tika nosūtīts katram
dzīvokļa īpašniekam atsevišķi. Kopš 2018. gada atbildētājas dzīvoklī bija deklarētas piecas personas. /pers. A/ nav pievienojusi apliecinājumu par
deklarēto personu skaitu.
Atbildētāja lūdz izskatīt lietu tiesas sēdē, jo grib būt pārliecināta, ka tiesa pareizi sapratīs atbildētājas pozīciju.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26 panta pirmās daļas noteikumiem tiesa iztiesā lietu tiesas sēdē, ja ir saņemts puses pamatots lūgums un tiesa
atzīst par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.
Lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšana par lietas apstākļiem nav nepieciešama, jo prasītājs ir norādījis celtās prasības
pamatojumu un pierādījumus, savukārt atbildētāja ir norādījusi savu iebildumu pamatojumu un pierādījumus. Lūgums par lietas izskatīšanu tiesas sēdē ir
noraidāms.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu tiesa izskaidroja pusēm procesuālās tiesības, informēja par tiesas sastāvu, kas
izskatīs lietu, un izskaidroja tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.
Motīvu daļa
Novērtējot lietas dalībnieku paskaidrojumus un civillietā iesniegtos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka vienkāršotās procedūras prasība
ir daļēji apmierināma.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 10. panta pirmās daļas noteikumiem puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Atbilstoši Civilprocesa likuma 93.
panta pirmās daļas noteikumiem katrai pusei jāpierāda tie fakti, ar kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Lietā nav strīda par to, ka laika periodā no 2013. gada līdz 2019. gada septembrim ieskaitot biedrība “/nosaukums/” pārvaldīja dzīvojamo māju
/adrese/ un atbildētājai /pers. A/ pieder dzīvokļa īpašums /adrese/ ar kadastra numuru /numurs/ un garāža /adrese/ ar kadastra numuru /numurs/.
Civillikuma 1402. pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Dzīvokļa īpašuma likuma 9. panta 1. punktā noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam attiecībā uz dzīvokļa īpašumu ir pilnīgas varas tiesības, tai
skaitā tiesības valdīt un lietot dzīvokļa īpašumu, iegūt no tā labumu, izmantot to pēc sava ieskata mantas pavairošanai un vispār lietot to jebkādā veidā,
ciktāl dzīvokļa īpašnieku neierobežo likumi un ciktāl tas nerada traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmo daļu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: 1) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;
2) segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; 3) norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar
dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); 4) maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos
nodokļus; 5) maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes; 6) saudzīgi izturēties pret
kopīpašumā esošo daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu
aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas iemitinātas
viņa dzīvokļa īpašumā; 7) nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas
nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī
nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo īpašumu; 8) pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus; 9) ievērot dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktos
dzīvokļu īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumus; 10) atsavinot dzīvokļa īpašumu, informēt dzīvokļa īpašuma ieguvēju par tām dzīvokļa īpašnieka
neizpildītajām saistībām, kuras attiecas uz dzīvokļa īpašuma lietošanu; 11) iesniegt dzīvokļa īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu dzīvojamās mājas
pārvaldniekam vai personai, kura atbilstoši pārvaldīšanas līguma noteikumiem kārto mājas lietu.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta pirmo daļu dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās
daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību
veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas līgumā.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta otro daļu dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās
daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas
nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz: 1) kopīpašumā esošo
dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; 2) pasākumiem, kuru rezultātā
samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.
Biedrības “/nosaukums/” rēķini atbildētājai izrakstīti par pārvaldīšanas izdevumiem un sniegtajiem pakalpojumiem (atkritumu izvešana,
koplietošanas elektrība, ūdens un kanalizācija). Rēķini izrakstīti arī par garāžas apsaimniekošanu, kas ietver garāžai pieguļošās kopīpašuma teritorijas
uzturēšanu un kopīpašumā esošās teritorijas izmantošanu. Rēķini izrakstīti par katru ceturksni, norādot ikmēneša izmaksas. Laika periodā no 2017. gada
līdz 2019. gada trešajam ceturksnim rēķini izrakstīti kopsummā par 2947,42 EUR, bet samaksa veikta 1787,78 EUR apmērā. Samaksa ieskaitīta
vecākajā parādā atbilstoši Civillikuma 1844. panta nosacījumiem.
Atbildētāja nav nomaksājusi rēķinus par 2018. gada 3. un 4. ceturksni un 2019. gada 1., 2., un 3. ceturksni no 2018. gada jūlija līdz 2019. gada
septembrim. Galvenais parāds 1159,64 EUR sastāv no apsaimniekošanas maksas 718,35 EUR, maksas par garāžas apsaimniekošanu 11,40 EUR,
maksas par atkritumu izvešanu 224,40 EUR, maksas par koplietošanas elektroenerģiju 12,21 EUR, maksas par ūdeni un kanalizāciju 193,28 EUR.
Atbildētāja nav iebildusi par veiktās samaksas apmēru. Atbildētāja norāda, ka sakarā ar arkas remontu biedrība “/nosaukums/” pieprasīja skaidru
naudu 200 eiro apmērā, ko atbildētāja samaksāja. 2018. gada 4. jūlija rēķinā Nr. 03/18-1 par 2018. gada 3. ceturksni no atbildētājas saņemtais avansa
maksājums 200 EUR tika atskaitīts no uzkrātā parāda par 2018. gada 2. ceturksni, samazinot atbildētājas parāda summu.
Atbildētāja norāda, ka pagrabā radās ūdens noplūde, jo visticamāk nebija kvalificēti veikts arkas pamatu apmales remonts un hidroizolācija, tāpēc
atbildētājai pienācās ar saviem spēkiem labot nekvalitatīvi izpildīto darbu.
Atbildētāja cēlusi pretprasību par zaudējumu atlīdzības piedziņu, tāpēc atbildētājas iebildumi par darbu veikšanu nav cēloniskā sakarā ar celto
prasību. Atbildētājai ir tiesības vērsties ar prasību tiesā par zaudējumu atlīdzības piedziņu.
Atbildētāja norāda, ka viņa vērsās biedrībā “/nosaukums/” ar iesniegumu par personu skaitu dzīvoklī sakarā ar maksājumu par atkritumu
izvešanu un par aukstā ūdens parādu, bet pārrēķins netika veikts. /pers. A/ ir lūgusi veikt pārrēķinu par atkritumu izvešanu, norādot, ka dzīvoklī faktiski
dzīvo divas personas nevis rēķinos norādītās piecas personas. Saskaņā ar rēķiniem prasītājs aprēķināja maksu par atkritumu izvešanu atbilstoši dzīvoklī
deklarēto personu skaitam, tātad šāds aprēķins attiecās uz visiem dzīvokļu īpašniekiem, ne tikai uz atbildētāju. Atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus par
to, ka dzīvokļu īpašnieku kopība būtu pieņēmusi lēmumu aprēķināt maksu par atkritumu izvešanu atbilstoši faktiskajam nevis deklarētajam personu
skaitam dzīvoklī. Atbildētājas iesniegumos prasītājam ir norādīts, ka viņa nepiekrīt rēķinos norādītajam aukstā ūdens patēriņa aprēķinam. Atbilstoši
iesniegtajiem rēķiniem atbildētāja nav iesniegusi prasītājam ūdens patēriņa skaitītāja rādījumus un aukstā ūdens patēriņš aprēķināts 11 kubikmetri mēnesī.
Atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus par to, ka prasītāja veiktais aukstā ūdens patēriņa aprēķins neatbilst dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumam.
Viena no pierādījumu novērtēšanas pamatprasībām ir pierādījumu vērtēšana to kopumā, pārbaudot savstarpējās sakarības, kas nav iespējams,
vērtējot pierādījumus atrauti vienu no otra. Šajā sakarā tiesību doktrīnā teikts – lai noskaidrotu lietas patiesos apstākļus, fakti ir jāvērtē to kopumā, nevis
izolēti. Atsevišķu faktu atlase un to kļūdaina interpretācija neļauj atklāt patiesību. Atsevišķi fakti, izrauti no kopsakarības, zaudē pierādījuma spēku. (Līcis
A. Prasības tiesvedība un pierādījumi. Prof. K. Torgāna zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2003, 80.-83. lapa)
Atbildētājas pienākums veikt maksājumus par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un pakalpojumiem izriet no Dzīvokļa īpašuma likuma 10.
panta un 13. panta neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu
īpašnieku biedrības dalībnieks, un neatkarīgi no tā, vai ir noslēgts pārvaldīšanas līgums. Atbildētājai kā dzīvokļa /adrese/ īpašniecei ir pienākums segt
izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju iekārtu uzturēšanu un remontu, zemes gabala uzturēšanu, kā arī maksāt par pakalpojumiem.
Tiesa atzīst, ka no /pers. A/ par labu biedrībai “/nosaukums/” jāpiedzen galvenais parāds 1159,64 EUR, kas sastāv no apsaimniekošanas maksas
718,35 EUR, maksas par garāžas apsaimniekošanu 11,40 EUR, maksas par atkritumu izvešanu 224,40 EUR, maksas par koplietošanas elektroenerģiju
12,21 EUR, maksas par ūdeni un kanalizāciju 193,28 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta noteikumiem prasītājam ir tiesības saņemt likumiskos sešus procentus gadā no nenomaksātās
piedzītās naudas summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).
Saskaņā ar Civillikuma 1759. panta 1. punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem
Saskaņā ar Civillikuma 1765. panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā; ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja
likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Prasītājs ir aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus 179,76 EUR par samaksas kavējumu laika periodā no 2018. gada jūlija līdz
2022. gada janvārim.
Saskaņā ar Civillikuma 1844. panta noteikumiem maksājumi ieskaitāmi vispirms procentos, kuriem jau iestājies termiņš. Tā kā rēķinos norādīts
samaksas termiņš, prasītājam bija jāieskaita atbildētājas veiktie maksājumi vispirms likumisko procentu dzēšanai, ja tādi bija aprēķināti.
Likumiskie procenti aprēķināti no galvenā parāda 1159,64 EUR par visu aprēķina periodu, lai gan atbildētāja periodiski veica maksājumus, kas
tika ieskaitīti galvenā parāda daļējai samaksai. Tā kā rēķinos nav norādīti nokavējuma procenti un atbildētājas veiktie maksājumi ieskaitīti galvenajā
parādā, saskaņā ar Civillikuma 1843. panta noteikumiem atzīstams, ka kreditors ir pieņēmis maksājumus uz kapitāla rēķina.
Tā kā likumisko procentu aprēķinu nevar atzīt par pareizu, daļā par likumisko nokavējuma procentu 179,76 EUR piedziņu prasība ir noraidāma.
Prasītājs ir samaksājis valsts nodevu par celto prasību 200,91 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,45 EUR. Prasība tiek apmierināta
86,58 % apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu no atbildētājas par labu prasītājam jāpiedzen tiesas izdevumi proporcionāli apmierinātā
prasījuma apmēram: valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi kopsummā 178,67 EUR.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 189., 190., 193.-195., 204.1 pantu tiesa
no s p r ie d a
prasību daļēji apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/ (personas kods /personas kods/) par labu biedrībai “/nosaukums/” (reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/) galveno parādu
1159,64 EUR, kas sastāv no apsaimniekošanas maksas 718,35 EUR, maksas par garāžas apsaimniekošanu 11,40 EUR, maksas par atkritumu izvešanu
224,40 EUR, maksas par koplietošanas elektroenerģiju 12,21 EUR, maksas par ūdeni un kanalizāciju 193,28 EUR, un tiesas izdevumus 178,67 EUR,
kopā 1338,31 EUR.
Labprātīgi izpildot spriedumu, samaksa veicama biedrības “/nosaukums/” kontā /numurs/ akciju sabiedrībā „Citadele banka”.
Biedrībai “/nosaukums/” ir tiesības saņemt likumiskos sešus procentus gadā no nenomaksātās piedzītās naudas summas par laiku līdz
sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).
Noraidīt prasību daļā par likumisko nokavējuma procentu 179,76 EUR piedziņu.
Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā 2023. gada 3. februārī.
Spriedumu, kas sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20
dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma
440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.
Tiesnese Sanita Rūtenberga
Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.