Court dismisses claim for loss recovery against former administrator and director due to lack of proof of asset reduction.

Lietas Nr. C04170312

Lietas arhīva Nr. C-0591-13/29

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2013.gada 2.oktobrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:

tiesnese I.Celmiņa,

ar sekretāri /sekretāre/

piedaloties prasītāja pilnvarotam pārstāvim /pers. A/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu maksātnespējīgās likvidējamās SIA „/Nosaukums/” prasībā pret /pers. B/ un /pers. C/ par parāda

piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Maksātnespējīgās likvidējamās SIA „/Nosaukums/” administrators /pers. D/ (turpmāk prasītājs) 2012.gada 12.janvārī vērsās Rīgas

apgabaltiesā ar prasību pret /pers. B/ un /pers. C/ (turpmāk atbildētāji), lūdzot piedzīt solidāri no atbildētājiem zaudējumus Ls

379472,99 apmērā.

Prasība pamatota ar Maksātnespējas likuma 63.panta ceturto daļu, Civillikuma 1770., 1771., 1773., 1779., 1674.pantu.

Prasībā norādīts, ka ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2009.gada 1.jūlija spriedumu lietā Nr.C270149909/4 pasludināts SIA

„/Nosaukums/” maksātnespējas process un par administratoru apstiprināts sertificēts maksātnespējas administrators /pers. D/,

sertifikāta numurs /numurs/.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma Pārejas noteikumu 5.punktu maksātnespējas procesam tiek piemērots Maksātnespējas likums,

kas bija spēkā sabiedrības maksātnespējas pasludināšanas laikā, un uz tā pamata izdotie normatīvie akti.

Tiesas noteiktajā kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņā administrators saņēmis un atzinis prasītāja nodrošināto un nenodrošināto

kreditoru prasījumus par kopējo summu Ls 1805884,09, tostarp arī AS n/a, reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, 2009.gada 10.septembra

kreditora prasījumu Nr.1-5.3.2./1133, kas pamatots ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2008.gada 8.decembra lēmuma

norakstu lietā Nr.3-12/4231/08 un galvojuma līgumu Nr.5.3.-1.5./08-20-k-2, par kopējo summu Ls 379472,99.

Prasītājs norāda, ka saskaņā ar administratoram iesniegtajiem AS n/a prasījumu pamatojošiem dokumentiem, /pers. B/ kā prasītāja

prokūrists 2008.gada 15.aprīlī prasītāja vārdā noslēdzis galvojuma līgumu Nr.5.3.-1.5./08-20-k-2, ar ko prasītājs galvojis AS n/a par

SIA „n/a” uzņemtajām saistībām, kas nodibinātas ar 2008.gada 15.aprīļa Kredīta līgumu Nr.5.3-1.3/08-20-k (turpmāk

Galvojumalīgums).

Saskaņā ar ierakstiem Latvijas Republikas Komercreģistrā, Galvojuma līguma noslēgšanas laikā, prasītāja vienīgā amatpersona -

valdes locekle, ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi, ir bijusi /pers. C/, savukārt prasītāja prokūrists no 2008.gada

10.aprīļa ir bijis /pers. B/.

2011.gada 19.aprīlī administrators pieprasījis atbildētājiem sniegt informāciju par prasītāja vārdā noslēgto Galvojuma līgumu, kā arī tā

noslēgšanas pamatojumu un nepieciešamību. Uz minēto pieprasījumu 2011.gada 18.maijā saņemta /pers. B/ pilnvarotās personas

/pers. F/ atbilde, kurā nav sniegtspaskaidrojumspar Galvojuma līguma noslēgšanas nepieciešamību, kā arī nav norādīts Galvojuma

līguma noslēgšanas pamats.

Noslēdzot Galvojuma līgumu par citas personas saistībām un nespējot paskaidrot šāda Galvojuma līguma noslēgšanas lietderību,

prasītājs uzskata, ka atbildētāji ar savām individuālajām darbībām ir nodarījuši ievērojamus zaudējumus prasītāja kreditoriem un

saskaņā ar Civillikuma 1674.pantu ir solidāri atbildīgi par prasītāja kreditoriem nodarītajiem zaudējumiem.

/pers. C/, būdama vienīgā uzņēmuma amatpersona, ar savu bezdarbību, pieļaujot, ka prokūrists noslēdz prasītājam neizdevīgu

darījumu, ir pārkāpusi Komerclikuma 169.panta pirmās daļas noteikumus, kas nosaka, ka valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā

krietnam un rūpīgam saimniekam. Prasītājs atsaucas uz Civillikuma 1771., 1773. un 1779.pantu un uzskata, ka zaudējums ir cēlies

prokūrista un valdes locekles darbību rezultātā, līdz ar to viņi ir solidāri atbildīgi par zaudējumu, kas cēlies, noslēdzot Galvojuma

līgumu.

Atbilstoši likuma „Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību” (spēkā līdz 19.05.2006.) 56.pantam, ja sabiedrības izpildinstitūcijas locekļi

rīkojas nelikumīgi, pārkāpj savu pilnvaru ietvarus vai neievēro likumu un statūtu noteikumus vai dalībnieku sapulču lēmumus un

instrukcijas, darbojas nolaidīgi, viņi ir solidāri atbildīgi ar visu savu īpašumu par zaudējumiem, kas radušies tās darbiniekiem vai

trešajām personām.

Prasītājs norāda, ka saskaņā ar Maksātnespējas likuma 63.panta ceturto daļu, administratoram ir pienākums vērsties tiesā ar

prasības pieteikumu par zaudējumu piedziņu no prasītāja valdes locekles un prokūrista par viņu nodarīto zaudējumu atlīdzību.

Prasītājs norāda uz tiesu spriedumiem, ar kuriem izskatītas lietas ar līdzīgiem apstākļiem: pirmās instances tiesa - Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesa 2007.gada 18.jūlijā, taisot spriedumu lietā Nr.C29159607, un apelācijas instances tiesa - Rīgas

apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2008.gada 10.jūnijā, taisot spriedumu lietā Nr.C29159607, ir nolēmusi piedzīt zaudējumus par

labu prasītājam - maksātnespējīgam uzņēmumam, kas ar kasācijas instances tiesas - Augstākas tiesas Senāta 2009.gada 3.jūnija

spriedumu lietā Nr.SKC-181/2009 atstāts negrozīts; ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011.gada 6.jūnija spriedumu

lietā Nr.C30303109 ir nolemts piedzīt no parādnieka amatpersonas zaudējumus par labu maksātnespējīgai sabiedrībai. Rīgas

pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2010.gada 3.marta spriedumu lietā Nr.C28216309, ar kuru tiesa nolēmusi piedzīt zaudējumus par

labu prasītājam – maksātnespējīgam uzņēmumam.

[2] 2013.gada 30.jūlijā tiesā saņemts prasītājapieteikumspar prasībā norādīto zaudējumu samazināšanu (lietas 135.lapa), kurā

norādīts, ka 2011.gada 29.jūnijā SIA n/a sagatavojis un izsūtījis maksātnespējīgās SIA „n/a” administratoram iesniegumu Nr.1-2/178

par Kreditoru maiņu, norādot, ka 2010.gada 6.decembrī starp SIA n/a un AS n/a noslēgts Uzņēmuma daļas nodošanaslīgums,

savukārt 2011.gada 11.jūlijā starp pusēm noslēgts uzņēmuma pieņemšanas-nodošanasakts, ar kuru cita starpā SIA n/a nodots arī

prasījums pret maksātnespējīgo SIA „n/a”.

LMSIA „n/a” administratore /pers. H/ un AS n/a nesniedza prasītāja pieprasīto informāciju, par kādu naudas summu ir samazinājies

AS n/a kreditora prasījums pēc SIA „n/a” nekustamā īpašuma, kas atrodas /adrese/ pārdošanas izsolē.

No Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2012.gada 13.marta lēmuma lietā Nr.C27144712/8 par nekustamā īpašuma nostiprināšanu

uz ieguvēja vārda MSIA „n/a” maksātnespējas procesā, secināms, ka hipotekārais kreditors SIA n/a nekustamo īpašumu ir paturējis

sev par izsoles sākumcenu Ls 247500, ar to daļēji ieskaitot SIA n/a prasījumu pret MSIA „n/a”.

Samazinoties SIA n/a prasījumam pret SIA „n/a”, samazinās arī atbildētāju nodarīto zaudējumu apmērs prasītājam. Pēc nekustamā

īpašuma pārdošanas izsolē un kreditora prasījuma samazināšanās atbildētāju nodarīto zaudējumu apmērs prasītājam ir samazinājies

par Ls 247500 un sastāda Ls 131972,99.

Pamatojoties uz minēto un Civilprocesa likuma 74.panta trešās daļas 2.punktu, prasītājs lūdz piedzīt solidāri no atbildētājiem

zaudējumus Ls 131972,99.

[3] 2012.gada 18.maijā atbildētāja /pers. C/ ir sniegusi paskaidrojumus uz prasības pieteikumu (lietas 69.-71.lapa), kuros

norāda, ka celto prasību neatzīst pilnībā.

Paskaidrojumos atbildētāja norāda, ka prasītāja administrators nav pareizi izvērtējis lietas faktiskos un juridiskos apstākļus, norādot,

ka uz tiesiskajām attiecībām starp /pers. C/ kā prasītāja bijušo valdes locekli ir attiecināmi likuma „Par sabiedrībām ar ierobežotu

atbildību” 56.panta noteikumi, lai gan pats administrators prasībā norāda, ka šis likums ir zaudējis spēku pirms 2008.gada 15.aprīļa

Galvojuma līguma noslēgšanas.

Uzskata, ka uz viņas un prokūrista darbību nav attiecināmi nedz Civillikuma 1672.panta nedz Komerclikumā 169.panta noteikumi par

solidāro atbildību.

Administratora prasījuma pamats ir 2008.gada 15.aprīļa Galvojumalīgumsstarp AS n/a un MSIA „/Nosaukums/”.Galvojumstika dots

par citas juridiskas personas saistībām, t.i., SIA „n/a” saistībām, kas izriet no šīs SIA kredīta līguma ar AS n/a. Ar Rīgas pilsētas

Centra rajona tiesas 16.11.2010. nolēmumu lietā Nr.C27217110/8 ir pasludināts SIA „ n/a” maksātnespējas process. Atsaucoties uz

Maksātnespējas likuma (redakcija uz 16.11.2010.) 63.panta otrās daļas noteikumiem, atbildētāja uzskata, ka prasītāja administratora

celtā prasība nav izskatāma tiesas sēdē pirms nav noskaidrots, vai MSIA „n/a” maksātnespējas procesa administrators nav apturējis

izpildes lietvedību AS n/a prasībā pret MSIA „n/a”.

[4] Par tiesas sēdi lietas dalībniekiem paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Atbildētāji /pers.C./ un /pers. B/ uz tiesas sēdi nav ieradušies, nav ziņojuši par neierašanās iemesliem un nav lūguši atlikt lietas

izskatīšanu.

Pie šādiem apstākļiem tiesa nekonstatē Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā norādītos lietas izskatīšanas atlikšanas pamatus un

atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez neieradušos lietas dalībnieku klātbūtnes.

[5] Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis uzturēja prasību uz prasībā un prasības pieteikuma grozījumos norādītajiem motīviem un pamata.

Motīvu daļa

[6] Uzklausījusipaskaidrojumuslietā, kā arī pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka prasība

noraidāma.

[7] No Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2009.gada 1.jūlija sprieduma lietā Nr.C270149909/4 redzams, ka ir pasludināts SIA

„/Nosaukums/” maksātnespējas process. Spriedumā norādīts, ka ar Centra rajona tiesas 19.05.2009. lēmumu par administratoru

apstiprināts sertificēts maksātnespējas administrators /pers. D/, sertifikāta numurs /numurs/.

Ievērojot Maksātnespējas likuma Pārejas noteikumu 5.punktu un sabiedrības maksātnespējas pasludināšanas datumu, tiek

piemērotas minētajā laika posmā spēkā esošā 01.11.2007. Maksātnespējas likuma redakcija un uz tā pamata izdotie normatīvie

akti.

[8] Administrators, atsaucoties uz Maksātnespējas likuma 63.panta ceturto daļu, kas noteic, ka administratoram ir pienākums izvērtēt

un celt tiesā prasības pret juridiskās personas pārvaldes institūciju locekļiem un kapitālsabiedrības dalībniekiem par viņu nodarīto

zaudējumu atlīdzību, kā arī pret personālsabiedrības personiski atbildīgajiem biedriem, ir cēlis prasību par solidāru zaudējumu

piedziņu no sabiedrības valdes locekles /pers. C/ un prokūrista /pers. B/.

Tiesa secina, ka administrators prasībā ir nekorekti citējis Maksātnespējas likuma 63.panta ceturto daļu, no savas puses ietverot

tiesību normā arī prokūrista atbildību par nodarītajiem zaudējumiem, kā rezultātā ir bez tiesiska pamata lūdzis solidāri piedzīt

zaudējumus no prokūrista un valdes locekles.

[9] Atbilstoši Komerclikuma 34.panta pirmajai daļai, prokūra ir komercpilnvara, kas piešķir prokūristam tiesības komersanta vārdā

slēgt darījumus un veikt citas ar jebkuru komercdarbību saistītas tiesiskās darbības, ieskaitot visas procesuālās darbības tiesvedības

gaitā (prasības celšana, izlīgums, tiesas nolēmumu pārsūdzēšana u.tml.). Savukārt Komerclikuma 35.panta pirmā daļa paredz, ka

prokūru var izdot tikai komersants vai viņa likumiskais pārstāvis, turklāt ar noteiktu gribas izteikumu.

Ievērojot minēto, sabiedrības atbildīgo amatpersonu un prokūrista attiecības ir apspriežamas kā pilnvardevēja un pilnvarnieka

attiecības, taču šāda prasība nav celta. Savukārt, kā pamatoti norādīts /pers. C/ paskaidrojumos uz valdes locekļa un prokūrista

atbildību nav attiecināmi nedz Civillikuma, nedz Komerclikuma noteikumi, kas paredz solidāru atbildību.

Tiesa atzīst, ka prasība daļā pret prokūristu /pers. B/ ir noraidāma kā nepamatota.

[10] Atbilstoši Civilprocesa likuma 92.pantam pierādījumi lietā ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai

neesamību, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā. Savukārt Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda

tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam

jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Tādējādi tiesa pati pierādījumus neievāc, bet pamato savu spriedumu uz lietas dalībnieku iesniegtajiem pierādījumiem, uz kuriem tie

pamato savus prasījumus vai iebildumus. Citiem vārdiem, tiesai, izskatot lietu, jānoskaidro lietas apstākļi, kuri ietilpst pierādīšanas

priekšmetā - prasības pamata fakti un atbildētāja iebildumu pamata fakti (meklējamie fakti). Turklāt jāievēro, ka meklējamos faktus

norāda puses, taču to faktu sastāvu, kas jāpierāda lietā, galīgi nosaka tiesa saskaņā ar tām materiālo tiesību normām, kuru hipotēzēs

ir norādīti fakti, kas nosaka pušu apstrīdētās un aizskartās tiesības un tām atbilstošus pienākumus (sk. Civilprocesa likuma

komentāri. Trešais papildinātais izdevums. Autoru kolektīvs. Prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcija. Rīga: Tiesu namu

aģentūra, 2006, 32.lpp.).

[11] Administrators uzskata, ka sabiedrībai ir nodarīti zaudējumi, jo prokūrists /pers. B/ SIA „/Nosaukums/” vārdā 2008.gada 15.aprīlī

noslēdzis Galvojuma līgumu (lietas 41.-42.lapa) ar AS n/a, galvojot par SIA „n/a” saistībām, kas izriet no SIA „n/a” un AS n/a

2008.gada 15.aprīļa Kredīta līguma Nr.5.3-1.3/08-20-k.

[12] AS n/a iesniedza MSIA „/Nosaukums/” administratoram kreditora prasījumu, pamatojoties uz Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesas 2008.gada 8.decembra lēmumu lietā Nr.3-12/4231/08, ar kuru tika nodota bezstrīdus piespiedu izpildei AS n/a

saistība pret SIA „n/a” un galviniekiem SIA „/Nosaukums/” un /pers. N/ pēc 2008.gada 15.aprīļa Kredīta līguma Nr.5.3-1.3/08-20-k un

piedzenot solidāri no SIA „n/a” un galviniekiem neatmaksāto kredīta summu Ls 366758,26, procentus par kredīta izmantošanu Ls

12025,30, līgumsodu Ls 589,43 un valsts nodevu Ls 100, kopā Ls 379471,99 (lietas 25.-26. un 29.-30.lapa). Administrators kreditora

AS n/a prasījumu atzina pilnībā.

[13] No lietas materiāliem izriet, ka MSIA „n/a” pasludināts maksātnespējas process un šī procesa ietvaros tiek pārdoti MSIA „n/a”

piederošie nekustamie īpašumi (lietas 81.-82.lapa). 2012.gada 31.jūlijā MSIA „n/a” administratore ir sniegusi paziņojumu, ka izpildu

lieta AS n/a pieteikumā par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2008.gada 8.decembra lēmuma lietā Nr.3-12/4231/08

izpildi ir izbeigta. Minēto apstiprina arī zvērināta tiesu izpildītāja J.Jonas 16.12.2010. lēmums (lietas 92.-94.lapa).

[14] Saskaņā ar Civillikuma 1770.pantu ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums, Civillikuma 1773.pants paredz,

ka zaudējums ir tiešs, kad tas ir prettiesīgas darbības vai bezdarbības dabiskās un nepieciešamās sekas, netiešs – kad tas cēlies

sagadoties sevišķiem apstākļiem vai attiecībām, nejaušs – kad tā cēlonis ir nejaušs notikums vai nepārvaramā vara. Saskaņā ar

Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt tos zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

[15] No Lursoft izdrukas par SIA „/Nosaukums/” redzams, ka galvojuma līguma noslēgšanas laikā /pers. C/ bija vienīgā valdes locekle

un amatpersona ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi (lietas 51.-53.lapa).

Komerclikuma 169.panta otrā daļa noteic valdes un padomes locekļu solidāro atbildību par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem.

Administrators ir cēlis prasību par zaudējumu piedziņu, uzskatot, ka /pers. C/ nav rīkojusies kā krietns un rūpīgs saimnieks, kā to

paredz Komerclikuma 169.panta pirmā daļa.

Tiesa atzīst, ka /pers. C/ kā vienīgā valdes locekle un amatpersona saskaņā ar Komerclikuma pirmo un otro daļu ir atbildīga par MSIA

„/Nosaukums/” saimniecisko darbību viņas pilnvaru laikā, tas ir no 2007.gada 1.oktobra līdz 2009.gada 1.jūlijam. Taču Komerclikuma

169.panta pirmās un otrās daļas normas nav imperatīva rakstura un neatbrīvo administratoru no pierādīšanas pienākuma.

[16] Tiesību doktrīnā atzīts, ka zaudējumu atlīdzināšanas prasījuma un piedziņas pamati ir šādi: 1) tiesību aizskārēja neattaisnojama

darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3) cēloniskais sakars starp

zaudējumiem un neatļauto darbību (sal. K.Torgāns. Saistību tiesības. 1daļa, Rīga, 2006, 209.lpp.).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai, administratoram lietas izskatīšanas gaitā ir jāpierāda, ka pastāv visi minētie

priekšnosacījumi zaudējumu piedziņai.

[17] Zaudējumus Ls 131972,99 apmērā administrators pamato ar šādu aprēķinu: no kreditora prasījuma Ls 379471,99 tiek atņemts

Ls 247500, tas ir, to summu par kādu nodrošinātais kreditors SIA „n/a” ir paturējis MSIA „n/a” piederošo nekustamo īpašumu /NI

nosaukums D//adrese A/ tās maksātnespējas procesa laikā (lietas 81.-85.lapa). Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka SIA n/a ir

pārņēmis AS n/a prasījuma tiesības pret MSIA „/Nosaukums/” un ka SIA n/a būtu ieguvis prasījuma tiesības pret MSIA „/Nosaukums/”.

Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka SIA n/a būtu vērsies MSIA „/Nosaukums/” pie administratora ar lūgumu par puses aizstāšanu.

Tiesa atzīst, ka galvojuma līguma noslēgšanas fakts pats par sevi neliecina, ka ir noticis prasītāja mantas samazinājums vai ka ir

pieļauta prettiesiska rīcība. Tāpat arī administratoralēmumspar AS n/a kreditora prasījuma Ls 379471,99 apmierināšanu un Centra

rajona tiesas 13.03.2012.lēmumslietā Nr.C27144712/8 par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja SIA n/a vārda MSIA „n/a”

maksātnespējas procesā neapstiprina, ka MSIA „n/a” maksātnespējas procesā neatgūtā summa ir vērtējama kā MSIA „/Nosaukums/”

nodarītie zaudējumi.

[18] Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka administrators nav pierādījis prasības par zaudējumu piedziņu pamatotību, līdz ar to

prasība arī daļā par zaudējumu piedziņu no /pers. C/ ir noraidāma.

[19] Lietas izskatīšanas laikā administratoram tika izskaidrota Civilprocesa likuma 93.panta ceturtā daļa un norādīts uz pierādījumu

neesamību (lietas 89.lapa), taču, ievērojot pušu dispozivitātes principu un civilprocesā nostiprināto pušu sacīkstes principu, puses

izvēlas pierādīšanas līdzekļus pēc saviem ieskatiem.

[19.1] Administratora atsaukšanās prasībā uz likuma „Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību” (spēkā līdz 19.05.2006.) 56.pantu par

valdes locekļu un amatpersonu atbildību ir juridiski nepamatota un ir pretrunā ar prasības pamatu, jo šī likuma normas MSIA

„/Nosaukums/” maksātnespējas procesam nav piemērojamas.

[19.2] Tāpat arī administratora piesauktā tiesu prakse par zaudējumu piedziņu nav vispārināma un nevar kalpot kā arguments

prasības pamatotībai, jo tiesa izskata konkrētu lietu, pamatojoties uz lietā iesniegtajiem pierādījumiem, vērtējot faktisko apstākļu

atbilstību prasības pamatam.

[20] Atbilstoši Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punktam maksātnespējīgās likvidējamās SIA „/Nosaukums/”

administrators /pers. D/ ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, līdz ar to saskaņā ar Civilprocesa likuma

42.panta ceturto daļu tiesas izdevumus uzņemas valsts.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 97. un 193. un 194.pantu, Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda:

Noraidīt MSIA „/Nosaukums/” administratora prasību pret /pers. B/ un /pers. C/ par zaudējumu piedziņu.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu

tiesu palātā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā. Pilns spriedums sastādīts 2013.gada 16.oktobrī.

Tiesnese I.Celmiņa