Supreme Court quashes conviction for double sentencing violation and orders retrial while maintaining detention.
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court of Latvia fully quashed the first-instance judgment and remanded the case for a new trial due to a violation of the principle against double jeopardy. The prosecutor argued that the lower court incorrectly combined a prior sentence with a new one after a plea agreement was finalized. The court held that the lower court failed to account for a previously effective sentence, thereby illegally aggravating the defendant's position by applying the double sentencing rule improperly.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 50. panta 5. daļa; Kriminālprocesa likuma 25. pants: The principle of non bis in idem prohibits combining a prior final sentence with a new one if the prior sentence has already taken effect, preventing the illegal aggravation of the defendant's status.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:AT:2019:0904.11088022219.3.L
Lieta Nr. 11088022219, SKK-598/2019
Krimināllietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
LĒMUMS
Rīgā 2019.gada 4.septembrī
Tiesa šādā sastāvā: senatori Inguna Radzeviča, Pēteris Opincāns, Aivars Uminskis
izskatīja rakstveida procesā krimināllietu sakarā ar Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurora Viktora
Vendena kasācijas protestu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 20.maija spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 20.maija spriedumu apstiprināta 2019.gada 25.aprīlī starp prokuroru un apsūdzēto
/pers. D/ noslēgtā vienošanās par vainas atzīšanu un sodu, un
/pers. D/, personas kods /personas kods/,
atzīts par vainīgu Krimināllikuma 253.panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem 1 mēnesi
un probācijas uzraudzību uz 2 gadiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, piespriestajam sodam daļēji pieskaitot sodu, kas noteikts ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas
tiesas 2018.gada 13.novembra spriedumu, galīgais sods /pers. D/ noteikts brīvības atņemšana uz 3 gadiem 5 mēnešiem un probācijas uzraudzība uz 2
gadiem.
Drošības līdzeklis – apcietinājums – /pers. D/ atstāts negrozīts, līdz spriedums stāsies spēkā.
[2] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 20.maija spriedumu /pers. D/ atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma
253.panta otrās daļas par psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos un glabāšanu lielā apmērā bez realizācijas nolūka.
[3] Par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 20.maija spriedumu Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas
prokuratūras prokurors V. Vendens iesniedzis kasācijas protestu, kurā, atsaucoties uz Krimināllikuma 50.panta piekto daļu un Kriminālprocesa likuma
569.panta otro daļu, 570.panta pirmo daļu, 571.panta trešo daļu, 572.pantu, 585.pantu, 587.panta pirmās daļas 2.punktu un 588.panta 3.1 daļu, lūdz
kasācijas protestu izskatīt rakstveida procesā, pirmās instances tiesas spriedumu atcelt pilnībā un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai. Apsūdzētajam piemēroto
drošības līdzekli – apcietinājumu – prokurors lūdz atstāt negrozītu.
Protests pamatots ar šādiem argumentiem.
Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2019.gada 2.maija spriedumu apsūdzētajam /pers. D/ noteikts galīgais sods saskaņā ar Krimināllikuma
50.panta piekto daļu, piespriestajam sodam daļēji pieskaitot sodus, kas noteikti ar Kurzemes rajona tiesas 2018.gada 26.jūlija spriedumu, Kurzemes
rajona tiesas 2018.gada 11.septembra spriedumu un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2018.gada 13.novembra spriedumu.
Arī ar pārsūdzēto Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 20.maija spriedumu /pers. D/ noteikts galīgais sods saskaņā ar
Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, piespriestajam sodam daļēji pieskaitot sodu, kas noteikts ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2018.gada
13.novembra spriedumu.
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, 2019.gada 20.maija spriedumā nosakot apsūdzētajam /pers. D/ galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma
50.panta piekto daļu un noteiktajam sodam atkārtoti pieskaitot sodu, kas noteikts ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2018.gada
13.novembra spriedumu, pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 25.panta pirmo daļu, 511.panta otro daļu un 512.panta pirmo daļu, kā arī pieļāvusi
Kriminālprocesa likuma 574.panta 1.punktā norādīto pārkāpumu. Minētie pārkāpumi atzīstami par Kriminālprocesa likuma būtiskiem pārkāpumiem, kas
noveduši pie nelikumīga nolēmuma.
Motīvu daļa
[4] Senāts atzīst, ka Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 20.maija spriedums atceļams pilnībā un lieta nosūtāma jaunai
izskatīšanai pirmās instances tiesā.
[4.1] Kriminālprocesa likuma 25.pantā nostiprināts dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) princips, kas noteic, ka personu par vienu
un to pašu noziedzīgu nodarījumu var tiesāt un sodīt tikai vienu reizi.
Ar pārsūdzēto Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 20.maija spriedumu /pers. D/ noteikts galīgais sods saskaņā ar
Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, piespriestajam sodam daļēji pieskaitot sodu, kas noteikts ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2018.gada
13.novembra spriedumu.
Vienlaikus Senāts konstatē, ka galīgais sods saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, piespriestajam sodam daļēji pieskaitot sodu, kas
noteikts ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2018.gada 13.novembra spriedumu, /pers. D/ jau bija noteikts ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas
tiesas 2019.gada 2.maija spriedumu. Spriedums stājies spēkā 2019.gada 15.jūnijā.
Ievērojot minēto, Senāts atzīst, ka Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, 2019.gada 20.maija spriedumā nosakot apsūdzētajam /pers. D/
galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu un piespriestajam sodam atkārtoti pieskaitot sodu, kas noteikts ar Rīgas pilsētas Latgales
priekšpilsētas tiesas 2018.gada 13.novembra spriedumu, nav ievērojusi Kriminālprocesa likuma 25.pantā noteikto dubultās sodīšanas nepieļaujamības
(ne bis in idem) principu un tādējādi pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 574.panta 1.punktā norādīto pārkāpumu – nepareizi piemērojusi Krimināllikuma
Vispārīgās daļas pantu. Minētais pārkāpums novedis pie notiesātās personas stāvokļa nelikumīgas pasliktināšanās.
[4.2] Augstākā tiesa jau iepriekš vairākkārt norādījusi, ka Kriminālprocesa likuma normu jēga par vienošanās slēgšanu pirmstiesas procesā vai
iztiesāšanas procesā ir tāda, ka vienošanās jāpanāk par visiem jautājumiem, kuriem ir nozīme krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā, kopumā
(Augstākās tiesas 2010.gada 8.jūnija lēmums lietā Nr. SKK-121/2010, 16870000808; Augstākās tiesas 2015.gada 18.decembra lēmums lietā
Nr. SKK-649/2015, 11250063414, Augstākās tiesas 2016.gada 22.septembra lēmums lietā Nr. SKK-J-620/2016, 12507002912).
Ievērojot minēto, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 20.maija spriedums atceļams pilnībā un lieta nosūtāma jaunai izskatīšanai
pirmās instances tiesā.
[5] Senāts atzīst, ka apsūdzētajam /pers. D/ turpināma drošības līdzekļa – apcietinājums – piemērošana.
/pers. D/ apsūdzēts par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru likumā paredzēts brīvības atņemšanas sods.
No lietas materiāliem redzams, ka pirmstiesas kriminālprocesa laikā 2019.gada 8.februārī /pers. D/ piemērots drošības līdzeklis – nodošana
policijas uzraudzībā (1.sējuma 16.lapa). Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 18.marta lēmumu apsūdzētajam piemērots drošības
līdzeklis – apcietinājums – un izsludināta viņa meklēšana (lietas 70.–72.lapa). /pers. D/ aizturēts 2019.gada 5.aprīlī (lietas 79.lapa).
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 277.panta septītajai daļai personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā,
apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 24 mēnešus. Uz lietas izskatīšanas laiku kasācijas instances tiesā Kriminālprocesa likumā noteiktais
apcietinājumā turēšanas termiņš nav pārkāpts.
Senāts atzīst, ka /pers. D/ piemērotais drošības līdzeklis ir samērīgs ar noziedzīgā nodarījuma raksturu un apsūdzētā personību raksturojošajām
ziņām, tādēļ ir pamats tā piemērošanas turpināšanai.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 585. un 587.pantu, tiesa
nolēma:
atcelt pilnībā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 20.maija spriedumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai Rīgas pilsētas Latgales
priekšpilsētas tiesā.
Apsūdzētajam /pers. D/ turpināt piemērot drošības līdzekli – apcietinājums.
Lēmums nav pārsūdzams.
I. Radzeviča P. Opincāns A. Uminskis