Court dismissed bid rejection due to lack of experience, ruling applicant failed to prove compliance with tender requirements.

Lietas arhīva Nr. A42-00289-18/18

ECLI:LV:ADRJRIT:2018:0511.A420169017.1.S

S P R I E D U

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2018. gada 11. maijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese A. Zariņa,

tiesnese L. Andersone,

tiesnese L. Hāzenfuse,

piedaloties pieteicējas SIA “VOLTS-1” pārstāvim /pers. A/, atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Iepirkumu uzraudzības

biroja pārstāvei /pers. B/, atbildētājas Ventspils pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes “Komunālā pārvalde” pārstāvim /pers. C/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA “VOLTS-1” pieteikumu par Iepirkumu uzraudzības biroja

Iesniegumu izskatīšanas komisijas 2017. gada 2. februāra lēmuma Nr. 4-1.2/17.26 atzīšanu par prettiesisku.

Aprakstošā daļa

[1] Ventspils pilsētas pašvaldības iestāde “Komunālā pārvalde” (turpmāk – Komunālā pārvalde) rīkoja atklātu konkursu “Ielu apgaismojuma

remonts un uzturēšana 2017.-2018. gadā Ventspils pilsētā” (id. Nr. KP 20116/105 U). Iepirkumā citu starpā piedāvājumu iesniedza pieteicēja

SIA “VOLTS-1”.

Ar Komunālās pārvaldes Iepirkumu komisijas 2016. gada 22. decembra lēmumu (prot. Nr. KP 2016/105 U -3) pieteicēja izslēgta no turpmākas

dalības konkursa procedūrā par neatbilstību atklātā konkursa nolikuma 5.3. un 5.7. punkta prasībām, jo pieteicējai nav nepieciešamās pieredzes ielu

apgaismojuma uzturēšanā. Ar minēto lēmumu par iepirkuma uzvarētāju atzīta SIA “Vektors 2”, kam piešķirtas līguma slēgšanas tiesības par līguma cenu

253 555,34 euro. Pieteicēja minēto lēmumu apstrīdēja.

[2] Ar Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisijas 2017. gada 2. februāra lēmumu Nr. 4-1.2/17-26 apstrīdētais lēmums

atstāts negrozīts, pasūtītājai atļauts slēgt iepirkuma līgumu ar atklātā konkursā noteikto uzvarētāju SIA “Vektors 2”. Lēmumā norādīts tālāk minētais.

[2.1] Pieteicēja neatbilst konkursa nolikuma 5.3. punktam. Pieteicējai nav nolikumā prasītā nepieciešamā pieredze 5000 ielu apgaismojuma punktu

uzturēšanā un remontā. AS “Ventspils tirdzniecības osta” teritorijā ielu apgaismojumam atbilst aptuveni 2 458 vienības.

[2.2] Latvijas valsts standarts LVS EN 13201 “Ceļu apgaisme” paredz, ka ielu apgaismojums ir stacionāras apgaismes ierīces, kas diennakts

tumšajās stundās paredzētas labas redzamības nodrošināšanai sabiedriskā transporta zonās, lai veicinātu satiksmes drošību, transporta plūsmu un

sabiedrisko drošību. Ielu apgaismojuma definīcija neattiecas uz tuneļu apgaismojumu, privāto autostāvvietu apgaismojumu, komerciālo vai rūpniecisko

āra apgaismojumu, sporta laukumu apgaismojumu vai dekoratīvās apgaismes iekārtām, tomēr tā ietver gājēju celiņu un veloceliņu funkcionālo

apgaismojumu, kā arī ielas braucamās daļas apgaismojumu. Pasūtītāja pamatoti nav ņēmusi vērā tādus apgaismojuma punktus, kas atrodas telpās un nav

ielu apgaismojums. Nav nozīmes pieteicējas argumentiem par piedāvājumā norādītajā objektā uzstādīto gaismas ķermeņu aizsardzības klasēm, jo

konkursa nolikums šādus nosacījumus neparedz.

[2.3] Pasūtītājas iepirkuma komisijas rīcība, atzīstot AS “Ventspils tirdzniecības osta” atsauksmi par nederīgu, pieteicējas piedāvājumu par

neatbilstošu konkursa nolikuma 5.7. punkta prasībām, ir pārlieku formāla, un pieņemtais lēmums šajā daļā ir acīmredzami nepamatots. Pieļautais

iepirkumu komisijas pārkāpums attiecībā uz pieteicējas piedāvājumā iesniegtās atsauksmes vērtējumu nevar ietekmēt lēmumu par konkursa rezultātu, līdz

ar to nav pamata lemt par aizliegumu slēgt iepirkuma līgumu ar konkursā noteikto uzvarētāju.

[3] 2017. gada 24. februārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas

komisijas 2017. gada 2. februāra lēmuma Nr. 4-1.2/17.26 atzīšanu par prettiesisku. Pieteikumā norādīti tālāk minētie argumenti.

[3.1] Pasūtītāja nav noteikusi Latvijas valsts standartu LVS EN 13201 “Ceļu apgaisme” ne konkursa nolikumā, ne paskaidrojumos Iepirkumu

uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisijai, ne arī Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisijas 2017. gada 2. februāra sēdē.

[3.2] Vienlaikus Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisija neievēroja Enerģētikas likuma 7. pantu.

[3.3] Nav pamatota Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisijas atsauce uz “ES ZPI kritēriji ielu apgaismojumam un satiksmes

signāliem”, jo konkrētais iepirkums nav zaļais publiskais iepirkums, kritēriji balstīti uz obligāti nepiemērojamo minēto standartu, un tie ir attiecināmi uz

gaismekļiem un gaismas signāliem, nevis uz visu ielu apgaismojuma kopumu.

[3.4] Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisijas norādītais, ka pieteicējai, iepazīstoties ar konkursa nolikumu un sagatavojot

savu piedāvājumu, jau sākotnēji būtu bijis jālūdz pasūtītājam papildu informācija.

[3.5] Nepamatots ir Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisijas paustais, ka norāde uz gaismas ķermeņu aizsardzības klasēm

esot noraidāma. No VAS “Latvijas Valsts ceļi” „Ieteikumi ceļu projektēšanai. Ceļu apgaismojums” un to pielikuma izriet, ka arī gājēju tuneļu, gājēju tiltu,

kāpņu un rampu apgaismojums attiecināms pie ielu un ceļu apgaismojuma un ielu apgaismojumam jāatbilst noteiktai aizsardzības klasei.

[3.6] Pasūtītāja ar objekta apsekošanas aktu apliecina, ka kopējais apgaismojuma punktu skaits objektā SIA “Ventspils tirdzniecības osta” ir

7 362 vienības. Noliktavas un dažādas tehnoloģiskās pārkraušanas iekārtas nav administrācijas ēkas un slēgti operācijas vadības punkti, bet gan segtas

kravas, transporta un cilvēku pārvietošanās teritorijas. Līdz ar to arī 3 074 apgaismojuma punktu vienības, kas atrodas šajās teritorijās, ir pieskaitāmas

ielu apgaismojumam. Savukārt 1 830 apgaismojuma punktu aizsardzības klase ir augstāka nekā nepieciešama iekštelpām bez īpašām prasībām.

[3.7] Nepamatota ir Iepirkumu uzraudzības biroja norāde, ka SIA “LBS – Konsultants” atzinumiem lietā nav izšķirošas nozīmes, tie ir vispārīgi

izteikti viedokļi, nesaprotot, uz kādiem normatīviem, to analīzi un secinājumiem šie viedokļi ir izteikti.

[4] 2017. gada 3. aprīlī Administratīvajā rajona tiesā saņemts Iepirkumu uzraudzības biroja rakstveida paskaidrojums, kurā norādīts, ka pieteicējas

pieteikums ir nepamatots un noraidāms tālāk minēto apsvērumu dēļ.

[4.1] Atsauce uz konkrēto jomu regulējošo Latvijas valsts standartu un tajā ietverto definīciju pārsūdzētajā lēmumā norādīta, lai pamatotu, kāpēc

daļa no pieteicējas piedāvājumā norādītajiem apgaismes punktiem nav uzskatāma par ielu apgaismojumu.

[4.2] Pieteicēja nav apstrīdējusi konkursa nolikuma 5.3. punktu Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā.

[4.3] Apstāklis, ka citās apgaismes punktu novietošanas vietās atrodošiem gaismekļiem ir līdzīga gaismekļu aizsardzības klase, neliecina, ka tie būtu

atzīstami par līdzvērtīgiem un atbilstošiem konkursa nolikuma 5.3. prasībai.

[4.4] Atsauce uz Enerģētikas likumu nav pamatota un vērā ņemama, jo šī norma nekādā veidā neprecizē izpratni par konkursa nolikuma 5.3.

punktā norādītajiem ielu apgaismes punktiem.

[4.5] Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumiem nav prejudiciālas nozīmes, un tie neveido judikatūru.

[4.6] VAS “Latvijas Valsts ceļi” ieteikumiem “Ieteikumi ceļu projektēšanai. Ceļu apgaismojums” nav normatīvā akta statusa, turklāt tie ir balstīti uz

Latvijas valsts standartu LVS 13201, uz kuru atsaukšanos iebilst pieteicēja.

[4.7] Nav konstatējams, kādā aspektā SIA “LBS - Konsultants” atzinumos vērtēta apgaismes punktu pielīdzināmība konkursa nolikuma

5.3. punkta prasībām, nav konstatējams, uz kāda pamata atzinumi izdoti.

[4.8] Pieteicējas norādītā pieredze nav pierādīta ar pieteicējas piedāvājumā norādītajiem apgaismes punktiem.

[5] 2017. gada 4. aprīlī Administratīvajā rajona tiesā saņemts Komunālās pārvaldes rakstveida paskaidrojums, kurā norādīts, ka pieteikumu

neatzīst. Tajā norādīti tālāk minētie argumenti.

[5.1] Definīcijas „ielu apgaismojums” satura noskaidrošanai konkrētajā gadījumā piemērojami pārsūdzētajā lēmumā norādītie kritēriji un Latvijas

valsts standarts.

[5.2] Konkursa nolikums neparedz pretendenta kvalifikācijas vērtēšanas kritēriju pēc gaismas ķermeņu aizsardzības klasēm, un šāds kritērijs bija

pieteicējas pašas patstāvīgi izvēlēta salīdzināšanas metode. Pieteicēja nav izpratusi iepirkuma priekšmetu, un uzvaras gadījumā pakalpojuma sniegšana

būtu apgrūtināta.

[5.3] SIA „LBS – Konsultants” atzinumi ir vērtējami kā vispārīgi viedokļi.

[6] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis pieteikumu uzturēja uz tajā norādīto argumentu pamata, atbildētājas pārstāvji pieteikumu neatzina.

Motīvu daļa

[7] Lietas dalībniekiem ir atšķirīgi viedokļi par nolikumā iekļauto pretendentam izvirzīto kvalifikācijas prasību saturu, proti, kas ir saprotams ar

pieredzi ielu apgaismojuma remontēšanā un uzturēšanā, kā arī par to, vai pieteicēja ir izpildījusi strīdus nolikuma prasības.

[8] Publisko iepirkumu likuma 37. panta pirmā daļa paredzēja, ka pasūtītājs atlasa kandidātus un pretendentus saskaņā ar šā likuma 40., 41., 42.,

43. un 44. pantā noteiktajām kvalifikācijas prasībām, pārbauda piedāvājumu atbilstību iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un

izvēlas piedāvājumu vai piedāvājumus saskaņā ar noteikto piedāvājuma izvēles kritēriju.

Minētā panta 4.1 daļa paredzēja, ka pasūtītājam jebkurā iepirkuma procedūras stadijā ir tiesības prasīt, lai pretendents un kandidāts iesniedz visus

dokumentus vai daļu no tiem, kas apliecina tā atbilstību paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām pretendentu un

kandidātu atlases prasībām. Pasūtītājs nepieprasa tādus dokumentus un informāciju, kas jau ir tā rīcībā vai pieejama publiskajās datubāzēs.

Publisko iepirkumu likuma 42. panta otrās daļas 2. punkts paredzēja, ka piegādātāja tehniskās un profesionālās spējas atbilstoši būvdarbu,

piegādes vai pakalpojuma raksturam, kvantitātei un svarīguma pakāpei var apliecināt ar informāciju par būtiskākajām veiktajām piegādēm vai sniegtajiem

pakalpojumiem ne vairāk kā trijos iepriekšējos gados, norādot summas, laiku un saņēmējus (publiskas vai privātas personas). Informācijai pievieno

pircēja atsauksmes vai piegādātāja apliecinājumus.

Publisko iepirkumu likuma 45. panta pirmā un otrā daļa paredzēja, ja pasūtītājs konstatē, ka atbilstoši šā likuma 39.1, 40., 41., 42., 43. un

44. panta noteikumiem iesniegtajos dokumentos ietvertā informācija ir neskaidra vai nepilnīga, tas pieprasa, lai piegādātājs vai kompetenta institūcija

izskaidro vai papildina šajos dokumentos ietverto informāciju. Pasūtītājs termiņu nepieciešamās informācijas iesniegšanai nosaka samērīgi ar laiku, kas

nepieciešams šādas informācijas sagatavošanai un iesniegšanai. Ja pasūtītājs saskaņā ar šā panta pirmo daļu ir pieprasījis izskaidrot vai papildināt

iesniegtos dokumentus, bet kandidāts vai pretendents to nav izdarījis atbilstoši pasūtītāja noteiktajām prasībām, pasūtītājam nav pienākuma atkārtoti

pieprasīt, lai tiek izskaidrota vai papildināta šajos dokumentos ietvertā informācija.

[9] Nolikums ir tiesību akts, uz kuru tiek balstīta turpmākā iepirkuma procedūra un kurš līdztekus normatīvajam regulējumam (un vienlaikus tam

atbilstoši) reglamentē iepirkuma procedūras norisi (sk. Augstākās tiesas 2012.gada 17.augusta lēmuma lietā Nr. SKA-850/2012 7.punktu).

Gadījumā, ja tas, ko saprot gribas izteikuma adresāts, neatbilst tam, ko gribējis pateikt gribas izteicējs, priekšroka dodama tiesību drošības un

prognozējamības principam, kurš izteikuma adresāta interešu aizsardzības nolūkos liek uzskatīt, ka adresātam saistošs ir izteikums, kādu tas varēja

saprast kā gribas izteicēja gribu (sk. Augstākās tiesas 2008.gada 29.aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-139/2008 (A42240305) 15.1.apakšpunktu).

Nav pamata domāt, ka ikvienā gadījumā, kad atsevišķa pretendenta un pasūtītāja izpratne par nolikuma prasību saturu atšķiras, priekšroka

dodama tai nolikuma izpratnei, kādu pārstāv konkrētais pretendents. Nozīme ir tam, kā pretendenti – gribas izteikuma adresāti – prasības objektīvi

varēja saprast kā pasūtītāja gribu (sk. Augstākās tiesas 2017. gada 3. maija sprieduma lietā Nr. SKA-47/2017 (A420372214) 13. punktu).

[10] Pasūtītāja izsludināja iepirkumu par pilsētas ielu apgaismojuma remontu un uzturēšanu. Nolikuma 5.3. punkts paredzēja, ka pretendentu atlasei

jāiesniedz apliecinājums, ka pēdējo trīs gadu laikā pretendenta pašu spēkiem veiktais gada vidējais apjoms ir līdzvērtīgs iesniegtā piedāvājuma gada

apjomam. Par līdzvērtīgu darbu apjomu uzskata ielu apgaismojuma remontu, uzturēšanu vismaz 5000 gaismas punktiem. Nolikuma 5.7. punkts

paredzēja, ka pretendents pievieno atsauksmi par ielu apgaismojuma diennakts dežūru darbu, tā uzturēšanu, apkalpošanu ne mazāk kā divu gadu

periodā, kur apgaismojuma punktu skaits nav bijis mazāks par 5000 gabaliem.

No nolikuma nosaukuma, aprakstītajiem un arī pārējiem nolikuma noteikumiem (piemēram, tehniskā specifikācija un finanšu piedāvājums) izriet, ka

pasūtītājam aktuāls ir ielu apgaismojuma remonts un uzturēšana, arī pretendenta pieredze tiek prasīta tieši ielu apgaismojuma remontā un uzturēšanā. Lai

arī nolikumā nav detalizēti aprakstīts, kas tiek saprasts ar jēdzienu “ielu apgaismojums”, no nolikumā iekļauto nolikuma prasību gramatiskā teksta

nepārprotami izriet, ka ar ielu apgaismojumu tiek apzīmēti tādi apgaismes punkti, kas ir tieši saistīti ar ielu un neatrodas telpās.

Vārda “iela” nozīme ir skaidrota arī likuma “Par autoceļiem” 2. panta ceturtajā daļā, proti, tā ir transportlīdzekļu satiksmei paredzēta inženierbūve

pilsētas teritorijā. No šīs vispārzināmās definīcijas ir secināms, ka iela nav segta būve.

Tiesai nav arī pamata uzskatīt, ka konkrētās nozares speciālisti nolikumā lietoto jēdzienu “ielu apgaismojums” objektīvi varēja nesaprast vai saprast

savādāk. Nolikumā lietotais jēdziens “ielu apgaismojums” atbilst arī nozarē izmantotajā Latvijas valsts standartā Nr. NE 13201 iekļautajai terminoloģijai.

Latvijas valsts standarts Nr. NE 13201 paredz, ka ielu apgaismojums ir stacionāras apgaismes ierīces, kas diennakts tumšajās stundās paredzētas labas

redzamības nodrošināšanai sabiedriskā transporta zonās, lai veicinātu satiksmes drošību, transporta plūsmu un sabiedrisko drošību. Ielu apgaismojuma

definīcija neattiecas uz tuneļu apgaismojumu, privāto autostāvvietu apgaismojumu, komerciālo vai rūpniecisko āra apgaismojumu, sporta laukumu

apgaismojumu vai dekoratīvās apgaismes iekārtām, tomēr tā ietver gājēju celiņu un veloceliņu funkcionālo apgaismojumu, kā arī ielas braucamās daļas

apgaismojumu.

No minētā standarta izriet, ka ielu apgaismojums ir saistīts ar labas redzamības nodrošināšanu sabiedriskā transporta zonās, lai veicinātu satiksmes

drošību, transporta plūsmu un sabiedrisko drošību. Arī no pasūtītāja paskaidrojumiem izriet, ka pasūtītājam bija būtiska piedāvājuma iesniedzēja

pieredze ielu apgaismojuma uzturēšanā, lai nodrošinātu satiksmes drošību uz ielām (lietas 147. lapa). Apgaismojuma punktu remonts un uzturēšana, kas

atrodas telpās, nenodrošina pieredzi, kas nepieciešama darbam sabiedriskā transporta zonās. Pieteicējas norāde, ka minētais standarts nav piemērojams,

nav pamatota. Minētais standarts ļauj noskaidrot, vai nolikumā iekļautās prasības atbilst konkrētajā nozarē lietotajai terminoloģijai. Pieteicējas minētajos

tiesas nolēmumos nav norādīts, ka standarta piemērošana nav pieļaujama, ja tā nav minēta nolikumā. Arī Enerģētikas likuma normas neparedz, ka par

ielu apgaismojumu būtu uzskatāms vai tam būtu pielīdzināms apgaismojums, kas atrodas slēgtās, segtās telpās.

[11] 2016. gada 11. novembrī pieteicēja līdz ar piedāvājumu iesniedza arī apliecinājumu, ka pēdējo trīs gadu laikā pretendenta pašu spēkiem

veiktais gada vidējais apjoms ir līdzvērtīgs iesniegtā piedāvājuma gada apjomam – ielu apgaismojuma remonts, uzturēšana vismaz 5000 gaismas punktiem

(lietas 174. lapa). Piedāvājumam pievienota arī AS “Ventspils tirdzniecības osta” 2016. gada 27. oktobra atsauksme, tajā norādīts, ka pieteicēja veic

vairāk kā 5000 apgaismojuma punktu tehnisko apkopi un remontu (lietas 50. lapa). No iesniegtā apliecinājuma izriet, ka arī pieteicēja ir sapratusi, ka

pieredze tiek prasīta par ielu apgaismojuma remontu, uzturēšanu vismaz 5000 gaismas punktiem, bet tās iesniegtajā atsauksmē par pieredzi nav precizēts,

vai norādītie apgaismes punkti ir tieši ielas apgaismojuma punkti.

Ievērojot minēto, pasūtītāja 2016. gada 17. novembrī lūdza skaidrojumu par līdzšinējo pieteicējas pieredzi ielu apgaismojuma remontā un

uzturēšanā. Pasūtītāja norādīja, ka piedāvājuma iesniedzēja iesniegusi AS “Ventspils tirdzniecības osta” atsauksmi par 5000 apgaismes punktu uzturēšanu

tikai tās teritorijā. Tā kā Ventspils pilsētas ielās, parkos, skvēros un pagalmos kopējais ielu apgaismojums ir 5860 punkti, pasūtītāja lūdza precizēt

apliecinājumā un atsauksmē norādīto informāciju (lietas 53. lapa).

No pieteicējas 2016. gada 30. novembra vēstules izriet, ka tā apgaismojuma punktos ir ierēķinājusi arī segtus vienstāvu un daudzstāvu operācijas

punktus (1537 punkti), vadības centru (464 punkti), ogļu noliktavu (134 punkti), ģenerālo kravu operācijas centru un dažādas noliktavas (kopā 1257

punkti) (lietas 45.?47. lapa). Tas kopā veido 3392 apgaismes punktus, kurus pati pieteicēja norādījusi kā tādus, kas atrodas segtās telpās. Par to, ka

šie apgaismes punkti atrodas telpās, liecina arī vēstulei pievienotā shēma, proti, tajā veiktās atzīmes 25.?28., 48.?54. punkts (lietas 142. lapa). No

pieteicējas vēstulei pievienotās shēmas izriet, ka arī daļa no apgaismojuma mastiem un balstiem atrodas telpās, precīzs skaits gan nav norādīts. Par 2248

apgaismes punktiem nav precizēta un no norādītās informācijas nav arī izsecināma to atrašanās vieta (vēstules 2.2.2. punkts). Tikai atsevišķos gadījumos

vēstulē pieteicēja ir norādījusi, ka apgaismes punkti (kopā 734 punkti) ir ārējā perimetra apgaismojums (vēstules 2.1.2., 2.2.3.1.punkts). Ievērojot

minēto, tiesa secina, ka pieteicējas 2016. gada 30. novembra vēstulē nav precizēta informācija par to, kuri apgaismojuma punkti ir ielas apgaismojuma

punkti, bet kuri atrodas telpās.

Ievērojot minēto, tiesas ieskatā atbildētāja ievēroja pieteicēja Publisko iepirkumu likuma 45. panta pirmo daļu, bet pati pieteicēja neprecizēja

informāciju par to, kuri apgaismes punkti ir ielas apgaismes punkti, bet kuri atrodas telpās. No minētā panta otrās daļas arī izriet, ka pasūtītājam nebija

pienākums veikt tālāku pārbaudi, jo piedāvājuma iesniedzējs pats nebija novērsis konstatētās nepilnības.

Neraugoties uz minēto, pasūtītāja pati pēc savas iniciatīvas pārbaudīja piedāvājuma iesniedzējas norādītās informācijas pamatotību, veicot apskati

objektā. 2016. gada 6. decembra apsekošanas aktā norādīts, ka teritorijas apgaismojumam atbilst 2458 vienības, noliktavu telpu un dažādu tehnoloģisko

pārkraušanas iekārtu apgaismojumam atbilst aptuveni 3074 vienības, bet administrācijas ēku un slēgtu operācijas vadības punktu apgaismojumam –

1830 punkti (lietas 137. lapa).

[12] Pieteicējas pārstāvis tiesas sēdē apšaubīja pasūtītājas pārbaudes aktā konstatēto, norādīja, ka atbildētāja nepamatoti nav precizējusi, kur tieši

atrodas katrs no pieteicējas piedāvājumā un papildu skaidrojumā norādītajiem apgaismes punktiem. Kā jau tas norādīts iepriekš šajā spriedumā, tieši

pieteicējai bija pienākums pierādīt, ka tās minētie apgaismes punkti bija ielas apgaismes punkti. Pieteicēja to nav izdarījusi. Pieteicējas iebildes pret

minētajā aktā konstatēto nav pamatotas, jo tas sastādīts, balstoties uz pašas pieteicējas pasūtītājam sniegto informāciju, aktā tā tikai precizēta. Turklāt no

pieteikumā norādītā izriet, ka pieteicēja neapšauba to, ka tās norādītie apgaismojuma punkti atradās telpās. Proti, pieteikumā norādīts, ka administrācijas

ēku un slēgto operācijas vadības punktu apgaismojumu (kopā 1830 apgaismojuma punkti) aizsardzības klase ir augstāka nekā nepieciešams iekštelpām

bez īpašām prasībām. To aizsardzības klase ir atbilstoša ielu un ceļu apgaismošanas punktos izmantojamo gaismekļu klasei. Pieteikumā norādīts, ka ielu

apgaismojumam ir pielīdzināmas arī 3074 noliktavu telpu, dažādu tehnoloģisko pārkraušanas iekārtu apgaismes vienības, jo tās ir segtas kravas un

transporta pārvietošanas teritorijas. Ievērojot kopējo ielu apgaismojuma punktu skaitu Ventspils pilsētas teritorijā (aptuveni 5000 apgaismes punkti),

tiesai nav arī pamata apšaubīt pasūtītājas veiktos aprēķinus par ielu apgaismojuma punktu skaitu AS “Ventspils Tirdzniecības Osta” teritorijā, proti, ka tie

nevar būt aptuveni 7000.

Pieteikumā norādīti argumenti par pieteicējas minēto apgaismes punktu pielīdzināšanu ielu apgaismes punktiem. Tiesas ieskatā pasūtītāja pamatoti

pielīdzināja ostas teritorijā esošos āra apgaismes punktus ielu apgaismojumam, lai arī Latvijas valsts standarts rūpniecisko āra apgaismojumu neparedz

pielīdzināt ielu apgaismojumam. Vienlaikus telpās esošie apgaismes punkti nevar kalpot kā pieredzi apliecinoši, jo tie nav saistīti ar labas redzamības

nodrošināšanu sabiedriskā transporta zonās, lai veicinātu satiksmes drošību, transporta plūsmu un sabiedrisko drošību.

Ja pieteicēja nepiekrita nolikuma prasībām, šīs prasības likumā noteiktajā termiņā bija jāapstrīd. Tā kā pieteicēja to nav darījusi, tai bija jāgādā, lai

piedāvājums atbilstu šīm prasībām (sk. Augstākās tiesas 2013.gada 18.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-772/2013 6.punktu, 2014.gada

19.decembra spriedumu lietā Nr.SKA-957/2014, 2015.gada 10.marta lēmumu lietā Nr.SKA-360/2015, 2015.gada 15.janvāra lēmumu lietā

Nr.SKA-396/2015).

[13] Citi pieteicējas pārstāvja pieteikumā norādītie un tiesas sēdē izskanējušie argumenti nemaina šīs lietas risinājumu. Tiesa nesniedz detalizētākas

atbildes uz tiem.

[14] Ievērojot minēto, pārsūdzētais lēmums ir tiesisks.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251. pantu, Publisko iepirkumu likuma 72. panta otro daļu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

Noraidīt SIA „VOLTS-1” pieteikumu par Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisijas 2017. gada 2. februāra lēmuma Nr. 4-

1.2/17.26 atzīšanu par prettiesisku

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese A. Zariņa

Tiesnese L. Andersone

Tiesnese L. Hāzenfuse