131013713 / 104AA-0103-14 · Rīgas apgabaltiesa

Lietas Nr. 131013713

Lietas arhīva Nr. 104AA-0103-14/10

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014.gada 31.janvārī

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija šādā sastāvā :

tiesnese referente Ž.Vēvere

tiesneses S.Kalniņa, D.Dumbre.

izskatīja rakstveida procesā Rīgā, Abrenes ielā 3, apelācijas kārtībā administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar AS „Zemes īpašnieku

ģilde” valdes locekļa /pers. B/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 27.septembra

spriedumu..

Iepazinusies ar apelācijas sūdzības motīviem un administratīvās lietas materiāliem, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija

konstatēja

2012.gada 16.novembrī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.ZZ611359 un ar Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās

komisijas (turpmāk arī – augstākas iestādes) 2012.gada 5.decembra lēmumu Nr.D58/808 AS „Zemes īpašnieku ģilde” saukta pie

administratīvās atbildības par Jūrmalas pilsētas domes 2007.gada 12.jūlija saistošo noteikumu Nr.20 „Jūrmalas teritorijas

namīpašumu uzturēšanas, saglabāšanas un sabiedriskās kārtības saistošo noteikumu” 51.1., 51.2. un 56.13.punktos paredzēto

prasību neievērošanu, atbilstoši šo noteikumu 61.1.1.punktam piemērojot naudas sodu Ls 250 apmērā. Protokolā norādīts, ka

pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā.

Nepiekrītot Lēmumam, AS „Zemes īpašnieku ģilde” valdes loceklis /pers. B/ vērsās ar sūdzību Rīgas pilsētas Zemgales

priekšpilsētas tiesā.

Ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 27.septembra spriedumu Lēmums atstāts negrozīts, bet AS valdes

locekļa /pers. B/ sūdzību noraidīta.

Pirmās instances tiesa konstatēja, ka ar administratīvā pārkāpuma protokolu un tam pievienotajiem fotoattēliem, lietā sniegto

paskaidrojumu, pašvaldības policijas darbinieka ziņojumu, Jūrmalas zemesgrāmatu nodaļas nodalījuma norakstu un visiem lietas

materiāliem kopumā un savstarpējā sakarībā ir pierādīts, ka AS „Zemes īpašnieku ģilde” ir izdarījusi minēto noteikumu pārkāpumu.

Pirmās instances tiesa atzina, ka ar lietas materiāliem pierādīts, ka pārkāpums ir saistīts ar namīpašuma uzturēšanas noteikumu

neievērošanu. Lietas materiāli (fotoattēli) apliecina, ka minētais īpašums atrodas pilsētas teritorijā, tajā ir saauguši krūmāji un zāle,

blakus ir novietoti arī būvmateriāli. Šāds īpašuma stāvoklis rada nesakoptu un neestētisku vietas (pilsētas) ainavisko skatu. No lietā

esošajiem materiāliem izriet, ka šādā stāvoklī īpašums atrodas ilgstošu laiku, ko apliecina gan teritorijas pamestība (pāraugusi zāle,

atvērti un salauzti logi, durvis), gan paskaidrojumos fiksētais, ka māja uzturas bezpajumtnieki. Namīpašuma durvis un logi nav

noslēgti, kas rada iespēju tajā iekļūt nepiederošām personām, kuru atrašanās īpašumā var apdraudēt sabiedrisko drošību

(ugunsdrošības apdraudējums u.tml.). Turklāt īpašumā ir uzkrājušies sadzīves atkritumi, kas liecina par sanitāro normu neievērošanu.

Jūrmalas pilsētas domes saistošo noteikumu Nr.20 37.punkts nosaka, ka noteikumi ir saistoši visām fiziskām un juridiskām

personām, kuras uzturas vai kuru īpašums atrodas Jūrmalas pilsētas administratīvajās robežās [..].

Pirmās instances tiesa norāda, ka arī šo noteikumu 51.punktā noteiktais pienākums par namīpašuma, zemes gabala vai citas

īpašumā esošas teritorijas uzturēšana un sakopšana ir saistošs tieši īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam (lietotājam).

Līdz ar ko, pirmās instances tiesa atzina, ka ar šīm normām ir noteikts īpašnieka pienākums un sekojoši atbildība par šī pienākuma

nepildīšanu. Tiesas ieskata forma (veids) kā īpašnieks nodrošina īpašuma uzturēšanu un sakopšanu (pats to veic vai noslēdz

apsaimniekošanas līgumu) ir īpašnieka izvēle, bet tas neatbrīvo īpašnieku no minētajos noteikumos norādīto prasību un pienākumu

izpildes. Īpašniekam no normatīvajiem aktiem izrietošie pienākumi ir izpildāmi to noteiktajā apjomā, savukārt līgumiskās attiecības ir

pušu nodibinātas attiecības, kas rada pušu saistības un to izpildi.

Pirmās instances tiesa secinājusi, ka atbilstoši Jūrmalas pilsētas domes saistošajiem noteikumiem Nr.20 īpašnieks ir atbildīgs par

viņam piederošo nekustamo īpašumu, turklāt atbildību, kas noteikta ar publiski tiesisku regulējumu, nevar deleģēt citai personai. Šajā

kontekstā, pastāvot apsaimniekošanas līgumam un pušu nodibinātām saistībām, to nepildīšanas gadījumā sūdzības iesniedzējs ir

tiesīgs vērsties tiesā civilprocesuālajā kārtībā.

Līdz ar to, norāde par īpašuma apsaimniekotāja esamību, neizslēdz konstatēto pārkāpumu.

Pirmās instance tiesa atzina, ka administratīvo pārkāpumu protokolā un iestādes lēmumā ir pareizi norādīts kvalificējošs apstāklis –

atkārtotība, jo no lietas materiāliem ir redzams, ka 2012.gada 11.aprīlī pieņemts lēmums D58/277 un piemērots naudas sods Ls 100

u n 2012.gada 25.jūlijā pieņemts lēmums D58/563 un piemērots naudas sods Ls 250, par Jūrmalas pilsētas domes saistošo

noteikumu Nr.20 61.1.punktu un 61.1.1.punktu.

Par pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza AS „Zemes īpašnieku ģildes” valdes loceklis /pers. B/

(turpmāk – sūdzības iesniedzēja), kurā norāda, ka spriedumu pārsūdz pilnā apmērā.

Sūdzības iesniedzēja norāda, ka sprieduma pieņemšanā ir pārkāptas materiālo tiesību normas.

Uzskata, ka tiesa nav ņēmusi vērā to, ka ēka tiek izīrēta.

Lūdz atcelt Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas 2012.gada 5.decembra lēmumu Nr. D58/808 un izbeigt administratīvā

pārkāpuma lietu.

Par AS „Zemes īpašnieku ģilde” apelācijas sūdzību paskaidrojumus iesniegusi Jūrmalas pilsētas domes Administratīvā

komisija, kuros lūdz apelācijas sūdzību noraidīt.

Norāda, ka administratīvā pārkāpuma fakts konstatēts atkārtoti gada laikā, protokolam klāt pievienotas fotogrāfijas.

Norāda, ka administratīvais pārkāpums un administratīvais sods ir savstarpēji saistītas lietas.

Ar administratīvā soda izpildi tiek veikta ne tikai administratīvās atbildības sodošā funkcija, jo sods iestājas kā negatīvās sekas par

izdarīto pārkāpumu, bet ar soda izpildi tiek īstenota arī preventīvā funkcija, kad soda izpilde iedarbojas uz pārkāpēju un pārējiem

sabiedrības locekļiem kā no citiem pārkāpumiem atturošs faktors.

Uzskata, ka AS „Zemes īpašnieku ģilde” ir pienākums ievērot un pildīt tiesību normās paredzētos pienākumus.

Izvērtējot apelācijas sūdzībā norādīto un ievērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.20panta pirmās daļas nosacījumus,

tiesu kolēģija secina, ka apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība ir ievērota un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 289.21panta nosacījumiem apelācijas sūdzība apgabaltiesā ir izskatāma rakstveida procesā.

Apstākļus, kas liecinātu par nepieciešamību apelācijas sūdzību izskatīt tiesas sēdē, tiesu kolēģija nekonstatē.

Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, izvērtējusi apelācijas sūdzībā minētos motīvus, tiesu kolēģija atzīst, ka Rīgas

pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 27.septembra spriedums ir atstājams negrozīts, bet AS „Zemes īpašnieku ģilde”

apelācijas sūdzība noraidāma.

Saskaņā ar LAPK 28921.panta un 28922.panta nosacījumiem apelācijas instances tiesa ievēro šī kodeksa divdesmit trešajā „a”

nodaļā noteikto tiesvedības kārtību un taisa nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā atbilstoši minētās nodaļas prasībām.

Krimināllietu tiesu kolēģija, atzīst, ka lietā nepastāv strīds par to, ka namīpašums /adrese/, pieder AS „Zemes īpašnieku ģilde”, kā arī

lietā netiek apstrīdēts apstāklis, ka minētais īpašums Protokolā norādītajā laikā nav bijis apdzīvots un tajā nav notikusi saimnieciskā

darbība.

Krimināllietu tiesu kolēģija norāda, ka Saistošo noteikumu Nr.20 56.13.apakšpunkts noteic, ka namīpašumu īpašniekiem

namīpašumus, kas uz noteiktu vai nenoteiktu laiku ir neapdzīvoti vai kuros nenotiek saimnieciska darbība, jāaizslēdz (ieejas, pagrabu

durvis un logus), lai novērstu nepiederošu personu uzturēšanos un iekļūšanu, un to teritorijas jāiežogo, ja tajās var rasties veselībai un

dzīvībai bīstamas situācijas. Namīpašumos un to teritorijās jāievēro ugunsdrošības noteikumus un sanitārās normas, nepieļaujot

atkritumu uzkrāšanos. Šie objekti nedrīkst bojāt ainavu, traucēt blakus esošo namīpašumu lietošanu.

Krimināllietu tiesu kolēģija konstatē, ka no Protokolā fiksētā izriet, ka /adrese/ AS „Zemes īpašnieku ģilde” piederošā ēka nav

apdzīvota un tajā nenotiek nekāda saimnieciska darbība, nav savesta kārtībā (izsisti stikli logiem, logi nav noslēgti), līdz ar to nav

nodrošināts, lai ēkā neiekļūtu nepiederošas personas, no Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas inspektora Valsts amatpersona

dienesta ziņojumā, cita starpā, norādītā izriet, ka 2012.gada 5.novembrī, veicot Kauguru teritorijas apsekošanu pēc adreses /adrese

A/, ar foto fiksāciju tika konstatēts, ka ēkai ir izsisti logu stikli un logi ir atvērti; no foto fiksācijas uzņēmumiem redzams, ka

namīpašuma durvis un logi nav noslēgti, namīpašuma teritorijā ir saauguši krūmāji un zāle (7., 10.-16.lpp.).

Krimināllietu tiesu kolēģija atzīst, ka no Saistošo noteikumu 56.13.punkta teksta jēgas izriet, ka subjekts ir teritorijas īpašnieks vai

valdītājs, kura pienākums ir gādāt par viņu īpašumā esošo namīpašumu uzturēšanu kārtībā, ja nenotiek saimnieciskā darbība.

Krimināllietu tiesu kolēģija atzīst, ka iepriekš norādītais pierādījumu kopums atzīstams par pietiekamu un pieļaujamu, lai atzītu, ka

sūdzības iesniedzēja ir pārkāpusi Saistošo noteikumu Nr.20 51.1., 51.2. un 56.13 punktos paredzētās prasības.

Pārbaudot un izvērtējot lietas materiālus, tai skaitā arī Protokolā fiksētās ziņas, arī Krimināllietu tiesu kolēģija konstatē, ka AS „Zemes

īpašnieku ģilde” darbībās ir kvalificējošs apstāklis – atkārtotība, jo, attiecībā pret AS „Zemes īpašnieku ģilde” pieņemti citi lēmumi par

administratīvā soda piemērošanu par tāda paša rakstura pārkāpumu. Tiesu informācijas sistēmā ir ziņas, ka Administratīvās

komisijas 2012.gada 25.jūlija lēmums Nr.D58/563 ir stājies spēkā, līdz ar to, AS „Zemes īpašnieku ģilde” darbībās ir kvalificējošs

apstāklis – atkārtotība.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzējas sūdzībā norādīto iebildumu, ka pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā apstākli, ka ēka tiek izīrēta,

Krimināllietu tiesu kolēģija atzīst, ka konkrētās lietas ietvaros ir pierādīts, ka sūdzības iesniedzēja ir pārkāpusi Saistošo noteikumu

Nr.20 56.13.apkašpunkta prasības, no kurām nepārprotami izriet, ka tieši namīpašuma īpašnieks ir saucams pie atbildības.

Tas apstāklis, ka AS „Zemes īpašnieku ģilde” piederošais nekustamais īpašums /adrese A/ tiek izīrēts, nenozīmē pienākumu vērsties

pie namu apsaimniekotāja.

Krimināllietu tiesu kolēģija secina, ka pirmās instances tiesa pamatoti norādījusi, ka AS "Zemes īpašnieku ģilde", pamatojoties uz

apsaimniekošanas līguma nosacījumiem, var zaudējumus no apsaimniekotāja piedzīt civilprocesuālā kārtībā.

Ievērojot norādīto, Krimināllietu tiesu kolēģija atzīst, ka AS „Zemes īpašnieku ģilde” ir pārkāpusi Saistošo noteikumu Nr.20 51.1.,

51.2., 56.13.apakšpunkta prasības un saucama pie atbildības saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr.20 61.1.1. punktā minēto.

Krimināllietu tiesu kolēģija uzskata, ka AS „Zemes īpašnieku ģilde” piemērotais sods ir izvēlēts atbilstoši likuma prasībām.

Krimināllietu tiesu kolēģija secina, ka nevienu jaunu apstākli vai pierādījumu, kas attiecas uz faktiskajiem pārkāpuma apstākļiem un

būtu par pamatu likumīga sprieduma atcelšanai, sūdzības iesniedzējs nav norādījis.

Tiesu kolēģija konstatē, ka Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa, izskatot AS „Zemes īpašnieku ģilde” sūdzību, Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa nosacījumus un prasības nav pārkāpusi.

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.21pantu, 289.22pantu, 289.12panta otrās daļas 1.punktu Krimināllietu

tiesu kolēģija

nosprieda

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 27.septembra spriedumu atstāt negrozītu, bet AS „Zemes īpašnieku ģilde”

apelācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesnese referente Ž.Vēvere

Tiesneses D.Dumbre

S.Kalniņa