Court dismissed traffic violation appeal, upholding fine for red light running due to safety risk.
Legislator summary
AI generatedThe Jelgava District Court fully rejected the applicant's request to annul the police officer's decision imposing a fine for running a red light. The court found the violation occurred at night with no mitigating circumstances, constituting a particularly dangerous act that justified the maximum statutory fine. Consequently, the court ruled the administrative act was lawful and denied the claim for compensation for non-material damages.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 149.5panta 1.punktā paredzētais sods; LAPK 22.pants; LAPK 244.pants; LAPK 286.pants 1.punkts. Tiesas vērtējums, ka pārkāpums ir īpaši bīstams un nav mīkstinošu apstākļu, ir pamats sodam un noraidamam prasījumam par zaudējumu atlīdzināšanu.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS
Lieta Nr.142195611
1-1130-12/34
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Jelgavā, 2012.gada 21.martā
Administratīvā rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese L.Apšeniece,
piedaloties pieteicējam – I.V.,
atbildētājas – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts policijas Zemgales
reģiona pārvaldes pārstāvei A.V.,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc I.V., personas kods
/personas kods/, pieteikuma par Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka
vietnieka 2011.gada 27.aprīļa lēmuma Nr.20/V-1351 atcelšanu, zaudējumu Ls 40 apmērā
un tiesas izdevumu atlīdzinājumu.
Aprakstošā daļa
[1] 2011.gada 25.februārī plkst.16.53 I.V. (turpmāk – pieteicējs) vadīja automašīnu
Ford, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – transportlīdzeklis) Rīgā,
pa Graudu ielu virzienā no Valdeķus ielas uz Vienības gatves pusi un krustojumā ar
Vienības gatvi veica kreiso pagriezienu.
Konstatējot, ka pieteicējs neaptur transportlīdzekli vietā, kur tas paredzēts, un kreiso
pagriezienu veic pie aizliedzošā (sarkanā) luksofora signāla, Valsts policijas Rīgas reģiona
pārvaldes jaunākais inspektors 2011.gada 25.februārī plkst.16.56 sastādīja pieteicējam
administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA819802 (turpmāk – protokols).
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk arī – atbildētājs) Kārtības
policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas priekšnieka 2011.gada 4.marta lēmumā
Nr.VP2/PA819802 (turpmāk – sākotnējais lēmums) konstatēts, ka pieteicējs nav ievērojis
Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi”
(turpmāk – CSN) 56.4.apakšpunktā noteiktās prasības, līdz ar to ir izdarījis Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.5panta pirmajā daļā paredzēto
administratīvo pārkāpumu. Pieteicējam uzlikts naudas sods Ls 40 apmērā.
Ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieka 2011.gada
27.aprīļa lēmumu Nr.20/V-1351 (turpmāk – Lēmums) sākotnējais lēmums atstāts negrozīts.
Lēmumā norādīti šādi argumenti.
[1.1] No video materiāla nepārprotami izriet, ka pieteicējs, vadot transportlīdzekli,
šķērso krustojumu un veic kreiso nogriešanās manevru, kad luksoforā deg sarkanais
kustību aizliedzošais signāls. Pārkāpums ir fiksēts protokolā.
Nav konstatēti fakti, kas apliecinātu policijas darbinieku tiešu vai netiešu
ieinteresētību pieteicēju apturēt un sastādīt viņam protokolu. Savas vainas noliegšana
administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir vērtējama kā savdabīga aizstāvēšanās pozīcija, lai
izvairītos no atbildības.
[1.2] Transportlīdzekļa vadītāja pienākums ir rīkoties tā, lai neradītu satiksmei
bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus. Pārkāpuma
izdarīšanas laikā pastāvēja potenciāls apdraudējums pašam pieteicējam un arī citiem ceļu
satiksmes dalībniekiem. Apstāklis, ka ceļu satiksmes negadījums nenotika, nevar izmainīt
minēto secinājumu.
[2] Nepiekrītot Lēmumam, 2011.gada 1.jūnijā pieteicējs vērsās ar pieteikumu
Administratīvajā rajona tiesā. Pieteicējs norāda, ka, veicot kreiso pagriezienu, krustojumā
ar Vienības gatvi iebrauca un šķērsoja stoplīniju pie kustību atļaujošā luksofora signāla
uzreiz aiz priekšā braucošās automašīnas, krustojumā deva ceļu pretī braucošajām
automašīnām. Tādejādi nogriešanās manevru pieteicējs pabeidza tikai tad, kad jau beidza
degt kustību atļaujošais signāls.
[3] 2011.gada 20.jūnijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts atbildētāja
paskaidrojums, kurā atbildētājs pieteikumu uzskata par nepamatotu, balstoties uz Lēmumā
minētajiem argumentiem. Papildus norāda šādus apsvērumus.
[3.1] Videoierakstā redzams, ka divas automašīnas veic kreiso pagrieziena manevru
pie luksofora dzeltenā signāla. Kad luksoforā pārdegas sarkanais signāls, transportlīdzeklis
iebrauc krustojumā un veic pagriezienu. Pieteicējam šajā situācijā bija jābremzē, nevis
jāizvēlas turpināt ceļu pie intensīvas satiksmes. Šāda pieteicēja rīcība ir pārgalvīga un
satiksmei bīstama.
[3.2] Par mantisko zaudējumu nav uzskatāms laiks un pūles, ko privātpersona
veltījusi lietas risināšanai.
[4] Tiesas sēdē pieteicējs uzturēja pieteikumu.
Atbildētāja pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina.
Motīvu daļa
[5] Pārbaudījusi un novērtējusi procesa dalībnieku argumentus un pierādījumus
lietā, tiesa atzīst, ka pieteikums nav pamatots.
[6] Pieteicējam piemērots administratīvais sods Ls 40 apmērā par administratīvo
pārkāpumu, atbildība par kuru paredzēta LAPK 149.5panta pirmajā daļā.
Atbilstoši LAPK 149.5panta pirmajai daļai par braukšanu, ja luksoforā deg
aizliedzošais signāls, vai par nepakļaušanos satiksmes regulētāja signālam vai braukšanu
virzienā, kas ir aizliegts ar satiksmes regulētāja signālu, – uzliek naudas sodu (..)
transportlīdzekļa vadītājam – no divdesmit līdz simt latiem.
[7] Lietā nav strīda par to, ka 2011.gada 25.februārī plkst.16.53 pieteicējs vadīja
transportlīdzekli Rīgā, pa Graudu ielu virzienā no Valdeķus ielas uz Vienības gatves pusi
un krustojumā ar Vienības gatvi veica kreiso pagriezienu. Lietā ir strīds par to, vai izpildot
šo manevru, pieteicējs brauca, kad luksoforā dega aizliedzošais signāls.
Novērtējot lietā esošos pierādījumus to savstarpējā kopsakarā, tiesa atzīst, ka
pieteicējs ir izdarījis administratīvo pārkāpumu.
[8] CSN 56.4.apakšpunkts noteic, ka sarkans luksofora signāls (arī mirgojošs)
aizliedz kustību. Saskaņā ar CSN 64.punktu, ja luksofora signāli braukt aizliedz,
transportlīdzekļa vadītājam jāaptur transportlīdzeklis tieši pirms stoplīnijas (929.ceļa
apzīmējums) vai 541.ceļa zīmes.
No informācijas par ceļa zīmju izvietojumu un ceļa horizontālo apzīmējumu
Graudu ielas un Vienības gatves, Rīgā krustojumā (lietas 36.lapa) izriet, ka Graudu ielas
krustojumā ar Vienības gatvi pirms luksofora ir stoplīnija. Videoierakstā (lietas 29.lapa)
redzams, ka brīdī, kad luksoforā iedegas dzeltenā gaisma, krustojumā, vēloties veikt kreiso
pagriezienu uz Vienības gatvi, ir iebraukusi un stāv sudrabotas krāsas vieglā automašīna,
aiz tās – balts mikroautobuss. Automašīnas nevar pabeigt uzsākto manevru, jo dod ceļu
pretim braucošajām automašīnām, kurām ir priekšroka. Savukārt nākošais aiz
mikroautobusa, kuram būtu jāšķērso krustojums, stāv transportlīdzeklis. Videoierakstā nav
redzami ceļa apzīmējumi, jo skatu aizsedz ielas malā esošās sniega kupenas, līdz ar to nav
iespējams precīzi pārbaudīt pieteicēja subjektīvo izjūtu, ka šajā brīdi transportlīdzeklis bija
šķērsojis stoplīniju. Taču tiesas ieskatā šim apstāklim konkrētajā gadījumā nav izšķiroša
nozīme.
Atbilstoši CSN 65.punktam, ja, iedegoties dzeltenajam signālam, transportlīdzekļa
vadītājs transportlīdzekli šo noteikumu 64.punktā noteiktajās vietās var apturēt, tikai strauji
bremzējot, šī transportlīdzekļa vadītājs drīkst ceļu turpināt, neapturot transportlīdzekli.
Tātad vienīgā likumdevēja paredzētā situācija, kad pieļaujams turpināt ceļu, ja
stoplīnija ir šķērsota un luksoforā iededzies kustību aizliedzošais signāls, ir tad, ja
transportlīdzekli var apturēt, strauji bremzējot.
Videoierakstā nepārprotami ir redzams, ka transportlīdzeklis, degot luksofora
dzeltenajam signālam, stāv. Un tikai pēc tam, kad baltais mikroautobuss pabeidz manevru,
transportlīdzeklis strauji uzsāk kustību un faktiski krustojumā iebrauc pie sarkanā luksofora
signāla. Tādejādi tiesa secina, ka pieteicējs apzināti iebrauca krustojumā laikā, kad
luksofora signāls to aizliedz.
Papildus no protokola (lietas 27.lapa) un videoieraksta tiesa konstatē, ka pārkāpums
noticis ziemā, piektdienā, dažas minūtes pirms pieciem, krustojumā ir intensīva satiksme,
kas šim laikam un vietai ir raksturīga.
CSN 139.punkts noteic, ka aizliegts iebraukt krustojumā vai brauktuvju krustošanās
vietā, ja izveidojies sastrēgums, kas transportlīdzekļa vadītāju var piespiest apturēt
transportlīdzekli krustojumā vai brauktuvju krustošanās vietā un traucēt braukt citiem
transportlīdzekļiem.
Tas nozīmē, ka transportlīdzekļa vadītājam ir jānovērtē situācija uz ceļa un nav
pieļaujams iebraukt krustojumā, ja nebūs iespējams to šķērsot pie luksofora kustību
atļaujošā signāla. Tiesa uzskata, ka pieteicējs apstākļus krustojumā nenovērtēja objektīvi, jo
ar savu rīcību, pretēji paša apgalvotajam, radīja bīstamību un traucēja pārvietoties
automašīnām pa Vienības gatvi. Tiesas ieskatā, pat ja transportlīdzeklis pirms krustojuma
būtu stāvējis dažus centimetrus pāri stoplīnijai, tas nekādā veidā netraucētu citu satiksmes
dalībnieku kustību. Gājēju pāreja šajā ceļa posmā ir izvietota vēl aiz luksofora, līdz ar to
gājēju pārvietošanos tas neapgrūtinātu, tāpat kā neietekmētu citu automašīnu pārvietošanos
pa tām paredzētajām joslām. Līdz ar to pieteicēja 2011.gada 4.marta paskaidrojumā par
protokolu (lietas 28.lapa) ietverto situācijas novērtējumu tiesa atzīst par nepamatotu.
[9] LAPK 149.5panta pirmās daļas sankcija paredz piemērot pārkāpējam naudas
sodu no Ls 20 līdz Ls 100.
Saskaņā ar LAPK 22.pantu administratīvais sods tiek piemērots, lai personu, kura
izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu
cienīšanas garā, kā arī, lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā arī citas personas neizdarītu jaunus
pārkāpumus. LAPK 32.panta pirmā daļa noteic, ka sodu par administratīvo pārkāpumu
uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto
pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem
pārkāpumiem. Atbilstoši LAPK 32.panta otrajai daļai, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā
pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību
mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Tas nozīmē, ka atbildētājam bija jāpieņem satura
izvēles administratīvais akts un, nosakot sodu, jāizdara lietderības apsvērumi.
No LAPK 33.panta otrās daļas un 34.panta otrās daļas izriet, ka atbildētājam,
izlemjot administratīvā pārkāpuma lietu, bija jāvērtē arī konkrētā pārkāpuma iespējamais
apdraudējums satiksmes drošībai, – diennakts laiks, ceļa un laika apstākļi, satiksmes
intensitāte vietā, kur izdarīts pārkāpums un citi tamlīdzīgi apstākļi. Tie varēja tikt atzīti gan
par atbildību mīkstinošiem, gan atbildību pastiprinošiem.
Pieteicējam par izdarīto administratīvo pārkāpumu nav piemērots sankcijā
paredzētais minimālais sods. Līdz ar to ir svarīgi noskaidrot, vai atbildētājs nav pieļāvis
kļūtu lietderības apsvērumu izdarīšanā, pieņemot šāda satura administratīvo aktu.
Tiesas ieskatā pieteicēja izdarītais pārkāpums – krustojuma šķērsošana pie luksofora
sarkanā signāla, ir atzīstams par īpaši bīstamu ceļu satiksmei. Turklāt [8] konstatētie
pārkāpuma izdarīšanas brīža apstākļi apliecina, ka pieteicējs radīja apdraudējumu satiksmes
drošībai, ko atbildētājs pamatoti atzina par atbildību pastiprinošu apstākli.
Nekonstatējot atbildību mīkstinošus apstākļus, tiesa secina, ka LAPK 22.pantā
ietvertā administratīvā soda mērķis, uzliekot pieteicējam naudas sodu Ls 40 apmērā, ir
sasniegts. Mazāka naudas soda piemērošana tiesas vērtējumā nebūtu lietderīga, neveicinātu
pieteicēja tiesiskās apziņas pilnveidošanos un turpmāk neatturētu viņu no pārkāpumu
izdarīšanas. Tiesa uzskata, ka pieteicējam ir jāuzņemas atbildība par savas rīcības
bīstamību, kas konkrētajā gadījumā izpaužas naudas soda veidā.
[10] Pamatojoties uz [8] un [9] secināto, tiesa atzīst, ka, izskatot administratīvā
pārkāpuma lietu, ir ievēroti LAPK 244.panta nosacījumi, pierādījumi novērtēti,
pamatojoties uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem lietas apstākļiem to kopumā.
Lēmumā pamatoti ir secināts, ka pieteicējs izdarījis LAPK 149.5panta pirmajā daļā
paredzēto administratīvo pārkāpumu, un administratīvais sods piemērots atbilstoši
pārkāpuma raksturam. Līdz ar to Lēmums ir likumīgs un pamatots administratīvais akts.
[11] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 92.pantu ikviens ir tiesīgs prasīt
atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem, kas viņam nodarīts ar
administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību. Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto
zaudējumu atlīdzināšanas likuma 4.panta pirmā daļa noteic, ka iestāde zaudējumu var
nodarīt ar darbību, izdodot prettiesisku administratīvo aktu vai veicot prettiesisku faktisko
rīcību, vai arī ar bezdarbību, ja iestādei bija pienākums rīkoties, bet tā prettiesiski nav
rīkojusies.
Tā kā tiesa [10] nekonstatēja Lēmuma prettiesiskumu, pieteicēja prasījums par
mantisko zaudējumu atlīdzināšanu nav pamatots.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās
daļas 1.punktu, Administratīvā procesa likuma 246. – 251., 289. – 291.pantu,
Administratīvā rajona tiesa
nosprieda
pilnībā noraidīt I.V. pieteikumu.
Atstāt negrozītu Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieka
2011.gada 27.aprīļa lēmumu Nr.20/V-1351.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no
sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas
Jelgavas tiesu namā.
Tiesnese (personiskais paraksts) L.Apšeniece
NORAKSTS PAREIZS
Administratīvās rajona tiesas
tiesnese _________________ L.Apšeniece
Jelgavā, 2012.gada 21.martā