Legislator Case Law & Legislation
142195611 / 1-1130-12 AI generated

Court dismissed traffic violation appeal, upholding fine for red light running due to safety risk.

Case Number 142195611 / 1-1130-12
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Jelgava District Court fully rejected the applicant's request to annul the police officer's decision imposing a fine for running a red light. The court found the violation occurred at night with no mitigating circumstances, constituting a particularly dangerous act that justified the maximum statutory fine. Consequently, the court ruled the administrative act was lawful and denied the claim for compensation for non-material damages.

Legislator headnote

AI generated

LAPK 149.5panta 1.punktā paredzētais sods; LAPK 22.pants; LAPK 244.pants; LAPK 286.pants 1.punkts. Tiesas vērtējums, ka pārkāpums ir īpaši bīstams un nav mīkstinošu apstākļu, ir pamats sodam un noraidamam prasījumam par zaudējumu atlīdzināšanu.

Keywords

AI generated
administrative violation traffic safety red light violation administrative penalty compensation claim dangerous act statutory fine

Cited Legislation

AI generated
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.5panta 1. daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286. pants 1. punkts
Administratīvā procesa likuma 92. pants
Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 4. pants 1. daļa
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

NORAKSTS

Lieta Nr.142195611

1-1130-12/34

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Jelgavā, 2012.gada 21.martā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese L.Apšeniece,

piedaloties pieteicējam – I.V.,

atbildētājas – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts policijas Zemgales

reģiona pārvaldes pārstāvei A.V.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc I.V., personas kods

/personas kods/, pieteikuma par Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka

vietnieka 2011.gada 27.aprīļa lēmuma Nr.20/V-1351 atcelšanu, zaudējumu Ls 40 apmērā

un tiesas izdevumu atlīdzinājumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2011.gada 25.februārī plkst.16.53 I.V. (turpmāk – pieteicējs) vadīja automašīnu

Ford, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – transportlīdzeklis) Rīgā,

pa Graudu ielu virzienā no Valdeķus ielas uz Vienības gatves pusi un krustojumā ar

Vienības gatvi veica kreiso pagriezienu.

Konstatējot, ka pieteicējs neaptur transportlīdzekli vietā, kur tas paredzēts, un kreiso

pagriezienu veic pie aizliedzošā (sarkanā) luksofora signāla, Valsts policijas Rīgas reģiona

pārvaldes jaunākais inspektors 2011.gada 25.februārī plkst.16.56 sastādīja pieteicējam

administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA819802 (turpmāk – protokols).

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk arī – atbildētājs) Kārtības

policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas priekšnieka 2011.gada 4.marta lēmumā

Nr.VP2/PA819802 (turpmāk – sākotnējais lēmums) konstatēts, ka pieteicējs nav ievērojis

Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi”

(turpmāk – CSN) 56.4.apakšpunktā noteiktās prasības, līdz ar to ir izdarījis Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.5panta pirmajā daļā paredzēto

administratīvo pārkāpumu. Pieteicējam uzlikts naudas sods Ls 40 apmērā.

Ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieka 2011.gada

27.aprīļa lēmumu Nr.20/V-1351 (turpmāk – Lēmums) sākotnējais lēmums atstāts negrozīts.

Lēmumā norādīti šādi argumenti.

[1.1] No video materiāla nepārprotami izriet, ka pieteicējs, vadot transportlīdzekli,

šķērso krustojumu un veic kreiso nogriešanās manevru, kad luksoforā deg sarkanais

kustību aizliedzošais signāls. Pārkāpums ir fiksēts protokolā.

Nav konstatēti fakti, kas apliecinātu policijas darbinieku tiešu vai netiešu

ieinteresētību pieteicēju apturēt un sastādīt viņam protokolu. Savas vainas noliegšana

administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir vērtējama kā savdabīga aizstāvēšanās pozīcija, lai

izvairītos no atbildības.

[1.2] Transportlīdzekļa vadītāja pienākums ir rīkoties tā, lai neradītu satiksmei

bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus. Pārkāpuma

izdarīšanas laikā pastāvēja potenciāls apdraudējums pašam pieteicējam un arī citiem ceļu

satiksmes dalībniekiem. Apstāklis, ka ceļu satiksmes negadījums nenotika, nevar izmainīt

minēto secinājumu.

[2] Nepiekrītot Lēmumam, 2011.gada 1.jūnijā pieteicējs vērsās ar pieteikumu

Administratīvajā rajona tiesā. Pieteicējs norāda, ka, veicot kreiso pagriezienu, krustojumā

ar Vienības gatvi iebrauca un šķērsoja stoplīniju pie kustību atļaujošā luksofora signāla

uzreiz aiz priekšā braucošās automašīnas, krustojumā deva ceļu pretī braucošajām

automašīnām. Tādejādi nogriešanās manevru pieteicējs pabeidza tikai tad, kad jau beidza

degt kustību atļaujošais signāls.

[3] 2011.gada 20.jūnijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts atbildētāja

paskaidrojums, kurā atbildētājs pieteikumu uzskata par nepamatotu, balstoties uz Lēmumā

minētajiem argumentiem. Papildus norāda šādus apsvērumus.

[3.1] Videoierakstā redzams, ka divas automašīnas veic kreiso pagrieziena manevru

pie luksofora dzeltenā signāla. Kad luksoforā pārdegas sarkanais signāls, transportlīdzeklis

iebrauc krustojumā un veic pagriezienu. Pieteicējam šajā situācijā bija jābremzē, nevis

jāizvēlas turpināt ceļu pie intensīvas satiksmes. Šāda pieteicēja rīcība ir pārgalvīga un

satiksmei bīstama.

[3.2] Par mantisko zaudējumu nav uzskatāms laiks un pūles, ko privātpersona

veltījusi lietas risināšanai.

[4] Tiesas sēdē pieteicējs uzturēja pieteikumu.

Atbildētāja pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi un novērtējusi procesa dalībnieku argumentus un pierādījumus

lietā, tiesa atzīst, ka pieteikums nav pamatots.

[6] Pieteicējam piemērots administratīvais sods Ls 40 apmērā par administratīvo

pārkāpumu, atbildība par kuru paredzēta LAPK 149.5panta pirmajā daļā.

Atbilstoši LAPK 149.5panta pirmajai daļai par braukšanu, ja luksoforā deg

aizliedzošais signāls, vai par nepakļaušanos satiksmes regulētāja signālam vai braukšanu

virzienā, kas ir aizliegts ar satiksmes regulētāja signālu, – uzliek naudas sodu (..)

transportlīdzekļa vadītājam – no divdesmit līdz simt latiem.

[7] Lietā nav strīda par to, ka 2011.gada 25.februārī plkst.16.53 pieteicējs vadīja

transportlīdzekli Rīgā, pa Graudu ielu virzienā no Valdeķus ielas uz Vienības gatves pusi

un krustojumā ar Vienības gatvi veica kreiso pagriezienu. Lietā ir strīds par to, vai izpildot

šo manevru, pieteicējs brauca, kad luksoforā dega aizliedzošais signāls.

Novērtējot lietā esošos pierādījumus to savstarpējā kopsakarā, tiesa atzīst, ka

pieteicējs ir izdarījis administratīvo pārkāpumu.

[8] CSN 56.4.apakšpunkts noteic, ka sarkans luksofora signāls (arī mirgojošs)

aizliedz kustību. Saskaņā ar CSN 64.punktu, ja luksofora signāli braukt aizliedz,

transportlīdzekļa vadītājam jāaptur transportlīdzeklis tieši pirms stoplīnijas (929.ceļa

apzīmējums) vai 541.ceļa zīmes.

No informācijas par ceļa zīmju izvietojumu un ceļa horizontālo apzīmējumu

Graudu ielas un Vienības gatves, Rīgā krustojumā (lietas 36.lapa) izriet, ka Graudu ielas

krustojumā ar Vienības gatvi pirms luksofora ir stoplīnija. Videoierakstā (lietas 29.lapa)

redzams, ka brīdī, kad luksoforā iedegas dzeltenā gaisma, krustojumā, vēloties veikt kreiso

pagriezienu uz Vienības gatvi, ir iebraukusi un stāv sudrabotas krāsas vieglā automašīna,

aiz tās – balts mikroautobuss. Automašīnas nevar pabeigt uzsākto manevru, jo dod ceļu

pretim braucošajām automašīnām, kurām ir priekšroka. Savukārt nākošais aiz

mikroautobusa, kuram būtu jāšķērso krustojums, stāv transportlīdzeklis. Videoierakstā nav

redzami ceļa apzīmējumi, jo skatu aizsedz ielas malā esošās sniega kupenas, līdz ar to nav

iespējams precīzi pārbaudīt pieteicēja subjektīvo izjūtu, ka šajā brīdi transportlīdzeklis bija

šķērsojis stoplīniju. Taču tiesas ieskatā šim apstāklim konkrētajā gadījumā nav izšķiroša

nozīme.

Atbilstoši CSN 65.punktam, ja, iedegoties dzeltenajam signālam, transportlīdzekļa

vadītājs transportlīdzekli šo noteikumu 64.punktā noteiktajās vietās var apturēt, tikai strauji

bremzējot, šī transportlīdzekļa vadītājs drīkst ceļu turpināt, neapturot transportlīdzekli.

Tātad vienīgā likumdevēja paredzētā situācija, kad pieļaujams turpināt ceļu, ja

stoplīnija ir šķērsota un luksoforā iededzies kustību aizliedzošais signāls, ir tad, ja

transportlīdzekli var apturēt, strauji bremzējot.

Videoierakstā nepārprotami ir redzams, ka transportlīdzeklis, degot luksofora

dzeltenajam signālam, stāv. Un tikai pēc tam, kad baltais mikroautobuss pabeidz manevru,

transportlīdzeklis strauji uzsāk kustību un faktiski krustojumā iebrauc pie sarkanā luksofora

signāla. Tādejādi tiesa secina, ka pieteicējs apzināti iebrauca krustojumā laikā, kad

luksofora signāls to aizliedz.

Papildus no protokola (lietas 27.lapa) un videoieraksta tiesa konstatē, ka pārkāpums

noticis ziemā, piektdienā, dažas minūtes pirms pieciem, krustojumā ir intensīva satiksme,

kas šim laikam un vietai ir raksturīga.

CSN 139.punkts noteic, ka aizliegts iebraukt krustojumā vai brauktuvju krustošanās

vietā, ja izveidojies sastrēgums, kas transportlīdzekļa vadītāju var piespiest apturēt

transportlīdzekli krustojumā vai brauktuvju krustošanās vietā un traucēt braukt citiem

transportlīdzekļiem.

Tas nozīmē, ka transportlīdzekļa vadītājam ir jānovērtē situācija uz ceļa un nav

pieļaujams iebraukt krustojumā, ja nebūs iespējams to šķērsot pie luksofora kustību

atļaujošā signāla. Tiesa uzskata, ka pieteicējs apstākļus krustojumā nenovērtēja objektīvi, jo

ar savu rīcību, pretēji paša apgalvotajam, radīja bīstamību un traucēja pārvietoties

automašīnām pa Vienības gatvi. Tiesas ieskatā, pat ja transportlīdzeklis pirms krustojuma

būtu stāvējis dažus centimetrus pāri stoplīnijai, tas nekādā veidā netraucētu citu satiksmes

dalībnieku kustību. Gājēju pāreja šajā ceļa posmā ir izvietota vēl aiz luksofora, līdz ar to

gājēju pārvietošanos tas neapgrūtinātu, tāpat kā neietekmētu citu automašīnu pārvietošanos

pa tām paredzētajām joslām. Līdz ar to pieteicēja 2011.gada 4.marta paskaidrojumā par

protokolu (lietas 28.lapa) ietverto situācijas novērtējumu tiesa atzīst par nepamatotu.

[9] LAPK 149.5panta pirmās daļas sankcija paredz piemērot pārkāpējam naudas

sodu no Ls 20 līdz Ls 100.

Saskaņā ar LAPK 22.pantu administratīvais sods tiek piemērots, lai personu, kura

izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu

cienīšanas garā, kā arī, lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā arī citas personas neizdarītu jaunus

pārkāpumus. LAPK 32.panta pirmā daļa noteic, ka sodu par administratīvo pārkāpumu

uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto

pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem

pārkāpumiem. Atbilstoši LAPK 32.panta otrajai daļai, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā

pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību

mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Tas nozīmē, ka atbildētājam bija jāpieņem satura

izvēles administratīvais akts un, nosakot sodu, jāizdara lietderības apsvērumi.

No LAPK 33.panta otrās daļas un 34.panta otrās daļas izriet, ka atbildētājam,

izlemjot administratīvā pārkāpuma lietu, bija jāvērtē arī konkrētā pārkāpuma iespējamais

apdraudējums satiksmes drošībai, – diennakts laiks, ceļa un laika apstākļi, satiksmes

intensitāte vietā, kur izdarīts pārkāpums un citi tamlīdzīgi apstākļi. Tie varēja tikt atzīti gan

par atbildību mīkstinošiem, gan atbildību pastiprinošiem.

Pieteicējam par izdarīto administratīvo pārkāpumu nav piemērots sankcijā

paredzētais minimālais sods. Līdz ar to ir svarīgi noskaidrot, vai atbildētājs nav pieļāvis

kļūtu lietderības apsvērumu izdarīšanā, pieņemot šāda satura administratīvo aktu.

Tiesas ieskatā pieteicēja izdarītais pārkāpums – krustojuma šķērsošana pie luksofora

sarkanā signāla, ir atzīstams par īpaši bīstamu ceļu satiksmei. Turklāt [8] konstatētie

pārkāpuma izdarīšanas brīža apstākļi apliecina, ka pieteicējs radīja apdraudējumu satiksmes

drošībai, ko atbildētājs pamatoti atzina par atbildību pastiprinošu apstākli.

Nekonstatējot atbildību mīkstinošus apstākļus, tiesa secina, ka LAPK 22.pantā

ietvertā administratīvā soda mērķis, uzliekot pieteicējam naudas sodu Ls 40 apmērā, ir

sasniegts. Mazāka naudas soda piemērošana tiesas vērtējumā nebūtu lietderīga, neveicinātu

pieteicēja tiesiskās apziņas pilnveidošanos un turpmāk neatturētu viņu no pārkāpumu

izdarīšanas. Tiesa uzskata, ka pieteicējam ir jāuzņemas atbildība par savas rīcības

bīstamību, kas konkrētajā gadījumā izpaužas naudas soda veidā.

[10] Pamatojoties uz [8] un [9] secināto, tiesa atzīst, ka, izskatot administratīvā

pārkāpuma lietu, ir ievēroti LAPK 244.panta nosacījumi, pierādījumi novērtēti,

pamatojoties uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem lietas apstākļiem to kopumā.

Lēmumā pamatoti ir secināts, ka pieteicējs izdarījis LAPK 149.5panta pirmajā daļā

paredzēto administratīvo pārkāpumu, un administratīvais sods piemērots atbilstoši

pārkāpuma raksturam. Līdz ar to Lēmums ir likumīgs un pamatots administratīvais akts.

[11] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 92.pantu ikviens ir tiesīgs prasīt

atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem, kas viņam nodarīts ar

administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību. Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto

zaudējumu atlīdzināšanas likuma 4.panta pirmā daļa noteic, ka iestāde zaudējumu var

nodarīt ar darbību, izdodot prettiesisku administratīvo aktu vai veicot prettiesisku faktisko

rīcību, vai arī ar bezdarbību, ja iestādei bija pienākums rīkoties, bet tā prettiesiski nav

rīkojusies.

Tā kā tiesa [10] nekonstatēja Lēmuma prettiesiskumu, pieteicēja prasījums par

mantisko zaudējumu atlīdzināšanu nav pamatots.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās

daļas 1.punktu, Administratīvā procesa likuma 246. – 251., 289. – 291.pantu,

Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

pilnībā noraidīt I.V. pieteikumu.

Atstāt negrozītu Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieka

2011.gada 27.aprīļa lēmumu Nr.20/V-1351.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no

sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas

Jelgavas tiesu namā.

Tiesnese (personiskais paraksts) L.Apšeniece

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnese _________________ L.Apšeniece

Jelgavā, 2012.gada 21.martā