Court voids tax authority decision as tax debt criteria not met due to company liquidation context.

Lietas Nr. A420123224

AA43-0513-25/8

ECLI:LV:ADAT:2025:0916.A420123224.8.S

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā, 2025.gada 16.septembrī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese referente Irina Kaļiņina, tiesnese Santa Liniņa un tiesnese Roze Paegle

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /Persona A/ pieteikumu par Valsts

ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2024.gada 5.februāra lēmuma Nr.30.4/22.9/380 atcelšanu, sakarā ar /Persona

A/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2024.gada 5.novembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – dienests) ģenerāldirektora 2024.gada 5.februāra lēmumu

Nr.30.4/22.9/380 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) noslēdzies administratīvais process dienestā, kura rezultātā,

konstatējot, ka ir iestājušies visi likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60.panta pirmajā daļā noteiktie kritēriji,

pieteicējam /Persona A/ noteikts pienākums atlīdzināt budžetā /Nosaukums A/ nokavētos nodokļu maksājumus 230

673,39euro, tai skaitā iedzīvotāju ienākuma nodokli 80 773,37 euro un nokavējuma naudu 5088,28 euro,

uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 50,04 euro, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 133 026,42 euro

un nokavējuma naudu 8 610,28 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli 3125 euro.

[2] Pieteicējs iesniedza pieteikumu tiesā, lūdzot atcelt pārsūdzēto lēmumu turpmāk minēto argumentu dēļ.

[2.1] Dienests nepamatoti uzlika pienākumu pieteicējam atlīdzināt /Nosaukums A/ nokavētos nodokļu maksājumus.

[2.2] /Nosaukums A/ nokavētie nodokļu maksājumi nav izveidojušies pieteicēja bezdarbības rezultātā, līdz

2022.gada 14.decembrim, t.i., laikā kad pieteicējs ir bijis minētās komercsabiedrības amatpersona, tika veikti

nodokļu maksājumi. 2022.gada 27.decembrī /Nosaukums A/ iesniedza precizētus darba devēja ziņojumus par

periodu no 2022.gada marta līdz oktobrim.

Pieteicējs nav mēģinājis izvairīties no nodokļu maksājumiem un ir sadarbojies ar dienestu.

[2.3] Pārsūdzētajā lēmumā nav ņemts vērā, ka dividenžu izmaksa pieteicējam veikta par iepriekšējiem gadiem (par

periodu, kad /Nosaukums A/ nebija nodokļu parādi) un pirms 2022.gada 27.decembra, t.i., pirms lēmuma par

nokavēto nodokļu piedziņu un pirms /Nosaukums A/ uzzināja, ka tai jāveic nodokļu deklarāciju precizējumi.

[2.4] /Nosaukums A/ kontā no 2022.gada 8.marta līdz 2022.gada 22.decembrim saņemtie naudas līdzekļi 877

120,75euro novirzīti saimnieciskās darbības nodrošināšanai, tostarp darba algu izmaksai.

Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta trešo daļu darbinieku prasījumiem atbilstoši darba

tiesiskajām attiecībām ir prioritāte pār nodokļu nomaksas pienākumu, un darbinieku prasījumu segšana nevar tikt

interpretēta kā komercsabiedrības aktīvu atsavināšana likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60.panta pirmās daļas

3.punkta tvērumā.

[2.5] Pieteicējam atstājot valdes locekļa amatu, vēl nebija iestājušies Maksātnespējas likuma 60.panta trešajā daļā

minētie apstākļi maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanai. Pēc 2022.gada 27.decembra lēmumus par

/Nosaukums A/ saimniecisko darbību pieņēma jaunais valdes loceklis /Persona B/.

[2.6] Attiecībā uz /Nosaukums A/ pārreģistrāciju un valdes locekļa amata atstāšanu pieteicējs norāda, ka viņa un

jaunā valdes locekļa redzējums par saimnieciskās darbības turpināšanu atšķīrās. Līdz ar to pieteicējs savas

īpašumtiesības uz /Nosaukums A/ kapitāla daļām atsavināja /Persona B/. Pieteicēja rīcība nebija saistīta ar viņa

attieksmi pret komercsabiedrības nodokļu nomaksas pienākumu.

[2.7] Pieteicējam nav bijis nodoms slēpt dienestā nedeklarēto norēķinu kontu. Lūgums anulēt deklarēto kontu bija

saistīts ar plānoto konta slēgšanu.

[3] Ar Administratīvās rajona tiesas spriedumu, atzīstot pārsūdzēto lēmumu par tiesisku, pieteikums noraidīts,

pamatojoties uz turpmāk minēto.

[3.1] Tiesa atsaucās uz likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60.panta pirmo daļu redakcijā, kas bija spēkā

nokavēto nodokļu maksājumu rašanās laikā.

[3.2] Tiesa no pieteikumā norādītās argumentācijas secināja, ka pieteicējs neiebilst tam, ka laikā, kad viņš bija

sabiedrības amatpersona, nokavēto nodokļu maksājumu summa pārsniedza 50 Latvijas Republikā noteikto

minimālo mēnešalgu kopsummu, sabiedrībai bija paziņoti lēmumi par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, un

dienests ir sastādījis aktu par piedziņas neiespējamību (likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60.panta pirmās daļas

1., 2. un 4.punkts). Vienlaikus pieteicējs iebilst, ka ir izpildījušies likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60.panta

pirmās daļas 3. un 5.punktā minētie kritēriji.

[3.3] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60.panta pirmās daļas 3.punkts atlīdzināšanas procesa uzsākšanai

paredzēja alternatīvus kritērijus. Proti, juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas procesu

varēja uzsākt, ja bija konstatēts, ka juridiskā persona ir atsavinājusi savus aktīvus 1) pēc tam, kad pieņemts lēmums

par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu, 2) pēc tam, kad nosūtīts paziņojums par datu atbilstības pārbaudes laikā

konstatētajām konkrētajām neatbilstībām starp nodokļu maksātāja iesniegto informāciju un nodokļu administrācijas

rīcībā esošo informāciju, 3) pēc tam, kad noformēts tematiskās pārbaudes akts, ja tematiskās pārbaudes laikā

konstatēti būtiski pārkāpumi, kas liecina par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, vai arī 4) pēc nokavēto nodokļu

maksājumu izveidošanās. No minētās normas satura izriet, ka juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu

atlīdzināšanas uzsākšanai nepieciešams konstatēt vienu no normā minētajiem gadījumiem. Tas savukārt nozīmē, ka

atlīdzināšanas procesu var uzsākt arī tad, ja tiek konstatēts, ka juridiskā persona aktīvus ir atsavinājusi pēc nokavēto

nodokļu maksājumu izveidošanās (Senāta 2023.gada 11.septembra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.A420252721,

SKA-870/2023, 4.punkts).

[3.4] Tiesa atzina, ja likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 1., 2.punktā noteiktie nodokļu

maksātāju vispārīgie pienākumi netiek izpildīti, ir pamats konstatēt nodokļu samaksas pienākuma pārkāpumu.

No likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17.panta piektās daļas un likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu”

21.panta pirmās daļas izriet, ka pienākums maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās apdrošināšanas

iemaksas ir līdz nākamā mēneša 23.datumam. Ja darba devējs likumā noteiktajā termiņā nav pareizi aprēķinājis un

samaksājis minētos nodokļus, tad ir pamats secināt, ka tam bija nokavēti nodokļu maksājumi.

[3.5] No darba devēja ziņojumiem, to precizējumiem, uzņēmumu ienākumu nodokļa deklarācijas redzams, ka laikā

no 2022.gada 26.aprīļa /Nosaukums A/ sāka veidoties nokavētie nodokļu maksājumi, 2022.gada 26.aprīlī tie

pārsniedza 50 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu. Nokavētie nodokļu maksājumi

izveidojās, komercsabiedrībai neveicot nodokļu maksājumus normatīvajos aktos noteiktajos termiņos un apmēros

atbilstoši /Nosaukums A/ iesniegtajiem darba devēja ziņojumiem, to precizējumiem un uzņēmumu ienākuma

nodokļa deklarācijai.

Dienests jau 2022.gada 23.septembrī aicināja /Nosaukums A/ pārskatīt darba devēja ziņojumos par 2022.gada

martu – augustu deklarētās nostrādātās darba stundas un atalgojumu, kā arī precizēt tajos norādīto informāciju.

Dienests 2022.gada 2.novembrī nosūtīja vēstuli par tematiskās pārbaudes uzsākšanu 2022.gada 21.novembrī, lūdza

iesniegt dokumentus par darbinieku nodarbināšanu.

Dienests 2022.gada 6.decembrī nosūtīja paziņojumu par tematiskās pārbaudes uzsākšanu, bet 2022.gada

15.decembrī paziņojumu par konstatētajām nepilnībām, proti, ka /Nosaukums A/ no 2022.gada marta līdz oktobrim

nav deklarējusi darbinieku ar algas nodokļiem apliekamos ienākumus. Ievērojot minēto, tiesa atzina par pamatotu

iestādes secinājumu, ka /Nosaukums A/ no 2022.gada marta deklarēja nepilnā apmērā aprēķinātus darbaspēka

nodokļus, secīgi neveica nodokļu maksājumus pilnā apmērā.

[3.6] No AS „Citadele banka” konta Nr./Numurs A/ izraksta redzams, ka /Nosaukums A/ 2022.gada 20., 21., 22. un

24.decembrī veica naudas pārskaitījumus starp saviem kontiem kopumā 124 300euro. Visi pārskaitījumi veikti uz

/Nosaukums A/ dienestā nedeklarētu kontu (lietas 1.sējuma 25.-95.lapa). Minēto pārskaitījumu ekonomiskais

pamatojums maksājuma uzdevumā nav norādīts, arī pieteicējs nevienā no lietas izskatīšanas stadijām nav sniedzis

skaidrojumu par minēto pārskaitījumu ekonomisko būtību. Vispārīga norāde, ka maksājumi veikti, lai nodrošinātu

/Nosaukums A/ saimniecisko darbību, nav pietiekami. Tāpat no AS „Citadele banka” konta Nr./Numurs A/ izraksta

redzams, ka 2022.gada 20., 27.maijā, 30.septembrī un 14.decembrī izmaksātas dividendes 40 500euro. Pieteikumā

norādīts, ka darbinieku prasījumiem ir prioritāte. Uzņēmējsabiedrības rīcība, pārskaitot līdzekļus uz dienestā

nedeklarētu kontu, kā arī dividenžu izmaksa neliecina par līdzekļu izmantošanu darbinieku prasījumu segšanai.

Ievērojot minēto, pārsūdzētajā lēmumā pamatoti atzīts, ka minētie pārskaitījumi norāda, ka juridiskā persona

apzināti ir atsavinājusi savus aktīvus, ar kuriem bija iespējams segt nokavētos nodokļa maksājumus. Turklāt aktīvu

atsavināšana veikta pēc nokavēto nodokļu maksājumu izveidošanās (no 2022.gada 26.aprīļa).

[3.7] Pieteikumā norādīts, ka nodokļu parāds nav veidojies pieteicēja bezdarbības rezultātā, pieteicējs nav

mēģinājis izvairīties no nodokļu nomaksas, līdz 2022.gada 14.decembrim tika veikti visi nodokļu maksājumi,

pieteicējs sadarbojās ar dienestu, 2022.gada 27.decembrī iesniedzot nodokļa deklarāciju precizējumus.

Konkrētajā gadījumā tā bija pieteicēja atbildība no 2022.gada marta deklarēt pamatoti aprēķinātus darbaspēka

nodokļus un veikt nodokļu maksājumus pilnā apmērā. Pēc dienesta 2022.gada 23.septembra aicinājuma pārskatīt

darba devēja ziņojumus pieteicējs lūdza izslēgt bankas kontu no dienesta reģistra; atsavināja aktīvus, pārskaitot tos

uz minēto, jau dienestā nereģistrētu kontu; lūdza vairākkārt pagarināt dokumentu iesniegšanas termiņu iestādē;

lūdza tikšanos ar dienestu, līdz pieteicējs atstāja valdes locekļa amatu. No /Datums B/ /Nosaukums A/ faktiski

pārtrauca veikt saimniecisko darbību.

Tiesa atzina, ka aprakstītā rīcība neliecina par pieteicēja sadarbību ar iestādi. Pieteicējs apzināti veica sabiedrības

saimniecisko un organizatorisko vadību veidā, lai izvairītos no radušos nodokļu nomaksas.

[3.8] Lietā nav strīda, ka /Nosaukums A/ nav iesniegusi maksātnespējas procesa pieteikumu un par

komercsabiedrības maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu pie administratīvās atbildības ir saukts

/Nosaukums A/ valdes loceklis /Persona B/ (stājies valdes locekļa amatā pēc pieteicēja). Kā tas norādīts iepriekš

šajā spriedumā, nodokļu parāds izveidojās no 2022.gada 26.aprīļa, un par tā rašanos atbildīgs bija pieteicējs.

Pārsūdzētajā lēmumā pamatoti atzīts, ka no valdes locekļa ir sagaidāma ekonomiski pamatota un komerciālās

apgrozības praksei atbilstoša rīcība, pieteicējs varēja risināt /Nosaukums A/ finansiālās grūtības ar tās

maksātnespēju, nevis atsavināt uzņēmējsabiedrības aktīvus un mainīt tās valdes locekli. Kā tas norādīts iepriekš

šajā spriedumā, iestāde informēja komercsabiedrību par neatbilstībām iesniegtajos darba devēja ziņojumos jau no

2022.gada septembra. Pieteicējs nevarēja nezināt, ka /Nosaukums A/ par iepriekšējiem periodiem ir nokavēti

nodokļu maksājumi. Attiecīgi pieteicējam bija jānodrošina savlaicīga komercsabiedrības tiesiskās aizsardzības

procesa vai maksātnespējas procesa pieteikumu iesniegšana.

[4] Par Administratīvās rajona tiesas spriedumu pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību, pamatojot to ar pieteikumā

minētajiem argumentiem un papildus norādot turpmāko.

[4.1] Tiesa nepamatoti konstatējusi, ka pieteicējs nav pildījis likumā noteiktos pienākumus un secinājusi, ka ir

izpildījušies likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60.panta pirmajā daļā minētie kritēriji.

Tiesa nav ņēmusi vērā, ka pieteicēja kā valdes locekļa pienākumu veikšanas laikā netika pieņemts un paziņots

lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu; nebija iestājies Maksātnespējas likumā noteiktais pienākums

iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu; sabiedrība neatsavināja tai piederošos aktīvus;

valdes locekļa darbības vai bezdarbības rezultātā nav pilnā apmērā un termiņā veikti juridiskās personas nokavētie

nodokļu maksājumi.

Tāpat tiesa nav izvērtējusi pieteikumā ietvertos argumentus saistībā ar naudas līdzekļu izlietojumu tiesisko dabu,

atstājusi bez ievērības apstākli, ka dienests par /Nosaukums A/ aktīviem un darījumiem nav ieguvis informāciju no

pēdējā valdes locekļa /Persona B/.

[4.2] Lietā nav konstatēts un fiksēts nodokļu maksājumu apmērs, kuru samazinājums tiek saistīts ar valdes locekļa

darbību vai bezdarbību. Ņemot vērā, ka likumdevējs tiesību normā (likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60.panta

pirmā daļa) paredzējis dienesta tiesības, nevis pienākumu, un nav noteicis nokavēto nodokļu maksājumu apmēru,

kurš būtu piedzenams, attiecīgais izvērtējums atstāts iestādes rīcībā, un, vadoties no tiesību analoģijas atbilstoši

Civiltiesību regulējumam, iestādei būtu jākonstatē summa, kura ir tiešā cēloņsakarībā ar valdes locekļa darbību vai

bezdarbību, kura ir vainojama atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60.panta pirmajā daļā noteiktajiem

kritērijiem.

[4.3] Izvērtējot finanšu plūsmu un nosakot jēdziena aktīvu atsavināšana tvērumu, spriedumā nav ņemta vērā

likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta trešā daļa. Spriedumā nepamatoti secināts, ka/Nosaukums

A/,pārskaitot naudas līdzekļus uz norēķinu kontu ārvalstīs, ir atsavinājusi aktīvus, jo attiecīgie līdzekļi prioritāri

tika novirzīti darba samaksu segšanai.

Dienesta sniegtā informācija netika pārbaudīta, tā vietā izdarīts pieņēmums, ka aktīvi izlietoti bez tiesiska pamata.

/Nosaukums A/darba devēja ziņojumu par decembri ir sagatavojis un iesniedzis /Persona B/, kurš attiecīgi arī

varētu sniegt nepieciešamās ziņas par naudas līdzekļu izlietojumu. Dienests no/Nosaukums A/ vai tās pēdējā valdes

locekļa šādu informāciju nav ieguvis. Naudas līdzekļi uz /Nosaukums A/ ārvalsts norēķinu kontu pārskaitīti laikā,

kad dienests informēja sabiedrību par nepieciešamību veikt darba samaksu pārrēķinu un precizēt darba devēja

ziņojumus.

[4.4] /Nosaukums A/2021.gadu noslēdza ar peļņu un dividendēs nesadalītā peļņa uz 2022.gada 1.janvāri bija

/euro/euro.

Izmaksājot dividendes, par to attiecīgi tika informēts dienests un veikti nodokļu maksājumi. Atbilstoši

Komerclikuma 162.panta regulējumam, ja kāda no pieteicējam izmaksātajām dividendēm izmaksāta nepamatoti,

pieteicējam tās būtu atmaksājamas, t.i., pieteicējs būtu /Nosaukums A/debitors un saistību summa būtu novirzāma

dienesta prasījuma izpildei.

[4.5] Dienests par iespējamām neatbilstībām nodokļu deklarācijās informēja 2022.gada septembrī, savukārt

precīzus norādījumus sniedza ar 2022.gada 15.decembra paziņojumu. Dienesta pieprasījums par informācijas

sniegšanu neradīja pamatu izdarīt secinājumu, ka tiks konstatēta nepieciešamība veikt darba samaksu pārrēķinus.

[4.6] Saistībā ar valdes locekļa amata atstāšanu spriedumā nav ņemts vērā, ka /Nosaukums A/ netika atstāta bez

vadības un pieteicējs valdes locekļa pienākumu izpildi atstāja laikā, kad otrs valdes loceklis ieguva sabiedrības

kapitāla daļas.

[5] Dienests paskaidrojumā uzskata, ka tiesa ir pareizi novērtējusi lietas apstākļus, pierādījumus un pamatoti

konstatējusi, ka pārsūdzētais lēmums ir tiesisks, savukārt apelācijas sūdzība ir nepamatota un noraidāma. Dienests

paskaidro turpmāko.

[5.1] Pieteicēja arguments, ka netika pieņemts un /Nosaukums A/ paziņots lēmums par nokavēto nodokļu

maksājumu piedziņu ir pretrunā ar lietā esošiem pierādījumiem. Dienests 2023.gada 10.janvārī pieņēma lēmumu

Nr.30.4/17.20.4/2342 par nodokļu maksājumu piedziņu no /Nosaukums A/, kas paziņots 2023.gada 12.janvārī.

2023.gada 20.aprīlī pieņēma aktu Nr.30.4/NNVP/521 par /Nosaukums A/ nokavēto nodokļu maksājumu 291

676,77euro piedziņas neiespējamību.

[5.2] No Maksātnespējas likuma 60.panta trešās daļas izriet, ka tieši pieteicējam kā krietnam un rūpīgam

/Nosaukums A/ valdes loceklim amata pienākumu pildīšanas laikā (līdz 2022.gada 30.decembrim) bija jānodrošina

savlaicīga korekta nodokļu summu aprēķināšana un samaksa valsts budžetā, un, izpildot normatīvo aktu prasības,

bija jānodrošina savlaicīga komercsabiedrības maksātnespējas procesa pieteikuma vai pieteikuma par tiesiskās

aizsardzības procesa iesniegšana. Apstāklis, ka pēc sabiedrības likvidācijas maksātnespējas pieteikumu iesniegt nav

iespējams, nevar būt par pamatu, lai atbrīvotu pieteicēju no atbildības par maksātnespējas pieteikuma savlaicīgu

neiesniegšanu.

[5.3] Attiecībā uz aktīvu atsavināšanu norādāms, ka no /Nosaukums A/ AS „Citadele banka” konta Nr./Numurs A/

pārskata par periodu no 2022.gada 1.marta līdz 2023.gada 6.martam izriet, ka 2022.gada decembrī no konta

Nr./Numurs A/ veikti naudas pārskaitījumi ievērojamā apjomā (124 300euro) uz komercsabiedrības kontu

Nr./Numurs B/, kurš reģistrēts maksājumu iestādē PAYSERA LT UAB. Maksājumu mērķī norādīts „Maksājums

starp kontiem”. Atbilstoši /Nosaukums A/ 2022.gada 28.oktobra iesniegumā norādītajam konts Nr./Numurs B/

nepieder komercsabiedrībai. Tādējādi naudas līdzekļu pārskaitīšanas laikā minētais konts vairs nebija deklarēts

dienestā kā komercsabiedrības konts. Tā kā lietā nav konstatējams pamats naudas līdzekļu pārskaitīšanai no

/Nosaukums A/ dienestā deklarēta norēķinu konta uz dienestā nedeklarētu norēķinu kontu, kā arī nav konstatējama

naudas līdzekļu (124 300euroapmērā) izlietošana komercdarbības vajadzībām, tad bez pietiekama pamata tika

samazināta /Nosaukums A/ manta – naudas līdzekļi dienestā deklarētā norēķinu kontā; 2022.gada maijā līdz

decembrī pieteicējam no /Nosaukums A/ konta Nr./Numurs A/ izmaksātas dividendes 40 500euro apmērā.

Dividenžu izmaksa ir vērtējama kā valdes rīcība, kuras rezultātā būtiski ierobežota /Nosaukums A/ spēja izpildīt

nodokļu saistības. Tādējādi pretēji pieteicēja norādītajam, balstoties uz lietā esošajiem pierādījumiem, ir notikusi

aktīvu atsavināšana.

Lietā trūkst pierādījumi, kas apliecinātu, ka naudas līdzekļi izmantoti saimnieciskai darbībai, konkrētā gadījumā

attiecīgie līdzekļi tika novirzīti darba samaksu segšanai. Ne dienestā, ne tiesvedības laikā pieteicējs šādus

pierādījumus, kas to apliecinātu, nav iesniedzis. Tādējādi pieteicēja norādītais arguments uzskatāms par

nepamatotu.

[5.4] Par pieteicēja argumentu, ka lietā nav konstatēts un fiksēts nodokļu maksājumu apmērs, kuru samazinājums

tiek saistīts ar valdes locekļa darbību vai bezdarbību, paskaidrots, ka lietā ir skaidri noteikts nodokļu maksājumu

apmērs, proti, nokavētie nodokļu maksājumi 230 673,39 euro un to atšifrējums.

[5.5] Pieteicējs kā sabiedrības valdes loceklis bija informēts par darbinieku faktiski nostrādātajām darba stundām

un darbiniekiem izmaksājamo darba algu. Pirms dienesta paziņojuma saņemšanas pieteicējam kā krietnam un

rūpīgam valdes loceklim bija jāapzinās neprecīzi iesniegtās deklarācijas sekas. Proti, bija jāapzinās, ka deklarācijā

jāuzrāda korekta informācija atbilstoši faktiskajiem apstākļiem, no kā secīgi izriet arī maksājumi valsts budžetā.

Tādējādi pieteicējam bija zināms, ka faktiski valstī maksājamā nodokļa summa būs lielāka par uzrādīto deklarācijā

jau pirms tika izmaksātas dividendes. Vienlaikus sabiedrības rīcībā ir bijuši naudas līdzekļi, lai izpildītu nodokļu

nomaksas pienākumu, taču tā ir izvirzījusi citas prioritātes tās rīcībā esošo līdzekļu izlietojumam, proti dividenžu

izmaksai, tādējādi valdes loceklis nav rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks.

Motīvu daļa

[6] Apelācijas sūdzībā lūgts izsaukt uz tiesu kā liecinieku /Persona B/ un, lai nodrošinātu liecinieka liecības

sniegšanu un iespēju uzdot jautājumus, izskatīt lietu mutvārdu procesā.

Apgabaltiesa konstatē, ka no pieteicēja lūguma uz tiesu kā liecinieku izsaukt /Persona B/ un lūguma par papildu

pierādījumu izprasīšanu (pieteicējs uzskata, ka /Persona B/ rīcībā ir /Nosaukums A/ dokumenti un informācija

par/Nosaukums A/ naudas līdzekļu plūsmu un izlietojumu) kopsakarā ar lietā iesniegtajiem pierādījumiem izriet, ka

pieteicējs būtībā vēlas pamatot savu pozīciju sabiedrības aktīvu atsavināšanas sakarā, proti, naudas līdzekļu

izlietojumu, tostarp darba algu izmaksai.

Uz minēto būtībā norādījis arī dienests, sniedzot viedokli par apelācijas sūdzībā izteiktajiem lūgumiem, ko dienests

uzskata par nepamatotiem (lietas 2.sējuma 112.-113.lapa).

Lietas sagatavošanas iztiesāšanai procesā apgabaltiesa lūdza /Nosaukums A/ bijušajam valdes loceklim /Persona B/

(minētā kapitālsabiedrība likvidēta /Datums A/) sniegt informāciju par no /Nosaukums A/ AS „Citadele banka”

konta 2022.gada 20., 21., 22. un 24.decembrī veikto naudas pārskaitījumu uz ārvalsts norēķinu kontuPaysera

LTekonomisko būtību, iesniedzot pierādījumus, ja tādi ir, kas apliecina naudas līdzekļu izlietojumu. Atsaucoties uz

minēto lūgumu, /Persona B/ paskaidrojis, ka /Nosaukums A/ naudas līdzekļi tika pārskaitīti uzPaysera LTkontu, lai

iespējamā AS „Citadele banka” konta bloķēšanas gadījumā būtu iespējams segt darba samaksu darbiniekiem.

NoPaysera LTkonta 2022.gada 23.decembrī skaidrā naudā noņemti naudas līdzekļi 50 000euro un 2022.gada

27.decembrī 69 500euro, kas tika ieskaitīti sabiedrības kasē, secīgi no kuras šie naudas līdzekļi tika izmaksāti

sabiedrības darbiniekiem. Minētā apliecināšanai /Persona B/ iesniedzis kases izdevumu orderu reģistrācijas

žurnālu, kases ieņēmumu orderu reģistrācijas žurnālu un kases grāmatu par 2022.gada decembri (lietas 2.sējuma

142.-174.lapa).

Pieteicējs viedoklī par /Persona B/ atbildē norādīto paskaidro, ka tā apstiprina viņa iepriekš sniegto informāciju, un

papildus iesniedzisPaysera LT konta Nr./Numurs B/izrakstu, no kā izriet, ka strīdus maksājumi sakrīt ar lietā esošo

AS „Citadele banka” konta Nr./Numurs A/ izrakstu. Vienlaikus tas apliecina apelācijas sūdzībā un /Persona B/

2025.gada 26.maija atbildē norādīto, ka noPaysera LT konta tikai izņemti naudas līdzekļi skaidrā naudā. Par

minēto naudas līdzekļu izmaksu ieturēta komisijas maksa kopā 478 euro apmērā, beigu atlikums 4323,50 euro

(lietas 3.sējuma 3., 13.-14.lapa).

Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa, pamatojoties uz lietā esošajiem pierādījumiem, atzīst, ka tie apstākļi, kuru sakarā

tika izteikts lūgums par liecinieka izsaukšanu uz tiesas sēdi, lietā ir noskaidroti. Līdz ar to /Persona B/ izsaukšanai

uz tiesu nav pamata unminētais lūgums ir noraidāms. Ievērojot, ka pieteicēja lūgums noraidāms, lietas izskatīšanai

mutvārdu procesā, ko pieteicējs lūdzis, lai nodrošinātu liecinieka liecības sniegšanu un iespēju uzdot jautājumus,

saistīti nav pamata. Apgabaltiesa atzīst, ka izskatāmajā gadījumā nav nepieciešams noteikt šīs lietas izskatīšanu

mutvārdu procesā, jo no lietā esošajiem dokumentiem un pieteicēja izklāstītajiem argumentiem ir iespējams gūt

pilnīgu priekšstatu par izskatāmo jautājumu. Lietā esošie pierādījumi ir pietiekami, kā arī procesa dalībnieki ir

īstenojuši tiesības sniegt paskaidrojumus par lietas apstākļiem, tāpēc apgabaltiesa nesaskata lietderību arī apelācijas

instancē lietu izskatīt mutvārdu procesā. Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa noraida pieteicēja lūgumu par lietas

izskatīšanu mutvārdu procesā.

[7] Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60.panta pirmo daļu Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības

uzsākt procesu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no personas, kura ir

bijusi šīs juridiskās personas valdes loceklis vai kura faktiski īsteno valdes funkcijas un uzdevumus laikā, kad

attiecīgie nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies, ja tiek izpildīti visi turpmāk minētie kritēriji: 1) nokavēto

nodokļu maksājumu summa pārsniedz 50 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu; 2) lēmums

par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir paziņots juridiskajai personai; 3) ir konstatēts, ka pēc tam, kad

pieņemts lēmums par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu, nosūtīts paziņojums par datu atbilstības pārbaudes laikā

konstatētajām konkrētajām neatbilstībām starp nodokļu maksātāja iesniegto informāciju un nodokļu administrācijas

rīcībā esošo informāciju, noformēts tematiskās pārbaudes akts, ja tematiskās pārbaudes laikā konstatēti būtiski

pārkāpumi, kas liecina par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kā arī pēc nokavēto nodokļu maksājumu

izveidošanās juridiskā persona ir atsavinājusi sev piederošos aktīvus un valdes locekļa darbības vai bezdarbības

rezultātā nav pilnā apmērā veikti juridiskās personas nokavētie nodokļu maksājumi likumā noteiktajos termiņos; 4)

ir sastādīts akts par piedziņas neiespējamību; 5) juridiskā persona nav izpildījusi Maksātnespējas likumā noteikto

pienākumu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

No lietas dalībnieku sniegtā pamatojuma izriet, ka lietā ir strīds par to, vai dienests tiesiski un pamatoti uzdevis

pieteicējam pienākumu atlīdzināt valsts budžetā /Nosaukums A/ nokavētos nodokļu maksājumus 230 673,39euro

apmērā, kuri radušies laikā, kad pieteicējs bijis minētās komercsabiedrības valdes loceklis.

Lietā konstatējams, ka ar Uzņēmumu reģistra /Datums A/ lēmumu, ievērojot, ka /Datums C/ komercreģistrā tika

ierakstītas ziņas par sabiedrības /Nosaukums A/ darbības izbeigšanu, pamatojoties uz Uzņēmumu reģistra valsts

notāra /Datums D/ lēmumu /Numurs D/; /Datums E/Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”

/Numurs C/ tika izsludināts paziņojums par sabiedrības darbības izbeigšanu, vienlaikus uzaicinot tās likvidācijā

ieinteresētās personas viena mēneša laikā pēc tā publicēšanas dienas iesniegt komercreģistra iestādei pieteikumu

par likvidatora iecelšanu; līdz /Datums A/ neviena sabiedrības likvidācijā ieinteresētā persona neiesniedza

pieteikumu par likvidatora iecelšanu un sabiedrībai nav pasludināts maksātnespējas process, nolemts izslēgt

sabiedrību no komercreģistra (lietas 1.sējuma 100.-101.lapa).

Kā tika norādīts iepriekš, /Nosaukums A/ likvidēta /Datums A/. Secīgi ar sākotnējo dienesta 2023.gada 8.novembra

lēmumu, kas ar pārsūdzēto lēmumu atstāts negrozīts, tātad pēc tam, kad juridiskā persona beigusi pastāvēt,

pieteicējam noteikts pienākums atlīdzināt budžetā /Nosaukums A/ nokavētos nodokļu maksājumus (lietas 2.sējuma

16.-34.lapa).

Senāts 2025.gada 17.jūnija spriedumā lietā Nr.SKA-82/2025 (ECLI:LV:AT:2025:0617.A420175521.11.S),kurā

izteiktās atziņas attiecināmas un piemērojamas arī izskatāmajā lietā, līdzīgos apstākļos, t.i., sabiedrības darbība

izbeigta, pamatojoties uz komercreģistra iestādes lēmumu (/Nosaukums A/ izslēgta no komercreģistra, jo

konstatēts, ka tā nav sasniedzama juridiskajā adresē), un rezultātā tā izslēgta no komercreģistra un tās nodokļu

parādi ir dzēsti, vērtējis, vai likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60.panta pirmā daļa ir piemērojama apstākļos,

kad juridiskā persona ir izslēgta no komercreģistra un tās nodokļu parādi ir dzēsti, secinot turpmāko.

No likuma „Par nodokļiem un nodevām” 25.panta pirmajā daļā uzskaitītajiem gadījumiem (tostarp kopsakarā ar

26.panta 6.1daļu un devītās daļas 4.punktu) izriet, ka likumdevējs nodokļu parādu dzēšanu ir paredzējis situācijās,

kad nodokļu parādu atgūšana vairs nav iespējama vai nu faktisku vai tiesisku apstākļu dēļ vai arī tā nav racionāla.

Tāpat no šī uzskaitījuma, kā arī no parādu dzēšanas jēgas izriet, ka ar parādu dzēšanu valsts pēc būtības vairs

nepretendē uz šo nodokļu parādu atgūšanu un galīgi atsakās no savām prasījuma tiesībām. Senāts arī agrāk ir

atzinis, ka lēmums par nodokļu parādu dzēšanu rada tādas tiesiskas sekas kā parāda neesību, proti, tas noteic parāda

izbeigšanos (Senāta 2015.gada 7.oktobra lēmuma lietā Nr.SKA-1054/2014, A420512413, 6.punkts). Minētais

attiecināms arī uz likuma „Par nodokļiem un nodevām” 25.panta pirmās daļas 7.punktu, kas ir izskatāmās lietas

gadījums. Proti, ja nodokļu maksātājs normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos ir izslēgts no komercreģistra, tad

ir likumsakarīgi, ka nav vairs iespējama nodokļu parādu piedziņa, jo neeksistē tiesību subjekts, no kā parādi būtu

piedzenami. Šeit arī jāņem vērā, ka likumdevējs Komerclikumā ir paredzējis noteiktu procedūru sabiedrības

darbības izbeigšanai un izslēgšanai no komercreģistra, kuras ietvaros ir paredzēta kreditoru aizsardzība, tostarp

maksātnespējas procesa īstenošana (sk. Komerclikuma XIV sadaļu „Kapitālsabiedrības darbības izbeigšana un

likvidācija”). Tādējādi, ja sabiedrība tiek izslēgta no komercreģistra, prezumējams, ka visas procedūras, kuras ir

vērstas uz parādu piedziņu un kreditoru prasījumu apmierināšanu, ir īstenotas un izslēgšana no komercreģistra ir

noslēdzoša darbība, kas citstarp apstiprina, ka parāda atgūšana vairs nav iespējama.

No Senāta uzskaitītajām tiesību normām izriet, ka, uzsākot procesu par juridiskās personas nokavēto nodokļu

maksājumu atlīdzināšanu no valdes locekļa, juridiskajai personai vai valdes loceklim ir tiesības iesniegt tiesā

tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa pieteikumu, kas gadījumā, ja tiesa pieņem attiecīgu

nolēmumu, kalpo par pamatu procesa par parādu atlīdzināšanu no valdes locekļa izbeigšanai. Taču situācijā, kad

juridiskā persona vairs nepastāv, valdes loceklis nevar izmantot šo likumā paredzēto iespēju.

Tāpat iepriekš minētās tiesību normas paredz, ka procesa par parādu atlīdzināšanu no valdes locekļa gaitā valdes

loceklis atbild par juridiskās personas nokavētajām nodokļu saistībām solidāri ar juridisko personu. Tātad likums

paredz dienestam alternatīvu parādus piedzīt gan no juridiskās personas, gan no valdes locekļa, kas vienlaikus arī

nozīmē, ka juridiskajai personai ir jāpastāv, lai šāda alternatīva būtu iespējama.

Ievērojot to, ka nodokļu parāda dzēšana noteic parāda izbeigšanos jeb rada tādas tiesiskas sekas kā parāda neesību,

tad nav arī iespējama tā atlīdzināšana saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60.panta pirmo daļu. Citiem

vārdiem, apstākļos, kad nodokļu parādi ir dzēsti, minētā tiesību norma nav piemērojama.

[8] Pieteicējs paskaidrojumā apgabaltiesai atsaucies uz minēto Senāta spriedumu lietā Nr.SKA-82/2025, jo

konstatējis salīdzināmus apstākļus, un argumentējis, ka strīdus tiesību norma (likuma „Par nodokļiem un nodevām”

60.panta pirmā daļa) nav piemērojama (lietas 3.sējuma 40.-41.lapa).

Savukārt dienests attiecībā uz minētajā Senāta spriedumā sniegtajām atziņām sniedzis viedokli, ka piekrīt Senātam

tiktāl, ka parādu piedziņas saistība izbeidzas pret juridisko personu. Tās izslēgšana no komercreģistra ir noslēdzoša

darbība, kas apstiprina juridiskas personas parāda atgūšanas neiespējamību, bet tā tomēr neliedz vērsties pret

juridiskās personas valdes locekli, pie nosacījuma, ja izpildās likumdevēja noteiktie kritēriji. Ja pieņem, ka

juridiskās personas likvidācijas gadījumā, kad attiecībā uz likvidēto juridisko personu nodokļu parādi tiek dzēsti,

nav piemērojams likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60.pants, tad faktiski tiek radīta legāla iespēja izvairīties no

nodokļu nomaksas. Šāda pieeja veicina risku, ka uzņēmēji apzināti izmanto likvidācijas procesu kā līdzekli, lai

izvairītos no nodokļu saistību izpildes, jo valsts rīcībā netiek atstāts mehānisms, kā vērsties pret bijušajiem

vadītājiem vai patiesajiem labuma guvējiem (lietas 3.sējuma 43.-44.lapa).

Attiecībā uz dienesta nepiekrišanu Senāta spriedumā izteiktajiem secinājumiem, ko apgabaltiesa vērtē kā

nepamatotu no tiesību viedokļa, Senāta spriedumā izteikta atziņa, ka Komerclikuma 314.1panta pirmajā un otrajā

daļā paredzētās komercreģistra iestādes un nodokļu administrācijas tiesības izbeigt sabiedrības darbību negarantē

sabiedrības iespēju izvairīties no atbildības par nodokļu parādiem. Šīs normas vienīgi paredz vienkāršotu procedūru

sabiedrības darbības izbeigšanai un vēlāk arī izslēgšanai no komercreģistra noteiktu likumā paredzētu apstākļu

iestāšanās gadījumā. Tomēr, ja vien kreditors rūpīgi seko sava parādnieka saistību izpildei, tad arī šā procesa

ietvaros ir iespējams nonākt līdz maksātnespējas procesam, tādējādi pēc būtības sasniedzot to pašu mērķi, kam ir

paredzēts likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60.pants. No minētā izriet, ka mehānisms kreditoru tiesību

aizsardzībai pastāv, līdz ar to dienesta arguments nav pamatots.

[9] Apgabaltiesa, ņemot vērā iepriekš minēto un attiecinot Senāta spriedumā lietā Nr.SKA-82/2025 paustās atziņas

uz izskatāmo lietu, atzīst, ka likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60.panta pirmā daļa arī izskatāmajā lietā nav

piemērojama. Tas ir patstāvīgs pamats pārsūdzētā lēmuma atcelšanai, apmierinot pieteicēja pieteikumu, nevērtējot

citus apelācijas sūdzības iebildumus par strīdus tiesību normā noteikto specifisko kritēriju izpildīšanos, tostarp

apgabaltiesā iesniegtos pierādījumus sabiedrības aktīvu atsavināšanas sakarā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 307. un 309.pantu, 329.panta pirmo daļu,

tiesa

nosprieda

apmierināt /Persona A/ pieteikumu;

atcelt no pieņemšanas dienas Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2024.gada 5.februāra lēmumu

Nr.30.4/22.9/380;

piespriest no atbildētājas Latvijas Republikas par labu /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, viņa

samaksāto valsts nodevu 90euro.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesneses:/Persona B/

I.Kaļiņina S.Liniņa R.Paegle