Legislator Case Law & Legislation
A42880109 / A42-00259-10 AI generated

Court dismisses appeal against administrative fine for parking on sidewalk, upholding police decision.

Case Number A42880109 / A42-00259-10
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the plaintiff's request to revoke the administrative fine imposed for parking a vehicle on a sidewalk. The police argued the car remained stationary for over six minutes and was not parked in a designated area, while the plaintiff claimed insufficient procedural rights were violated. The court found no significant infringement of rights because the plaintiff had already submitted a detailed objection and chose to contest the act immediately without requesting further evidence review.

Legislator headnote

AI generated

Administrative Procedure Law; Administrative Offences Code: The court may reject an appeal against an administrative penalty if the applicant has already exercised their right to object substantively and has not demonstrated that failure to review all evidence materially affected the decision's outcome.

Keywords

AI generated
administrative penalty sidewalk parking procedural rights administrative appeal evidence review

Cited Legislation

AI generated
Administrative Procedure Law articles 246-251 and 289-291
Administrative Offences Code article 286(1)(1)
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

NORAKSTS Lieta Nr.A42880109 A00259-10/42

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rēzeknē 2010.gada 9.novembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis M.Šļakota,

piedaloties atbildētājas Balvu novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Balvu novada Pašvaldības policijas (Balvu pilsētas domes Pašvaldības policijas tiesību un saistību pārņēmēja) pārstāvim V.K., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc I.T. pieteikuma par Balvu pilsētas domes Pašvaldības policijas priekšnieka p.i. 2009.gada 25.jūnija lēmuma Nr.D18 Nr.10 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Balvu pilsētas pašvaldības policijas inspektors M.V. 2009.gada 29.maijā plkst.9.00 sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu-paziņojumu Nr.380003170 par to, ka automašīna Opel Vectra, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, bija novietota stāvēšanai Krasta ielā 1, Balvos, uz ietves pie poliklīnikas. Nav ievērotas Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 135.9.punkta prasības un transportlīdzekļa vadītājs ir izdarījis Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.10panta ceturtās daļas 5.punktā minēto administratīvo pārkāpumu. Transportlīdzekļa vadītājam, kas neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, uzlikts naudas sods Ls 20 apmērā.

[2] Izskatot I.T. (turpmāk – pieteicēja) sūdzību, Balvu pilsētas domes pašvaldības policijas priekšnieka p.i. 2009.gada 25.jūnijā pieņēma lēmumu Nr.D18 Nr.10 (turpmāk – Lēmums) ar kuru nolēma atstāt negrozītu pieteicējai uzlikto administratīvo sodu. Lēmums pamatots ar šādiem argumentiem. [2.1] Transportlīdzeklis Opel Vectra, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, bija novietots stāvēšanai Krasta ielā 1, Balvos, pie Balvu poliklīnikas, kas nebija saistīts ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā. Automašīna uz ietves stāvēja nevis 3,5 minūtes, kā apgalvots sūdzībā, bet gan vismaz sešas minūtes, ko apliecina inspektora M.V. ziņojums, inspektoru L.K. un V.K. paskaidrojumi, fotogrāfijas un protokols-paziņojums Nr.380003170. [2.2] No pierādījumiem izriet, ka automašīna tika novietota nevis poliklīnikas stāvlaukumā, bet gan uz gājēju ietves pie poliklīnikas. Konkrētajā gadījumā ietve ir paredzēta gājēju kustībai un ir klāta ar betona plāksnēm, bet braucamā daļa ar asfalta segumu. Minētās daļas ir atdalītas ar barjerām. Pieteicējas norādītais automašīnas novietošanas pamatojums – pieteicēja atvedusi uz Balvu poliklīniku pie stomatologa 78 gadus vecu cilvēku – neattaisno viņas rīcību, jo turpat blakus izvietota stāvvieta poliklīnikas apmeklētājiem. [2.3] Ceļu satiksmes noteikumu 135.9.punkts un LAPK 149.10panta ceturtās daļas 5.punkts piemēroti pamatoti un atbilstoši lietas apstākļiem.

1.lappuse no 8 [2.4] Protokols-paziņojums Nr.380003170 sastādīts atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 7.marta noteikumu Nr.182 „Kārtība, kādā noformējams administratīvā pārkāpuma protokols-paziņojums par transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu” 5.punktā paredzētajai speciālajai kārtībai.

[3] Pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par Lēmuma atcelšanu, norādot šādus argumentus. [3.1] Pieteicēja 2009.gada 29.maijā plkst.9.00 atbrauca ar automašīnu Opel Vectra, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, uz Balvu poliklīniku, kur viņai pie stomatologa bija jānogādā 78 gadus vecs cilvēks. Stomatologs pieņem no plkst.9.00, tāpēc tieši šajā laikā pieteicēja apstājās pie Balvu poliklīnikas un aizvedu šo cilvēku līdz stomatologa kabinetam 3 stāvā. Pati pieteicēja uzreiz atgriezās pie automašīnas, kur konstatēja, ka uz automašīnas priekšējā stikla ļoti neprofesionāli (nodarot bojājumus automašīnas stiklam) uzlīmēts administratīvā pārkāpuma protokols. [3.2] Pieteicēja apturēja automašīnu apmēram uz 3,5 minūtēm, kas bija saistīta ar pasažiera izkāpšanu.

Tādēļ, saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 1.40.punktu to var kvalificēt tikai kā apstāšanos, nevis stāvēšanu. LAPK 149.10panta ceturtās daļas 5.punkts paredz atbildību tieši par stāvēšanu, bet nevis par apstāšanos. Balvu pašvaldības policijas apgalvojumam, ka automašīna tika apturēta uz 6 minūtēm ir jābūt pierādītam ar verificētiem un kalibrētiem pierādīšanas līdzekļiem. Lietā ir jābūt divām fotogrāfijām ar laika norādi. Turklāt ir jāspēj pārliecināties par to, ka šīs fotogrāfijas tiešām ir uzņemtas ar laika intervālu, kas pārsniedz 5 minūtes, nevis tikai pārgriežot laikrādi fotoaparātā. [3.3] Konkrētajā gadījumā apstāšanās vietu nevar nosaukt par ietvi Ceļu satiksmes noteikumu 1.23.punkta izpratnē. [3.4] Administratīvo sodu, pamatojoties uz LAPK 149.10panta ceturto daļu var uzlikt tikai transportlīdzekļa vadītājam, nevis automašīnas īpašniekam.

Līdz ar to lietā pieņemtais administratīvais akts nesatur visas LAPK un Administratīvā procesa likumā (turpmāk – APL) noteiktās administratīvā akta obligātās sastāvdaļas (APL 67.pants) un ir atzīstams par spēkā neesošu. [3.5] Balvu pašvaldības policija pārkāpa LAPK 260.pantu, liedzot pieteicējai iepazīties ar lietas materiāliem. 2009.gada 29.maijā pieteicēja uzreiz devās uz Balvu pilsētas pašvaldības policiju, lai iepazītos ar lietas materiāliem. Pieteicēja saņēma atbildi, ka tobrīd tas nav iespējams, jo nav amatpersonas, kura no fotoaparāta varētu izdrukāt bildes un arī ziņojumi un paskaidrojumi vēl nebija uzrakstīti.

Tie, iespējams, vēlāk tika pieskaņoti pieteicējas iesniegumā norādīto apstākļu atspēkošanai, nevis lietas būtības uzrādīšanai. Tā kā ar lietu iepazīties uzreiz nebija iespējams, pieteicēja iesniegumā lūdza izsūtīt administratīvā pārkāpuma lietā esošos pierādījumus uz viņas adresi, bet neko tā arī nesaņēma.

[4] Tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā Balvu novada Pašvaldības policija neatzina pieteikumu. Papildus Lēmuma motīviem norādīja šādus argumentus. [4.1] Protokola-paziņojuma Nr.380003170 sastādīšana, ievietošana plastmasas aploksnē, pārkāpuma fotografēšana un paziņojuma uzlīmēšana aizņēma vismaz 6 minūtes. Dienesta fotoaparātā Kodak Easy Share C643 nav funkcijas, kas ļautu redzēt fotogrāfiju uzņemšanas laiku tieši uz fotogrāfijas. [4.2] Kaut arī LAPK 149.10panta ceturtās daļas 5.punktā administratīvā atbildība paredzēta tikai par stāvēšanu uz ietvēm, taču Ceļu satiksmes noteikumu 135.9.punktā minēts, ka aizliegts arī apstāties. Tātad minētā Ceļu satiksmes noteikumu punkta prasību ignorēšana arī radīja juridiskas sekas pieteicējai.

2.lappuse no 8 [4.3] Pašvaldības policijas darbinieki ziņojumus iesniedz tajos gadījumos, kad tiek apstrīdēts administratīvais akts, lai varētu sniegt paskaidrojumus par strīdus apstākļiem.

[5] Uz tiesas sēdi pieteicēja neieradās. Tiesā 2010.gada 15.oktobrī saņemts pieteicējas iesniegums ar lūgumu izskatīt lietu bez viņas klātbūtnes. Izvērtējot lietā esošos materiālus un uzklausot atbildētāja pārstāvja viedokli, tiesa nekonstatēja Administratīvā procesa likuma 268. vai 269.pantā noteiktos pamatus tiesas sēdes atlikšanai un nolēma izskatīt lietu bez pieteicējas piedalīšanās.

[6] Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina, balstoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā tiesai norādītajiem apsvērumiem.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, noklausoties atbildētāja pārstāvja paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir nepamatots un ir noraidāms.

[8] Tiesa lietā konstatē šādus pierādījumus. [8.1] Administratīvā pārkāpuma protokols paziņojums Nr.380003170 (lietas 6.lapa, sk. sprieduma [1] punktu). [8.2] Pieteicējas 2009.gada 29.maija apstrīdēšanas iesniegums (lietas 7.- 8.lapas), kurā pieteicēja sniedz paskaidrojumu par notikuma apstākļiem. Paskaidrojums atbilst šī sprieduma [3.1] punktā norādītajiem argumentiem. [8.3] Balvu pilsētas Pašvaldības policijas inspektora M.V. 2009.gada 29.maija ziņojums (lietas 21.lapa), kurā norādīts, ka dežurējot kopā ar inspektoriem L.K. un V.K. inspektors konstatēja, ka plkst.9.00 pie Balvu poliklīnikas novietota automašīna Opel Vectra, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/. Pārkāpums tika fiksēts ar foto kameru Kodak. Pirmā fotogrāfija tika izdarīta plkst.9.05, bet otra – plkst. 9.06. [8.4] Inspektoru L.K. un V.K. ziņojumi (lietas 22., 23.lapas), kuros norādīts, ka protokola-paziņojuma sastādīšana ilga sešas minūtes, ko apliecina protokolā- paziņojumā ierakstītais sastādīšanas uzsākšanas laiks un otrās fotogrāfijas izdarīšanas laiks. [8.5] Četri melnbalti fotoattēli (lietas 25.-28.lapas), kuriem otrā pusē ar pildspalvu ierakstīts uzņemšanas laiks un vieta, apstiprināti ar Balvu pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieka parakstu. Pirmajos divos fotoattēlos ir redzama automašīna Opel Vectra, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, kura daļēji novietota uz ietves (klāta ar betona plāksnēm), proti, ar kreiso priekšējo un kreiso aizmugurējo riteņiem ir šķērsojusi bortakmeni, kas atdala ceļa braucamo daļu (klāta ar asfalta segumu). Fotoattēls lietas 26.lapā uzņemts plkst.9.05., fotoattēls lietas 25.lapā uzņemts plkst.9.06. Trešais un ceturtais fotoattēli uzņemti 2009.gada 9.jūnijā un tajos ir redzama notikuma vieta – iebraucamais ceļš, ietve un stāvlaukums pie Balvu poliklīnikas.

[9] Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 135.9.punktu, aizliegts apstāties un stāvēt uz ietvēm, izņemot šo noteikumu 131.punktā minētos gadījumus. Administratīvā atbildība par minētās normas pārkāpšanu paredzēta divos LAPK 149.10panta punktos atkarībā no tā, vai nav ievērots aizliegums apstāties, vai arī aizliegums stāvēt. Proti, LAPK 149.10panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka par apstāšanos uz ietvēm vietās, kur tas ir aizliegts, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā. Savukārt LAPK 149.10panta

3.lappuse no 8 ceturtās daļas 5.punkts paredz, ka par stāvēšanu uz ietvēm vietās, kur tas ir aizliegts uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā. Pieteicēja administratīvi sodīta par LAPK 149.10panta ceturtās daļas 5.punktā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu – stāvēšanu uz ietves vietā, kur tas ir aizliegts. Līdz ar to lietā ir noskaidrojams, vai pieteicējas darbībās ir bijušas šādas administratīvā pārkāpuma pazīmes: 1) pieteicēja transportlīdzekli novietojusi stāvēšanai; 2) transportlīdzeklis novietots uz ietves vietā, kur tas ir aizliegts.

[10] Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 1.40.punktu stāvēšana ir transportlīdzekļa apturēšana, ja tā nav saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā, kā arī transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas pārsniedz piecas minūtes, ja tā ir saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā. Ceļu satiksmes noteikumu 1.4.punktā noteikts, ka apstāšanās ir transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas nepārsniedz piecas minūtes, ja tā ir nepieciešama pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā, kravas iekraušanai transportlīdzeklī vai izkraušanai no tā. Līdz ar to, lai personu sodītu par stāvēšanas noteikumu pārkāpumu, ir jākonstatē, ka tā ir: 1) apturējusi transportlīdzekli un tā apturēšana nav saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā, vai arī 2) apturējusi transportlīdzekli ilgāk par piecām minūtēm un tā ir saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā. Proti, par stāvēšanu ir atzīstama ne tikai transportlīdzekļa apturēšana, kas ir ilgāka par piecām minūtēm, bet arī transportlīdzekļa apturēšana, kas nav ilgāka par piecām minūtēm, ja tā nav saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā.

[11] Pieteicēja norāda, ka apturējusi transportlīdzekli apmēram uz 3,5 minūtēm, kas bija saistīta ar pasažiera izkāpšanu. Tātad, pieteicējas ieskatā ir notikusi nevis stāvēšana, bet apstāšanās. Savukārt atbildētājs norāda, ka automašīna bija apturēta vismaz sešas minūtes un apturēšana nebija saistīta ar pasažieru iekāpšanu vai izkāpšanu, tātad, automašīna ir stāvējusi. Izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa priekšroku dod Pašvaldības policijas iegūtajiem pierādījumiem, no kuriem izriet, ka pieteicēja automašīnu bija novietojusi stāvēšanai. Tiesas ieskatā ir pietiekami augsta ticamība atbildētāja iegūtajiem pierādījumiem par apstākli, ka automašīna bija apturēta vismaz sešas minūtes. Policijas darbiniekam uzsākot sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu-paziņojumu ir jāfiksē pārkāpuma konstatēšanas datums un laiks. Šajā lietā pārkāpuma konstatēšanas laiks protokolā- paziņojumā Nr.380003170 ir norādīts plkst.9.00. Savukārt transportlīdzekļa fotografēšana jau pēc protokola-paziņojuma novietošanas uz automašīnas notikusi plkst.9.06. Kā tiesas sēdē paskaidroja atbildētāja pārstāvis, atzīme par fotoattēla uzņemšanas laiku izdarīta, pamatojoties uz informāciju, kas par attiecīgo attēla failu ir redzama datorā. Kā atzīst tiesa, ir ticami, ka gan protokola-paziņojuma sastādīšanai, gan fotografēšanai pašvaldības policijas inspektoram bija nepieciešams zināms laiks, un, kā izriet no minētajiem pierādījumiem, tad administratīvā pārkāpuma fiksēšana protokolā

4.lappuse no 8 un fotogrāfijās ir aizņēmusi vismaz 6 minūtes, kuru laikā pieteicēja pie apturētās automašīnas nav atradusies. Tiesa kritiski vērtē pieteicējas apgalvojumu, ka viņa transportlīdzekli apturējusi tikai uz 3,5 minūtēm. Pieteicēja norāda, ka šāds laika periods ir tikai aptuvens. Pieteicēja nenorāda, ka viņa pēc automašīnas apturēšanas ir uzņēmusi laiku un sekojusi tam, lai nepārsniegtu piecas minūtes. Turklāt, ir maz ticams, ka pieteicēja sekojusi laikam, lai nepieļautu administratīvā pārkāpuma izdarīšanu. Tiesa ņem vērā, ka arī tajā gadījumā, ja pieteicējas rīcība būtu vērtējama tikai kā apstāšanās – viņas darbībā būtu saskatāmas cita – LAPK 149.10panta pirmās daļas 5.punktā paredzētā – administratīvā pārkāpuma pazīmes. Ir pietiekams pamats uzskatīt, ka pieteicējas paskaidrojums par to, ka viņa transportlīdzekli apturējusi tikai uz 3,5 minūtēm ir sniegts lai izvairītos no administratīvās atbildības, kas paredzēta LAPK 149.10panta ceturtās daļas 5.punktā un kura pazīmes ir konstatētas protokolā-paziņojumā. Tiesai nav pamata apšaubīt pieteicējas norādīto transportlīdzekļa apturēšanas mērķi – pasažiera pavadīšana uz poliklīniku. Tomēr, arī atzīstot par ticamu, ka pieteicēja pavadījusi pie stomatolga 78 gadus vecu cilvēku, tiesas ieskatā nav pamata konstatēt, ka transportlīdzekļa apturēšana nav pārsniegusi piecas minūtes, ka tā būtu atzīstama par apstāšanos un pieteicēja attiecīgi būtu saucama pie administratīvās atbildības pēc citas tiesību normas – LAPK 149.10panta pirmās daļas 5.punkta.

[12] Izvērtējot apstākli, vai transportlīdzeklis bija novietots uz ietves vietā, kur tas ir aizliegts, tiesa konstatē, ka Ceļu satiksmes noteikumu 135.9.punktā ir noteikts vispārīgs aizliegums apstāties un stāvēt uz ietvēm, izņemot šo noteikumu 131.punktā minētos gadījumus. Savukārt Ceļu satiksmes noteikumu 131.punktā paredzēts, ka stāvvietās pie ietves vai, uzbraucot uz ietves, ja stāvvieta apzīmēta ar 532. vai 533.ceļa zīmi un 827., 828., 829., 830., 831. vai 832.papildzīmi, atļauts stāvēt motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un vieglajiem automobiļiem bez piekabēm, bet, ja stāvvieta apzīmēta ar 825. vai 826.papildzīmi, - arī vieglajiem automobiļiem ar piekabēm, kā norādīts ar attiecīgo papildzīmi un ceļa apzīmējumiem. Stāvvietās uz ietves transportlīdzekļi jānovieto vienā rindā iespējami tuvu brauktuvei. Uz ietves atļauts stāvēt velosipēdiem, mopēdiem un motocikliem bez blakusvāģa, ja tas netraucē gājēju pārvietošanos. No lietas materiāliem nav konstatējams, ka uz konkrēto gadījumu attiektos kāds no Ceļu satiksmes noteikumu 131.punktā paredzētajiem izņēmuma gadījumiem. Savukārt protokolā-paziņojumā norādīto apstākli, ka automašīna bija novietota uz ietves, apstiprina gan inspektoru M.V., L.K. un V.K. ziņojumi, gan pārkāpuma vietā izdarītie fotoattēli (sk. sprieduma [8.5] punktu). Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 1.23.punktu ietve ir ceļa daļa, kas paredzēta gājējiem. Ietve piekļaujas brauktuvei vai ir atdalīta no tās. Pieteicēja vispārīgi norādījusi, ka konkrētajā gadījumā apstāšanās vietu nevar nosaukt par ietvi Ceļu satiksmes noteikumu 1.23.punkta izpratnē, sīkāk neargumentējot savu viedokli. Tiesa, izvērtējot lietā esošos fotoattēlus konstatē, ka no tiem nepārprotami izriet, ka pieteicējas automašīna ir daļēji novietota uz ietves – gājējiem paredzētas ceļa daļas, kas ir klāta ar betona plāksnēm un no brauktuves atdalīta ar bortakmeni. Līdz ar to, nepamatots ir pieteicējas arguments, ka viņas transportlīdzeklis nebija novietots uz ietves.

[13] Apkopojot iepriekšējos divos sprieduma punktos norādītos argumentus, ir secināms, ka iestājušās abas LAPK 149.10panta ceturtās daļas 5.punktā paredzētās administratīvā pārkāpuma objektīvās puses pazīmes: 1) pieteicēja transportlīdzekli bija novietojusi stāvēšanai; 2) pieteicējas transportlīdzeklis bija novietots uz ietves vietā, kur tas ir aizliegts.

5.lappuse no 8 [14] Nepamatots ir pieteicējas arguments, ka protokols-paziņojums ir sastādīts automašīnas īpašniekam, bet ne vadītājam. No protokola-paziņojuma Nr.380003170 ir redzams, ka naudas sodu Ls 20 apmērā saskaņā ar LAPK 149.10panta ceturtās daļas 5.punktu nolemts uzlikt transportlīdzekļa vadītājam, kas neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā. Ceļu satiksmes likuma 43.2panta sestā daļa noteic, ka naudas soda nenomaksāšanas gadījumā tas piedzenams no transportlīdzekļa īpašnieka. No minētās tiesību normas izriet, ka transportlīdzekļa īpašnieka pienākums maksāt naudas sodu rodas tikai transportlīdzekļa vadītāja bezdarbības rezultātā – naudas soda nesamaksāšanas gadījumā.

Tādējādi naudas soda samaksas juridiskais pamatojums transportlīdzekļa īpašniekam ir Ceļu satiksmes likuma 43.2panta sestā daļa, nevis attiecīgā LAPK tiesību norma, kurā paredzēta transportlīdzekļa vadītāja atbildība par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu (sal. sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 24.oktobra lēmuma SKA-569/2006 92.punktu, 2006.gada 14.marta lēmuma SKA-189/2006 9. un 10.punktu). Ceļu satiksmes likuma 43.2panta sestās daļas normas mērķis ir nevis sodīt transportlīdzekļa īpašnieku par transportlīdzekļa vadītāja pieļauto pārkāpumu, bet gan nodrošināt spēkā stājušā lēmuma izpildi.

Konkrētajā gadījumā pieteicēja pati atzīst, ka pārkāpuma konstatēšanas brīdī bijusi transportlīdzekļa Opel Vectra, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, vadītāja. Līdz ar to, nav secināms, ka pieteicēja šajā lietā nav LAPK 149.10panta ceturtās daļas 5.punktā paredzētā pārkāpuma subjekts. Tas apstāklis, ka transportlīdzekļa vadītājs protokolā-paziņojumā nav identificēts, nenozīmē, ka administratīvais akts izdots neievērojot tā formas un satura prasības. Ja ir pārkāpti apstāšanās vai stāvēšanas noteikumi, bet transportlīdzekļa vadītājs neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, izdodamais administratīvais akts ir speciālajā tiesību normā paredzētais protokols-paziņojums, kura saturu noteic Ceļu satiksmes likuma 43.2panta pirmā daļa.

Proti, protokolā-paziņojumā norādāma šāda informācija:

1) protokola-paziņojuma sastādīšanas datums;

2) institūcija, kuras amatpersona uzlikusi sodu, un protokola-paziņojuma sastādītāja amats, vārds un uzvārds;

3) pārkāpuma konstatēšanas datums un laiks;

4) pārkāpuma izdarīšanas vieta (pilsētas vai citas apdzīvotas vietas nosaukums, adrese);

5) transportlīdzekļa marka un valsts reģistrācijas numurs;

6) pārkāptais Ceļu satiksmes noteikumu punkts;

7) lēmums par naudas soda uzlikšanu un naudas soda apmērs;

8) naudas soda samaksas termiņš;

9) maksājuma uzdevuma rekvizīti un institūcijas, kurās iespējams samaksāt naudas sodu;

10) pieņemtā lēmuma apstrīdēšanas (pārsūdzēšanas) kārtība. Tiesa konstatē, ka šajā lietā izdotais protokols-paziņojumu Nr.380003170 satur visas iepriekš minētās obligātās sastāvdaļas.

[15] Izvērtējot pieteicējas argumentu, ka iestāde nenodrošināja viņai LAPK 260.pantā garantētās tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, tiesa konstatē, ka pieteicēja ieradās Pašvaldības policijā protokola-paziņojuma sastādīšanas dienā un iesniedza apstrīdēšanas iesniegumu. Kā norādīts pieteikumā, pieteicējai šajā dienā nav dota iespēja iepazīties ar fotoattēliem un policijas inspektoru ziņojumiem, kādēļ apstrīdēšanas iesniegumā ietverts lūgums izsūtīt visus lietā esošos pierādījumus uz pieteicējas adresi. Iestāde šo lūgumu nav izpildījusi. Atbildētāja paskaidrojumos norādīts, ka policijas darbinieku ziņojumi tiek iegūti pēc apstrīdēšanas iesnieguma saņemšanas. Savukārt, kā tiesas sēdē paskaidroja atbildētājas pārstāvis, pieteicējai ierodoties iestādē protokola-paziņojuma sastādīšanas dienā fotoattēli vēl atradās digitālā fotoaparāta atmiņā un nebija pieejami uzrādīšanai pieteicējai. Pieteicēja nav izmantojusi iespēju atkārtoti ierasties Pašvaldības policijā un iepazīties ar visiem pierādījumiem.

6.lappuse no 8 Tiesa konstatē, ka LAPK 260.pants personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, noteic tiesības kā personiski, tā ar pārstāvja palīdzību iepazīties ar visiem lietas materiāliem. Tomēr, tiesību norma nenoteic pienākumu nosūtīt lietas materiālus pa pastu. Iestādei ir tikai jānodrošina personai iespēja iepazīties ar pierādījumiem. Tiesa par ticamu atzīst atbildētāja pārstāvja paskaidrojumu, ka protokola-paziņojuma sastādīšanas dienā, kad pieteicēja bija ieradusies iestādē, vēl nebija iegūti un procesuāli nostiprināti visi lietā esošie pierādījumi – fotoattēli un policijas inspektoru ziņojumi.

Vienlaikus tiesa atzīst, ka atbildētājai, darbojoties atbilstoši labas pārvaldības principam veicinot privātpersonas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību, bija jāreaģē uz apstrīdēšanas iesniegumā ietverto lūgumu – vai nu jānosūta lietas materiālu kopijas uz pieteicējas norādīto adresi, vai arī jānosūta aicinājums atkārtoti ierasties Pašvaldības policijā, lai iepazītos ar lietas materiāliem klātienē. Iestāde nav reaģējusi uz apstrīdēšanas iesniegumā ietverto lūgumu. Tomēr, tiesa nekonstatē, ka konkrētajā gadījumā būtiski tika pārkāptas pieteicējas tiesības.

Pirmkārt, pieteicēja ierodoties 2009.gada 29.maijā Pašvaldības policijā neaprobežojās ar paskaidrojuma sniegšanu, bet gan uzreiz iesniedza argumentētu iesniegumu par protokola-paziņojuma apstrīdēšanu. Secināms, ka pieteicēja iespēju apstrīdēt administratīvo aktu nesaistīja ar nepieciešamību iepazīties ar visiem lietas materiāliem. Proti, neskatoties uz tiesībām iepazīties ar lietu un iesniegt apstrīdēšanas iesniegumu viena mēneša laikā, pieteicēja izšķīrās par tūlītēju apstrīdēšanu. Otrkārt, pieteicēja arī vēlāk, nesaņemot lietas materiālus pa pastu, nav izmantojusi iespēju atkārtoti ierasties iestādē, iepazīties ar lietu klātienē un nepieciešamības gadījumā papildināt apstrīdēšanas iesniegumu.

Treškārt, tiesai iesniegtajā pieteikumā pieteicēja pamatā norādījusi tos pašus argumentus, kas bija norādīti 2009.gada 29.maija apstrīdēšanas iesniegumā iestādei. Tiesā no atbildētāja saņemti administratīvā pārkāpuma lietas materiāli, par ko pieteicējai rakstveidā paziņots 2009.gada 14.augustā (lietas 35.lapa). Pieteicēja nav izmantojusi tiesības iepazīties ar lietu tiesā, ir piekritusi izskatīt lietu bez viņas klātbūtnes, kādēļ var secināt, ka pieteicējai ir zināmi lietā esošie pierādījumi. Tāpat pieteicēja nav norādījusi tiesai citus, no apstrīdēšanas iesnieguma atšķirīgus argumentus, no kuriem izrietētu, ka neiepazīšanās ar visiem lietas materiāliem tieši 2009.gada 29.maijā būtu traucējusi viņai pienācīgi izmantot tiesības uz administratīvā akta apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu.

Apkopojot minēto, tiesa secina, ka konkrētajā lietā netika būtiski pārkāptas pieteicējas tiesības iepazīties ar visiem lietas materiāliem. Atbildētājas nereaģēšana uz pieteicējas lūgumu izsūtīt viņai pierādījumus nav atstājusi būtisku ietekmi uz lietā pieņemtā Lēmuma saturu pēc būtības.

[16] LAPK tiesību norma, saskaņā ar kuru pieteicēja saukta pie administratīvās atbildības, paredz konstantu soda veidu – naudas sodu Ls 20 apmērā. Līdz ar to, tiesa nekonstatē iestādes kļūdas soda veida un apmēra izvēlē.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251. un 289.-291. pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, tiesa nosprieda

atstāt negrozītu Balvu pilsētas domes Pašvaldības policijas priekšnieka p.i. 2009.gada 25.jūnija lēmumu Nr.D18 Nr.10 (2009.gada 29.maija administratīvā pārkāpuma protokols-paziņojums Nr.380003170), bet I.T. pieteikumu noraidīt.

7.lappuse no 8 Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā.

Tiesnesis /paraksts/ M.Šļakota

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnesis M.Šļakota Rēzeknē, 2010.gada 9.novembrī

8.lappuse no 8