Administrative court dismissed medical compensation claim due to expert finding of no harm caused by hospital care.

Lietas arhīva Nr. A42-01133-20/5

ECLI:LV:ADRJRIT:2020:1211.A420302619.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2020.gada 11.decembrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Aija Tauriņa,

piedaloties pieteicēja /pers. A/ pilnvarotajam pārstāvim /pers. B/, atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Veselības ministrijas

pārstāvei /pers. C/ un Veselības inspekcijas pārstāvim /pers. D/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ pieteikuma par Veselības ministrijas labvēlīga administratīvā akta

izdošanu, ar kuru /pers. A/ tiktu izmaksāta atlīdzība no Ārstniecības riska fonda par /pers. A/ mātei /pers. E/ nodarīto kaitējumu, saņemot veselības

aprūpes pakalpojumus SIA ,,/Nosaukums D/ laika periodā no /datums/līdz 2015.gada 9.novembrim un no 2015.gada 2.decembra līdz 2015.gada

8.decembrim.

Aprakstošā daļa

[1] 2020.gada 20.martā /pers. A/ (turpmāk – pieteicējs) ar atlīdzības prasījuma iesniegumu (turpmāk – iesniegums) vērsās Nacionālajā veselības

dienestā (turpmāk – dienests), lūdzot izmaksāt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda par pieteicēja mātei /pers. E/ nodarīto kaitējumu, saņemot veselības

aprūpes pakalpojumus SIA ,,/Nosaukums D/” (turpmāk –slimnīca) laika periodā no /datums/līdz 2015.gada 9.novembrim un no 2015.gada 2.decembra

līdz 2015.gada 8.decembrim.

[2] Pamatojoties uz pieteicēja iesniegumu Veselības inspekcija (turpmāk – inspekcija) veica ekspertīzi un 2018.gada 3.septembrī sagatavoja

atzinumu Nr.9613/812/2.2.1-17 (turpmāk – atzinums). Veicot ekspertīzi Veselības inspekcija kaitējuma esību nekonstatēja, atzinumā norādot, ka abās

stacionēšanas epizodēs pieteicēja mātei nodrošināta klīniskajai situācijai atbilstoša veselības aprūpe.

Proti, stacionēšanas periodā no /datums/līdz 2015.gada 9.novembrim pieteicēja mātei veikta atbilstoša ķirurģiskā ārstēšana – kreisās gūžas femoro

kapitāla endoprotezēšana. Pēc operācijas nākamajā dienā uzsāktas fizioterapijas nodarbības, pieteicēja māte iespējami maksimāli aktivizēta. Stacionārās

ārstēšanas periodā nav konstatēti nekādi mīksto audu bojājumi, t.sk., ķermeņa izgulējumi.

Stacionēšanas periods no 2015.gada 2.decembra līdz 2015.gada 8.decembrim saistāms ar plašu izgulējumu ārstēšanu, kuri veidojušies laikā, kad

pieteicēja māte 3 nedēļas atradās pansionāta aprūpē. Izgulējumu veidošanos ietekmēja pacientes novājinātais vispārējais stāvoklis sakarā ar anamnēzē

esošo pamatslimību – vispārējā ateroskleroze, vaskulārā hroniska smadzeņu išēmija ar galvas smadzeņu atrofiju, kombinēta demence (alcheimera un

vaskulāra), malabsorbcijas sindroms ar hronisku hipoalbuminēmiju, kaheksija.

Pamatojoties uz atzinumu, inspekcija ar 2019.gada 5.jūlija lēmumu Nr.2.1.1-1/9613/502 (turpmāk – sākotnējais lēmums) atteica pieteicējam

izmaksāt viņa iesniegumā lūgto atlīdzību.

Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, pieteicējs to apstrīdēja Veselības ministrijā (turpmāk – ministrija).

[3] Ministrija ar 2019.gada 30.marta oktobra lēmumu Nr.01-23.3/4744 (turpmāk – lēmums) sākotnējo lēmumu atstāja negrozītu. Lēmums

pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Pacientei slimnīcā tika uzstādīta diagnoze – kreisā augšstilba kaula kakliņa lūzums, galvas sista brūce. 2015.gada 29.oktobrī pieteicēja mātei

veica operāciju – femoro kapitāla endoprotezēšana, kas noritēja veiksmīgi. Paciente pēc operācijas ar fizioterapijas palīdzību tika aktivizēta (kopā 7

fizioterapijas), pēc pēdējās fizioterapijas norādīts, ka pieteicēja māte ,,apsēžas un sēž bez asistēšanas”, tādējādi pieteicēja māte nebija guļoša, bet savu

spēju robežās līdzdarbojās savas veselības uzlabošanā. Pieteicēja māte izrakstīta no slimnīcas ar rekomendācijām, staigāt ar pilnu slodzi uz slimo kāju un

atrasties ģimenes ārsta novērošanā, līdz ar to slimnīcas ārsti uzskatīja, ka pieteicēja māte ir spējīga nodrošināt slodzi uz slimo kāju.

Ne slimnīcas stacionārā pacienta medicīniskajā kartē, ne izrakstā pieteicēja mātei nav fiksēta jebkādu izgulējumu esamība, un ar vislielāko ticamību

pieteicēja mātei iniciāls, jeb I pakāpes izgulējums (bojāta tikai epiderma, iekļaujot apsārtumu, un nav brūces) izveidojās pārvešanas laikā no slimnīcas uz

aprūpes centru un šāda veida izgulējumu varēja ārstēt ambulatori.

[3.2] Pēc ārstēšanās slimnīcā pieteicēja mātes aprūpi nodrošināja aprūpes centra medicīnas personāls.

Ģimenes ārste veica pieteicēja mātes apskati 2015.gada 16.novembrī, 2015.gada 23.novembrī un 2015.gada 26.novembrī, taču nevienā izrakstā

nav norādīts izgulējumu detalizēts raksturojums. Vienīgi no ģimenes ārstes paskaidrojuma secināms, ka līdz 2015.gada 23.novembrim izgulējumi bija

virpusējāki, savukārt 2015.gada 26.novembrī tie kļuva plašāki.

Līdz ar to var secināt, ka pieteicēja mātei izgulējumi palielinājās, taču neskatoties uz veselības stāvokļa pasliktināšanos pieteicēja māte atkārtoti tika

stacionēta slimnīcā tikai 2015.gada 2.decembrī.

[3.3] Pieteicēja mātei atkārtoti ārstējoties slimnīcā, tika nodrošināta ārstniecība saistībā ar izgulējumu seku mazināšanu, uz krustiem izgulējuma

brūces dziļums dinamikā mazinājās no 1 cm līdz 0,3 cm un turpmāko ārstēšanu bija iespējams nodrošināt ambulatori.

Aprūpes centra dokumentācijā nav informācijas par pieteicēja mātes veselības stāvokli no 2015.gada 8.decembra līdz 2015.gada 11.decembrim,

kad viņa tika pārvesta uz pansionātu. Arī pansionāta dokumentācijā nav datu par pieteicēja mātes veselības stāvokli 2015.gada 17.decembrī (iestājoties),

pieteicēja māte tika apskatīta tikai 2015.gada 17.decembrī, kad norādīts, ka pieteicēja māte ir guļoša, kopjama, uz muguras krustu rajonā dziļi

izgulējumi, nav kontaktējama demences dēļ.

[3.4] Pieteicēja māte atradās izgulējumu rašanās riska grupā – kustību traucējumi vai nekustīgums, neiroloģiska slimība (demence), vairāk kā 65

gadi, smagas hroniskas slimības un pazemināts barojums, tādejādi izgulējumu rašanās pieteicēja mātei varēja būt grūti novēršama vai pat nenovēršama.

[3.5] Pieteicēja mātei sniegtās veselības aprūpes kvalitāte tika izvērtēta atzinumā un inspekcijai nebija pienākums sniegt atbildes uz

pieteicēja pārstāvja jautājumiem, no iestādes var prasīt argumentus, kas ir objektīvi, taisnīgi un vērsti uz tiesiska lēmuma pieņemšanu, nevis prasīt tādus

argumentus, kādus vēlas privātpersona.

[3.6] Atzinums tiek sagatavots, pamatojoties uz ierakstiem medicīniskajā dokumentācijā, atzinumā ir analizēts SIA /Nosaukums A/

ambulatorās konsultācijas dr./pers. F/ 2015.gada 22.decembra slēdziens un rekomendācijas, kas būtiski atšķiras no lietā esošā dr./pers. B/ 2015.gada

22.decembra pieteicēja mātes apskates apraksta un rekomendācijām.

[3.7] Pieteicēja pārstāvis bija informēts par tiesībām iepazīties ar lietas materiāliem un izteikt viedokli.

[4] Administratīvajā rajona tiesā 2019.gada 9.decembrī saņemts pieteicēja pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Pieteikums

pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[4.1] Iestājoties slimnīcā, pieteicēja mātei izgulējumu nebija. Izgulējumu esība nav norādīta arī slimnīcas izrakstā. 2015.gada 9.novembrī, dienā kad

pieteicēja māte tika atvesta no slimnīcas atpakaļ uz aprūpes centru, apskatē ir konstatēts, ka ir izgulējumi uz papēžiem.

Attiecīgi pieteicēja mātei, ārstējoties slimnīcā laikā no 2015.gada 26.oktobra līdz 2015.gada 9.novembrim, attīstījās izgulējumi.

Kaut gan pēc gūtās traumas pieteicēja acīmredzami piederēja izgulējumu attīstības augsta riska grupai, slimnīcā netika veikti izgulējumu profilakses

pasākumi atbilstoši Izgulējumu profilakses un ārstēšanas vadlīnijām KV 1-2010. No 2015.gada 2.decembra līdz 2015.gada 8.decembrim pieteicēja

māte tika ārstēta slimnīcā dēļ izgulējumiem.

[4.2] 2015.gada 9.decembrī pieteicēja māte izrakstīta no slimnīcas ar nesadzijušu

III-IV pakāpes izgulējumu. Pieteicēja māte netika pārvesta uz specializētu stacionāru. Izgulējums nav sadziedēts, pielietojot vadlīnijām atbilstošas

ārstnieciskās metodes. Izrakstoties nav sniegtas jēgpilnas rekomendācijas. Pieteicēja māte nebija tik smagi slima, lai izgulējumus varētu uzskatīt par

nenovēršamiem.

Ņemot vērā to, ka pēc pieteicēja pārstāvja iesaistes pieteicēja māte tika uzņemta specializētajā klīnikā, kur izgulējumi tika sadziedēti, nav pamata

uzskatīt, ka pieteicēja mātes izgulējumi radušies ādas atteices dēļ dzīves noslēgumā.

[4.3] 2016.gada 29.oktobrī slimnīcā lauztais gūžas kauls tika aizvietots ar locītavas protēzi. Izgulējumi, kas attīstījās un nesadzija turpmākos

mēnešus, pēc būtības ir plašas, dziļas, inficētas brūces. Infekcija ir galvenā problēma ortopēdijā, kas izraisa implanta zaudēšanu un līdz ar to kaula

nostiprināšanas neveiksmi. Lai ārstētu ortopēdiskas implantātu infekcijas, nepieciešama implanta nomaiņa un smagos gadījumos infekcija var novest pie

locekļa amputācijas vai nāves. Infekcijas ierosinātāja – baktēriju avoti var būt operācijas zāles vide, ķirurģiskais aprīkojums, apģērbs, ko valkā medicīnas

personāla darbinieki, baktērijas uz pacienta ādas un baktērijas, kas jau atrodas pacienta ķermenī. Ar implantiem saistītās infekcijas ierosinātājs ir

baktērijas pielipšana pie implanta virsmas un sekojoša biofilmas veidošanās. Biofilmas veidojas vairākos posmos, sākot ar ātru piestiprināšanos pie

virsmas, kam seko daudzslāņu baktēriju šūnu augšana un savstarpēja salipšana ārpusšūnu polisaharīdu matricā. Medicīnisko ierīču biofilmas rada trīs

galvenās problēmas. Pirmkārt, baktērijas uz šīm virsmām var būt vienšūni, kuri, nokļūstot organismā, izveido hronisku infekciju rezervuāru. Otrkārt,

biofilmas baktērijas ir ļoti izturīgas pret ārstēšanu ar antibiotikām, tāpēc veidojas baktēriju kopienas, kuras ir ārkārtīgi grūti likvidēt ar parasto

antibakteriālo terapiju. Saimnieka organiska aizsardzības reakcija un pretmikrobu terapijas bieži nespēj likvidēt baktērijas, kas aug biofilmā, biofilmas

vietā var rasties hroniska iekaisuma reakcija.

Inspekcija nav skatījusi lietu minētajā aspektā, nav vērtēts, kā liela izmēra inficēta brūce var ietekmēt nesen ievietotu masīvu ortopēdisku implantu.

[4.4] Pacientam, kam konstatēts izgulējumu veidošanās risks, jāizstrādā un jādokumentē izgulējumu novēršanas plāns, kurā ietverta ādas apskates

kontrole un kopšanas pasākumi, barošanas plāns, kā arī aktivitātes un mobilitātes nodrošināšanas plāns, konkrēti norādījumi par to, kas veiks dažādos

izgulējumu novēršanas pasākumus, cik bieži tas tiks darīts, kādi papildlīdzekļi tam ir vajadzīgi. Atbilstoši sastādītajam plānam jāveic plāna izpildes

dokumentēšana un rezultātu izvērtēšana.

Ja izgulējumi tomēr attīstās, nepieciešams noteikt to stadiju un izmērus. Izgulējumu IV pakāpe atšķiras no III pakāpes ar kaula iesaisti, to nevar

droši noteikt, neveicot datortomogrāfiju. Brūces dinamiku iespējams vērtēt objektīvi – pašmāju vadlīnijas iesaka šim mērķim izmantot Sessing skalu.

Slimnīcā nav vērtēta brūču dzīšanas dinamika. Pieteicēja māte izrakstīta atpakaļ uz sociālajām gultām bez esošās situācijas izvērtējuma, pārliecības

par pozitīvu virzību un iespējām nodrošināt izgulējumu sadziedēšanu ar pansionātā esošajiem resursiem.

[4.5] Inspekcijas secināmi ir vispārēja rakstura, bez sasaistes ar konkrēto personu, medicīnisko situāciju, pastāvošo zinātni, vadlīnijām un

ārstniecības personu darbībām. Apgalvojums, ka izgulējumi veidojušies nopietno saslimšanu dēļ, nav pamatots, jo nopietnas saslimšanas nav absolūts

priekšnosacījums izgulējumu attīstībai. Saslimšanas paaugstināja izgulējumu attīstības risku, tomēr slimnīca nav nedz izvērtējusi šo risku, nedz sastādījusi

izgulējumu novēršanas plānu, realizējusi atbilstošus pasākumus, izvērtējusi rezultātus un atbilstoši vadlīnijām ārstējusi jau izveidojušos izgulējumus.

[4.6] Ministrija nav novērtējusi lietas faktiskos apstākļus, no lēmuma neizriet, ka lietas objektīvai izlemšanai būtu vērtēti visi nepieciešamie fakti un

iegūtā informācija.

Nav konstatējams, ka ministrija būtu vērtējusi pielietotās ārstēšanas atbilstību uz pierādījumiem balstītas medicīnas principiem. No atzinuma neizriet,

ka ārstiem ekspertiem, kas sastādīja atzinumu, būtu kompetence konkrētās medicīniskās lietas izmeklēšanā, nav secināms, vai un kādi literatūras avoti

izmantoti atzinuma sastādīšanā. No atzinuma nav secināms, kādu izpētes metodoloģiju eksperti pielietoja veiktajā ekspertīzē.

[4.7] Inspekcija, taisot atzinumu, nav skatījusi lietu pēc Ārstniecības riska fonda darbības noteikumu 9.punktā minētajiem kritērijiem, līdz ar to

atzinums ir prettiesisks un nav objektīvs.

[5] 2020.gada 17.janvārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts ministrijas paskaidrojums, kurā norādīts, ka ministrija pieteicēja pieteikumu neatzīst,

pamatojoties uz lēmumā minētajiem argumentiem.

[6] 2020.gada 23.janvārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts Veselības inspekcijas paskaidrojums, kurā norādīts, ka inspekcija pieteikumu

neatzīst un lūdz to noraidīt. Vienlaikus norādīts, ka apstrīdēšanas procesā tika izvērtēti visi administratīvās lietas materiāli, kurus ministrija ir atzinusi par

pamatotiem un objektīvi izvērtētiem. Pieteikumā ietvertās atsauces uz citām lietām nav objektīvi vērtējamas, ņemot vērā katra pacienta individuālās

reakcijas un klīniskās izpausmes.

[7] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāvji pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem, savukārt ministrijas un inspekcijas

pilnvarotie pārstāvji pieteikumu neatzina, pamatojoties uz lēmumā un paskaidrojumā norādīto argumentu pamata.

Motīvu daļa

[8] Tiesa, noklausoties procesa dalībnieku tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus un izvērtējot tos kopsakarā ar lietas apstākļiem un lietā esošajiem

pierādījumiem, secina, ka pieteikums ir noraidāms.

[9] No Pacientu tiesību likuma 16.panta un Ministru kabineta 2013.gada 5.novembra noteikumiem Nr.1268 „Ārstniecības riska fonda darbības

noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.1268) izriet, ja tiek konstatēts fakts, ka ārstniecības iestādē strādājošās ārstniecības personas ar savu darbību vai

bezdarbību vai apstākļi ārstniecības laikā pacienta dzīvībai vai veselībai ir nodarījuši kaitējumu (arī morālo kaitējumu), pacientam ir tiesības uz atlīdzību

par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu), kā arī par izdevumiem, kas saistīti ar ārstniecību, ja ārstniecība ir bijusi

nepieciešama, lai novērstu vai mazinātu ārstniecības personas vai apstākļu ārstniecības laikā nodarītā kaitējuma nelabvēlīgās sekas pacienta dzīvībai vai

veselībai.

Tātad, ja tiek konstatēta cēloņsakarība starp kaitējuma nodarīšanas faktu un ārstniecības personas veikto darbību vai bezdarbību ārstniecības

procesā, pacientam ir tiesības uz atlīdzību.

Savukārt atlīdzības apmēra precīza noteikšana katrā konkrētā gadījumā ir atstāta iestādes kompetencē, ievērojot noteikumos Nr.1268, jo īpaši to

9. un 12.punktā un 2.pielikumā noteiktos, obligāti izmantojamos novērtēšanas kritērijus un ievērojot Pacientu tiesību likuma 16.pantā noteikto maksimālā

atlīdzināmā kaitējuma apmēru.

[10] Lietā ir strīds par to, vai pastāv priekšnoteikumi labvēlīga administratīvā akta izdošanai, ar kuru pieteicējam tiktu izmaksāta atlīdzība no

Ārstniecības riska fonda par viņa mātei /pers. E/ nodarīto kaitējumu veselībai ārstniecības procesā SIA „/Nosaukums D/” no 2015.gada 26.oktobra līdz

9.novembrim un no 2.decembra līdz 8.decembrim. Tādējādi ir noskaidrojams vai minētajā ārstēšanās periodā pieteicēja mātei tika nodarīts kaitējums

veselībai ar ārstniecības personas darbību vai bezdarbību vai apstākļiem ārstniecības iestādē.

[11] Kā jau minēts, lai dienests izdotu personai pozitīvu lēmumu, tam jāvērtē tiesību normā minētie apstākļi un kaitējuma noteikšanai paredzētie

kritēriji.

Proti, noteikumu Nr.1268 9.punkts noteic, ka kaitējuma (arī morālā kaitējuma) smaguma pakāpi procentos inspekcija nosaka atbilstoši šo

noteikumu 2.pielikumam, ņemot vērā šādus kritērijus:

9.1. veselības stāvoklis, slimības raksturs un smagums ārstniecības procesa sākumā;

9.2. slimības paredzamā norises gaita, veicot atbilstošu ārstēšanu, un cēloņsakarība starp ārstniecības personas darbību vai bezdarbību un

ārstniecības rezultātā radušos kaitējumu;

9.3. pacienta līdzdalība (līdzestība) savas veselības aprūpē, tās nozīme un ietekme uz ārstniecības procesa norisi;

9.4. kaitējuma smagums kopsakarā ar nepieciešamās ārstēšanās ilgumu un ārstēšanās izdevumiem;

9.5. ārstniecības procesā radušies neparedzamie veselības traucējumi, kas ir vai nav saistāmi ar konkrētās saslimšanas ārstēšanu, ārstniecības

personas darbību vai bezdarbību;

9.6. ārstniecības personas ieguldījums pacienta veselības stāvokļa uzlabošanā, atjaunošanā;

9.7. apstākļi un vide ārstniecības iestādē;

9.8. cik pilnīgi un pienācīgi ārstniecības persona veica savus pienākumus pacienta ārstēšanas laikā;

9.9. vai ārstniecības iestādei ir bijuši pieejami visi nepieciešamie resursi, lai novērstu kaitējuma rašanās cēloni;

9.10. ārstniecības personas darbības atbilstība Ārstniecības likuma 9.1panta pirmajai daļai.

Savukārt šo noteikumu 2.pielikuma „Pacienta veselībai vai dzīvībai nodarītā kaitējuma (arī morālā kaitējuma) noteikšanas kritēriji” piezīme zem

tabulas noteic, ka, vērtējot un izsakot procentos (veselos skaitļos) personas dzīvībai vai veselībai nodarītā kaitējuma (arī morālā kaitējuma) smaguma

apmēru, ņem vērā:

1) personas pašaprūpes spējas, kas var būt ierobežotas, daļēji ierobežotas un iztrūkst vispār;

2) funkcionālos traucējumus: funkcijas samazinājums, funkcijas zudums saistībā ar bojātās orgānu sistēmas funkcionalitātes nozīmīgumu, individuāli

vērtējot kopsakarībā ar personas profesiju;

3) dzīves kvalitāti un prognozējamo dzīvildzi.

Tātad iepriekš minētie kritēriji kalpo tam, lai konstatētu to, cik paliekošas sekas jeb cik smagas pakāpes traucējumus ir radījusi ārstu pieļautā

kļūda, nekvalitatīvi sniegti veselības aprūpes pakalpojumi vai apstākļi ārstniecības iestādē.

[12] No pieteikuma izriet, ka pieteicējs uzskata, ka ārstēšanās laikā SIA „/Nosaukums D/” laikā no /datums/līdz 9.novembrim pieteicēja mātei

/pers. E/ radās izgulējumi. Izgulējumu rašanos pieteicējs pamato ar to, ka slimnīcā pacientei nav novērtēti izgulējumu rašanās riski un nav veikti

profilaktiski pasākumi izgulējumu novēršanai.

Savukārt otrajā ārstēšanās epizodē SIA „/Nosaukums D/” laikā no 2015.gada 2.decembra līdz 8.decembrim, nav veikta izgulējumu adekvāta

ārstēšana, nav novērtēta izgulējumu dzīšanas dinamika, izvērtēta nepieciešamība pacienti pārvest uz specializētu slimnīcu izgulējumu turpmākai ārstēšanai,

izrakstot pacienti nav izvērtēts vai sociālās aprūpes centra resursi ir pietiekami, lai veiktu izgulējumu ārstēšanu, kā arī nav novērtēts infekciju risks, kas var

rasties implantētajā gūžā, dēļ izgulējuma, kas ir dziļa inficēta brūce.

Pieteicējs pieteikumā nav norādījis nekādus iebildumus par pieteicēja mātes pamatsaslimšanas (kreisā augšstilba kaulu kakliņa lūzums ar

dislokāciju) ārstēšanu. Proti, iebildumi ir saistīti tikai ar izgulējumu rašanos un to ārstēšanu.

[12.1] Attiecībā par veselības aprūpes posmu no 2015.gada 26.oktobra līdz 9.novembrim, tiesa konstatē, ka sākotnēji ir noskaidrojams vai šajā

posmā /pers. E/ izveidojās izgulējumi, jo lietā nav strīda par to, ka 2015.gada 26.oktobrī, stacionējot pacienti, viņai nebija izgulējumu.

Tiesa piekrīt pieteicējam, ka /pers. E/ bija augsta riska paciente attiecībā uz izgulējumu veidošanās riskiem atbilstoši Latvijā apstiprinātajām

vadlīnijām, jo pacientei bija kustību traucējumi saistībā ar gūžas endoprotezēšanas operāciju, neiroloģiska slimība (Alcheimera demence), vairāk kā 65

gadi, smagas hroniskas slimības un pazemināts barojums.

[12.2] Noskaidrojot izgulējumu rašanās brīdi, inspekcija ir izvērtējusi ierakstus /pers. E/ medicīniskajā dokumentācijā par strīda laika periodu,

proti, SIA „Veselības un sociālās aprūpes centrs /Nosaukums B/ klienta karti Nr.4.1-98, SIA „/Nosaukums D/” stacionārā pacienta medicīnisko karti

Nr.22958-2015 un Nr.25808-2015, Vispārējā tipa pansionāta /Nosaukums C/ slimības vēsturi Nr.39, SIA /Nosaukums A/ ambulatorā pacienta

medicīnisko karti un SIA „/Nosaukums E/” Stacionārs /Nosaukums F/ stacionārā pacienta medicīnisko karti Nr.10295-2016. Inspekcija atzinumā ir

atspoguļojusi minētajos medicīniskajos dokumentos izdarītos ierakstus. Pieteicējs nav izteicis iebildumus par to, ka kādi medicīnas ieraksti būtu

atspoguļoti nepareizi vai nebūtu atspoguļoti nemaz.

[12.3] 2015.gada 26.oktobrī /pers. E/ ar neatliekamās medicīniskās palīdzības transportu stacionēta uz SIA „/Nosaukums D/”, kur pacientei

konstatēts kreisā augšstilba kaula kakliņa lūzums ar dislokāciju un galvas sista brūce. Operācija nozīmēta un veikta 2015.gada 29.oktobrī. Pacientes

vispārējais stāvoklis raksturots kā vidēji smags. Līdz operācijai veikts rtg galvai, plaušām un gūžai, datortomogrāfija galvai un asinsanalīzes.

2015.gada 29.oktobrī veikta femoro edoprotezēšana, operācija veiksmīga, nozīmēti atsāpinoši medikamenti. Ar pirmo pēcoperācijas dienu /pers.

E/ veikta fizioterapija, veikta pacientes aktivizēšana, vertikalizēšana, vingrinājumi visās kreisās kājas locītavās, elpošanas vingrinājumi. Fizioterapeits

veicis ierakstus par to, ka paciente sēž ar asistēšanu, ar minimālu asistēšanu un bez asistēšanas. 2015.gada 9.novembrī fizioterapeits veicis ierakstu, ka

noticis pamatkustību treniņš, apsēžas un sēž bez asistēšanas.

2015.gada 8.novembrī ārsts /pers. H/ veicis ierakstu, ka vispārējais slimnieka stāvoklis ir vidēji smags. Sūdzības nav. TA 130/90, p 81x.

Elpošanas vezikulāra, vēders mīksts, nesāpīgs. Lokālais stāvoklis – pēcoperācijas brūce tīra…šuves. Slimnieci izraksta ambulatori. Rekomendē:

analgētiķi, staigāt ar pilnu slodzi ar slimo kāju. T.Xarelta 10 mg x1 (1 mēnesi), ārstnieciskā fizkultūra, ģimenes ārsta novērošana.

No minētajiem ierakstiem medicīniskajā dokumentācijā nav konstatējams, ka stacionārā /pers. E/ būtu konstatēti izgulējumi. Tāpat nav

ieraksta par izsitumiem uz muguras vai muguras ādas apstrādi ar briljantzaļo šķīdumu.

Izvērtējot minētos ierakstus, tiesa atzīst par pamatotu inspekcijas secināto, ka lietā nav objektīvu pierādījumu, kas apliecinātu, ka /pers. E/

izgulējums krustu daļā un uz papēžiem izveidojās ārstēšanās laikā SIA „/Nosaukums D/”, tādējādi nav pamats konstatēt, ka pieteicēja mātei laika periodā

no 2015.gada 26.oktobra līdz 9.novembrim ārstējoties SIA „/Nosaukums D/” tika nodarīts kaitējums veselībai.

Ievērojot minēto nav konstatējams, ka apstāklis, ka pieteicēja mātei iestājoties stacionārā 2015.gada 26.oktobrī netika veikts izgulējumu

rašanās risku izvērtējums un netika sastādīts izgulējumu novēršanas plāns, nav radījis ietekmi uz /pers. E/ veselību, jo kā konstatēja tiesa, no ierakstiem

medicīniskajos dokumentos neizriet, ka /pers. E/ stacionārā būtu radušies jebkādi izgulējumi.

[13] Pieteicējs pamatoti uzskata, ka izskatāmajā lietā ir nepieciešams noskaidrot, kad /pers. E/ radās izgulējumi, jo tikai tā var noskaidrot,

vai pie izgulējumu rašanās ir vainojama ārstniecības iestāde vai persona.

Vērtējot ierakstus Valsts sociālās aprūpes centra /Nosaukums B/ klienta kartē, inspekcija fiksējusi turpmāk minētos medicīniskos

ierakstus.

[13.1] 2015.gada 9.novembrī vecākā medicīnas māsa atzīmējusi: „Atvesta no slimnīcas ar izgulējumu krustu rajonā (slimnīcā āda bija

apstrādāta ar briljantzaļo šķīdumu). Izgulējumi uz papēžiem.”

Lapā „Apskate pēc ārstēšanās stacionārā” 2015.gada 9.novembrī veikts ieraksts: „Uz muguras sīki punktveida izsitumi. Izgulējumi uz

papēžiem. Izgulējums uz muguras krustu rajonā. Klientei muguras āda apstrādāta ar briljantzaļo šķīdumu. Apstrāde veikta/Nosaukums D.”

Ievērojot to, ka konstatētie izgulējumi nav aprakstīti, nav aprakstīta ne to pakāpe, ne izmērs, ne izskats, nevar izdarīt objektīvus

secinājumus par tiem brīdī, kad pieteicēja māte atgriezās sociālās aprūpes centrā. Pamatojoties uz iepriekš analizētajiem ierakstiem var tikai izdarīt

pieņēmumu (ņemot vērā, ka stacionārā pacientei izgulējumi nebija konstatēti, bet sociālās aprūpes centrā bija konstatēti), ka tie bija I pakāpes izgulējumi,

kad ir bojāta tikai ādas epiderma, kas izpaužas ar ādas apsārtumu, savukārt ar lielu ticamības pārsvaru konkrētajai pacientei, kurai bija augsts izgulējumu

veidošanās risks (kustību traucējumi vai nekustīgums, neiroloģiska slimība (demence), vairāk kā 65 gadi, smagas hroniskas slimības un pazemināts

barojums), šāds I pakāpes izgulējums varēja izveidoties pēc izrakstīšanas no stacionāra, gaidot transportēšanu un transportēšanas laikā.

Minētais gan neizskaidro, kas, kad un vai veicis slimnieces ādas apstrādi ar briljantzaļo šķīdumu, kā arī iemeslu, kādēļ šāda apstrāde

veikta. Taču ievērojot to, ka stacionāra medicīnas dokumentos nav ierakstu par izgulējumiem un pacientes muguras ādas apstrādi ar briljantzaļo šķīdumu,

nav objektīvs pamats atzīt, ka izgulējumi radušies stacionārā un to apstrādei izmantots briljantzaļā šķīdums.

Ievērojot minēto, tiesa nekonstatē, ka pieteicēja mātes ārstniecības laikā SIA „/Nosaukums D/” no 2015.gada 26.oktobra līdz

9.novembrim būtu nodarīts kaitējums /pers. E/ veselībai.

[13.2] Vērtējot pieteicēja mātes ārstēšanās periodu no 2015.gada 2.decembra līdz 8.decembrim, tiesa konstatē, ka /pers. E/ stacionārā

nogādāta 2.decembrī ar ģimenes ārsta nosūtījumu sakarā ar muguras izgulējumu.

Saskaņā ar atzinumā atspoguļotajiem medicīnisko dokumentu ierakstiem muguras un papēžu izgulējumi pieteicēja mātei attīstījušies laika

periodā no 2015.gada 9.novembra sociālās aprūpes centrā /Nosaukums B/.

Inspekcija konstatējusi, ka centra /Nosaukums B/ lapā „Atzīmes par klienta aprūpi novembrī” 9.novembrī izdarīts ieraksts, ka nepieciešams veikt

izgulējumu ārstēšanu. Izgulējumu novēršanas plānā jāietver ādas apskates, kontroles un kopšanas pasākumi, barošanas plāns. Pozas maiņa ik pēc 2

stundām. Regulāra pārsēju maiņa. Lietot polsterus, pilnīgi atslogot papēžus. Pretizgulējuma matracis. Pārsiešana – NaCl 0,9% - mainīt ik pēc 4 stundām.

Ģimenes ārsts saistībā ar izgulējumiem uz sociālās aprūpes centru /Nosaukums B/ izsaukts tikai 2015.gada 16.novembrī. Nozīmējis turpināt

pārsiešanu ar NaCl 0,9% vai Furasol. Ģimenes ārsts centra /Nosaukums B/ klienta kartē norādījis, ka slimniece atvesta no stacionāra ar izgulējumiem

muguras krustu daļā. Slimniece vairāk guļot, īsti negrib staigāt. Pulmonen vezikulāra elpošana, trokšņus nedzird. TA 130/80. Cor darbība ritmiska 72 x.

Abdoben mīksts, nesāpīgs. Uz krustu daļas izgulējums un arī uz papēžiem nelieli izgulējumi.

23.novembrī bijusi atkārtota ģimenes ārsta vizīte, par kuru veikts ieraksts, ka vakar slimniecei no rīta bija temperatūra līdz 38,3 grādi, vakarā 37,4

grādi, šodien temperatūra norma. Objektīvi žāva izteikti hiperemēta. TA 130/80. Pulmones vezikulāra elpošana, trokšņus nedzird. Cor darbība ritmiska

76 x. Abdomen mīksts, nesāpīgs. Izgulējumi. Nozīmēts Laevomekola ziede uz izgulējumiem, grozīt slimnieci, Amoxicilin 0,5 mg x 3.

26.novembrī notikusi ģimenes ārstes vizīte sakarā ar to, ka pacientei paaugstināta temperatūra 37,8. Veikts ieraksts, ka izgulējumi nedaudz plašāki,

nedaudz ar dzeltenīgiem izdalījumiem. Pulmones vezikulāra elpošana. Cor darbība ritmiska 72 x, toņi padobji. TA 105/80. Abdoben mīksts, nesāpīgs.

Perifēru tūsku nav. Nozīmēts Gentamycini, brūču ziede, rūpīgi sekot līdzi ādas stāvoklim pozicionējot. Runāt vietu ķirurģijas nodaļā.

No minētajiem ierakstiem nav izdarāmi secinājumi par izgulējumu lokalizācijas vietu, to izmēru, dziļumu, izskatu un pakāpi. Tie liecina tikai par to,

ka izgulējumiem ir negatīva dinamika, tie ir palikuši dziļāki un parādījušies izdalījumi.

Pieteicēja pārstāvis tiesas sēdē rādīja izgulējumu fotogrāfijas (lietā atrodas to melnbaltas izdrukas) un paskaidroja, ka fotoattēlā, kurš datēts ar

2015.gada 14.novembri, redzamais izgulējums nav attīstījies no 2015.gada 9.novembra, bet gan ilgākā laikā, jo ir noformējusies zemādas nekroze.

Tiesa nevar piekrist pieteicēja pārstāvja secinājumiem par izgulējumu rašanās laiku, pirmkārt tāpēc, ka saskaņā ar Brūču un izgulējumu asociācijas

žurnālā (http://www.problemwounds.lv/wp-content/uploads/2011/08/091201biajournal.pdf) publicēto informāciju nekroze var izveidoties pusotras divu

dienu laikā pēc apsārtuma (skat. 33.lapa 11.punkts).

Otrkārt, medicīniskie ieraksti neliecina par to, ka izgulējumi radušies pirms 2015.gada 9.novembra. Treškārt, ģimenes ārsts saistībā ar izgulējumiem

uz centru /Nosaukums B/ pie pacientes izsaukts tikai 2015.gada 16.novembrī un ņemot vērā to, ka ģimenes ārsts nozīmējis izgulējumu pārsiešanu ar

NaCl 0,9%, nav noradīts, ka no brūcēm būtu jāatdala nekrotiski audi, ir apšaubāms, ka konkrētās fotogrāfijas ir uzņemtas 2015.gada 14.novembrī

minēto nav iespējams pārbaudīt. Ģimenes ārsts pacientes ārstēšanu stacionārā rekomendējis tikai 2015.gada 26.novembrī, kad norādīts, ka no

izgulējumu brūcēm izdalās dzeltenīgi izdalījumi un salīdzinot ar iepriekšējo reizi konstatēts, ka izgulējumi ir kļuvuši nedaudz plašāki.

Ģimenes ārsta 2015.gada 30.novembra izrakstā norādīta diagnoze – izgulējumi muguras apvidū. Stāvoklis pēc kreisās ciskas kaulu kakliņa lūzuma

femoro kapitālās endoprotezēšanas.

[13.3] Iestājoties stacionārā 2015.gada 2.decembrī /pers. E/ konstatēts lokāli – tūska, neliela hiperēmija apkārt brūcēm muguras lejas daļā, brūce

ap 12-15 cm diametrā, klāta ar aplikumiem, veikta nekrektomija, izdalījās…Abu papēžu rajonā nekrozes ap 5 cm diametrā, bez izdalījumiem.

Izgulējumu protokolā norādīts Nr.1 – 1 cm, rozā; Nr.2 - melns; Nr.3 – melns.

3., 4.decembrī veikts ieraksts, ka lokāli tūska, hiperēmija mazinās, izdalījumu daudzums minimāls, veikta pārsiešana.

7., 8.decembrī attiecībā uz izgulējumiem norādīts, ka tūska, hiperēmija mazinās, izdalījumi minimāli, aktīva granulācija brūces dziļumā. Izgulējumu

protokolā norādīts, ka no 2.-6.decembrim brūces Nr.1. dziļums uz krustiem 1 cm, 7.decembrī 0,3 cm, no 2.decembra līdz 7.decembrim krāsa rozā,

hiperēmija (-). Brūces Nr.2 un Nr.3. dziļums no 2.-7.decembrim (-), krāsa melna, hiperēmija (-). Aprūpes protokolā norādīts, ka nozīmēta grozīšana

katras 2 stundas; gulta ar ierobežojumiem.

Minētie ieraksti liecina par to, ka stacionēšanās laikā ir panākta izgulējumu pozitīva dinamika, tie ir sākuši dzīt un kļuvuši virspusējāki. Jaunu

izgulējumu izveidošanās nav fiksēta. Minētais norāda uz to, ka izgulējumu ārstēšana ir bijusi efektīva, līdz ar to nav konstatējams, ka laika periodā no

2015.gada 2.decembra līdz 8.decembrim /pers. E/ būtu nodarīts kaitējums veselībai.

[13.4] Pieteicējs norādījis, ka izrakstot pacienti no stacionāra 2015.gada 8.decembrī, līdz galam nesadziedējot izgulējumus, netika izvērtēta sociālās

aprūpes centra spēja turpināt veiksmīgu ārstēšanu, kā arī netika sniegtas jēgpilnas rekomendācijas turpmākai ārstēšanai.

Saskaņā ar atzinumā noradīto 2015.gada 8.decembra izrakstu no stacionāra tajā norādītas rekomendācijas – atrasties ģimenes ārsta novērošanā,

turpināt pārsiešanas ambulatori.

Ievērojot to, ka stacionārā tiek ārstēti pacienti, kuru ārstēšana nav iespējama ambulatori, tiesa atzīst, ka situācijā, kad bija novērojama izgulējumu

dzīšana un pozitīva dinamika, nebija iemeslu pacienti turpināt ārstēt stacionārā, tādējādi /pers. E/ 8.decembrī pamatoti izrakstīta ambulatorai ārstēšanai.

Attiecībā uz rekomendācijām, vai tās ir pietiekošas, konstatējams, ka rekomendēta pārsiešana un atrašanās ģimenes ārsta uzraudzībā. Tādējādi tieši

ģimenes ārstam bija pienākums dot tālākus ārstēšanas norādījumus.

[13.5] Attiecībā uz pieteicēja norādīto pārmetumu, ka SIA „/Nosaukums D/ nav izvērtējusi nepieciešamību pacienti pārvest uz specializētu klīniku

izgulējumu ārstēšanai, tiesa norāda, ka ievērojot to, ka /pers. E/ izgulējumi stacionārās ārstēšanas laikā sāka dzīt un bija vērojama pozitīva dinamika,

nebija pamata apsvērt nepieciešamību pārvest pacienti uz specializētu ārstniecības iestādi. Šādu iespēju būtu pamats apsvērt, ja stacionārā veiktajai

ārstēšanai nebūtu rezultātu, vai izgulējumiem būtu negatīva dinamika, kas konkrētajā gadījumā nav konstatējams.

[13.6] Pieteicējs norādījis, ka inspekcija nav vērtējusi, kā liela izmēra inficēta brūce (izgulējums), var ietekmēt ievietoto ortopēdisko implantu.

Pieteicējs norādījis uz iespējamību attīstīties iekaisumam implanta tuvumā.

No atzinumā norādītā ir konstatējams, ka medicīniskie ieraksti liecina par antibakteriālas terapijas nozīmēšanu /pers. E/, tādējādi ir mazināti

infekcijas izplatīšanās riski. Turklāt šāda izvērtējuma neesamība nevar tikt uzskatīta par kaitējumu pacienta veselībai it īpaši situācijā, kad pacientam nav

bijusi konstatēta infekcija implanta vietā.

[13.7] Pieteicēja pārstāvis atsaucas uz 2011.gada Riodežaineiro izgulējumu profilakses kā vispārējo cilvēktiesību deklarāciju (lietas 1.sējuma

122.,123.lapa), kurā norādīts, ka saskaņā ar līdz šim veiktajiem zinātniskajiem pētījumiem izgulējumu rašanos var gandrīz pilnībā novērst (vismaz 95 %

gadījumu).

Pieteicēja pārstāvis lietā ir iesniedzis Starptautisko NPUAP/EPUAP spiediena čūlu klasifikācijas sistēmu (lietas 1.sējuma 137.-169.lapa,

tulkojums 1.sējuma 170.-205.lapa) un Izgulējumu ķirurģiskas ārstēšanas vadlīnijas (lietas 2.sējuma 2.-37.lapa, tulkojums 2.sējuma 38.-76.lapa).

Tiesa atzīst, ka ievērojot to, ka nav konstatēta pieteicēja mātei nodarīta kaitējuma esība ārstēšanās laikā SIA „/Nosaukums D/” laikā no 2015.gada

26.oktobra līdz 9.novembrim un no 2,decembra līdz 8.decembrim nav juridiskas nozīmes vērtēt, vai ārstēšana notikusi atbilstoši minētajiem

dokumentiem, jo tas nevar ietekmēt galīgo secinājumu par kaitējuma neesību.

[14] Pastāvot konstatētajiem tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka nepastāv priekšnoteikumi pieteicējam labvēlīga

administratīvā akta izdošanai, tāpēc pieteikums ir pilnībā noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 254.pantu Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/ pieteikumu par Veselības ministrijas labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru /pers. A/ tiktu izmaksāta atlīdzība no

Ārstniecības riska fonda par /pers. A/ mātei /pers. E/ nodarīto kaitējumu, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus SIA ,,/Nosaukums D/” laika periodā

no 2015.gada 26.oktobra līdz 2015.gada 9.novembrim un no 2015.gada 2.decembra līdz 2015.gada 8.decembrim.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās

rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) A. Tauriņa

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas tiesnese A. Tauriņa

Rīgā 2020.gada 14.decembrī