Legislator Case Law & Legislation
C30493114 / C-1801-15 AI generated

Court allows small claims suit for maintenance fees, late payment penalty, and legal costs against landlord.

Case Number C30493114 / C-1801-15
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court ruled in favor of the property management company, ordering the landlord to pay maintenance fees, a late payment penalty, and litigation costs. The plaintiff successfully proved the contractual obligation and the defendant's failure to pay for services rendered between 2009 and 2012. Although the court acknowledged the need for reasonable limits on penalty rates, it deemed the claimed amount fair given the defendant's single partial payment, while also awarding statutory interest on the principal debt.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law; Civil Procedure Law: The court established that while civil law does not prohibit setting penalties in percentage terms, they must remain reasonable and proportional, and statutory interest rates apply to unpaid principal sums until performance.

Keywords

AI generated
small claims procedure maintenance fees late payment penalty statutory interest litigation costs property management proportionality principle

Cited Legislation

AI generated
Civil Law Article 1716
Civil Law Article 1763
Civil Law Article 1765
Civil Procedure Law Article 8
Civil Procedure Law Article 97
Civil Procedure Law Article 189
Civil Procedure Law Article 193
Civil Procedure Law Article 194
Civil Procedure Law Article 195
Civil Procedure Law Article 204.1
Civil Procedure Law Article 41

Cited Case Law

AI generated
SKC-48
22.septembra spriedums lietā Nr.SKC-441, 2005.gada 26.janvāra spriedums lietā Nr.SKC-48, 2007.gada 20.jūnija lēmums lietā Nr.SPC-43,
SPC-43
22.septembra spriedums lietā Nr.SKC-441, 2005.gada 26.janvāra spriedums lietā Nr.SKC-48, 2007.gada 20.jūnija lēmums lietā Nr.SPC-43,
SKC-212
2008.gada 14.maija spriedums lietā Nr.SKC-212).
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C30493114

Lietas arhīva Nr. C-1801-15/18

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2015.gada 16.aprīlī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese A.Feldmane

izskatīja rakstveida procesā Rīgā, Abrenes ielā 3 civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu, un

konstatēja

2014.gada 24.jūlijā tiesā saņemts SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – prasītājs) prasības pieteikums maza apmēra prasībā pret /pers. A/

(turpmāk – atbildētājs) par dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas maksas un saņemto pakalpojumu parāda EUR 2711,41 apmērā piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka daudzdzīvokļu māja /adrese/, saskaņā ar 2003.gada 14.februāra nekustamo īpašumu apsaimniekošanas

pilnvarojuma līgumu Nr.Di-03-77-lī bija nodota Rīgas pašvaldības uzņēmuma bezpeļņas organizācijas namu pārvaldes ,.Jugla pārvaldīšanā. 2004.gada

1.novembrī, pamatojoties uz Rīgas domes 2004.gada 19.oktobra lēmumu Nr.3549 Rīgas pašvaldības uzņēmums bezpeļņas organizācija namu pārvalde

„Jugla” tika reorganizēta un reģistrēta LR komercreģistrā par Rīgas pašvaldības SIA „Juglas nami”. Ar 2010.gada 29.decembri Rīgas pašvaldības

sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Juglas nami” tika reorganizēta un reģistrēta LR Uzņēmuma reģistrā par SIA ”Rīgas namu pārvaldnieks” un ir

reorganizētā uzņēmuma tiesību un saistību pārņēmējs.

Atbildētājam, pamatojoties uz 2007.gada 3.janvāra pirkuma līgumu pieder īpašuma tiesības uz dzīvokli /adrese /, ar kadastra numuru /numurs /,

par ko īpašuma tiesības nostiprinātas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatā 2007.gada 16.janvārī.

2007.gada 1.martā Atbildētājs noslēdza ar Prasītāju dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu (turpmāk tekstā - Līgums) par

dzīvokli /adrese /. Saskaņā ar noslēgto līgumu Atbildētājs apņēmās segt visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas /adrese/ uzturēšanu un

apsaimniekošanu, kā arī maksāt par saņemtajiem pakalpojumiem. Saskaņā ar Līguma 3.8. punktu līgumā noteikto maksājumu kavējumu gadījumos

Atbildētājs apņēmās maksāt līgumsodu 0,1% apmērā par katru nokavēto dienu no kopējās parāda summas.

Prasītājs ir izpildījis savas no Līguma izrietošās saistībās, t.i., sniedza dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu, taču

Atbildētājs savus pienākumus saskaņā ar noslēgto Līgumu nav izpildījis.

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta prasībām Atbildētāja pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, kā arī segt dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu.

Pamatparāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem Atbildētājam izveidojies par laika posmu no

2009.gada 1.novembra līdz 2012.gada 14.maijam un sastāda EUR 1979,30. Līgumsods sastāda EUR 732,11 (0,1% apmērā par katru nokavēto dienu

no kopējās laikā nesamaksātās summas) aprēķins par laika posmu no 2010.gada 1.februāra līdz 2012.gada 14.maijam.

Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājam parādu par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un saņemtajiem

saņemtajiem pakalpojumiem, par dzīvokli /adrese /, ar kadastra numuru /numurs /, pamatparādu EUR 1979,30, līgumsodu EUR 732,11, kopā EUR

2711,41; piedzīt par labu Prasītājam valsts nodevu EUR 343,20, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70, kopā EUR 347,90; noteikt

Prasītājam tiesības saņemt līdz sprieduma izpildei 6% (sešus) likumiskos procentus gadā no pamatparāda summas.

Prasības pieteikumā prasītājs norādījis, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

Prasītājs prasību pamatojis uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, Civillikuma 1587.pantu, 1651.pantu., 1652.panta trešo daļu, 1662.pantu,

1779.pantu, 1828.pantu.

2014.gada 30.jūlijā atbildētājam saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta pirmo daļu vienlaikus ar prasības pieteikuma un tam pievienoto

dokumentu norakstiem nosūtīta paskaidrojuma veidlapa, nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai līdz 2015.gada 29.augustam.

Atbildētājs tiesas noteiktajā termiņā rakstveida paskaidrojumus par prasību nav sniedzis.

Tiesā, 2014.gada 8.septembrī, saņemts atpakaļ atbildētājam izsūtītais sūtījums (prasības pieteikuma noraksts, veidlapa paskaidrojumu sniegšanai)

ar norādi „Beidzies glabāšanas laiks”.

No izziņas no VMIS redzams, ka atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas adreses.

Ņemot vērā, ka lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem paziņots 2015.gada

5.februārī, nosūtot pusēm paziņojumu par lietas izskatīšanu.

Atbildētājam paziņojums nosūtīts Civilprocesa likuma 54.pantā un 56.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā uz prasības pieteikumā norādīto

atbildētāja dzīvesvietas adresi, un par izskatīšanas datumu publicēts paziņojums Latvijas Republikas oficiālā izdevuma „Latvijas Vēstnesis” laidienā Nr.45

(2015.gada 4.marts).

Motīvu daļa

Izvērtējusi prasības pieteikumu un tam pievienotos materiālus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā.

Saskaņā ar Zemesgrāmatas nodalījuma izdruku atbildētājam, pamatojoties uz 2007.gada 3.janvāra pirkuma līgumu pieder īpašuma tiesības uz

dzīvokli /adrese /, ar kadastra numuru /numurs /, par ko īpašuma tiesības nostiprinātas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatā

2007.gada 16.janvārī. (l.l.30-31).

No lietas materiāliem izriet, ka 2007.gada 1.martā Atbildētājs noslēdza ar Prasītāju dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu par

dzīvokli /adrese / (l.l.26-27).

Līdz ar to starp pusēm pastāv līgumiskas attiecības.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesiski noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Dzīvokļa īpašnieku pienākums veikt maksājumus par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī komunālos maksājumus izriet no

likuma.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 1., 2.punktā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā. Likuma 13. pantā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa

dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti

veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanā.

Civillikuma 1.pants nosaka, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības.

No lietā esošā Piedzenamās summas aprēķina, izriet, ka atbildētāja pamatparāds sastāda EUR 1979,30 apmērā par laika periodu no 2009.gada

1.novembra līdz 2012.gada 14.maijam (l.l.40).

Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka atbildētājs pilnībā vai daļēji ir apmaksājis savas parādsaistības, līdz ar ko tiesai nav pamata neticēt prasītāja

argumentiem, ka samaksa pilnā apmērā prasītāja norādītajā laika periodā nav veikta, jo saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, fakts, ka samaksa ir izdarīta,

jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Ievērojot minēto, tiesa celto prasību daļā par pamatparādu uzskata par pamatotu un no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams parāds EUR

1979,30 apmērā par laika periodu no 2009.gada 1.novembra līdz 2012.gada 14.maijam.

Bez tam, prasītājs cēlis prasību par līgumsoda EUR 732,11 apmērā piedziņu par laika periodu no 2010.gada 1.februāra līdz 2012.gada 14.maijam.

Saskaņā ar 2007.gada 1.marta Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma Nr.70 3.8. punktu, līgumā noteikto maksājumu

kavējumu gadījumos Atbildētājs apņēmās maksāt līgumsodu 0,1% apmērā no kopējās parāda summas.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas

ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Atbilstoši Civillikuma 1717.pantam (redakcijā, kas bija

spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru

noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Civillikuma 1720.pants noteic, ka kreditors var prasīt

kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Judikatūrā ir atzīts, ka jautājums par līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu konkrētos apstākļos izlemjams pēc tiesas ieskata saskaņā ar

Civilprocesa likuma 5.panta norādīto taisnības apziņu un vispārējiem tiesību principiem (Augstākas tiesas Senāta Civillietu departamenta 2004.gada

22.septembra spriedums lietā Nr.SKC-441, 2005.gada 26.janvāra spriedums lietā Nr.SKC-48, 2007.gada 20.jūnija lēmums lietā Nr.SPC-43,

2008.gada 14.maija spriedums lietā Nr.SKC-212).

Civillikums neaizliedz līgumsoda noteikšanu procentuālā izteiksmē, bet ir jābūt saprātīgām robežām, kuru noteikšana kļūst par tiesas kompetenci,

lietojot par mērauklu taisnīguma un samērīguma principus.

Tā kā lietā nodibināts fakts, ka atbildētājs ir kavējis ar līgumu uzņemtās saistības, tiesa atzīst, ka atbildētājam Civillikuma 1716.panta izpratnē ir

pienākums maksāt līgumsodu un tiesa atzīst prasītāja prasīto līgumsodu par samērīgu, jo kā izriet no lietas materiāliem pievienotajiem pierādījumiem,

atbildētājs ir veicis tikai vienu maksājumu 2010.gada augustā, līdz ar to tiesa uzskata, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams līgumsods EUR

732,11 apmērā piedziņu par laika periodu no 2010.gada 1.februāra līdz 2012.gada 14.maijam.

Prasītājs savā prasībā lūdz atzīt tiesības saņemt likumiskos procentus gadā līdz sprieduma izpildei. Tiesa, saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu,

uzskata par pamatotu noteikt prasītājam tiesības saņemt likumiskos 6% gadā līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto par to,

ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas 1.punktu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus proporcionāli prasības apmierinātajai daļai, līdz ar to no atbildētāja prasītāja labā piedzenama valsts nodeva EUR 343,20

apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70 apmērā un izdevumi par sludinājuma ievietošanu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” EUR 14,94

apmērā, kopā EUR 362,84 apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienu laikā pēc sprieduma stāšanās

likumīgā spēkā.

Ņemot vērā norādīto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 189., 193.,194., 195.pantu, 204.1pantu tiesa

nosprieda:

Prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, dzīvojamās

mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas maksas un saņemto pakalpojumu pamatparādu EUR 1979,30 apmērā par laika periodu no 2009.gada

1.novembra līdz 2012.gada 14.maijam, līgumsodu EUR 732,11 apmērā piedziņu par laika periodu no 2010.gada 1.februāra līdz 2012.gada 14.maijam

un tiesāšanās izdevumus EUR 362,84 apmērā, kopā piedzenot EUR 3074,25 (trīs tūkstoši septiņdesmit četri euro un 25 centi) apmērā;

atzīt SIA ’’Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos

procentus 6% gadā no pamatparāda summas, tas ir, EUR 1979,30 par laiku līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā Civillikuma 1763.panta nosacījumus par

to, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu;

Noteikt /pers. A/, ka spriedums labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pieņemšanas dienas, tas ir, no 2015.gada 16.aprīļa, iesniedzot apelācijas

sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese A.Feldmane