Court dismisses VAT appeal, upholding double penalty for repeat tax evasion with false entries.

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr.A420179015

AA43-0058-19/9

ECLI:LV:ADAT:2019:0905.A420179015.19.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2019.gada 5.septembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Santa Liniņa,

tiesneses Sandra Gintere un Karina Krastiņa

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „BALTIJAS BANKNOTE”

pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2015.gada 20.februāra lēmuma Nr.22.8/L-7411 atcelšanu, sakarā ar

SIA „BALTIJAS BANKNOTE” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 21.decembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – dienests) ģenerāldirektora 2015.gada 20.februāra lēmumu Nr.22.8/L-7411

kā galīgo administratīvo aktu pieteicējai SIA „BALTIJAS BANKNOTE” aprēķināts pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk

– PVN) 9790,92 euro, ar to saistītā soda nauda 5518,99 euro un nokavējuma nauda 712,01 euro, kā arī par 37 431,56 euro

samazināts no budžeta atmaksājamais PVN un saistībā ar to aprēķināta soda nauda 22 458,94 euro.

Auditā secināts, ka pieteicēja nav saņēmusi preci (tipogrāfijas iekārtu) no SIA „PM Products” un nav saņēmusi

pakalpojumus (iekārtu uzstādīšana, iekārtu remonts un noma) no SIA „mc power” un SIA „Stratko”, tādējādi pieteicēja

grāmatvedībā iegrāmatojusi faktiski nenotikušus darījumus ar SIA „PM Products”, SIA „mc power” un SIA „Stratko”.

Dienesta rīcībā esošo pierādījumu kopums liecina, ka pieteicēja zināja, ka tā piedalās ar PVN izkrāpšanu saistītā darbībā.

[2] Pieteicēja iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu par dienesta ģenerāldirektora 2015.gada 20.februāra

lēmuma Nr.22.8/L-7411 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) atcelšanu.

Pieteikumā norādīti turpmāk minētie argumenti.

[2.1] Darījums ar SIA „PM Products” ir noticis, un kompozītu materiālu līmējamā mašīna KOMET CT 700 ir

piegādāta, uzstādīta un darbojas, par ko ir sastādīts zvērināta tiesu izpildītāja akts, kā arī varēja pārliecināties dienesta

darbinieki. Zvērināts notārs ir apliecinājis notariālā akta formā arī dokumentus, kas noslēgti starp pieteicēju un SIA „PM

Products”, kā arī pakalpojuma līgumu Nr.00055 starp SIA „PM Products” un SIA „Cargo Plus” (par preces ievešanu,

uzglabāšanu, izsniegšanu un uzskaiti).

SIA „Eksperts AE” 2014.gada 6.maijā ir veicis iekārtas tehnisko parametru pārbaudi, sastādot atzinumu par iekārtas

atbilstību tehniskajai specifikācijai un pirkuma līgumam.

Nepamatoti ir dienesta secinājumi par iekārtas transportēšanu, pamatojoties uz pieteicējai piederošā autotransporta

kravnesību. Lielākas kravas pārvietošana par atļauto ir ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums, bet nepierāda to, ka šādas

kravas pārvietošana ar pieteicējas autotransportu nebija iespējama.

[2.2] Darījumi ar SIA „mc power” ir notikuši, hologrammu pozicionējamā mašīna DIMUKEN Hologram Encoder

DC-8614-H4 tika uzmontēta un atradās nomā.

Pieteicējas amatpersona /pers. A/ ir skaidri norādījis, ka līgums tika slēgts ar pazīstamu cilvēku par viņam zināmas

iekārtas nomu. Viņš kā profesionālis ar iekārtas montāžu saprata iekārtas līmeņošanu, kalibrēšanu, regulēšanu un testēšanu,

kas, salīdzinājumā ar daudz sarežģītākām iekārtām, neaizņēma daudz laika.

Iekārta bija nepieciešama un tika izmantota kompānijas First Trading & Contracting Group pasūtījuma (Kuveitas

vīzu) drukāšanai.

Autotransporta neesamība SIA „mc power” īpašumā nav publiski pieejama informācija, turklāt pati par sevi neko

neliecina, jo nav aizliegts izmantot nomā vai patapinājumā esošus transportlīdzekļus preču pārvadāšanai.

[2.3] Darījums ar SIA „Stratko” ir noticis, un iekārtas Van Den Berg Foil Wizard remonts ir veikts.

Vērtējot pieteicējas amatpersonas sniegtos paskaidrojumus, pārsūdzētajā lēmumā netiek identificēts, kādas pretrunas ir

konstatējamas un kas vēl viņam bija jāpaskaidro par nepieciešamo darbu veikšanu.

Dienests neizprot mūsdienu programmējamo iekārtu remontu, kas bieži tiek veikts attālināti. Šādos apstākļos ir tikai

loģiski, ka pieteicējas amatpersona nevarēja pateikt, kad SIA „Stratko” darbinieks vai arī tā piesaistītā persona novērsa

kļūdu programmā.

[2.4] Prasība norādīt darbības veidus uzņēmumu reģistrācijas dokumentos jau sen ir atcelta, uzņēmumi ir tiesīgi

nodarboties ar jebkuru darbības veidu, ja tas nav aizliegts ar likumu vai neprasa speciālas atļaujas vai licences.

[2.5] Pieteicēja veica visu nepieciešamo, lai identificētu darījuma partnerus. Publiski pieejamā informācija neradīja

pamatu apšaubīt apstrīdēto darījuma partneru uzticamību. Pieteicējas rīcībā nav resursu, lai pārbaudītu to informāciju, kuru

dienests ir izmantojis darījumu apstrīdēšanai un strīdus darījuma partneru tālāko darījuma partneru izvērtēšanai.

[2.6] Nerezidentiem, lai kļūtu par uzņēmuma amatpersonu, nav nepieciešama darba atļauja. Līdz ar to dienesta

secinājumi, ka nerezidenti nevar būt uzņēmumu amatpersonas ir nepareizi. Kritiski vērtējami arī dienesta secinājumi par šo

personu atrašanos Latvijā, minētās personas Šengenas zonas ārējo robežu varēja šķērsot arī citā Eiropas Savienības valstī.

[2.7] Pieteicēja nevar ietekmēt to, vai tās strīdus darījuma partneri normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā dienestā ir

reģistrējuši struktūrvienības. Turklāt SIA „PM Products” pamata darbības veids ir starpniecība, kam nav nepieciešamas

īpašas telpas.

[2.8] Pieteicējas amatpersona, atšķirībā no dienesta darbiniekiem, ir tipogrāfijas iekārtu un ar to saistītā darba procesa

profesionālis, tāpēc viņa zināšanas par iekārtām ļauj ar mazāku publiskās informācijas daudzumu konstatēt, vai iekārta un

pakalpojums ir viņam noderīgs.

[2.9] Dienesta secinājumi par to, ka pieteicēja zināja vai tai vajadzēja zināt par dalību ar PVN krāpšanu saistītā darbībā,

nav pamatoti.

[3] Ar Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 21.decembra spriedumu pieteicējas pieteikums par pārsūdzētā lēmuma

atcelšanu noraidīts.

Spriedums pamatots ar turpmāk minēto.

[3.1] Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma (spēkā no 2013.gada 1.janvāra) 92.panta pirmās daļas 1.punktu,

ja preces iegādātas un pakalpojumi saņemti ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai vai tādu citās valstīs veiktu

darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē, priekšnodoklis ir no citiem reģistrētiem

nodokļu maksātājiem saņemtajos nodokļu rēķinos norādītās nodokļa summas par iegādātajām precēm un pakalpojumiem.

Administratīvo tiesu judikatūrā jau ilgstoši ir nostiprināts, ka priekšnodokli var atskaitīt tikai par atbilstoši nodokļa

rēķinam faktiski notikušu darījumu, kas atbilst visām minētajā normā norādītajām pazīmēm. Lai iegūtu tiesības atskaitīt

priekšnodokli, nav pietiekami, ka darījumi noformēti atbilstoši likuma prasībām, jo darījumiem jābūt arī faktiski notikušiem

gan pēc to ekonomiskā, gan juridiskā rakstura (būtības), bet nodokļu rēķinam jāatbilst faktiski notikušam darījumam. Ja

iestāde konstatē, ka darījums faktiski nav noticis, tai ir jāpierāda, ka nodokļu maksātājs zināja vai viņam bija jāzina, ka

minētais darījums ir iesaistīts krāpšanā PVN jomā (sk. Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk – Senāts)

2013.gada 10.maija sprieduma lietā Nr.SKA-2/2013 10.punktu, arī Eiropas Savienības Tiesas 2013.gada 28.februāra

rīkojuma lietā Nr.C-563/11 Forvards V 35.punktu ). Attīstot tālāk praksi priekšnodokļa atskaitīšanas lietās, Senāts ir

atzinis, ka priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības ir liedzamas vienā no šādiem gadījumiem: 1) darījums faktiski nemaz nav

noticis (preces reāli nav piegādātas vispār, noformēti ir tikai dokumenti); 2) pieteicēja pati iesaistījusies darījumā ar fiktīvo

uzņēmumu, līdz ar to nodokļu sistēmas ļaunprātīgā izmantošanā; 3) pieteicēja ir bijusi informēta, ka tiek iesaistīta darījumā

ar fiktīvo uzņēmumu. Pierādījumus par to, ka ar lielu ticamību pastāv kāds no minētajiem apstākļiem, jāiesniedz dienestam,

bet tie jāatspēko pieteicējai (sk. Senāta 2013.gada 10.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-12/2013 12.punktu).

[3.2] Pieteicēja 2013.gada augusta-oktobra PVN deklarācijās atskaitīja priekšnodokli 1869 latus par deklarētajiem

darījumiem ar SIA „mc power”. Darījuma starp pusēm apliecināšanai ir iesniegti turpmāk minētie dokumenti.

Starp pieteicēju un SIA „mc power” 2013.gada 8.jūlijā noformēts līgums (lietas 1.sējuma 140.-142.lapa), atbilstoši

kuram SIA „mc power” kā iznomātājs nodod, bet pieteicēja kā nomnieks par nomas maksu pieņem lietošanā iznomātājam

piederošo hologrammu pozicionējamo mašīnu Dimuken Hologram Encoder DC-8614-H4 (1.1.punkts), kas ir lietošanas

kārtībā (1.2.punkts). Līgumu saskaņā ar paraksta atšifrējumu no pieteicējas puses parakstījis valdes loceklis /pers. A/,

savukārt no SIA „mc power” puses - valdes loceklis /pers. B/ (pilnvaru periods no 2013.gada 19.februāra līdz 2013.gada

20.decembrim).

Uz minētā līguma pamata SIA „mc power” vārdā noformēti šādi rēķini, par kuriem ir veikts priekšnodokļa atskaitījums:

1) 2013.gada 5.augusta rēķins Nr.MCP-R/13/8-39/1 (lietas 1.sējuma 146.lapa) 5445 latu apmērā par iekārtu montāžu

ražotnē saskaņā ar tajā pašā datumā starp pusēm noformēto pieņemšanas-nodošanas aktu (lietas 1.sējuma 143.lapa);

2) 2013.gada 2.septembra rēķins Nr.MCP-R/13/9-51 (lietas 1.sējuma 147.lapa) par iekārtas nomu augustā 26 dienas;

3) 2013.gada 27.septembra rēķins Nr.MCP-R/13/9-55 (lietas 1.sējuma 148.lapa) par iekārtas nomu septembrī;

4) 2013.gada 31.oktobra rēķins Nr.MCP-R/13/10-57 (lietas 1.sējuma 149.lapa) par iekārtu nomu oktobrī.

2013.gada 1.novembī starp pusēm noformēts pieņemšanas-nodošanas akts (lietas 1.sējuma 145.lapa) par iekārtas

nodošanu atpakaļ SIA „mc power” pieteicējas ražotnē.

[3.3] Pieteicējas amatpersona /pers. A/ 2014.gada 7.maijā tematiskās pārbaudes laikā sniedza paskaidrojumu (lietas

1.sējuma 175.lapa), norādot, ka no SIA „mc power” tika īrēta iekārta Dimuken. Par darījuma norisi /pers. A/ paskaidroja,

ka tika informēti pazīstamie uzņēmēji, ka pieteicējai ir nepieciešama hologrammu uzlikšanas iekārta. Tajā skaitā tika

informēts arī /pers. B/, kuru /pers. A/ pazīstot daudzus gadus. Tika saņemti divi vai trīs piedāvājumi, un izdevīgākais no

tiem bija SIA „mc power” piedāvājums. Tika noslēgts līgums, pēc tam parakstīts pieņemšanas-nodošanas akts. Iekārtas

transportēšanu veica SIA „mc power”. 2014.gada 10.jūnija dienestam sniegtajos paskaidrojumos audita sākuma sarunas

laikā (lietas 1.sējuma 95.-99.lapa) /pers. A/ papildus norādīja, ka SIA „mc power” iekārtas transportēšanu veica ar nelielu

„busiņu”.

/pers. A/ 2014.gada 12.augustā, atbildot uz dienesta jautājumiem, norādīja (lietas 1.sējuma 126.-128.lapa), ka iekārta

Dimuken ir zināma un tā atbilst pieteicējas kvalitātes prasībām. Iekārtas apskate nebija nepieciešama, jo, ja tā nestrādātu, tad

nekas netiktu maksāts, darījuma partneris tajā nav ieinteresēts. Kontaktējies ar /pers. B/. Iekārta bija iepakota kartonā un

plēvē uz paletes, izmērs apmēram 1,5x2 metri. Iekārta atvesta un aizvesta datumā, kas minēts aktā. Iekārta tika atvesta un

aizvesta ar kravas furgonu no SIA „mc power” puses. Iekārtu /pers. A/ izkrāvis un iekrāvis pats ar „dakšu” iekrāvēju. Svars

varēja būt ap 1,5 tonnām. Atbildot uz jautājumu, kurš veica iekārtas uzstādīšanas, palaišanas un regulēšanas darbus un kurš

no pieteicējas puses piedalījās iekārtas uzstādīšanas procesa laikā, /pers. A/ norādīja, ka iekārta ir brīvi stāvoša un tai nav

nepieciešami papildu darbi, noliek uz zemes, iesprauž kontaktu un iekārta ir gatava darbam.

Ņemot vērā, ka minētā persona ir mirusi, tiesai neizdevās iegūt papildu paskaidrojumus par apstrīdēto darījumu

faktisko norisi.

[3.4] Izvērtējot pieteicējas amatpersonas sniegtos paskaidrojumus kopsakarā ar noformētajiem darījumus

apliecinošajiem dokumentiem, konstatējams, ka sniegtajos paskaidrojumos formāli ir apstiprināta sasvstarpējā sadarbība ar

SIA „mc power” atbilstoši noformētajiem dokumentiem. Vienlaikus no tiem nav gūstams skaidrs un patiess priekšstats par

darījuma noslēgšanas un norises faktiskajiem apstākļiem, kā arī izteiktajiem apgalvojumiem nav iesniegti attiecīgi

pierādījumi.

Komersantam jāņem vērā, ka nodokļu tiesībās ir noteikta atšķirīga pierādīšanas nastas sadale. Proti, atbilstoši likuma

„Par nodokļiem un nodevām” 38.pantam, ja nodokļu maksātājs nepiekrīt nodokļu administrācijas aprēķinātajam nodokļu

maksājumu lielumam, pierādījumus par nodokļu maksājumu lielumu nodrošina nodokļu maksātājs. Arī administratīvo tiesu

judikatūrā ir atzīts, ka privātpersonu pienākums nodrošināt nepieciešamos pierādījumus palielinās proporcionāli tam, cik ļoti

lēmuma pieņemšanas process notiek pašas privātpersonas interesēs. Šādos gadījumos attiecībā uz faktiem, kas veicina

labvēlīga lēmuma pieņemšanu, ir dabiski un atbilstoši pierādījumu nastu uzlikt privātpersonai, nevis pārvaldei (sk.,

piemēram, Senāta 2006.gada 13.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-231/2006 11.punktu, 2008.gada 16.oktobra

sprieduma lietā Nr.SKA-437/2008 12.punktu, 2010.gada 29.marta sprieduma lietā Nr.SKA-52/2010 11.punktu ).

Tādējādi tieši personai, kura vēlas izmantot tiesības atskaitīt priekšnodokli, ir jāpierāda likumā noteikto priekšnoteikumu

esība, proti, tai jāspēj pierādīt darījuma fakts.

Konkrētajā gadījumā, pieteicēja paskaidrojumos dienestam ir norādījusi, ka saistībā ar iekārtas nomu ir aptaujājusi sev

pazīstamos uzņēmumus un no to iesniegtajiem piedāvājumiem izvēlējusies sev atbilstošāko. Tāpat pieteikumā ir norādīts uz

apstākļiem, kuru dēļ pieteicējai bija nepieciešama iekārtas noma, proti, pieteicējas rīcībā esošās iekārtas darbības

pārtraukšana. Vienlaikus pieteicēja minētajiem apgalvojumiem nav iesniegusi attiecīgus pierādījumus (piemēram, savstarpējo

saraksti ar potenciālajiem darījuma partneriem, to iesniegtos piedāvājumus, dokumentus, kas apliecina pieteicējas rīcībā

esošās iekārtas tehniskos bojājumus vai to novēršanu), kas liedz pārbaudīt darījuma patieso juridisko un ekonomisko

būtību. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 161.panta pirmajai daļai paskaidrojumi atzīstami par pierādījumi, ja tos

apstiprina citi lietā pārbaudīti un novērtēti pierādījumiem, kas konkrētajā gadījumā attiecībā uz iepriekš minētajiem

apstākļiem nav konstatējams.

Tāpat pieteicējas amatpersonas sniegtajos paskaidrojumos ir konstatējamas pretrunas. Pirmkārt, pretrunas

konstatējamas attiecībā uz transportlīdzekli, ar kuru tika pārvadāta iekārta. Proti, vienā no paskaidrojumiem /pers. A/

norāda, ka iekārtas transportēšana tikai veikta ar nelielu „busiņu”, savukārt vēlākā paskaidrojumā norādīts, ka iekārta atvesta

un aizvesta ar kravas furgonu. Minētie apzīmējumi parasti tiek lietoti attiecībā uz dažāda izmēra transportlīdzekļiem,

tādējādi, tiesas ieskatā, vērtējami kā pretrunīgi. Arī no starp pusēm noformētajiem dokumentiem nav iespējams izsecināt, ar

kādu transportlīdzekli iekārta tika atvesta, tādējādi liedzot izsekot iekārtas iepriekšējai atrašanās vietai un pārbaudīt tās

transportēšanas apstākļus. Otrkārt, pretrunas konstatējamas attiecībā uz iekārtas uzstādīšanai veicamajiem pasākumiem. No

starp pusēm noformētā līguma izriet, ka iekārta ir lietošanas kārtībā, ko apstiprināja arī /pers. A/, norādot, ka tās

uzstādīšanai nav nepieciešami papildu darbi. Vienlaikus par iekārtas montāžu ir izrakstīts atsevišķs rēķins, līdz ar to nav

saprotams, kādi papildu montāžas darbi tika veikti. Pieteikumā norādīts, ka ar iekārtas montāžu ir saprotama iekārtas

līmeņošana, kalibrēšana, regulēšana un testēšana. Neapšaubot šādu darbu nepieciešamību, tiesai attiecīgi nav saprotams,

kāpēc /pers. A/ to nenorādīja dienestam sniegtajos paskaidrojumos, turklāt, atbildot uz dienesta skaidri uzdotu jautājumu,

nenorādīja konkrētu personu, kura šos darbus veica. Turklāt pieteicējas amatpersona nav objektīvi izskaidrojusi, kāpēc

iekārtas uzstādīšanu un montāžu nevarēja veikt pati pieteicēja, ņemot vērā pieteicējas norādi par šādu darbu veikšanu citos

gadījumos.

Tiesu judikatūrā ir atzīts, ka priekšnodokļa atskaitīšanas lietās ir būtiski, vai persona spēj sniegt skaidru darījuma

noslēgšanas un norises apstākļu raksturojumu, lai iestāde un tiesa varētu gūt par to priekšstatu un tādējādi pārbaudīt

darījuma patieso ekonomisko būtību (sal. sk. Senāta 2016.gada 20.oktobra rīcības sēdes lēmumu lietā Nr.SKA-

223/2016 un 2016.gada 25.oktobra rīcības sēdes lēmumu lietā Nr.SKA-200/2016 ). Ņemot vērā, ka no pieteicējas

amatpersonas paskaidrojumiem nav gūstams skaidrs un patiess priekšstats par darījuma noslēgšanas un norises faktiskajiem

apstākļiem, turklāt sniegtajos paskaidrojumos ir konstatējamas būtiskas pretrunas, tiesai ir pamats apšaubīt apstrīdēto

darījumu faktisko esību.

[3.5] Ne dienestam, ne tiesai neizdevās iegūt SIA „mc power” amatpersonas /pers. B/ paskaidrojumus par

apstrīdētajiem darījumiem ar pieteicēju. Kā pamatoti norāda pieteicēja, tas pats par sevi nav pamats apstrīdēt pieteicējas

deklarētos darījumus. Vienlaikus kopsakarā ar citiem šajā lietā konstatētajiem apstākļiem par minētās sabiedrības

saimniecisko darbību tas netieši apstiprina, ka šaubas par savstarpēji noslēgtā darījuma faktisko esību ir pamatotas.

Atbilstoši dienesta rīcībā esošajai informācijai SIA „mc power” kā saimnieciskās darbības veidu deklarēja citus

informācijas tehnoloģiju un datoru pakalpojumus, datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras vairumtirdzniecību, kas

neatbilst pārbaudei uzrādītajos rēķinos norādītajam darījuma pamatojumam. SIA „mc power” nav iesniegusi 2013.gada

pārskatu, tādējādi netieši apliecinot saimnieciskās darbības neveikšanu un materiāltehniskās bāzes neesību strīdus periodā.

SIA „mc power” strīdus periodā deklarēti trīs darba ņēmēji (lietas 1.pielikuma 102.-104.lapa), viens no tiem /pers. B/,

savukārt pārējiem diviem deklarēti ļoti mazi ienākumi un no to sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka darbu gaidījuši trīs

mēnešus, taču SIA „mc power” saimniecisko darbību neuzsāka (lietas 1.pielikuma 18. un 20.lapa). Tādējādi SIA „mc

power” rīcībā nebija darbaspēka resursu, lai pārvadātu un uzstādītu iekārtu, turklāt darbinieku formāla deklarēšana liecina

par fiktīvu saimniecisko darbību. Tāpat nav konstatējama minētās sabiedrības saimnieciskās darbības veikšanas vieta,

proti, sabiedrības juridiskās adreses Kuldīgas ielā 38A, Rīgā īpašnieks ir norādījis (lietas 1.pielikuma 23.lapa), ka ir devis

atļauju juridiskās adreses reģistrēšanai, taču telpas reāli netika izmantotas. Sabiedrībai nav arī reģistrētas struktūrvienības,

kurās varētu veikt saimniecisko darbību, tostarp uzglabāt nomā nodoto iekārtu. Sabiedrības īpašumā un turējumā

transportlīdzekļi nav reģistrēti (lietas 1.pielikuma 125.lapa), tādējādi apšaubāms, ka tā varēja piegādāt iekārtu pašas

spēkiem. Ar dienesta amatpersonas 2013.gada 28.novembra lēmumu (lietas 2.sējuma 83.lapas otra puse) sabiedrība

izslēgta no dienesta ar PVN apliekamo personu reģistra sakarā ar dokumentu nesniegšanu PVN aprēķinu pārbaudei.

Izvairīšanās no nodokļu administrācijas pārbaudēm nav raksturīga normālai komercdarbības praksei.

Papildus tiesa ņem vērā, ka /pers. B/ bija informēts par nepieciešamību sniegt liecību šajā lietā (lietas 2.sējuma

54.lapa un 122.lapa). Apstākļos, kad tiek veikta godprātīga komercdarbība, personas izvairīšanās gan no nodokļu

administrācijas, gan tiesas ir grūti izskaidrojama.

Lai arī minētie apstākļi katrs pats par sevi ir apstrīdami no nodokļu maksātāja puses, vienlaikus šo apstākļu kopums

kopsakarā ar citiem lietā izdarītajiem secinājumiem rada pamatotas šaubas par pieteicējas deklarētā darījuma partnera - SIA

„mc power” - reālas saimnieciskās darbības veikšanu un iespēju piegādāt strīdus iekārtu.

[3.6] Apstākļos, kad ir pamats apšaubīt tiešo darījumu partneru spēju sniegt pakalpojumus un piegādāt preces, ir

jāņem vērā arī pierādījumi, kas attiecas uz tiešo darījumu partneru tālākiem darījumiem ar citiem sabiedrības partneriem

tiktāl, ciktāl tas saistīts ar pieteicējai sniegtajiem pakalpojumiem vai piegādātajām precēm. Šādā gadījumā tālākie darījumi

ļauj izsecināt, vai tiešie darījumu partneri varēja vai nevarēja sniegt attiecīgos pakalpojumus vai piegādāt preces (sk.,

piemēram, Senāta 2010.gada 5.jūlija sprieduma lietā Nr.SKA-343/2013 8.punktu ). Līdz ar to dienests pamatoti

pārbaudījis SIA „mc power” deklarēto darījumu partneru un to darījumu partneru spēju strīdus periodā nodrošināt

pieteicēju ar iekārtu.

SIA „mc power” PVN deklarācijās par 2013.gada augustu-oktobri deklarēja darījumus ar vienu darījuma partneri - SIA

„THE Entertainment” (lietas 1.pielikuma 37.-43.lapa). SIA „THE Entertainment” 2013.gada augustā, septembrī deklarēja

darījumus ar SIA „Trucksale” (lietas 1.pielikuma 44.-49.lapa), vienlaikus deklarējot piegādes darījumus SIA „mc power”,

savukārt oktobrī ar SIA „ALS MAC” (lietas 1.pielikuma 50.-52.lapa), nedeklarējot piegādes darījumus SIA „mc power”.

Tālāk SIA „Trucksale” 2013.gada augustā ir deklarējusi iegādes darījumus no SIA „Kausiņš” ( lietas 1.pielikuma 53.-

54.lapa), kas PVN deklarāciju par augustu nav iesniegusi, savukārt SIA „ALS MAC” 2013.gada oktobrī (lietas

1.pielikuma 56.- 57.lapa) uzrāda pakalpojumu saņemšanu no SIA „EUGESTA un Partneri”, kas darījumus ar minēto

sabiedrību attiecīgajā periodā nedeklarē (lietas 1.pielikuma 58.- 70.lapa).

Saskaņā ar Lursoft norādīto informāciju SIA „THE Entertainment” deklarētais darbības veids ir citu izklaides un

atpūtas darbība, SIA „Trucksale” - automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu pārdošana, SIA „ALS MAC” - vispārēja

ēku tīrīšana, SIA „Kausiņš” - dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība, SIA „EUGESTA un Partneri” - pārtikas

produktu, dzērienu un tabakas nespecializēta vairumtirdzniecība, kas neatbilst strīdus darījumu būtībai. Turklāt, ņemot

vērā, ka SIA „EUGESTA un Partneri” nedeklarē darījumus ar SIA „ALS MAC”, apšaubāms, ka tās varēja būt iesaistītas

darījuma ķēdē.

Arī pārējo sabiedrību iesaiste ir apšaubāma, jo atbilstoši dienesta rīcībā esošajai informācijai SIA „THE

Entertainment” 2013.gada 22.novembrī, SIA „Trucksale” 2013.gada 30.septembrī, SIA „ALS MAC” 2013.gada

15.novembrī un SIA „Kausiņš” 2013.gada 30.augustā izslēgta no dienesta ar PVN apliekamo personu reģistra. Izslēgšana

no minētā reģistra saistīta ar nodokļu maksātāju pārkāpumiem, kas attiecīgi norāda uz iespējamu minēto sabiedrību

negodprātību saimnieciskās darbības veikšanā.

Saskaņā ar dienesta rīcībā esošo informāciju SIA „THE Entertainment”, SIA „Trucksale” un SIA „ALS MAC” rīcībā

attiecīgajā periodā nebija darbaspēku resursu un reģistrētu transportlīdzekļu (lietas 1.pielikuma 125.lapa), līdz ar to

apšaubāms, ka minētās sabiedrības varēja nodrošināt iekārtas transportēšanu un uzstādīšanu.

Ņemot vērā minēto, dienests, izvērtējot noformēto darījumu ekonomisko saturu un būtību, pamatoti secināja, ka,

pastāvot šādiem apstākļiem, nav iespējams gūt skaidru un patiesu priekšstatu par faktisko darījumu norisi un iekārtas

izcelsmi, it īpaši, ņemot vērā, ka atbilstoši pieteicējas raksturojumam iekārta ir specifiska.

[3.7] Apkopojot minēto, dienests pamatoti apstrīdējis pieteicējas deklarētos darījumus ar SIA „mc power”, jo tās

rīcībā nav konstatējama strīdus iekārta, tās izcelsme nav nosakāma arī pēc visu darījuma ķēdē iesaistīto uzņēmumu

pārbaudes, kā arī pieteicēja nav iesniegusi attiecīgus pierādījumus, kas apliecinātu pieteicējas raksturoto iekārtas nomas

nepieciešamību un meklēšanas procesu. Tāpat no pieteicējas amatpersonas paskaidrojumiem nav gūstams skaidrs un

patiess priekšstats par darījuma noslēgšanas un norises faktiskajiem apstākļiem, turklāt sniegtajos paskaidrojumos ir

konstatējamas būtiskas pretrunas. Iepriekš minētais to savstarpējā kopsakarā liecina par to, ka darījums starp pusēm faktiski

nav noticis un par to ir noformēti vienīgi dokumenti. Attiecīgi pieteicēja, noformējot dokumentus par faktiski nenotikušu

darījumu, nevarēja nezināt, ka iesaistās krāpšanā PVN jomā.

[3.8] Pieteicēja 2013.gada decembrī (lietas 1.sējuma 210.-211.lapa) atskaitīja priekšnodokli 325,50 latus saskaņā ar

SIA „Stratko” vārdā noformēto 2013.gada 1.decembra rēķinu Nr.STR/R-028 (lietas 1.sējuma 151.lapa), darījuma

pamatojums - 50 % priekšapmaksa saskaņā ar līgumu par iekārtas remontu.

Darījuma apliecināšanai papildus rēķinam iesniegts starp pieteicēju un SIA „Stratko” 2013.gada 2.novembrī

noformētais līgums (lietas 1.sējuma 150.lapa). Saskaņā ar līguma noteikumiem pieteicēja kā pasūtītājs, bet SIA „Stratko”

kā izpildītājs apņemas veikt iekārtas Van Den Berg Foil Wizard remonta darbus, lai atjaunotu iekārtas darbību ar maksimāli

ātrumu 12 000 pozicionētu termo spiedumu stundā (1.1.punkts). Visi elektronikas pārprogrammēšanas darbi tiek veikti

ražotnē „Britania” Daugmales pagastā, Ķekavas novadā (1.2.punkts). Visu darbu pabeigšanas termiņš ir 2014.gada

10.janvāris (3.1.punkts). Līgumu no pieteicējas puses parakstījis valdes loceklis /pers. A/, savukārt no SIA „Stratko” puses

- valdes loceklis un vēlāk likvidators /pers. C/ (valdes locekļa pilnvaru periods no 2013.gada 13.augusta līdz 2014.gada

7.janvārim).

2014.gada 2.janvārī starp pusēm noformēts pieņemšanas-nodošanas akts (lietas 1.sējuma 152.lapa). Tajā norādīts,

ka puses abas kopā pārbauda iekārtas pabeigtos remonta darbus, konstatējot, ka nepieciešamais rezultāts ir sasniegts un

iekārta strādā ar 12 000 pozicionētiem spiedumiem stundā. Visi darbi veikti atbilstoši noslēgtā līguma prasībām, līgums

izpildīts pilnībā.

[3.9] Izvērtējot darījuma apliecināšanai iesniegtos dokumentus, tiesa konstatē, ka tie formāli apliecina sasvstarpēji

noformēto darījumu, vienlaikus no tiem, kā pamatoti konstatējis dienests, nav gūstams skaidrs priekšstats par faktiski

veiktajiem darbiem un attiecīgi par tiem noteikto samaksu. Proti, dokumentos vispārīgi identificēts pakalpojuma priekšmets,

taču nav identificēti konkrēti darbi, tam nepieciešamais laiks un nepieciešamie resursi, tādējādi nesniedzot skaidru

priekšstatu par pakalpojuma priekšmetu un vērtības noteikšanu.

Tāpat tiesa nekonstatē, ka pieteicēja audita laikā būtu iesniegusi SIA „Stratko” vārdā izrakstītu rēķinu par atlikušās

pakalpojuma summas samaksu pēc pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanas. Arī pieteicējas PVN deklarācijā par

2014.gada janvāri (lietas 1.sējuma 212.-213.lapa) tas nav uzrādīts, tādējādi radot pamatu apšaubīt noformētā darījuma

īstumu.

[3.10] Konkrētajā lietā saistībā ar apstrīdētajiem darījumiem pieteicējas amatpersona /pers. A/ 2014.gada 12.augustā,

atbildot uz dienesta jautājumiem, norādīja (lietas 1.sējuma 126.-128.lapa), ka pēc sarunas ar darījuma partneri bija

pārliecināts, ka sabiedrība varēs veikt nepieciešamos darbus, ja nē, tad nebūs jāmaksā. Pieteicēja un SIA „Stratko” vienojās

par darbiem un pieteicējas ražotnē tika sastādīts līguma projekts, kas pēc tam tika parakstīts un pilnībā izpildīts. SIA

„Stratko” pārstāvēja Popovs. Iekārtas programmēšanas darbi tika veikti ar attālinātās pieslēgšanās metodi, un /pers. A/

nevar pateikt, kuros datumos tas notika. Darbi tika pabeigti, un panākts vēlamais rezultāts, par ko attiecīgi sastādīts akts.

Pieteicēja nepiedalījās remonta veikšanā.

Izvērtējot pieteicējas amatpersonas sniegtos paskaidrojumus, tiesa piekrīt dienestam, ka no tiem nav gūstams skaidrs

un saprotams priekšstats par darījuma noslēgšanas un norises faktiskajiem apstākļiem. Maz ticams, ka pietiekami nozīmīgas

iekārtas remontu pieteicēja uzticētu vienīgi pārrunu rezultātā. No paskaidrotā neizriet, kā pieteicēja pārliecinājās par SIA

„Stratko” un tās darbinieku, kas veiks attiecīgos darbus, kvalifikāciju un pieredzi līdzīgu darbu veikšanā, kas, ņemot vērā

pieteicējas darbību un tajā izmantoto iekārtu specifiku, neatbilst normālai komercpraksei.

Tāpat paskaidrojumos norādītais un pieteikumā atkārtoti uzsvērtais par darbu veikšanu attālināti nesaskan ar starp

pusēm noslēgtā līguma 1.2.punktu, atbilstoši kuram visi elektronikas pārprogrammēšanas darbi tiek veikti pieteicējas

ražotnē. Savukārt, ja darbi tika veikti attālināti, tad maz ticams, ka pieteicēja nebūtu informēta par darbu veikšanas laiku, jo

attālinātu darbu veikšanai nepieciešami vismaz elementāri priekšnoteikumi, lai iekārta būtu pievienota elektrībai, internetam

un attiecīgajā brīdī netiktu izmantota, ko iepriekš tomēr nepieciešams saskaņot. Tāpat maz ticams, ka pieteicēja ļautu

attālināti piekļūt iekārtai neidentificētai personai.

[3.11] Līdzīgi kā attiecībā uz iepriekšējo darījuma partneri ne dienestam, ne tiesai neizdevās iegūt SIA „Stratko”

amatpersonas /pers. C/ paskaidrojumus par apstrīdētajiem darījumiem ar pieteicēju.

Tiesa konstatē, ka SIA „Stratko” reģistrēta komercreģistrā 2013.gada 13.augustā, savukārt izslēgta no PVN maksātāju

reģistra un likvidēta 2014.gada 16.aprīlī, tādējādi tās darbības termiņš ir bijis salīdzinoši īss (aptuveni deviņi mēneši).

Atbilstoši Lursoft pieejamai informācijai SIA „Stratko” deklarētais darbības veids bija dažādu preču, tostarp datoru un

elektronisko ierīču, vairumtirdzniecība, kas neatbilst strīdus darījuma būtībai. Sabiedrības juridiskā adrese no 2013.gada

13.augusta ir reģistrēta Kuldīgas ielā 38A, Rīgā, kur juridisko adresi formāli ir reģistrējuši arī pārējie divi pieteicējas strīdus

darījumu partneri. Minētā īpašuma īpašnieks ir norādījis (lietas 1.pielikuma 23.lapa), ka ir devis atļauju juridiskās adreses

reģistrēšanai, taču telpas reāli netika izmantotas. Sabiedrība strīdus periodā ir deklarējusi (lietas 1.pielikuma 105.lapa)

divus darba ņēmējus - sabiedrības amatpersonu /pers. C/ un /pers. D/, kura 2017.gada 6.marta tiesas sēdē liecināja (sk.

tiesas sēdes protokolu lietas 2.sējuma 102.-103.lapa), ka ar sabiedrību noslēdza līgumu, taču faktiski tajā nestrādāja,

naudu nav saņēmusi. Tādējādi /pers. D/ nevarēja veikt iekārtas remontu. Savukārt, ņemot vērā, ka /pers. C/ neatsaucas uz

dienesta un tiesas uzaicinājumiem, tiesa nevar pārliecināties par /pers. C/ spēju veikt šādus darbus, arī pieteicēja, kā jau

norādīts iepriekš, nav pārliecinājusies par to.

[3.12] Apkopojot minēto, secināms, ka apstrīdētais darījums starp pieteicēju un SIA „Stratko” faktiski pēc tā

ekonomiskās būtības nav noticis, par ko liecina pieteicējas amatpersonas vispārīgie paskaidrojumi, nespējot pamatot

konkrētā darījuma partnera izvēli un paskaidrot faktisko darījuma norises apstākļus, kas, ņemot vērā iekārtas nozīmību, nav

ticami, kā arī apstrīdētā darījuma partnera saimnieciskās darbības raksturojums, kas neliecina par reālu saimniecisko

darbību un spēju sniegt attiecīgos pakalpojumus. Tā kā darījuma apliecinošie dokumenti noformēti par starp pusēm faktiski

nenotikušu darījumu, tad pieteicēja par to nevarēja nezināt. Pieteicēja apzināti ir uzrādījusi ar SIA „Stratko” nenotikušus

darījumus, acīmredzot, lai gūtu fiskālas priekšrocības.

Šādā gadījumā nav runa par darījuma ķēdi, kurā pieteicēja būtu nonākusi citu personu krāpšanas rezultātā, līdz ar to

SIA „Stratko” deklarētā darījuma partnera (SIA „ES Holding”) un to tālāko darījuma partneru (SIA „Ali Mambras” un SIA

„Mikkolas”) izvērtējumam nav nozīme. Vienlaikus pārsūdzētajā lēmumā veiktais izvērtējums papildus netieši apliecina, ka

SIA „Stratko” nevarēja nodrošināt strīdus pakalpojumu sniegšanu.

[3.13] Pieteicēja 2014.gada janvārī (lietas 1.sējuma 212.-213.lapa) atskaitīja priekšnodokli 44 100 euro saskaņā ar

SIA „PM Products” vārdā noformēto 2014.gada 31.janvāra pavadzīmi Nr.PMP-015 (lietas 1.sējuma 158.lapa) par

kompozītu materiālu līmējamās mašīnas KOMET CT 700 (Modernizācijas 2012.g.) iegādi (darījuma kopējā vērtība bez

PVN 210 000 euro). Pavadzīmē kā preces izsniegšanas un saņemšanas vieta norādīta Margrietas iela 7, Rīga, rokrakstā

norādīts - „auto HK-77” (pieteicējas īpašumā reģistrēts transportlīdzeklis), apmaksas termiņš līdz 2014.gada 1.aprīlim.

Darījuma apliecināšanai papildus pavadzīmei ir iesniegts starp pieteicēju un SIA „PM Products” 2014.gada 20.janvārī

noformētais līgums Nr.200114 (lietas 1.sējuma 155.-156.lapa), kuru saskaņā ar paraksta atšifrējumu no pieteicējas puses

parakstījis valdes loceklis /pers. A/, no SIA „PM Products” puses - valdes loceklis un pēc tam likvidators /pers. C/ (valdes

locekļa pilnvaru periods no 2014.gada 9.janvāra līdz 2015.gada 16.jūnijam). Atbilstoši līguma noteikumiem pieteicēja kā

pircējs pērk un SIA „PM Products” kā pārdevējs pārdod kompozītu materiālu līmējamo mašīnu KOMET CT 700

(1.1.punkts). Iekārta tiek piegādāta līdz 2014.gada 1.februārim. Iekārta tiek nodota pircējam pēc pārdevēja adreses - Rīga,

Margrietas iela 7 (2.1.1.punkts). Līguma summa ir 254 100 euro, ko veido iekārtas cena un PVN (4.1.punkts). Pircējs

samaksā pārdevējam kopējo summu pēc iekārtas palaišanas un pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanas 30 dienu laikā

(4.2.punkts). Par maksājuma termiņa neievērošanu pircējs maksā līgumsodu 0,2 % no nenomaksātās summas par katru

nokavēto dienu (6.1.punkts).

2014.gada 14.martā starp pusēm noformēts pielikums pie līguma - iekārtas palaišanas un pieņemšanas-nodošanas akts

(lietas 1.sējuma 157.lapa), kurā norādīts, ka kompozītu materiālu līmējamā mašīna KOMET CT 700 ir uzstādīta, palaista

un pilnībā nodota pircējam, kurš ir pilnībā apmierināts ar šo iekārtu un viņam nav un neradīsies nekādas pretenzijas pret

pārdevēju.

Papildus pieteicēja ir iesniegusi zvērināta tiesu izpildītāja 2014.gada 14.martā sastādītu aktu Nr.00227 (lietas 1.sējuma

166.-174.lapa) par fakta fiksēšanu, kura mērķis ir pierādījumu nodrošināšana dienestam. Aktā, piedaloties pieteicējas

amatpersonai /pers. A/ un SIA „PM Products” valdes loceklim /pers. C/, fiksēta iekārtas esība ražotnē, tās palaišana un

iekārtas palaišanas un pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšana. Pieteicēja iesniegusi arī zvērināta notāra 2014.gada 7.maija

aktu (lietas 1.pielikuma 153.-154.lapa), kurā /pers. A/ un /pers. C/ apliecina sasvstarpēji noformētos darījumus.

[3.14] Dienests 2014.gada 23.aprīlī veica pieteicējas ražotnes apsekošanu (sk. apsekošanas aktu lietas 1.sējuma 129.-

134.lapā), kuras laikā tika uzrādīta iekārta akcīzes marku izgatavošanai. Aktā konstatēts, ka uz iekārtas nav redzams tās

nosaukums, ražotājs, sērijas numurs, kas ļautu iekārtu identificēt ar dokumentos norādīto iekārtu. No fotogrāfijām redzams,

ka uz atsevišķām daļām ir iespiests nosaukums BOSCHERT.

Pamatojoties uz minēto apsekošanas aktu, dienests pārsūdzētajā lēmumā konstatējis, ka ražotnē esošā iekārta nav

identificējama ar SIA „PM Products” vārdā noformētajā 2014.gada 31.janvāra pavadzīmē Nr.PMP-015 norādīto kompozītu

materiālu līmējamo mašīnu KOMET CT 700.

Tiesa norāda, ka minētie argumenti nav pietiekami, lai apstrīdētu pavadzīmē norādītās iekārtas esību pieteicējas rīcībā,

it īpaši apstākļos, kad pieteicēja iekārtu ir uzrādījusi un dienests dabā to ir konstatējis. Turklāt apšaubāms, ka dienesta

amatpersonām, kuras veica iekārtas apsekošanu, ir speciālas zināšanas specifisku iekārtu identificēšanā. Pieteicēja tiesā ir

iesniegusi eksperta 2014.gada 7.maija atzinumu (lietas 1.sējuma 135.-138.lapa), kurā tehnisko parametru pārbaudes

rezultātā secināts, ka iekārta atbilst 2014.gada 20.janvāra līgumam Nr.200114 un iekārtas specifikācijai.

Ņemot vērā minēto, dienesta secinājumi bez attiecīgiem pierādījumiem par iekārtas identificēšanu nav pamatoti.

Vienlaikus iekārtas esība pieteicējas rīcībā automātiski nenozīmē, ka pieteicēja to iegādājusies tieši no nodokļa rēķinā

norādītās personas - SIA „PM Products”, jo grāmatvedības dokumentos ir iespējams iegrāmatot arī darījumus, kas ir

notikuši ar citu, nevis dokumentos norādīto personu, un uz šo dokumentu pamata ir iespējams nepamatoti izmantot

priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības. Šī iemesla dēļ, vērtējot pieteicējas tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu, tālāk ir

nepieciešams noskaidrot, vai pieteicēja iekārtu, par ko atskaitīts priekšnodoklis, patiešām ir saņēmusi no SIA „PM

Products”. Savukārt, konstatējot, ka pieteicēja strīdus preci nav saņēmusi no SIA „PM Products”, nepieciešams

noskaidrot, vai pieteicēja zināja vai tai vajadzēja zināt, ka tā iesaistās krāpnieciskos vai ļaunprātīgos darījumos nodokļu

sistēmas izmantošanai.

[3.15] Pieteicējas amatpersona /pers. A/ 2014.gada 7.maijā tematiskās pārbaudes laikā sniedza paskaidrojumu (lietas

1.sējuma 175.lapa), norādot, ka no SIA „PM Products” tika nopirkta iekārta KOMET CT 700. Par darījuma norisi /pers.

A/ paskaidroja, ka tika informēti pazīstamie uzņēmēji, ka pieteicējai ir nepieciešama kompozītu materiālu līmējamā iekārta.

Tajā skaitā tika informēts arī Popovs, kuru /pers. A/ pazīstot daudzus gadus. Tika saņemts tikai viens piedāvājums no SIA

„PM Products”. Tika noslēgts līgums, iekārta saņemta, palaista un parakstīts pieņemšanas-nodošanas akts. Iekārta tika

transportēta ar pieteicējas transportu.

/pers. A/ 2014.gada 12.augustā dienestam sniegtajā paskaidrojumā (lietas 1.sējuma 126.lapa), atbildot uz jautājumu,

vai pirms darījuma noslēgšanas iekārta tika apskatīta, norādīja, ka redzējis iekārtas bildes. Tehniskie parametri atbilda

pieteicējas kvalitātes prasībām, nebija šaubas, ka darījuma partneris to nevarēs piegādāt. Ja iekārtu nevarētu kvalitatīvi

palaist, tad darījuma partneris nesaņemtu samaksu. No SIA „PM Products” puses kontaktējies ar /pers. C/. Iekārta bija

iepakota ar plēvi, nostiprināta uz paletes, izmērs divas vienības 2,2x3,5 metri un viena vienība 2,2x1 metrs, kopējais svars

varēja būt apmēram četras tonnas. Iekraušana tika veikta ar „dakšu” iekrāvēju. Iekārta tika izvesta divos reisos - no

noliktavas pavadzīmē norādītajā datumā, kā arī vienu dienu iepriekš. Atbildot uz jautājumu, vai ar pieteicējas

transportlīdzekļa celtspēju un gabarītiem var transportēt iekārtu, norādīja, ka, ja jau iekārta tika atvesta, tad var. Iekārtu

montēja un palaida pieteicēja, par ko pēc tam arī ir sastādīts pieņemšanas-nodošanas akts, kurš kalpo par pamatojumu

samaksas veikšanai.

SIA „PM Products” valdes loceklis /pers. C/ 2014.gada jūlijā elektroniski sniegtajā paskaidrojumā (lietas 1.sējuma

182.lapa) apliecināja sasvstarpējo sadarbību atbilstoši noformētajiem dokumentiem. Papildus norādīja, ka darījumā nebija

iesaistīti starpnieki.

2014.gada 22.jūlija elektroniskās deklarēšanās sistēmā sniegtajā paskaidrojumā (lietas 1.sējuma 112.lapa) /pers. C/

norādīja, ka kompozītu materiālu līmējamā mašīna KOMET CT 700 tika iegādāta no SIA „Tammber” ar nolūku to tālāk

pārdot pieteicējai. Šajā darījumā SIA „PM Products” bija iesaistīts kā starpnieks. Pieteicējas vajadzība pēc šādas iekārtas

SIA „PM Products” bija zināma vēl pagājušā gadā (2013.gadā). SIA „Tammber” viņam bija zināms iepriekš, jo sadarbojies

ar šo uzņēmumu interneta pakalpojumu sniegšanas jomā. Minēto iekārtu SIA „Tammber” saskaņā ar līgumu piegādāja SIA

„PM Products” pēc SIA „Tammber” adreses - Margrietas ielā 7, Rīgā, tādējādi preces pārvietošana notika noliktavas

robežās, par ko ir attiecīga atzīme pavadzīmē. Līgumu, preču pavadzīmes rēķinu un iekārtas palaišanas un nodošanas-

pieņemšanas aktu no SIA „PM Products” puses parakstīja viņš, savukārt no SIA „Tammber” puses - valdes loceklis /pers.

E/. Iekārtas palaišanas un nodošanas-pieņemšanas akts tika parakstīts 2014.gada 14.martā, kad faktiski notika tās

uzstādīšanas, palaišanas un regulēšanas darbi, kurus veica SIA „Tammber” uzaicināts speciālists.

Vienlaikus ar paskaidrojumu /pers. C/ iesniedza starp SIA „PM Products” un SIA „Tammber” 2014.gada 20.janvārī

noformēto līgumu (lietas 1.sējuma 114.- 115.lapa ) par iekārtas iegādi 203 883,50 euro vērtībā bez PVN, 2014.gada

31.janvāra pavadzīmi Nr.T-1114/7 (lietas 1.sējuma 117.lapa), 2014.gada 14.marta iekārtas palaišanas un pieņemšanas aktu

(lietas 1.sējuma 116.lapa), kas vizuāli un saturiski ir līdzīgi ar pieteicēju noformētajiem dokumentiem, kā arī samaksas

apliecinošus dokumentus (lietas 1.sējuma 119.-124.lapa).

/pers. C/ uz tiesu neieradās sniegt liecību par apstrīdētajiem darījumiem.

SIA „Tammber” valdes loceklis strīdus periodā un pēc tam likvidators /pers. E/ (valdes locekļa pilnvaru periods no

2013.gada 14.oktobra līdz 2014.gada 25.aprīlim) neatsaucās uz dienesta aicinājumu sniegt paskaidrojumus. Savukārt tiesas

sēdē 2016.gada 1.martā /pers. E/ liecināja (sk. tiesas sēdes protokolu lietas 1.sējuma 244.-248.lapā), ka SIA „Tammber”

bija amatpersona „uz papīra”, tika noformēti dokumenti, pēc tam viņu lūdza atvērt bankas kontu. Par amatpersonu kļuvis

pēc trešās personas /pers. F/ lūguma (saskaņā ar tiesai pieejamiem reģistriem šāda persona nav identificējama). Pats

saimniecisko darbību nav veicis. Pieteicēja, SIA „PM Products” un tās valdes loceklis /pers. C/, SIA „Cargo Plus” un tās

amatpersona /pers. G/, kā arī SIA „Tammber” deklarētais darījuma partneris SIA „IZ Media” nav zināms. Adreses

Kuldīgas iela 38a un Margrietas iela 7, Rīgā neko neizsaka.

[3.16] Izvērtējot noformētos dokumentus kopsakarā ar amatpersonu sniegtajiem paskaidrojumiem, tiesa konstatē

turpmāko.

Pavadzīmē pēc būtības ir ietverta pretrunīga informācija, proti, no vienas puses atbilstoši līgumam un pavadzīmei

iekārta tiek iegādāta bez pārvietošanas (kā preču izsniegšanas un saņemšanas vieta norādīta viena adrese), savukārt

pavadzīmē ir norādīts transportlīdzekļa numurs, tādējādi norādot uz preces pārvadāšanu, bet vienlaikus nenorādot preces

saņemšanas vietu. Atbilstoši likuma „Par grāmatvedību” 2.panta otrajai daļai grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt

patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīga, tādējādi pavadzīmē bija jānorāda darījuma faktiskajai norisei atbilstoša

informācija.

Pavadzīmē rokrakstā kā preču pārvadāšanā izmantotais transportlīdzeklis norādīts pieteicējas īpašumā reģistrētā

automašīna Mercedes Benz Sprinter 316 ar valsts reģistrācijas numuru HK-77 (lietas 1.pielikuma 122.lapa). Tās pilna

masa ir 3500 kg, pašmasa 1960 kg, tādējādi ar minēto automašīnu atļauts pārvadāt kravu, kuras svars nepārsniedz 1540 kg.

/pers. A/ 2014.gada 12.augusta paskaidrojumā norādīja, ka iekārtas svars ir četras tonnas, šādu iekārtas svaru un izmērus

vizuāli var nojaust no lietā esošajām fotogrāfijām (lietas 1.sējuma 131.-137.lapa). Ņemot vērā minēto, maz ticams, ka ar

minēto transportlīdzekli varēja pārvadāt tāda smaguma iekārtu, arī tad, ja to pārvietoja divās daļās. Objektīvi ir iespējams,

ka automašīna pārvadā lielāka svara kravu, nekā paredzēts, taču vairāk kā 400 kg pārsniegums katrā kravā ir vērā ņemams.

Turklāt vērā ņemams, ka saistībā ar pārvadāšanas faktu ir sniegta pretrunīga informācija, proti, no apstrīdēšanas iesnieguma

(lietas 1.sējuma 52.-60.lapa) izriet, ka pārvadājumā izmantota arī piekabe, taču tās izmantošana nav norādīta pavadzīmē,

kā arī nav pieminēta /pers. A/ dienestam sniegtajos paskaidrojumos.

Lai gan pavadzīmē kā preču izsniegšanas un saņemšanas vieta norādīta viena adrese, tiesa nekonstatē, ka pieteicējai ir

bijusi reģistrēta struktūrvienība un līdz ar to tiesības veikt saimniecisko darbību Margrietas iela 7, Rīgā. Normatīvajos aktos

noteiktais pienākums reģistrēt struktūrvienību, kurā faktiski notiek darījumi, nav tikai formāls. Tas ir nepieciešams, lai

kompetentās iestādes var pienācīgi pārbaudīt komersanta saimniecisko darbību (sal. sk. Senāta 2016.gada 31.maija

rīcības sēdes lēmumu lietā Nr.SKA-373/2016 ). Tādējādi kopsakarā ar iepriekš konstatēto pieteicējai vajadzēja zināt, ka tā

pavadzīmē ietver informāciju, kas liedz izsekot darījuma norisei.

Lietas materiālos atrodas starp SIA „PM Products” un SIA „Cargo Pluss” kā noliktavas turētāja 2014.gada 15.janvārī

noslēgtais līgums par platības nodrošināšanu preces glabāšanai (lietas 1.sējuma 161.lapa) Margrietas ielā 7, Rīgā. SIA

„Cargo Pluss” dienestam sniegtajā informācijā (lietas 1.sējuma 160.lapa) apliecināja sasvstarpējo sadarbību, vienlaikus

iesniedzot starp pusēm 2014.gada 15.janvārī noslēgto līgumu (lietas 1.sējuma 161.lapa), izrakstīto rēķinu SIA „PM

Products” par kravas uzglabāšanu noliktavā no 2014.gada 15.janvāra līdz 2014.gada 31.martam (lietas 1.sējuma 162.lapa)

un aktu par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu (lietas 1.sējuma 163.lapa). Tiesā SIA „Cargo Pluss” iesniedza līguma

pielikumā pievienoto cenu lapu (lietas 2.sējuma 19.lapa).

Minēto dokumentu kopums apliecina, ka SIA „PM Products” bija formālas tiesības uzglabāt iekārtu minētajā adresē,

taču tas neapliecina, ka iekārta tur faktiski arī tika uzglabāta. No tiesas sēdē SIA „Cargo Pluss” valdes priekšsēdētāja /pers.

G/ (sk. tiesas sēdes protokolu lietas 1.sējuma 244.-248.lapā) paskaidrotā izriet, ka viņš sadarbojas ar vairāk kā 100

klientiem, kas grib uzglabāt preci. Sadarbības partnerim noslēgtā līguma gadījumā ir tiesības uzglabāt preci noliktavā, taču

ir arī bijuši tādi gadījumi, kad tas netiek darīts, proti, atsevišķās noliktavās preču uzskaite netiek vesta, arī transporta

uzskaite noliktavas teritorijā nenotiek. Tādējādi liecinieka liecība ne apstiprina, ne noliedz iekārtas uzglabāšanu attiecīgajā

adresē.

To, ka darījums faktiski nav noticis, tostarp minētajā adresē, apliecina SIA „PM Products” valdes locekļa /pers. C/

pretrunīgie paskaidrojumi, kas neapstiprinās ar citiem lietā esošajiem pierādījumiem un nebūtu iespējams faktiski notikuša

darījuma apstākļos.

/pers. C/ dienestam ir sniedzis divus sasvstarpēji pretrunīgus paskaidrojumus īsā laika periodā, vienā no tiem norādot,

ka darījumā nebija iesaistīti starpnieki, savukārt otrā, ka iekārtu piegādāja SIA „Tammber”. Šādas būtiskas nesakritības nav

vērtējamas kā nejaušas.

SIA „PM Products” ir reģistrēta komercreģistrā 2014.gada 9.janvārī, līdz ar to nav saprotams /pers. C/ paskaidrotais,

ka pieteicējas vajadzība pēc šādas iekārtas SIA „PM Products” bija zināma jau 2013.gadā. Tāpat, ņemot vērā sabiedrības

reģistrēšanas datumu, nav saprotams, kā SIA „PM Products” varēja iepriekš sadarboties ar SIA „Tammber” interneta

pakalpojumu sniegšanas jomā. Līgums starp SIA „PM Products” un SIA „Tammber” noformēts īsi pēc SIA „PM

Products” reģistrēšanas, tas ir, 2014.gada 20.janvārī, līdz ar to šajā īsajā laika periodā cita veida sadarbība objektīvi nebija

iespējama.

No /pers. C/ paskaidrotā izriet, ka viņš no SIA „Tammber” ir sadarbojies ar tās amatpersonu /pers. E/, vienlaikus

/pers. E/ tiesai sniegtajā liecībā norādīja, ka ir bijis sabiedrības amatpersona tikai „uz papīra”, saimniecisko darbību nav

veicis, SIA „PM Products” un tās amatpersonu nezina, tādējādi neapstiprinot savstarpējo sadarbību. Lietā nav konstatējami

apstākļi, kas būtu par iemelsu nepatiesas liecības sniegšanai, turklāt ir arī citi apstākļi, kas liecina par sabiedrības fiktīvo

raksturu (sk. juridiskās adreses apsekošanas aktu lietas 1.sējuma 177.lapā), līdz ar to tiesa piešķir lielāku ticamību /pers.

E/ sniegtajai liecībai iepretim /pers. C/ elektroniski sniegtajiem paskaidrojumiem, tostarp ņemot vērā, ka /pers. C/ ir

izvairījies no ierašanās uz tiesu liecības sniegšanai. Tiesiska saimnieciskā darbība nav iespējama bez amatpersonas iesaistes,

lietā nav arī ziņu, ka SIA „Tammber” vārdā būtu rīkojusies pilnvarotā persona, tādējādi minētais norāda, ka SIA „PM

Products” nevarēja iegūt iekārtu no SIA „Tammber”. Šādos apstākļos SIA „Tammber” deklarētā darījuma partnera - SIA

„IZ Media” - izvērtējums ir lieks, vienlaikus pārsūdzētajā lēmumā norādītais papildus raksturo SIA „Tammber”

saimnieciskās darbības fiktīvo raksturu.

Papildus minēto apliecina tas, ka atbilstoši noformētajiem dokumentiem iekārta pārvietota noliktavas ietvaros,

vienlaikus SIA „Tammber” minētajā adresē nav reģistrēta struktūrvienība, kā arī SIA „Cargo Pluss” noliedz

SIA „Tammber” tiesības uzglabāt preci Margrietas iela 7, Rīgā (lietas 1.sējuma 164.lapa).

Atbilstoši /pers. C/ paskaidrotajam iekārtas palaišanas un nodošanas- pieņemšanas akts tika parakstīts tajā pašā dienā,

kad akts starp pieteicēju un SIA „PM Products”, - 2014.gada 14.martā, kad faktiski notika tās uzstādīšanas, palaišanas un

regulēšanas darbi, kurus veica SIA „Tammber” uzaicināts speciālists. Minētais savukārt ir pretrunā ar /pers. A/ paskaidroto,

ka iekārtu montēja un palaida pati pieteicēja. Arī tiesu izpildītāja 2014.gada 14.martā sastādītajā aktā Nr.00227 (lietas

1.sējuma 166.-174.lapa) nav minētas, ka iekārtas palaišanā piedalījās vēl kāda persona.

Arī pieteicējas amatpersonas /pers. A/ sniegtie paskaidrojumi vispārīgi atbilst starp pieteicēju un SIA „PM Products”

noformētajiem dokumentiem, vienlaikus nesniedzot objektīvu un ticamu informāciju par darījuma partnera izvēles un

darījuma norises faktiskajiem apstākļiem. Maz ticams, ka pieteicēja slēgtu tāda apjoma darījumu ar tikko dibinātu

komersantu, neskatoties uz amatpersonu savstarpējo pazīšanos. Neapšaubot /pers. A/ zināšanas un pieredzi, nav arī

ticams, ka par iekārtas stāvokli viņš varēja pārliecināties vienīgi pēc fotogrāfijām.

[3.17] Apkopojot minēto, dienests pamatoti konstatējis, ka darījums starp pieteicēju un SIA „PM Products” faktiski

nav noticis, par ko pieteicēja nevarēja nezināt. Par minēto liecina trūkumi noformētajos dokumentos, pušu amatpersonu

vispārīgie un pretrunīgie paskaidrojumi, kā arī tas, ka nav izsekojama tik nozīmīgas un vērtīgas iekārtas izcelsme. Attiecīgi

tiesai ir pamats secināt, ka pieteicēja iekārtu ir ieguvusi citādā veidā un darījumu ar SIA „PM Products” apliecināšanai ir

noformēti vienīgi dokumenti, par ko pieteicēja nevarēja nezināt.

Savstarpējā darījuma apliecināšanai kā pierādījumi ir iesniegti notariālie akti. Vienlaikus, kā pamatoti norāda dienests,

tie ir vērtējami kopsakarā ar citiem lietā esošajiem pierādījumiem par darījuma ekonomisko un juridisko būtību, kas

konkrētajā gadījumā neapliecina darījuma faktisko norisi. Turklāt apstākļos, kad tiek slēgti godprātīgi darījumi, nav

saskatāma objektīva nepieciešamība to fiksēt notariāla akta formā, jo darījumu primāri apliecina attaisnojuma dokumenti, kā

arī faktiski notikuša darījuma gadījumā amatpersonām nesagādātu grūtības sniegt skaidru, precīzu un atbilstīgu informāciju

par darījuma faktisko norisi.

Aizdomas par negodprātīgu priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību izmantošanu rada arī tas, ka visu trīs apstrīdēto

darījuma partneru juridiskās adreses ir reģistrētas vienā adresē, kur faktiski saimnieciskā darbība netiek veikta. Turklāt /pers.

C/ bija amatpersona gan SIA „Stratko”, gan SIA „PM Products”. Dienests pamatoti norāda, ka minētie apstākļi nav

vērtējami kā nejaušība, turklāt pieteicēja par to nevarēja nezināt.

[3.18] Apkopojot iepriekš konstatēto attiecībā uz apstrīdētajiem darījumiem, dienests pamatoti ar pārsūdzēto lēmumu

strīdus darījumu partneru vārdā noformētās pavadzīmes nav atzinis par rēķiniem, atbilstoši kuriem saskaņā ar Pievienotās

vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmās daļas 1.punktu atskaitāms priekšnodoklis. Līdz ar to dienests pamatoti ierobežoja

pieteicējas tiesības atskaitīt priekšnodokli par apstrīdētajiem darījumiem un aprēķināja ar minēto apstākli saistīto PVN,

nokavējuma naudu un soda naudu. Par veiktajiem matemātiskajiem aprēķiniem pieteicēja pieteikumā iebildumus nav

izteikusi. Ņemot vērā minēto, pārsūdzētais lēmums kopumā atzīstams par tiesisku, savukārt pieteicējas pieteikums par

nepamatotu un līdz ar to noraidāmu.

Pieteicējas pieteikumā ietvertie iebildumi ir vērsti uz dienesta argumentu izolētu apstrīdēšanu. Tiesa norāda, ka katrs no

minētajiem darījumu faktiskās neesības pierādījumiem atsevišķi var būt apstrīdams no nodokļu maksātāja viedokļa, bet,

izvērtējot situāciju kopumā, gandrīz neiespējama ir visu šo apstākļu nejauša sakritība.

[4] Par Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 21.decembra spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot

pieteikumu apmierināt.

Apelācijas sūdzība pamatota ar pieteikumā norādītajiem argumentiem, papildus norādot turpmāk minēto.

[4.1] Attiecībā uz darījumiem ar SIA „mc power” tiesa norāda tos pašus argumentus, ko dienests pārsūdzētajā

lēmumā, tā arī nenorādot, kas vēl pieteicējas amatpersonai /pers. A/ bija jādara, slēdzot darījumu ar pazīstamu cilvēku par

zināmas iekārtas nomu.

Tas, ka pieteicēja nav veikusi oficiālu saraksti papīra formā ar potenciālajiem sadarbības partneriem, it īpaši,

savstarpēji pazīstamiem, nav pamats uzskatīt, ka darījumi nav notikuši, jo šāda oficiāla sarakste mūsdienās notiek reti.

Attiecībā par tiesas norādīto pretrunu paskaidrojumos par transportlīdzekli, ar kuru pārvadāta iekārta, pieteicēja

norāda uz www.ss.lv sludinājumu portālu, kur transportlīdzekļi ar dažādu kravnesību ir atrodami zem sludinājuma „Dažādi

busiņi piedāvājumā”.

Nav saprotams tiesas pārmetums, kāpēc iekārtas uzstādīšanu un montāžu neesot veikusi pieteicēja.

Transportlīdzekļu neesība piegādātāja īpašumā neko nepierāda, jo ir vispārizplatīta prakse izmantot nomas transportu.

[4.2] Attiecībā uz darījumiem ar SIA „Stratko” pieteicējas amatpersona /pers. A/ bija visaugstākā līmeņa profesionālis

tipogrāfiju biznesā, tādēļ viņam bija zināms, kurš ko ir spējīgs remontēt vai programmēt. Kā pilnīgi neprofesionāls ir

vērtējams tiesas viedoklis, ka pieteicēja neļautu attālināti piekļūt iekārtai neidentificētai personai. Pieteicēja norāda, ka

programatūras atjaunošana notiek ikdienā neskaitāmām iekārtām (datoriem, mobilajiem telefoniem utt.).

[4.3] Attiecībā uz darījumu ar SIA „PM Products” norādāms, ka /pers. C/ kā SIA „PM Products” amatpersona

apliecināja, ka darījums ir noticis, tā bija iznomājusi noliktavas telpas, un tiesas sēdē netika gūti nekādi pierādījumi, ka

piegādātā iekārta nebija atradusies norādītajā noliktavā; tieši pretēji, ar liecinieka liecībām un lietā esošajiem pierādījumiem ir

pierādīts, ka par noliktavas nomu tika maksāts.

/pers. C/ norādītajā, ka darījumā nebija iesaistīti starpnieki, bet iekārtu piegādājis SIA „Tammber”, nav pretrunas, jo

starpnieks bija pats SIA „PM Products”.

Kā pārmetums pieteicējai tiek norādīts tas, ka iekārtas nodošanas akts esot noformēts ar notariālu aktu, savukārt citā

gadījumā tiesa pārmet, ka pieteicējai neesot pierādījumu par saraksti ar potenciālajiem partneriem. Taču šis darījums bija par

nesalīdzināmi lielāku summu, apmaksa bija atkarīga no iekārtas darba kārtības un pieteicēja tikai vēlējās gūt neapstrīdamu

apliecinājumu līguma noteikumu izpildei.

[4.4] Normatīvie akti neuzliek pienākumu pieteicējai veikt darījumu partneru analīzi, tāpēc nav nozīmes tam, vai

pieteicējas darījumu partneru darījumu partneri varēja sniegt pakalpojumus vai piegādāt preces.

[5] Dienests rakstveida paskaidrojumos par pieteicējas apelācijas sūdzību uzskata to par nepamatotu un lūdz to

noraidīt, atsaucoties uz pārsūdzētajā lēmumā un tiesas spriedumā paustajiem argumentiem.

[6] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu lieta tiek izskatīta rakstveida procesā.

Tiesas noteiktajās tiesas sēdēs procesuālās darbības veikšanai – liecinieku nopratināšanai – tika nopratināti liecinieki

/pers. C/, /pers. H/, /pers. B/.

Motīvu daļa

[7] Administratīvā apgabaltiesa, pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka

pieteicējas apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir noraidāms.

[8] Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturtā daļa noteic, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances

tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka

pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šajā gadījumā šā likuma 251.panta piektajā daļā noteiktos

apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Administratīvā apgabaltiesa, izvērtējot Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 21.decembra sprieduma motivāciju,

atzīst, ka pirmās instances tiesa pareizi izvērtējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus saistībā ar pieteicējas darījumiem ar

SIA „mc power”, SIA „Stratko” un SIA „PM Products”. Tiesa pamatoti atzinusi, ka pieteicējai nav tiesību par šiem

darījumiem atskaitīt priekšnodokli.

Tā kā pirmās instances tiesas sprieduma pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, apgabaltiesa pievienojas tā

motivācijai un to neatkārto.

[9] Administratīvā apgabaltiesa, izvērtējot apelācijas instancē iegūtās liecinieku liecības kopsakarā ar pārējiem lietas

materiāliem, atzīst, ka /pers. B/, /pers. C/ un /pers. H/ liecības apstiprina pirmās instances tiesas secinājumus, kuriem

pievienojas arī apgabaltiesa, par to, ka darījumi pieteicējas un strīdus darījumu partneru starpā faktiski nav notikuši.

[10] Liecinieks /pers. B/ apgabaltiesai liecināja, ka 2013.gadā bija SIA „mc power” amatpersona. Uzņēmums

nodarbojās ar internetveikala preču glabāšanu un tirgošanu. Preces bija dažādas, piemēram, radioaparatūra, citas preces

nosaukt nevar. Uzņēmumā bija četri darbinieki – šoferis Valērijs, divi krāvēji – Mihails un Volodja. Uzņēmumam Rīgā bija

noliktava, bet adresi neatceras. Uz tiesas jautājumu, vai bija pazīstams ar pieteicējas amatpersonu /pers. A/ un vai iznomājis

SIA „BALTIJAS BANKNOTE” hologrammu pozicionējamo mašīnu, liecinieks atbildēja, ka neatceras. Noliedza, ka

iznomājis tipogrāfijas iekārtas. SIA „mc power” esot bijuši vairāki piegādātāji, firmas nosaukumus nevar atcerēties.

Uzņēmums bija tikai starpnieks. Liecinieks noliktavā pārbaudīja saņemto preci un sūtīja to tālāk. Vairāk neko nezina.

Lai gan /pers. B/ liecināja, ka veicis saimniecisko darbību SIA „mc power”, apgabaltiesa tam nepiešķir ticamību, jo

/pers. B/ nespēja neko konkrētāk paskaidrot ne par to, ar kādu preču vai pakalpojumu starpniecību nodarbojies, ne par to,

kur veikta saimnieciskā darbība, aizbildinoties ar to, ka neko neatceras. Arī liecinieka nosauktie darbinieki neatbilst dienestā

deklarētajām personām. Turklāt tam, ka liecinieks vispār neko konkrēti neatceras, trūkst objektīva pamatojuma. No dienestā

iesniegtajām PVN deklarācijām (lietas 3.sējuma 37.-43.lapa) izriet, ka SIA „mc power” aktīvi veikusi komercdarbību, par

ko liecina deklarētā kopējā darījumu vērtība, kas, piemēram, 2013.augustā sasniegusi 217 090 latus. Šādos apstākļos

liecinieka apgalvojumi, ka viņš ir nodarbojies ar saimniecisko darbību, bet neko neatceras, ir vērtējami kā acīmredzama

izvairīšanās no patiesas liecības sniegšanas.

Lietā iesniegtie dokumenti norāda, ka SIA „mc power” piederējusi dārga tipogrāfijas iekārta 132 500 latu vērtībā (skat.

starp pieteicēju un SIA „mc power” 2013.gada 8.jūlijā noformētā līguma 1.punktu, kurā teikts, ka nomnieks pieņem

lietošanā iznomātājam piederošo iekārtu), kuru tā iznomājusi pieteicējai, nodrošinot tās aizvešanu, uzstādīšanu pieteicējas

tipogrāfijā. Tātad SIA „mc power” bija jābūt kādai saistībai ar tipogrāfiju darbību vai poligrāfijas pakalpojumiem, kas

atzīstami par specifisku komercdarbības nozari, kurā nepieciešamas specifiskas tehniskas zināšanas. Taču ne no /pers. B/

liecības, ne no informācijas, kas lietā iegūta par SIA „mc power” un tās deklarētajiem darījumu partneriem, šāda saistība

nav konstatējama. /pers. B/ neapstiprināja darbības ar tipogrāfijas iekārtu, neapstiprināja pazīšanos ar /pers. A/, pretēji

/pers. A/ apgalvojumam, ka pazīstot /pers. B/ daudzus gadus un darījumā kontaktējies tieši ar /pers. B/.

Minēto apstākļu kopums kopsakarā ar pārējiem pirmās instances tiesas spriedumā konstatētajiem apstākļiem liecina, ka

tipogrāfijas iekārtas Dimuken Hologram Encoder DC-8614-H4 montāžas un nomas pakalpojumus pieteicēja faktiski nav

saņēmusi un grāmatvedībā reģistrējusi nenotikušus darījumus. Tādējādi fakts, ka pieteicēja zināja par krāpnieciskajiem

darījumiem, ir acīmredzams un norāda, ka pieteicēja ļaunprātīgi iesaistījusies fiktīvu darījumu noformēšanā nolūkā gūt

fiskālas priekšrocības atskaitāmā priekšnodokļa veidā.

[11] Pieteicējas darījumu partneru SIA „Stratko” un SIA „PM Products” vienīgais dalībnieks un amatpersona strīdus

darījumu laikā /pers. C/ apgabaltiesai apstiprināja, ka dibinājis SIA „Stratko” un SIA „PM Products”, un liecināja, ka šajās

sabiedrībās nodarbojies ar starpniecību dažāda veida elektrotehnikas tirdzniecībā. Konkrētus preču veidus un sadarbības

partnerus neatceras. SIA „Stratko” bija divi vai trīs darbinieki, kā arī noliktava Rīgas centrā, bet adresi neatceras.

Par SIA „Stratko” darījumu ar SIA „BALTIJAS BANKNOTE” /pers. C/ liecināja, ka caur paziņām iepazinies ar SIA

„BALTIJAS BANKNOTE” direktoru Gati. Darījums bija saistīts ar tipogrāfijas iekārtas nomu vai remontu. Precīzi

neatceras. Iekārta atradās uzņēmumā SIA „BALTIJAS BANKNOTE” pa ceļam uz Daugmali, braucis uz turieni ar kādu

draugu. Iekārta bija salauzta. Pats nav remontējis. Sarunājis citus darbiniekus, bet konkrēti neko neatceras. Par tipogrāfijas

iekārtām specifisku zināšanu nav, taču pats par tām daudz lasījis, ar to dziļi aizrāvies. Liecinieks nevarēja paskaidrot, kurš

bija sadarbības iniciators, neatceras, cik ilgi tika veikts remonts un kam samaksājis par darbu.

Izvērtējot minēto /pers. C/ liecību, apgabaltiesa konstatē un secina turpmāk minēto. Lai gan /pers. C/ apliecina, ka

darījums ir noticis, /pers. C/ liecība ir nekonkrēta un tajā norādītās ziņas nav sasaistāmas ar SIA „Stratko” un pieteicējas

noformētajā līgumā norādīto konkrēto iekārtu. Neraugoties uz /pers. C/ norādīto, ka viņš daudz interesējies par tipogrāfijas

iekārtām, /pers. C/ neko tuvāk par iekārtu Van Den berg Foil Wizard un tās tehniskajām problēmām, par to, kas konkrēti

un kur – uz vietas tipogrāfijā vai attālināti –novērsa bojājumus, paskaidrot nevarēja. Nav arī konstatējama jebkāda

SIA „Stratko” saistība ar tipogrāfijas iekārtu apkalpošanas vai remonta pakalpojumu sniegšanu. Tādējādi nav arī izprotama

pieteicējas darījuma partnera izvēle specifiska pakalpojuma sniegšanai. Turklāt, kā izriet no noformētā līguma un /pers. A/

paskaidrojuma dienestam, iekārtas remonts paredzēja elektronikas pārprogrammēšanas darbus, lai atjaunotu iekārtas

darbības maksimālo ātrumu, ko varēja veikt attālināti, taču no /pers. C/ liecības šādi fakti neizriet.

Tādējādi ar /pers. C/ liecību un pārējiem lietā esošajiem pierādījumiem neapstiprinās, ka SIA „Stratko” varēja sniegt un

tā arī faktiski sniedza pakalpojumu pieteicējai.

[12] No lietas materiāliem izriet, ka SIA „Stratko” PVN deklarācijā 2013.gada decembrī kā vienīgo darījuma partneri,

no kura strīdus darījuma veikšanas periodā ir saņemti pakalpojumi vai preces, ir uzrādījusi SIA „ES HOLDING”, kuras

amatpersona šajā laikā bija /pers. H/.

/pers. H/ apgabaltiesai liecināja, ka 2013.gadā kļuva par SIA „ES HOLDING” dalībnieku un amatpersonu. Sabiedrība

nodarbojās ar tirdzniecību, pakalpojumiem. Tirgojis no Krievijas ievestas plastmasas granulas. Uzņēmumā uz īsu brīdi bija

divi darbinieki, bet precīzi neatceras. Uzņēmums Pārdaugavā nomāja noliktavu, precīzu adresi neatceras, tur tika atvesta

prece, izkrauta un pārdota tālāk. Uz jautājumu par SIA „ES HOLDING” darījumiem ar SIA „Stratko”, liecinieka atbildēja,

ka ir personīgi pazīstams ar /pers. C/, ar viņu bija starpniecības darījumi – kaut kādu aparātu noma. Bija cilvēki, kas varēja

iznomāt līmējamos vai kausējamos aparātus, bet liecinieks kā starpnieks gribēja nopelnīt. Par vairākām iekārtām slēdza

līgumu ar SIA „Stratko”, kas savukārt slēdza nomas līgumu tālāk. Iekārtas liecinieks redzējis, tās atradušās noliktavā

Ķekavā vai kaut kur tajā pusē. Uz tiesas jautājumu, kas ir iekārta Van Den berg Foil Wizard un vai SIA „ES HOLDING” ir

veikusi tās remontu, liecinieks konkrēti nevarēja atbildēt. Uz tiesas jautājumu, vai liecinieks zina, kas tā par iekārtu, liecinieks

atbildēja, ka iekārta esot saistīta ar spiešanu, - prese vai kaut kas tamlīdzīgs. Lieciniekam neesot bijusi interese iedziļināties,

bet nopelnīt.

Izvērtējot /pers. H/ liecību, secināms, ka tā neapstiprina, ka SIA „ES HOLDING” sniegusi SIA „Stratko” pakalpojumu

– (pieteicējas iekārtas pārprogrammēšanas darbus). Lietā nav arī citu pierādījumu, kas norādītu uz uzņēmumu vai

personām, kas faktiski būtu sniegušas strīdus pakalpojumu pieteicējai. Minētais apstāklis papildus apstiprina, ka šāds

pakalpojums pieteicējai faktiski netika sniegts, bet darījumu partneru starpā tika noformēti tikai dokumenti.

Vienlaikus apgabaltiesa ņem vērā arī to, ka pieteicējas, SIA „Stratko” un SIA „ES HOLDING” PVN deklarācijās

(lietas 1.sējuma 210.lapa, 3.sējuma 71.-76.lapa) ir deklarēti 2013.gada 1.decembra darījumi, kas pēc darījuma laika un

vērtības varētu būt vienas darījumu ķēdes darījumi. Arī /pers. H/ liecība ļoti netieši, bet tomēr norāda uz pieteicējas,

SIA „Stratko” un SIA „ES HOLDING” saistību, jo /pers. H/ piemin iekārtas, kas varētu būt saistītas ar poligrāfijas nozari,

kā arī piemin vietu, kur atradušās iekārtas, kas ir aptuvena pieteicējas tipogrāfijas atrašanās vieta. Taču /pers. H/ norāda uz

pavisam cita veida darījumiem, proti, uz nomas darījumiem ar /pers. C/, bet /pers. C/ tiesā neatzinās, ka pazīst /pers. H/ un

ka viņu starpā notikuši darījumi. Uz tiesas jautājumu, vai pazīst tiesas izsaukto liecinieku /pers. H/, /pers. C/ atbildēja, ka

„viņa seja ir kaut kur redzēta”.

Ievērojot minētās pretrunas, kā arī /pers. C/ un /pers. H/ nespēju detalizēti aprakstīt ne darījumu par iekārtu remontu,

ne darījumus par iekārtu nomu, gan pieteicējas amatpersonas nespēju detalizēti aprakstīt strīdus pakalpojuma norisi un

norādīt uz faktiskajiem izpildītājiem, apgabaltiesa uzskata, ka minēto personu komercsabiedrību starpā ir tikusi izveidota

mākslīgu darījumu ķēde PVN izkrāpšanas nolūkā, jo, kā jau apgabaltiesa iepriekš konstatēja, nav identificējami pakalpojuma

sniedzēji, lietā nav pierādījumu, ka strīdus pakalpojums faktiski sniegts.

[13] Pirmās instances tiesa, vērtējot pieteicējas un SIA „PM Products” darījumu faktisko esību, pamatoti secināja, ka

pieteicēja faktiski saņēma strīdus preci - kompozītu materiālu līmējamo mašīnu KOMET CT 700, jo to apliecina zvērināta

tiesu izpildītāja 2014.gada 14.marta akts un eksperta 2014.gada 7.maija atzinums. Vienlaikus apgabaltiesa pievienojas pirmās

instances tiesas atziņai, ka dienests pamatoti ir apšaubījis šīs preces iegādi no SIA „PM Products”.

Par pieteicējas un SIA „PM Products” darījumu liecinieks /pers. C/ neko konkrēti nevarēja liecināt, vien norādīja, ka

iekārtas nosaukums esot pazīstams, tās funkcija ir saistīta ar dokumentu marķēšanu. Uz tiesas jautājumu, vai liecinieks kā

SIA „PM Products” amatpersona pārdeva šo iekārtu SIA „BALTIJAS BANKNOTE”, liecinieks atbildēja, ka, iespējams, ka

tā bija, bet neatceras neko konkrēti. Iekārta bija liels darbagalds, redzējis to uzņēmumā SIA „BALTIJAS BANKNOTE”.

Neatceras, kur un par cik ieguvis iekārtu. Darījumus ar SIA „Tammber” neatceras. Iekārta tika transportēta ar lielu

transportu, liekas, ka uzstādīja SIA „BALTIJAS BANKNOTE” darbinieki. Tika sastādīts pieņemšanas-nodošanas akts.

Klāt bija arī /pers. A/.

Tādējādi tāpat kā gadījumā ar SIA „Stratko” /pers. C/ liecība par darījumu ar pieteicēju ir tik nekonkrēta, ka tiesai nav

iespējams gūt pārliecību par to, ka patiešām darījums ar pieteicēju ir noticis. Lai arī 2014.gada 22.jūlija paskaidrojumā

dienestam /pers. C/ apstiprināja darījumu un norādīja uz SIA „Tammber” kā preces piegādātāju, šim paskaidrojumam un

pie zvērināta notāra parakstītajam /pers. C/ apliecinājumam apgabaltiesa nepiešķir tādu svaru, kas pārliecina tiesu par

darījuma esības faktu. Paskaidrojumā ir norādīta tikai tāda informācija, kas izriet no darījumu apliecinošajiem dokumentiem,

taču /pers. C/ būtu jāspēj sniegt detalizētāka informācija, jo strīdus darījums nav uzskatāms par ikdienišķu SIA „PM

Products” komercdarbībā, ievērojot šī darījuma specifiku un lielo vērtību. Taču liecībā apgabaltiesai liecinieks neko vairāk

par darījuma faktiskās norises apstākļiem izstāstīt nespēja.

Arī vērtējot kopumā /pers. C/ sniegtās ziņas par viņa veikto komercdarbību SIA „Stratko” 2013.gadā un SIA „PM

Products” 2014.gadā, atzīstams, ka tās ir ļoti vispārīgas. Nav saprātīga izskaidrojuma, tam, ka uzņēmējs, kurš uzņēmumos

darbojies faktiski viens un saskaņā ar 2013.gada gada pārskatu pusgada laikā kopš SIA „Stratko” dibināšanas brīža

sasniedzis vairāk nekā 1 miljonu euro apgrozījumu 2013.gadā, bet 2014.gadā dibinātajai SIA „PM Products” sasniedzot

3 031 032 euro apgrozījumu (skat. Lursoft datu bāzē pieejamos publisko gada pārskatus), nespēj nosaukt tirgoto preču

veidus vai pakalpojumus un noliktavas adresi. Minētais liecina, ka /pers. C/ nav bijis faktiski iesaistīts reālā komercdarbībā

un SIA „Stratko” un SIA „PM Products” darbojušās kā „buferuzņēmumi”, kas organizē neesošu saimniecisko darbību.

Tādējādi apgabaltiesa atzīst, ka /pers. C/ paskaidrojumiem un liecībai nav piešķirama ticamība. Tādēļ, lai arī par

darījumu ir noformēti to apliecinoši dokumenti – līgums, rēķins, pieņemšanas-nodošanas akts, faktiski pieteicējas darījums

ar SIA „PM Products” nav noticis. Preces iegādi no nodokļu rēķinā norādītas personas – SIA „PM Products” –

neapstiprina arī līgums starp SIA „PM Products” un SIA „Cargo Pluss” par neidentificētas kravas uzglabāšanu noliktavā.

Tā kā lietā nav iegūti pierādījumi strīdus iekārtas izcelsmei, bet ir iegūti pierādījumi (piem., /pers. E/ liecība), ka SIA „PM

Products” ir iesaistīta fiktīvu darījumu ķēdē un SIA „PM Products” rīcībā nevarēja būt strīdus iekārta. Līdz ar to

apgabaltiesa uzskata, ka pieteicējas amatpersonas /pers. A/ paskaidrojumi par iekārtas iegādi no SIA „PM Products”

neatbilst patiesajiem strīdus iekārtas iegūšanas apstākļiem. Tas savukārt norāda uz pieteicējas apzinātu iesaisti ar PVN

krāpniecību saistītā darījumā.

[14] Apkopojot minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējai nebija tiesību atskaitīt priekšnodokli par

darījumiem ar SIA „mc power”, SIA „Stratko” un SIA „PM Products”. Līdz ar to dienests pamatoti aprēķināja papildus

PVN, tā nokavējuma naudu un soda naudu, samazināja no budžeta atmaksājamo PVN un par to noteica soda naudu. Tiesa

arī uzskata, ka piemērotā soda nauda nav atzīstama par nesamērīgu konkrētās lietas apstākļos. iegrāmatojot grāmatvedībā

faktiski neesošus darījumus un zinot par savas rīcības prettiesiskumu.

[15] Pieteikumā pieteicēja ir iebildusi pret tai aprēķināto soda naudu dubultā apmērā.

Apgabaltiesa nekonstatē, ka dienests būtu nepareizi piemērojis likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.4 panta pirmo

daļu.

Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.4 panta pirmo daļu par atkārtoto nodokļu pārkāpumu šā likuma

32.panta ceturtajā un piektajā daļā minēto soda naudas apmēru divkāršo.

Skaidrojums par to, kas ir uzskatāms par atkārtotu nodokļu pārkāpumu ir sniegts likuma 32.4 panta otrajā daļā, kas

noteic, ka atkārtotais nodokļu pārkāpums ir nodokļu pārkāpums, kas atbilst šādām pazīmēm:

1) iepriekšējais pārkāpums ir konstatēts nodokļu revīzijā (auditā), kas ir pabeigta, un šis pārkāpums ir izdarīts ne vēlāk

kā triju gadu laikā no atkārtota pārkāpuma izdarīšanas brīža;

2) lēmums, ar kuru nodokļu maksātājs saukts pie šajā pantā noteiktās atbildības par iepriekšējo pārkāpumu, ir stājies

spēkā un kļuvis neapstrīdams vai ir pārsūdzēts tiesā;

3) atkārtoto pārkāpumu nodokļu administrācija administratīvajā aktā ir pamatojusi ar to pašu likuma normu vai ar šo

normu saistītu normatīvo aktu, vai, ja likumā un normatīvajos aktos ir izdarīti grozījumi, ar iepriekšējā pārkāpuma

pamatošanai iepriekšējā administratīvajā aktā minētajām analoģiskām normām.

Dienests atsaucies uz to, ka 2013.gada 20.martā ar lēmumu Nr.23.10/273 pabeigts audits, kurā konstatēts, ka pieteicēja

neievēroja likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punkta prasības. Ar dienesta 2014.gada

4.aprīļa lēmumu Nr.22.8/L10070 iepriekš norādītais lēmums, ko pieteicēja apstrīdēja, atstāts negrozīts. Pieteicēja

pārsūdzēja lēmumu tiesā. Tiesas nolēmums administratīvajā lietā nav stājies spēkā.

Ievērojot norādīto, secināms, ka pieteicējas rīcībā ir konstatējams atkārtots nodokļu pārkāpums, šāds pārkāpums ir

izdarīts atkārtoti trīs gadu laikā un pārkāpums ir pamatots ar analogu tiesību normu. Apstāklis, ka dienesta 2014.gada

4.aprīļa lēmums Nr.22.8/L10070 ir pārsūdzēts tiesā, bet nav stājies spēkā tiesas nolēmums, neierobežo dienesta tiesības

piemērot likuma „Par nodokļiem un nodevām” 34.2 panta pirmo daļu. Līdz ar to dienests pamatoti noteica PVN soda

naudu dubultā apmērā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt SIA „BALTIJAS BANKNOTE” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2015.gada 20.februāra lēmuma

Nr.22.8/L-7411 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Senātā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību

Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente (personiskais paraksts) S.Liniņa

Tiesneses (personiskais paraksts) S.Gintere

(personiskais paraksts) K.Krastiņa