Court partially allowed debt collection claim against police officer for unpaid rent and costs.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the plaintiff's claim for debt collection against a police officer who failed to pay rent and utility bills. While the court ordered payment of the principal debt, legal interest, and specific court costs, it rejected the plaintiff's request for additional expenses related to document verification and travel. The decision was based on the officer's admission of the debt and the court's assessment that the plaintiff failed to prove the necessity of the disputed expenses.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 41. panta 1. daļa; 195. pants; 193. pants; 194. pants; 204.1. pants: A court may partially grant a debt collection claim where the principal debt and interest are proven, but reject specific cost claims if the plaintiff fails to substantiate the direct link between the expenses and the litigation.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C17137013
Nr. C-0353-14/06
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā 2014.gada 20.maijā
Jūrmalas pilsētas tiesa
tiesnese G.Lapiņa,
ar tiesas sēdes sekretāri /sekretāre/ un tulci /tulce/,
piedaloties prasītājas pārstāvei /pers. A/ (/pers. A/) un /pers. B/,
izskatīja atklātā tiesas sēde civillietu /pers. C/ maza apmēra prasībā pret /pers. D/ par parāda piedziņu.
konstatēja
Aprakstošā daļa
2013.gada 11.septembrī Jūrmalas pilsētas tiesā saņemts /pers. D/ maza apmēra prasības pieteikums pret /pers. D/ par parāda piedziņu.
Prasītāja pamatojoties uz Civillikuma 1934., 1943., 1765.pantu; Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 195.pantu, lūdz piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai 1) pamatparādu Ls
562,00 apmērā; 2) likumiskos procentus Ls 30,91 apmērā par laika periodu no 2011.gada 1.septembra līdz 2012.gada 31.jūlijam; 3) atzīt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei
(izsoles dienai) saņemt procentus 6% apmērā; 4) visus ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus.
Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja izīrēja trīsistabu dzīvokli, kas atrodas /adrese/, atbildētājai posmā no 2011.gada 1.septembra līdz 2012.gada 31.jūlijam.
Pirmajā tikšanās reizē atbildētāja prasītājai uzrādīja Valsts policijas darbinieces apliecību, kā garantu un godības apdrošinājumu, atbildētāja bija kopā ar meitu, tādēļ prasītāja nolēma, ka
izīrēs dzīvokli atbildētājai, kaut gan citu gribētāju bija daudz.
Prasītāja norāda, ka kopš 2012.gada 1.janvāra atbildētāja pārstāja veikt apmaksu par izīrētajā dzīvoklī saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, aizbildinoties ar to, ka viņa ir policijas
darbiniece ir godīga un apsolīja, ka nepaliks parādā un apmaksās visu līdz pēdējam santīmam.
Atbildētāja, nemaksājot par saņemtajiem dzīvokļa komunālajiem pakalpojumiem, turpināja ar meitu dzīvot prasītājas dzīvoklī un katru nākamo mēnesi aizbildinājās ar to, ka nav naudas
un solīja dzēst parādu.
Laika posmā no 2011.gada 1.septembra līdz 2012.gada 31.jūlijam parāds par minētā dzīvokļa īri sastādīja Ls 612,00 apmērā.
Prasītāja, cerot uz policijas darbinieces godu un cieņu, piedāvāju atbildētājai plānu maksāt parādu, dzēšot ik mēnesi Ls 25,00 apmērā, kam viņa piekrita, kārtējo reizi atgādinot par savu
dienesta stāvokli.
Atbildētāja mēneša maksājumus veica tikai divas reizes, katru Ls 25,00 apmērā, kopā Ls 50,00, tādējādi parāds šobrīd sastāda Ls 562,00 apmērā.
Turklāt prasītāja atbildētājai piedāvāja grāmatvedībā noformēt ikmēneša maksājumus no algas uz prasītājas kontu, Ls 25,00 apmērā līdz parāda dzēšanai, bet viņa atteicās, apsolot veikt
maksājumus pati, bet neviens maksājums līdz šim laikam nav veikts.
Prasītāja sastādīja parāda dzēšanas grafiku, ar kuru atbildētāja iepazinās liecinieku klātbūtnē un 2013.gada 31.jūlijā atbildētāja, piekrītot un neiebilstot grafika nosacījumiem, to
parakstīja.
Parāda dzēšanas grafikā ir atrunāts nosacījums, ka gadījumā, ja savlaicīgi netiks apmaksāts parāds, tiks iesniegts pieteikums tiesā un ar to arī atbildētāja iepazinās, uzliekot savu
parakstu.
2013.gada 5.aprīlī prasītāja iesniedza iesniegumu Latgales Reģiona pārvaldes priekšniekam
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes priekšnieks ar 2013.gada 22.aprīļa atbildes vēstuli Nr.20/18-787-14 prasītājai paziņoja, ka atbildētāja ar savām darbībām nav pārkāpusi
amatpersonām noteiktos ētikas principus, līdz ar to viņas rīcībā nav saskatāmas disciplinārā pārkāpuma pazīmes un piedāvāja prasītājai griezties tiesā.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta noteikumiem, 2013.gada 21.oktobrī uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietu tiesa nosūtījusi prasības pieteikumu ar lūgumu 30 dienu laikā no
prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas iesniegt tiesā rakstveida paskaidrojumus (lietas lapa 23).
Atbildētāja iebildumus vai paskaidrojumus par prasību nav iesniegusi.
Prasītājas pārstāve uz tiesas sēdi ieradās, prasību uzturēja norādītajā apmērā, papildus lūdz piedzīt ar lietas vešanu saistītos izdevumus 110,00 euro apmērā par transporta
pakalpojumiem un 2,85 euro apmērā par dokumentu pareizības apliecināšanu.
Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies. Par lietas izskatīšanas vietu un laiku viņai paziņots Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā - nosūtot tiesas pavēsti uz atbildētājas
prasības pieteikumā norādīto dzīvesvietas adresi, kas ir arī viņas deklarētā dzīvesvieta. Atbildētāja nav paziņojusi par neierašanās iemesliem, kā arī nav lūgusi lietas izskatīšanu atlikt. No lietas
materiāliem redzams, ka atbildētāja tiesas pavēsti nav saņēmusi, tomēr tiesa uzskata, ka atbildētājai par tiesas sēdes dienu un laiku ir paziņots Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā, atbilstoši
Civilprocesa likuma 56.1 panta otrajai daļai, kas noteic, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās
personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi
neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.
Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu lietu iespējams izskatīt bez atbildētājas klātbūtnes.
Motīvu daļa
Noklausījusies prasītājas pārstāves paskaidrojumus un liecinieces /pers. H/ liecības, pārbaudījusi civillietas materiālus, novērtējusi lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir
pamatota, pierādīta un apmierināma daļēji, sekojošu apstākļu dēļ:
Ar lietā esošo Daugavpils pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma /nodalījuma Nr./ izdruku (lietas lapa 37-38), lietā pierādīts, ka dzīvokļa /adrese/, laika periodā no 2010.gada 26.jūlija līdz
2012.gada 4.decembrim īpašniece bija prasītāja /pers. D/.
Ar Parāda dzēšanas grafiku (lietas lapa 11) lietā pierādīts, ka atbildētāja īrēja dzīvokli /adrese/ no 2011.gada 1.septembra līdz 2012.gada 31.jūlijam. Kā arī to, ka īres laikā atbildētāja
pilnībā nenorēķinājās par komunālajiem pakalpojumiem sakarā ar ko izveidojies parāds par apkuri Ls 312,85 apmērā, apsardzi Ls 25,00 apmērā, karsto ūdeni Ls 18,70 apmērā, auksto ūdeni Ls
8,12 apmērā, elektrību Ls 43,76 apmērā, gāzi Ls 30,00 apmērā, parāds Daugavpils dzīvokļu komunālās saimniecības uzņēmumam Ls 107,99 apmērā, parāds /pers. A/ Ls 66,00 apmērā, kopā
Ls 612,42.
Ar Parāda dzēšanas grafiku atbildētāja brīdināta, ja savlaicīgi netiks apmaksāts parāds, tiks iesniegts pieteikums tiesā. Parāda dzēšanas grafiku atbildētāja ir parakstījusi klātesot diviem
lieciniekiem /pers. H/ un /pers. I/.
Ar liecinieces /pers. H/ liecībām pierādīts, ka lieciniece prasītāju pazīst, jo ir kaimiņienes un atbildētāju zina, jo dzīvoja vienā mājā laika posmā no 2011.gada 1.septembra līdz 2012.gada
31.jūlijam. 2012.gada 31.jūlijā ap plkst.18.00 pie liecinieces atnāca /pers. A/ un lūdza būt par liecinieci saistībā ar komunālo parādu dzēšanas grafiku starp prasītāju un atbildētāju. Atnākot uz
dzīvokli Nr.1 kopā ar vēl vienu kaimiņieni /pers. I/, kura arī bija izsaukta kā lieciniece, ierodoties dzīvoklī tajā jau atradās prasītāja un atbildētāja. Prasītāja parādīja lieciniecēm parāda dzēšanas
grafiku un nolasīja katru rindu, visus parādus, kas kopā sastāda Ls 612,42. Atbildētāja apliecinājusi, ka visus parādus dzēsīs. Atbildētāja parādu dzēšanas grafiku jau iepriekš bija iepazinusies
un parakstījusi, tad visu skaļi nolasīja un parakstījās lieciniece /pers. H/, pēc tam lieciniece /pers. I/ un vēlreiz parakstījās atbildētāja.
Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas galveno parādu Ls 562,00 apmērā, kas saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes 2013.gada 9.jūlija lēmumu par euro ieviešanu Latvijā 2014.gada 1.
janvārī un Euro ieviešanas likumu noteiktais maiņas kurss ir 1 euro = 0,702804 lati, sastāda 799,65 euro apmērā, papildus norādot,ka parāds daļēji segts, proti, Ls 50,00 jeb 71,14 euro
apmērā.
Saskaņā ar Civillikuma 1793.pantu prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc likuma, bez agrākā kreditora gribas izteikuma; pēc tiesas sprieduma; pēc
tiesiska darījuma, vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.
Vērtējot atbildētājas uzņemtās saistības (lietas lapa 11) tiesa secina, ka Parāda dzēšanas grafikā cita starpā minēts parāds /pers. A/ 93,91 euro (Ls 66,00) apmērā. Prasītājas pārstāve
tiesas sēdē norādīja, ka noslēgts mutisks cesijas līgums starp prasītājas māti /pers. A/ un prasītāju.
Ņemot vērā, ka no prasības pieteikuma un prasības pieteikumam pievienotajiem pierādījumiem neizriet, ka starp prasītāju un /pers. A/ būtu noslēgts cesijas līgums, tiesa atzīst, ka
prasība šajā daļā ir noraidāma, kā nepamatota, jo prasītāja nav pierādījusi savas prasījuma tiesības pret atbildētāju.
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod
vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Ņemot vērā, ka tiesa atzīst, ka atbildētāja ar Parāda dzēšanas grafiku uzņēmusies saistības pret prasītāju, līdz ar to no atbildētājas prasītājas labā ir piedzenams pamatparāds 705,74
euro (Ls 496,00) (Ls 562,00 – Ls 66,00 = Ls 496,00) apmērā.
Turklāt prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas likumiskos procentus 43,98 euro (Ls 30,91) apmērā par laika periodu no 2011.gada 1.septembra līdz 2012.gada 31.jūlijam.
Civillikuma 1759.pants nosaka, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, šādos gadījumos, par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par
sevi būtu bezprocentīgs, šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Civillikuma 1765.panta otrā daļa nosaka, ka likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu
vai pakalpojumu sniegšanu, ir septiņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765.p.3.d.) gadā, bet līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs - seši procenti no simta gadā.
Tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības prasīt no atbildētājas likumisko procentu samaksu, jo lietas izskatīšanas gaitā ir iegūti pierādījumi, ka atbildētāja ir pieļāvusi samaksas nokavējumu,
tomēr no likumisko procentu aprēķina redzams, ka likumiskie procenti aprēķināti no galvenā parāda summas Ls 562,00. Ņemot vērā to, ka prasība daļā noraidīta, tad piedzenamais likumisko
procentu apmērs sastāda 38,82 euro (Ls 27,28) (Ls 496,00 * 6% gadā * 11 (mēneši)), līdz ar to prasība par likumisko procentu piedziņu 5,16 euro apmērā noraidāma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu
pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Civillikuma 1838.pantā noteikts, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem Civilprocesa likuma 17.nodaļā norādītajiem pierādīšanas līdzekļiem.
Atbildētāja nav izmantojusi savas likumā paredzētās tiesības – nav sniegusi paskaidrojumus par prasības pieteikumu, nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, nav
iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu parāda samaksu, nav cēlusi ne atsevišķu prasību, ne pretprasību lietā, no kā secināms, ka viņai nav pamatotu iebildumu pret prasību.
Prasītāja lūdz atzīt viņai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentu 6% apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda (..) prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei
(izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Savukārt, Civillikuma 1757.pantā noteikts, ka nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti. Saskaņā ar Civillikuma
1765.pantu, procentu apmērs cieši jānoteic aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajos gadījumos, kad likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta gadā (..).
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst prasītājai tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos procentus 6 % apmērā gadā no pamatparāda 705,74 euro (Ls 496,00) līdz sprieduma izpildes
dienai.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.
Savukārt Civilprocesa likuma 33.panta otrā daļa nosaka, ka tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.
Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi šādos apmēros – ceļa un uzturēšanās izdevumi sakarā ar ierašanos tiesas
sēdē, kā arī sakarā ar pušu vai to pārstāvju klātbūtni vai piedalīšanos pierādījumu iegūšanā, pēc Latvijas lūguma pierādījumus iegūstot ārvalstī, - pēc Ministru kabineta noteiktajām likmēm
komandējuma izdevumu atlīdzībai.
Latvijas Republikas Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumu Nr.969 21.1.punkts noteic, ka, ja darbinieks bijis komandējumā Latvijas Republikā, viņam atlīdzina izdevumus
par braucienu uz komandējuma vietu un atpakaļ uz pastāvīgo darba (dienesta) vietu ar dzelzceļa, ūdens un gaisa transportlīdzekļiem, kā arī autotransporta līdzekļiem (izņemot taksometru). Ja
darbinieks nav uzrādījis dokumentu, kas apliecina viņa braukšanas izdevumus, institūcijas vadītājs ir tiesīgs atļaut atlīdzināt braukšanas izdevumus atbilstoši minimālajai braukšanas cenai
(tarifam).
Lemjot jautājumu par tiesas izdevumu atlīdzināšanu, tiesa secina, ka prasītājai ir radušies šādi tiesāšanās izdevumi: valsts nodeva 126,55 euro (Ls 88,94) (lietas lapa 8), ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi 7,11 euro (Ls 5,00) (lietas lapa 9), kancelejas nodeva par liecinieces aicināšanu uz tiesas sēdi 4,27 euro (Ls 3,00) (lietas lapa 21) un tiesas sēdē iesniegtā
pakalpojuma sniedzēja IK “MEGABUS LV” 2014.gada 7.maija Kvīts Nr.639399 par transporta pakalpojumiem Daugavpils – Jūrmala uz tiesas sēdi 110,00 euro apmērā un 2014.gada 7.maija
Kvīts 2,85 euro apmērā par dokumenta pareizības apliecināšanu.
Prasītājas pārstāve paskaidroja, ka, lai atbrauktu uz Jūrmalu bija nepieciešami transporta pakalpojumi, kvīti parakstījis IK “MEGABUS LV”, kas sniedza transporta pakalpojumus,
kas sastāda 110,00 euro un kvīts par to, ka apliecināta pilnvara 2,85 euro apmērā. Prasītājas pārstāve minētās kvītis lūdza pievienot lietai kā tiesāšanās izdevumus.
Vērtējot prasītājas iesniegtos ar lietas vešanu saistītos izdevumus, tiesa secina, ka no IK “MEGABUS LV” Kvīts Nr.639399 nav redzams maršruts un galamērķis, kā arī kvītī izdarītā
piezīme “uz tiesa sēdi” izdarīta atšķirīgā rokrakstā. Tas apstāklis, ka prasītāja pārstāve ir iespējams izmantojusi transporta pakalpojumus nepierāda, ka minētie izdevumi attiecināmi uz
konkrēto lietu. Bez tam tiesa atzīst, ka nav pamata atlīdzināt prasītājas izdevumus, kas saistīti ar dokumenta pareizības apliecināšanu 2,85 euro apmērā, jo maksātājs ir /pers. H/, kas lietā ir
lieciniece. Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka tiesāšanās izdevumi 112,28 euro apmērā ir noraidāmi.
Tādējādi no atbildētājas prasītājas labā piedzenami tiesas izdevumi 137,93 euro (Ls 96,94) apmērā, tas ir, samaksātā valsts nodeva 126,55 euro (Ls 88,94) (lietas lapa 8), ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi 7,11 euro (Ls 5,00) (lietas lapa 9) un kancelejas nodeva par liecinieces aicināšanu uz tiesas sēdi 4,27 euro (Ls 3,00).
Kā arī par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi- starpība, kuru nav sedzis prasītājs, samaksājot par tiesas pavēsti un dokumentu nosūtīšanu atbilstoši
Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam – 1,20 euro (Ls 0,84) apmērā.
Ņemot vērā prasības raksturu un piedzenamās summas apmēru, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā
stāšanās dienas atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumiem.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 39., 41., 93., 97., 190., 192., 193., 195., 204.1, 250.26, 250.27 pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/, - 882,79 euro (astoņi simti astoņdesmit divi euro un 79 euro centi) (Ls
620,22), kas sastāv no pamatparāda 705,74 euro (Ls 496,00) apmērā, likumiskajiem procentiem 38,82 euro (Ls 27,28) apmērā un tiesas izdevumiem 137,93 euro (Ls 96,94) apmērā.
Atzīt /pers.C/, personas kods /personas kods/, tiesības saņemt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, likumiskos procentus 6% gadā no pamatparāda 705,74 euro (Ls 496,00)
euro līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,20 euro (viens euro un 20 euro centi)(Ls 0,84).
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami, norādot šādus saņēmēja bankas rekvizītus – saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas
reģ.Nr.LV90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķī jānorāda ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un
atsauce uz Jūrmalas pilsētas tiesas 2014.gada 20.maija spriedumu lietā Nr.C17137013; Nr.C-0353-14/06. Kvīts, kas apliecina apmaksu, iesniedzama Jūrmalas pilsētas tiesas kancelejā.
Noraidīt prasību daļā par parāda piedziņu 93,91 euro (Ls 66,00) apmērā, likumisko procentu piedziņu 5,16 euro apmērā un par tiesāšanās izdevumu piedziņu 112,85 euro apmērā.
Spriedums izpildāms labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Jūrmalas pilsētas tiesā Civilprocesa likuma
440.2 panta noteiktajos gadījumos.
Tiesnese G.Lapiņa