Court convicted defendant of attempted large-scale illegal tobacco transport and ordered compensation to tax authority.

ECLI:LV:RPPT:2021:0608.11518005118.2.S

Krimināllieta Nr. 11518005118

Arhīva Nr. K68-0563-21/20

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2021. gada 8. jūnijā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa,

tiesnesis E. Ernstsons

rakstveida procesā izskatīja krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts Krimināllikuma 15. panta ceturtajā daļā un

221. panta trešajā daļā (Krimināllikuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020. gada 29. septembrim) paredzētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

A p r a k s t o š ā

/pers. A/ izdarīja tabakas izstrādājumu nelikumīgu pārvietošanas (pārvadāšanas) mēģinājumu lielā apmērā, šādos apstākļos:

/pers. A/ 2018. gada 12. decembrī ap plkst. 20.30, mantkārīgu motīvu vadīts, nolūkā nelikumīgi pārvietot tabas izstrādājumus lielā apmērā no

automašīnas Mercedes-benz Sprinter, valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, automašīnas Ford Focus, valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas

numurs/, bagāžas nodalījumā to turpmākai pārvadāšani uz pirmstiesas kriminālproces\a nenoskaidrotu vietu, ar automašīnu Ford Focus, valsts

reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, ieradās teritorijā blakus māja /adrese/, zinot, ka teritorijā blakus mājai /adrese/, stāvēšanai novietotajā automašīnā

Mercedes-Benz Sprinter, valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, tiek nelikumīgi uzglabāti tabakas izstrādājumi bez Latvijas Republikas akcīzes

markām lielā apmērā.

/pers. A/, īstenojot savu noziedzīgo nodomu par tabakas izstrādājumu lielā apmērā nelikumīgu pārvietošanu, ar savā rīcībā esošu automašīnas

Mercedes-Benz Sprinter signalizācijas pulti atvēra automašīnas kravas nodalījumu, pēc kā nolūkā nelikumīgi pārvietot tabakas izstrādājumus, iekāpa

automašīnas Mercedes-benz Sprinter kravas nodalījumā, kur atradās 149720 cigaretes, jeb 7486 cigarešu paciņas “NZ 10” ar Baltkrievijas Republikas

akcīzes nodokļa markām, 7480 cigarešu paciņas no tām bija iepakotas 748 cigarešu blokos, kas atradās 15 maisos, ar mērķi tās iekraut personas, kura

netiek saukta pie kriminālatbildības, lietošanā esošajā automašīnā Ford Focus, valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, turpmākai pārvadāšanai uz

pirmstiesas kriminālprocesā nenoskaidrotu vietu.

Tādā veidā /pers. A/ mēģināja veikt tabakas izstrādājumu lielā apmērā nelikumīgu pārvietošanu, taču /pers. A/ noziedzīgo nodarījumu neizdevās

īstenot līdz galam no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, jo 2018. gada 12. decembrī ap plkst. 20.45 /pers. A/ aizturēja Valsts policijas darbinieki.

/pers. A/, mēģinot nelikumīgi pārvietot tabakas izstrādājumus lielā apmērā, pārkāpa likuma “Par akcīzes nodokli” 33. panta otro daļu (likuma

redakcijā, kas bija spēkā līdz 2019. gada 19. novembrim), kurā, cita starpā, noteikts, ka Latvijas Republikā ir aizliegts pārvietot akcīzes preces, par

kurām nav samaksāts akcīzes nodoklis, izņemot likumā “Par akcīzes nodokli” noteiktos gadījumus, kā arī minētā likuma 33. panta trešo daļu (liuma

redakcijā, kas bija spēkā līdz 2019. gada 19. novembrim), kurā ir paredzēts, ka Latvijas Republikā ir aizliegts pārvietot tabakas izstrādājumus, kuri nav

marķēti ar akcīzes nodokļa markām, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus.

149720 cigarešu jeb 7486 cigarešu paciņu “NZ 10” ar Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļa markām, kurus /pers. A/ mēģināja nelikumīgi

pārvietot, vērtība bija 26635,04 euro, ko veido cigarešu ar trešo valstu akcīzes nodokļa markām muitas vērtība 3593,28 euro apmērā, muitas nodoklis

2069,73 euro apmērā, akcīzes nodoklis 16349,42 euro apmērā un pievienotās vērtības nodoklis 4622,61 euro apmērā, kas saskaņā ar likuma “Par

Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20. pantu (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020. gada 29. septembrim) atbilst lielam

apmēram.

/pers. A/ nelikumīgo darbību rezultātā, mēģinot nelikumīgi pārvietot tabakas izstrādājumus lielā apmērā – 149720 cigaretes jeb 7486 cigarešu

paciņas “NZ 10” bez Latvijas Republikas akcīzes nodokļa markām, tika nodarīts mantiskais zaudējums Latvijas Republikai, kuru pārstāv Valsts

ieņēmumu dienests, 23041,76 euro apmērā, ko veido nenomaksātais muitas nodoklis 2069,73 euro apmērā, akcīzes nodoklis 16349,42 euro apmērā

un pievienotās vērtības nodoklis 4622,61 euro apmērā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Kriminālliuma 15. panta ceturtajā daļā un 221. panta

trešajā daļā (krimināllikuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020. gada 29. septembrim).

Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12.panta 1.1 daļa paredz, ka krimināllietas, kas nodotas tiesai paātrinātā procesa kārtībā vai

izskatīšanai bez pierādījumu pārbaudes, pirmās instances tiesā var izskatīt rakstveida procesā.

Pabeidzot pirmstiesas kriminālprocesu, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 412.panta trešās daļas 4.punktam apsūdzētais sniedza prokurorei

informāciju par to, ka aizstāvja piedalīšanās lietas iztiesāšanā nav nepieciešama, apsūdzētais piekrīt iespējai krimināllietu iztiesāt bez pierādījumu

pārbaudes, norādīja, ka savu vainu inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzīst, izdarīto nožēlo. Cietušā pieteikto kompensāciju atzīst.

Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesneša 2021. gada 16. aprīļa lēmumu, atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12.panta

1.1 daļā noteiktajam nolemts lietu izskatīt rakstveida procesā, informējot procesā iesaistītās personas par viņu tiesībām 10 dienu laikā pieteikt noraidījumu

tiesas sastāvam, iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, iesniegt viedokli par apsūdzētajam piemērojamo soda veidu un mēru un

citiem ar spriedumu saistītiem jautājumiem, norādot nolēmuma pieejamības dienu.

Noraidījums tiesai nav pieteikts, kā arī nav saņemti procesā iesaistīto personu iebildumi pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā.

2021.gada 6.maijā tiesā saņemts Nodokļu un muitas lietu prokuratūras prokurores Anitas Žurovas viedoklis, kurā lūdz tiesu atzīt /pers. A/,

personas kods /personas kods/ par vainīgu Krimināllikuma 15. panta ceturtajā daļā un 221. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma

izdarīšanā un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz 5 (pieciem) mēnešiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta ceturto daļu soda termiņā ieskaitīt

aizturēšanā pavadīto laiku no 2018. gada 12. decembra plkst. 20.45 līdz 2018. gada 14. decembra plkst. 14.30 – 2 (divas) dienas. Valsts ieņēmuma

dienesta iesniegto kaitējuma kompensācijas pieteikumu atzīt par pamatotu un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 353. panta pirmās daļas 1. punktu uzlikt

/pers. A/ par pienākumu samaksāt valstij radītā kaitējuma kompensāciju 23 041,76 EUR apmērā. Piedzīt no /pers. A/ valsts labā procesuālos

izdevumus par lietisko pierādījumu pieņemšanu, glabāšanu un iznīcināšanu kopsummā 165,28 EUR apmērā. Lietiskos pierādījumus: pierakstu kladi, kas

izņemta /pers. D/ personas kratīšanas laikā 2018. gada 12. decembrī, piezīmju lapas, kas izņemtas kratīšanas laikā /pers. D/ un /pers. A/ faktiskajā

dzīvesvietā 2018. gada 13. decembrī, piezīmju lapas, kas izņemtas /pers. E/ personas kratīšanas laikā 2018. gada 12. decembrī (aploksnē, kas aizlīmēta

ar drošības uzlīmi “Security Seal” Nr. A180489249; maisu Nr. 84775) – pēc sprieduma stāšanās spēkā atgriezt īpašniekiem; 2) tabakas izstrādājumu

paraugus – 12 (divpadsmit) cigarešu paciņas “NZ 10”, kas iegūti transporlīdzekļa Mercedes -Benz Sprinter (valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas

numurs/) kratīšanas laikā 2018. gada 13. decembrī - iznīcināt pēc sprieduma stāšanās spēkā; 3) izpētes objektus 2 (divos) iesaiņojumos - pielikumu

2019. gada 19. februāra eksperta atzinumam Nr. 19-51; DNS pēdu nomazgājumus, kas izņemti transportlīdzekļa Mercedes-Benz Sprinter (valsts

reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/) kratīšanas laikā 2018. gada 13. decembrī - iznīcināt pēc sprieduma stāšanās spēkā; 4) elektroniskos dokumentus

– divus CD-R diskus ar videonovērošanas kameru ierakstiem no degvielas uzpildes stacijas “Circle-K” un piecus CD-R diskus ar mobilo tālruņu un

SIM-karšu datu iegūšanas rezultātiem , kas glabājas pie krimināllietas materiāliem – atstāt glabāšanā pie krimināllietas.

Apsūdzētais un cietušās pārstāvis viedokli par /pers. A/ piemērojamo soda veidu un mēru un citiem ar spriedumu saistītiem jautājumiem nav

iesnieguši.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, novērtējusi apsūdzētā darbību juridisko kvalifikāciju, iepazinusies ar prokurores viedokli, atzīst, ka /pers. A/

darbības ir kvalificētas pareizi un viņa vainīgums ir pierādīts pilnībā, līdz ar to /pers. A/ ir atzīstams par vainīgu un sodāms Krimināllikuma 15. panta

ceturtajā daļā un 221. panta trešajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā.

Tā kā pabeidzot pirmstiesas procesu, apsūdzētais savu vainu pēc Krimināllikuma 15. panta ceturtās daļas un 221. panta trešās daļas atzina pilnībā

un izdarīto nožēloja, pieteica lūgumu tiesā izskatīt lietu bez pierādījumu pārbaudes, kura procesuālā būtība un sekas apsūdzētajam izskaidrotas, un tiesai

pēc krimināllietas materiālu pārbaudes neradās šaubas par apsūdzētā vainīgumu viņam izvirzītajā apsūdzībā, tiesa pieņēma lēmumu iztiesāt lietu

Kriminālprocesa likuma 499.panta kārtībā, neveicot pierādījumu pārbaudi attiecībā uz visu apsūdzību.

Ievērojot pieņemto lēmumu – neveikt lietā pierādījumu pārbaudi, tiesa atzīst, ka pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams

(Kriminālprocesa likuma 527.panta trešā daļa).

Krimināllikuma 46.panta otrā daļa noteic, ka nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī

vainīgā personību.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturto daļu apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 221.panta trešās daļas

klasificējams kā tīšs smags noziegums.

No apsūdzības faktisko apstākļu izklāsta izriet, ka apsūdzētais, mēģinot pārvietot tabakas izstrādājumus bez Latvijas Republikas akcīzes nodokļa

markām lielā apmērā, ar tiešu nodomu un apzināti prettiesiskām darbībām ir apdraudējis valsts tautsaimniecības intereses ekonomiskās darbības sfērā,

tādējādi nodarot valstij – Latvijas Republikai – reālu mantisku zaudējumu, par ko lietā bija pieteikta attiecīga kaitējuma kompensācija.

Pārbaudot apsūdzētā /pers. A/ lietā esošos personību raksturojošos datus, noskaidrots: dzimis /datums/- Pļaviņās, Pļaviņu novadā, Latvijas

Republikas pilsonis, ar vidējo izglītību, nestrādā, precējies, apgādībā divas personas – nepilngadīgi bērni, reģistrēta dzīvesvieta – /adrese/, faktiskā

dzīvesvieta – /adrese/, agrāk sodīts ar Rīgas rajona tiesas 2017. gada 2. februāra spriedumu krimināllietā Nr. 11816005016, kas stājies spēkā 2017.

gada 18. februārī, pēc Krimināllikuma 221. panta pirmās daļas par tabakas izstrādājumu ievērojamā apmērā nelikumīgu uzglabāšanu ar 200 (divi simti)

stundām piespiedu darba. No Tiesu informācijas sistēmas datiem redzams, ka sods izciests (atstrādāts piespiedu darbs) 2017. gada 25. maijā. Secīgi uz

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdi apsūdzētais juridiski ir atzīstams par nesodītu.

Krimināllikuma 5.panta pirmā daļa paredz, ka nodarījuma (darbības vai bezdarbības) noziedzīgumu un sodāmību nosaka likums, kas bijis spēkā šā

nodarījuma izdarīšanas laikā.

Likuma redakcijā, kas bija spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā, un spēkā esošajā likuma redakcijā noteikts, ka par Krimināllikuma 221.panta

trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu

darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Izvērtējusi Krimināllikuma 46.pantā paredzētos soda veida kritērijus un nosakāmā soda veida atbilstību Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā

norādītajam soda mērķim, tiesa atzīst, ka /pers. A/ par izdarīto noziedzīgo nodarījumu ir nosakāms bargākais no sodu veidiem – Krimināllikuma 221.

panta trešās daļas sankcijā paredzētajā brīvības atņemšanas veidā.

Tiesa pievienojas prokurores paustajam viedoklim un attiecībā par noziedzīgā nodarījuma kaitīgumu norāda, ka apsūdzētā izdarītais noziedzīgais

nodarījums būtiski kaitē sabiedrības interesēm, tiešā veidā apdraud un ietekmē ar likumu aizsargātās tautsaimniecības intereses un tiesības

komercdarbības un ekonomikas darbības sfērā, apdraud un aizskar likumīgo tabakas izstrādājumu ar likumu aizsargātās intereses un tiesības, pārkāpj

valstī noteikto aprites kārtību, kā rezultātā tiek kropļots tirgus, veicināta tabakas izstrādājumu nelegāla aprite Latvijas Republikas teritorijā. Turklāt ar

šādām darbībām ir veicināta negodīga konkurence attiecībā uz komersantiem, kas nodrošina legālo tabakas izstrādājumu apriti, veicot nodokļu

maksājumus. Tabakas izstrādājumu, par ko nav samaksāti valstī noteiktie nodokļi, pārdošanas cenas un kvalitāte ir zemāka, šādi tabakas izstrādājumi

kļūst brīvi pieejami, tajā skaitā, arī nepilngadīgām personām, jo cigarešu nelegālā aprite nav pakļauta valsts kontrolei, šādu cigarešu izplatītāji neievēro

tabakas izstrādājumu tirdzniecības ierobežojumus, kas tādā veidā nodara kaitējumu ne tikai valsts budžetam, godprātīgiem komersantiem, bet potenciāli

arī mazāk aizsargātu sabiedrības locekļu veselībai.

Lemjot jautājumu par atbilstoša kriminālsoda piemērošanu, tiesa neatstāj bez ievērības faktu – lai arī uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdi

apsūdzētais juridiski ir atzīstams par nesodītu, taču iepriekš ir bijis notiesāts par līdzīga rakstura noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ar brīvības atņemšanai

alternatīvu soda veidu, kas attiecīgi nav sasniedzis Krimināllikuma 35.pantā paredzēto soda mērķi, jo pēc sodāmības dzēšanas apsūdzētais ir izdarījis

jaunu noziegumu, kuram nav piedēvējams gadījuma raksturs.

Vienlaikus, nosakot sodu, tiesa ņem vērā, ka līdz lietas izskatīšanai tiesā apsūdzētais jaunus likumpārkāpumus nav izdarījis; visa kriminālprocesa

laikā ir ievērojis procesuālos pamatpienākumus; lietas materiālos nav informācijas par kādām apsūdzētā sociālām novirzēm vai negatīvām parādībām

(alkoholisms, narkomānija), kas nelabvēlīgi ietekmētu viņa tiesisko un sabiedrisko apziņu; apsūdzētajam piemīt paškritiska attieksme pret izdarīto un

gribas diktēts lēmums turpmāk atturēties no jaunu noziegumu izdarīšanas; apsūdzētais nestrādā; apgādībā ir divas nepilngadīgas personas.

Lai arī minētais ir atzīstams kā pozitīvs apsūdzētā personības novērtējums, taču tas automātiski nevar radīt kādu priekšrocību soda noteikšanā pret

citām vainīgajām personām, jo ar lietas materiāliem apstiprinās, ka nozieguma izdarīšanas brīdī apsūdzētā psihiskās darbības procesi nebija skarti un

nozieguma izdarīšana bija apsūdzētā brīvas gribas izpausme, tādēļ ir atzīstams, ka tikai sods brīvības atņemšanas veidā spēs efektīvi nodrošināt /pers. A/

tiesisko uzvedību arī pēc soda izciešanas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta trešās daļas prasībām, nosakot apsūdzētajam soda mēru, ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos

apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu tiesa par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli atzīst savas vainas atzīšanu un izdarītā nožēlošanu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 11. punktu par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli atzīstams tas, ka noziedzīgais

nodarījums izdarīts mantkārīgu tieksmju dēļ.

Tiesas ieskatā, atbildību pastiprinoša apstākļa esamība ir pamats bargāka soda mēra piemērošanai Krimināllikuma panta sankcijas ietvaros un liedz

tiesai tiesības piespriest minimālo sodu, jo pēc Krimināllikuma jēgas atbildību pastiprinošu apstākļu esamība jau pati par sevi liedz iespēju tiesai noteikt

panta sankcijā paredzēto minimālo sodu (skat. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2006.gada 8.februāra lēmumā lietā Nr.SKK01-

74/06).

Turklāt atbildību pastiprinoša apstākļa esamība un agrākā sodāmība izslēdz Krimināllikuma 49. un 55.panta piemērošanu apsūdzētajam.

Tāpat tiesa ņem vērā, ka, pabeidzot pirmstiesas kriminālprocesu, apsūdzētais ir piekritis iespējai krimināllietu izskatīt bez pierādījumu pārbaudes,

tādējādi ir izmantojis Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz sadarbību ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto personu, kas īstenojusies

vienkāršāka procesa veida izvēlē, tādā veidā nodrošinot efektīvāku krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, taču tiesa norāda, ka minētais pats

par sevi nav atzīstams par patstāvīgu atbildību mīkstinošu apstākli Krimināllikuma 47.panta izpratnē, bet tiek ņemts vērā pie soda noteikšanas.

Ievērojot to, ka apsūdzētajam ir atzīts viens atbildību mīkstinošs apstāklis un viens atbildību pastiprinošs apstāklis, tad tiesa, ņemot vērā soda

noteikšanas vispārīgos principus, atzīst, ka apsūdzētajam par izdarīto noziegumu ir nosakāms brīvības atņemšanas sods uz 5 mēnešiem.

Krimināllietas ietvaros apsūdzētais /pers. A/ aizturēts 2018. gada 12. decembrī plkst. 20.45 un atbrīvots 2018. gada 14. decembrī plkst. 14.30,

kas saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu ieskaitāms apsūdzētā soda termiņā.

Ar 2018. gada 14. decembra lēmumu /pers. A/ piemērots drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzībā un papildus drošības līdzeklis -

aizliegums izbraukt no valsts. Savukārt 2019. gada 13. decembrī minētie drošības līdzekļi atcelti.

No 2019. gada 7. oktobra lēmumiem par aresta uzlikšanu mantai, kas apstiprināti 2019. gada 10. oktobrī, izriet, ka kriminālprocesa ietvaros

uzlikts arests pie /pers. D/ izņemtajiem naudas līdzekļiem 5130 EUR apmērā, arests atcelts 2020. gada 7. oktobrī; pie /pers. A/ izņemtajiem naudas

līdzekļiem 585,30 EUR apmērā, arests atcelts 2020. gada 9. oktobrī; pie /pers. E/ izņemtajiem naudas līdzekļiem 795 EUR apmērā, arests atcelts 2020.

gada 7. oktobrī.

Lietā par cietušo atzīta Latvijas Republika, kuru pārstāv Valsts ieņēmumu dienests, kurš savukārt Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmās daļas

noteiktajā kārtībā lietā pieteica kaitējuma kompensāciju 23 041,76 EUR par /pers. A/ prettiesisko darbību rezultātā nodarīto mantisko zaudējumu.

Tiesas ieskatā pieteiktā kaitējuma kompensācija ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā.

Tā kā no lietas materiāliem nav redzams, ka apsūdzētais ir atlīdzinājis cietušās pieteikto kaitējuma kompensāciju 23 041,76 EUR, tad tā

piedzenama no /pers. A/.

Kriminālprocesā ir procesuālie izdevumi, kas radījuši valstij izdevumus EUR 165,28 apmērā par lietisko pierādījumu pieņemšanu, glabāšanu un

iznīcināšanu un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 5.punktu, uzskatāmi par procesuālajiem izdevumiem, kas saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmās daļas nosacījumiem piedzenami no /pers. A/.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu, izlemjot jautājumu par lietiskajiem pierādījumiem, tiesa atzīst, ka lietiskie pierādījumi: 1) pierakstu

klade, kas izņemta /pers. D/ personas kratīšanas laikā 2018. gada 12. decembrī, piezīmju lapas, kas izņemtas kratīšanas laikā /pers. D/ un /pers. A/

faktiskajā dzīvesvietā 2018. gada 13. decembrī, piezīmju lapas, kas izņemtas /pers. E/ personas kratīšanas laikā 2018. gada 12. decembrī (aploksnē,

kas aizlīmēta ar drošības uzlīmi “Security Seal” Nr. A180489249; maiss Nr. 84775) – pēc sprieduma stāšanās spēkā atgriežami īpašniekiem (/pers. D/

un /pers. E/); 2) tabakas izstrādājumu paraugi – 12 (divpadsmit) cigarešu paciņas “NZ 10”, kas iegūti transporlīdzekļa Mercedes-Benz Sprinter (valsts

reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/) kratīšanas laikā 2018. gada 13. decembrī (maiss Nr. 846781) - iznīcināmi pēc sprieduma stāšanās spēkā; 3)

izpētes objekti 2 (divos) iesaiņojumos – pielikums 2019. gada 19. februāra eksperta atzinumam Nr. 19-51; DNS pēdu nomazgājumi, kas izņemti

transportlīdzekļa Mercedes-Benz Sprinter (valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/) kratīšanas laikā 2018. gada 13. decembrī (maiss Nr. 846784) -

iznīcināmi pēc sprieduma stāšanās spēkā; 4) elektroniskie dokumenti – divi CD-R diski ar videonovērošanas kameru ierakstiem no degvielas uzpildes

stacijas “Circle-K” un pieci CD-R diski ar mobilo tālruņu un SIM-karšu datu iegūšanas rezultātiem (maiss Nr. 846781), kas glabājas pie krimināllietas

materiāliem – atstājami glabāšanā pie krimināllietas.

R e z o l u t ī v a d a ļ a

Saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12. panta 1.1 daļu un Kriminālprocesa likuma 520. pantu tiesa

n o s p r i e d a

/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 15. panta ceturtajā daļā un 221. panta trešajā daļā (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020. gada 29.

septembrim) paredzētā nozieguma izdarīšanā un noteikt sodu – brīvības atņemšana uz 5 (pieciem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta piekto daļu brīvības atņemšanas soda termiņā /pers. A/ ieskaitīt aizturēšanā pavadīto laiku no 2018. gada 12.

decembra plkst. 20.45 līdz 2018. gada 14. decembra plkst. 14.30 (divas dienas).

Noteikt cietušajam Valsts ieņēmumu dienestam kaitējuma kompensāciju par mantisko zaudējumu 23 041,76 EUR (divdesmit trīs tūkstoši

četrdesmit viens euro, 76 centi) apmērā.

Piedzīt no /pers. A/ par labu cietušajam Valsts ieņēmumu dienestam tiesas noteikto kaitējuma kompensāciju par mantisko zaudējumu 23 041,76

EUR (divdesmit trīs tūkstoši četrdesmit viens euro, 76 centi) apmērā, nosakot termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, – 30 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas, un pienākumu iesniegt tiesai dokumentus par izdevumu atlīdzināšanu.

Piedzīt no /pers. A/ valsts labā procesuālos izdevumus par lietisko pierādījumu pieņemšanu, glabāšanu un iznīcināšanu 165,28 euro (viens simts

sešdesmit pieci euro, 28 centi) apmērā.

Noteikt 30 (trīsdesmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas procesuālo izdevumu labprātīgai nomaksai. Procesuālie izdevumi

iemaksājami: saņēmējs: Nodrošinājuma valsts aģentūra, reģistrācijas Nr.LV90009112024, saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konts

LV86TREL2140651020000, norādot kriminālprocesa numuru, NVA lietas Nr.KL-9083 un EKK - 21499. Maksājumu apliecinošu dokumentu

jāiesniedz Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Lietiskos pierādījumus: 1) pierakstu kladi, kas izņemta /pers. D/ personas kratīšanas laikā 2018. gada 12. decembrī, piezīmju lapas, kas izņemtas

kratīšanas laikā /pers. D/ un /pers. A/ faktiskajā dzīvesvietā 2018. gada 13. decembrī, piezīmju lapas, kas izņemtas /pers. E/ personas kratīšanas laikā

2018. gada 12. decembrī (aploksnē, kas aizlīmēta ar drošības uzlīmi “Security Seal” Nr. A180489249; maiss Nr. 84775) – pēc sprieduma stāšanās

spēkā atgriezt īpašniekiem (/pers. D/ un /pers. E/); 2) tabakas izstrādājumu paraugus – 12 (divpadsmit) cigarešu paciņas “NZ 10”, kas iegūti

transporlīdzekļa Mercedes-Benz Sprinter (valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/) kratīšanas laikā 2018. gada 13. decembrī (maiss Nr. 846781) -

iznīcināt pēc sprieduma stāšanās spēkā; 3) izpētes objektus 2 (divos) iesaiņojumos – pielikumu 2019. gada 19. februāra eksperta atzinumam Nr. 19-51;

DNS pēdu nomazgājumus, kas izņemti transportlīdzekļa Mercedes-Benz Sprinter (valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/) kratīšanas laikā 2018.

gada 13. decembrī (maiss Nr. 846784) - iznīcināt pēc sprieduma stāšanās spēkā.

Elektroniskos dokumentus – divus CD-R diskus ar videonovērošanas kameru ierakstiem no degvielas uzpildes stacijas “Circle-K” un piecus CD-

R diskus ar mobilo tālruņu un SIM-karšu datu iegūšanas rezultātiem (maiss Nr. 846781), kas glabājas pie krimināllietas materiāliem – atstāt glabāšanā

pie krimināllietas.

Pilno spriedumu daļā par tiesas piespriesto sodu, rīcību ar mantu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt vai noprotestēt 10

(desmit) dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesai, iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas Pārdaugavas

tiesā.

Pilns spriedums pieejams no 2021. gada 12. jūlija.

Tiesnesis (personiskais paraksts) E. Ernstsons