Court partially allowed landlord's claim for maintenance fees and reduced contract penalty to 30% of debt.

Lieta Nr.C30502414

Lietvedības Nr.C-1837-15/2

SP RIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2015.gada 24.februārī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese K.Maike

ar sekretāri Ž.Brokāni,

2015.gada 10.februārī

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3 civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/ par dzīvojamās mājas

uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas un komunālo maksājumu parāda piedziņu, un

ko ns tatē ja:

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk tekstā arī prasītājs) iesniedza tiesā prasību pret /pers. A/ (turpmāk tekstā arī atbildētāja) par

parāda, un līgumsoda piedziņu, kurā lūdz piedzīt no atbildētāja par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” parādu par /adrese/,

apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem EUR 4628,14 apmērā, līgumsodu EUR 3835 apmērā, visus tiesāšanās izdevumus.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājam, saskaņā ar Zemesgrāmatas nodalījuma informāciju, nostiprinātas īpašuma

tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr.59, /adrese/ un 2959/26689 kopīpašuma domājamām daļām no dzīvojamās mājas, Rīgā. 2007.gada

4.jūnijā ar atbildētāju bija noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr.269.

Savas saistības saskaņā ar minēto līgumu atbildētājs neizpildīja. Par dzīvokļa apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem

pakalpojumiem atbildētājs nav maksājis. Par laika periodu no 2008.gada jūnija līdz 2014.gada jūlijam atbildētājam izveidojies parāds

par dzīvokļa apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem EUR 4628,14 apmērā. Saskaņā ar Dzīvojamās mājas uzturēšanas un

apsaimniekošanas līguma 3.7.punktu, par maksājumu kavējumu atbildētājam tika aprēķināts līgumsods 0,2% apmērā no parāda summas

par katru kavējuma dienu. Par laika periodu no 2012.gada janvāra līdz 2014.gada jūlijam, atbildētājam tika aprēķināts līgumsods EUR

3835 apmērā.

Prasītājs savu prasību pamato uz Civillikuma 1071.pantu, likumu „Par dzīvokļa īpašumu” 8.panta pirmo daļu redakcijā līdz

2010.gada 31.decembrim, „Dzīvokļa īpašuma likuma” 10.pantu.

2014.gada 12.septembrī tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kuros norādīts, ka nepiekrīt un neatzīst pieteikuma apmēru

pilnīgi, jo prasītājs nav izrādījis nekādu pretimnākšanu sakarā ar lūgumu par soda naudas samazināšanu un saprātīgu atmaksas termiņa

noteikšanu. Norāda, ka pie pamatsummas ir pieskaitīts parāds par nesniegtajiem pakalpojumiem, t.i., par ūdeni, kas netika uzskatīts

pēc skaitītāja rādījumiem, bet pēc kaut kādas ūdens patēriņa starpības.

2015.gada 22.janvārī tiesā saņemti prasības pieteikuma precizējumi, kuros norādīts, ka atbildētājs, kopš prasības celšanas, nav

veicis nevienu maksājumu. Parāda summa uz 2015.gada 16.janvāri ir pieaugusi un atbildētāja pamatparāds ir EUR 5265,41, bet

līgumsods EUR 4372,66 apmērā. Tāpat arī precizējumos norādīts, ka aprēķins par ūdens patēriņu dzīvokļa īpašumā /adrese/, tiek

veikts saskaņā ar 2008.gada 19.decembra MK noteikumiem Nr.1013. Pusēm ir iespēja vienoties arī par izlīguma noslēgšanu.

Prasītāja pārstāve tiesas sēdē prasību uzturēja uz prasībā un prasības precizējumos norādītajiem argumentiem un apsvērumiem,

lūdza prasību apmierināt. Papildus paskaidroja, ka atbildētājam jau tika dzēsts līgumsods EUR 2454,41 apmērā, jo līgumsods bija

sasniedzis pamatparāda apmēru.

Atbildētājs uz tiesas sēdi neieradās. Atbildētājam par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots Civilprocesa likuma 54.pantā un

56.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti ierakstītā sūtījumā uz atbildētāja dzīvesvietu, kas saskaņā ar Iedzīvotāju

reģistra datu bāzē pieejamo informāciju ir arī atbildētāja deklarētā dzīvesvieta.

2015.gada 9.februārī tiesā saņemta elektroniska vēstule no atbildētāja, kurā atbildētājs norāda, ka vēlas redzēt un noskaidrot

dokumentālu pierādījumu savam parādam, kas izrietētu no līgumiem, aktiem vai savādākiem dokumentiem, nevis no SIA „Rīgas namu

pārvaldnieks” datora programmu izdrukām. Kā arī paziņo tiesai, ka nevarēs ierasties uz tiesas sēdi š.g. 10.februārī, sakarā ar to, ka

darba pienākumus pilda nakts laikā un no rīta plkst.7.00 viņam ir jāpieskata četrgadīgais dēls, kurš pašlaik neapmeklē OII, jo ir slims.

Darba nespējas lapa nav atvērta, jo tas nav nepieciešams sakarā ar darba specifiku, bet ja nepieciešams var to iesniegt tiesai pēc

pieprasījuma. Norādīts, ka attaisnojoši dokumenti tiesā tiks iesniegti vēlāk. Elektroniskā vēstule tiesā saņemta bez droša elektroniskā

paraksta.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 74.panta septītās daļas 2.punktu pusēm ir pienākums savlaicīgi rakstveidā paziņot par

iemesliem, kuru dēļ nevar ierasties uz tiesas sēdi, iesniedzot par to pierādījumus.

Ņemot vērā to, ka atbildētājs nav iesniedzis tiesā nekādus dokumentus, kas apliecinātu, ka viņa neierašanās ir attaisnojoša, kā

arī to, ka atbildētājs nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu, sakarā ar to, ka nevar ierasties uz tiesas sēdi, tiesa nekonstatē Civilprocesa

likuma 209.pantā norādītos gadījumus, kad tiesai ir pienākums atlikt lietas izskatīšanu, līdz ar to tiesa uzskata, ka iespējams izskatīt

lietu bez atbildētāja klātbūtnes, jo tiesa nekonstatē arī Civilprocesa likuma 210.pantā norādītos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai.

Motīvu daļa

Tiesa, noklausījusies prasītāja pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi lietas materiālus, uzskata, ka prasība ir

apmierināma daļēji, turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājs, pamatojoties uz 2007.gada 9.maija pirkuma līguma pamata, ieguvis īpašuma

tiesības uz dzīvokli Nr./adrese/.

2007.gada 4.jūnijā atbildētājs ir noslēdzis ar prasītāju Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu, saskaņā, ar

kuru atbildētājs apņemas segt mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumus proporcionāli viņa dzīvokļa kopējai platībai.

No lietā iesniegtā piedzenamās summas aprēķina izriet, ka uz 2015.gada 16.janvāri kopējais parāda apmērs ir EUR 9639,07,

kas sastāv no pamatparāda EUR 5265,41 apmērā, un līgumsoda EUR 4373,66 apmērā.

Tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka atbildētājs nebūtu saņēmis prasītāja sniegtos pakalpojumus.

Tiesai netika iesniegti nekādi pierādījumi, ka atbildētājs ir apmaksājis rēķinus, līdz ar to tiesa uzskata, ka nav pamata neticēt

prasītāja argumentiem, ka samaksa prasītāja norādītajā laika periodā nav veikta, jo saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, fakts, ka

samaksa ir izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tā kā saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesiski noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, tad no

atbildētāja prasītāja labā piedzenams pamatparāds EUR 5265,41 apmērā.

Civillikuma 1652.pantā noteikts, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis (..), kad viņš palaidis garām

termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc paražas.

Civillikuma 1716.pants (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.decembrim) nosaka, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona

uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Saskaņā ar Civillikuma

1717.pantu (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā,

bet arī citās vērtībās.

Saskaņā, ar 2007.gada 4.jūnija Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma Nr.269 3.7.punktu, maksas par

dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī maksājumu par pakalpojumiem kavējuma gadījumā, par katru nokavēto dienu

maksājams līgumsodu 0,2% apmērā no kopējās parāda summas.

Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja līgumsodu par laika periodu no 2012.gada janvāra līdz 2015.gada 16.janvārim EUR

4373,66 apmērā.

Augstākās tiesas Senāta judikatūrā, kas izveidojusies ar Senāta 2004.gada 2.septembra spriedumu lie tā Nr. SKC-441,

2005.gada 26.janvāra spriedumu lietā Nr. SKC-48, 2008.gada 14.maija spriedumu lietā Nr. SKC-212, 2010.gada 21.aprīļa spriedumu

lietā Nr. SKC-113, Senāts atzinis, ka jautājums par līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu, izvērtējot konkrētos apstākļus, izlemjams

pēc tiesas ieskata saskaņā ar Civillikuma 5.pantā norādīto taisnības apziņu un vispārējiem tiesību principiem.

Līgumsodam ir sodīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas funkcija. Tiesiskajās attiecībās, sakarā ar sodoša rakstura tiesisko

līdzekļu piemērošanu, par vispārēju principu tiesībās ir atzīstams soda samērīguma princips.

Kaut arī Civillikums neaizliedz līgumsoda noteikšanu procentuālā izteiksmē, ir jābūt saprātīgām robežām, kuru noteikšana

attiecīgos ekstremālos gadījumos kļūst par tiesas kompetenci, lietojot par mērauklu taisnīguma un samērīguma principus.

Kā redzams no lietas materiāliem, atbildētājs maksājumus pilnā apmērā neveic no 2008.gada jūnija, prasītājs prasību pret

atbildētāju tiesā iesniedzis 2014.gada 1.augustā, tādējādi nepamatoti radot iespēju palielināties līgumsoda apmēram.

Tiesa atzīst, ka atbildētājs ir kavējis 2007.gada 4.jūnija Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma Nr.269

noteikto maksājumu samaksas termiņu, tādēļ prasītājs ir tiesīgs saņemt līgumsodu. Prasītāja aprēķinātais līgumsods EUR 4373,66

apmērā tiesas ieskatā nav vērtējams kā samērīgs. Samērojot pušu tiesiskās intereses nolūkā nodrošināt prognozējamas un atbildīgas

civiltiesiskās apgrozības attiecības, lai šīs lietas ietvaros līgumsods nodrošinātu prasītāja zaudējumu atlīdzību, ievērojot samērīguma

un taisnīguma principu, tiesa atzīst, ka līgumsods samazināms līdz 30% no kavētā pamatparāda maksājuma, tādējādi no atbildētāja par

labu prasītājam piedzenams līgumsods EUR 1579,62 apmērā.

Tiesa atzīst, ka prasītājs ir pierādījis savu tiesību pēc prasījuma un pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasītāja prasība ir

apmierināma daļēji, piedzenot no atbildētāja par labu prasītājam pamatparādu EUR 5265,41 apmērā un līgumsodu EUR 1579,62

apmērā. Prasība daļā par līgumsoda piedziņu EUR 2794,04 apmērā noraidāma.

Bez tam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu no atbildētāja prasītāja labā piedzenami izdevumi par valsts nodevas samaksu

proporcionāli prasījuma apmierinātajai daļai EUR 508,54 apmērā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu tiesas izdevumi

ir arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu ir ar prasības

pieteikuma noraksta nosūtīšanu atbildētājam un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi. Līdz ar to no atbildētāja

prasītāja labā ir piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta noteikumiem prasītājam ir tiesība par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)

saņemt likumiskos procentus 6% gadā no nesamaksātās galvenā parāda summas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta otro daļu, ņemot vērā prasības raksturu un piedzenamās summas apmēru, tiesa atzīst

par pamatotu noteikt, ka spriedums atbildētājam labprātīgi izpildāms desmit dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 193., 195., 204.1pantu, tiesa

nospri eda:

apmierināt daļēji SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasību pret /pers. A/ par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas

maksas un komunālo maksājumu parāda piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, vienotais reģistrācijas numurs

40103362321, pamatparādu EUR 5265,41 apmērā, līgumsodu EUR 1579,62 apmērā, tiesas izdevumus – valsts nodevu EUR 508,54

apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 apmērā, kopā EUR 7358,27 (septiņi tūkstoši trīs simti piecdesmit

astoņi euro un divdesmit septiņi centi).

Atzīt, SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas

kods/, likumiskos procentus 6 % gadā no pamatparāda summas EUR 5265,41 (pieciem tūkstošiem diviem simtiem sešdesmit

pieciem euro un četrdesmit viena centa) par laiku līdz sprieduma izpildes dienai.

Noraidīt prasību daļā par līgumsoda piedziņu EUR 2794,04 (divi tūkstošu septiņi simti deviņdesmit četri euro un četri centi)

apmērā.

Noteikt, ka spriedums /pers. A/, personas kods /personas kods/, labprātīgi izpildāms 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā,

Tiesnese K.Maike