Legislator Case Law & Legislation
C15232316 / C-2323-16 AI generated

Court fully allows child support claim via written process, ruling retroactive enforcement from filing date.

Case Number C15232316 / C-2323-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The Jelgava Court fully allowed a written process child support claim against the father for 30% of the minimum wage until the child reaches adulthood. The court found no dispute regarding the child's residence with the mother and confirmed the father's paternity through birth certificate evidence. Consequently, the judgment orders immediate enforcement of support payments while also awarding state fees and court costs to the mother.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 250.25 panta otrā daļa; Civilprocesa likuma 34. panta 1. punkts 'a' apakšpunkts: When parties do not request a court session for a small claim, the court decides via written process, and child support claims are enforceable from the filing date.

Keywords

AI generated
child support enforcement written process procedure retroactive claim filing minimum wage calculation court costs allocation immediate enforcement order paternity confirmation

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 250.25 panta otrā daļa
Civilprocesa likuma 250.25 panta otrā daļa nosaka, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu
Civilprocesa likuma 250.21 panta
Civilprocesa likuma 250.22 panta
Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 3. punkts
Civilprocesa likuma 33. panta otrā daļa
Civilprocesa likuma 42. panta pirmā daļa
Civilprocesa likuma 35. panta pirmās daļas 3. punkts
Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkts 'a' apakšpunkts
Civilprocesa likuma 204.1 panta
Civilprocesa likuma 205. panta pirmās daļas 1. punkts
Civilprocesa likuma 8. panta
Civilprocesa likuma 97. panta
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. panta pirmā daļa
Konvencijas par bērna tiesībām 27. panta pirmā daļa
Konvencijas par bērna tiesībām 27. panta otrā daļa
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C15232316

Lietas arhīva Nr. C-2323-16/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2016.gada 7.novembrī

Jelgavas tiesa: tiesnese D.Ruško, izskatīja rakstveida procesā civillietu /pers. A/ maza apmēra prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu

piedziņu.

Aprakstošā daļa

Prasītāja/pers. A/ iesniedza tiesā prasības pieteikumu pret atbildētāju /pers. B/, kurā lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai dēla

uzturam ik mēnesi 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās darba algas, sākot ar prasības pieteikuma iesniegšanas dienu līdz bērna

pilngadībai.

Prasībā norādīts, ka atbildētājs ir bērna tēvs.

Prasība pamatota ar Civillikuma 177. un 179.pantu.

Civilprocesa likuma 250.25 panta otrā daļa nosaka, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu

lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma

norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Prasītājai izskaidrotas tiesības lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē. Tiesā nav saņemts prasītājas paziņojums par nepieciešamību iztiesāt lietu tiesas

sēde.

Atbildētājam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta prasībām, nosūtīts prasības pieteikums un atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22panta

prasībām atbildētājam izskaidrotas procesuālās tiesības un noteikts termiņš rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai.

Atbildētājs paskaidrojumu tiesai nav iesniedzis, kā arī nav lūdzis lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250. 21 panta otrajai daļai paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Ievērojot to, ka puses nelūdza lietas izskatīšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lieta tiek izskatīta

rakstveida procesā, pusēm savlaicīgi paziņojot par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Motīvu daļa

Novērtējusi prasības pieteikumā norādītos apstākļus kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, tiesa uzskata, ka prasība ir

pamatota un apmierināma pilnīgi.

Ar lietā esošo dzimšanas apliecības fotokopiju (lietas 6.lapa) pierādīts, ka /pers. A/ un /pers. B/ ir vecāki 2002.gada 18.martā dzimušajam

/pers. E/.

Lietā nepastāv strīds, ka bērns dzīvo pie prasītājas un viņa īsteno bērna aizgādību.

Konvencijas par bērna tiesībām 27.panta pirmā daļa nosaka, ka ikvienam bērnam ir tiesības uz viņa fiziskajai, psihiskajai, garīgajai,

tikumiskajai un speciālajai attīstībai nepieciešamo dzīves līmeni. Minētā panta otrā daļa nosaka, ka uz vecākiem vai citām personām, kas audzina bērnus,

gulstas galvenā atbildība par bērna attīstībai nepieciešamo dzīves apstākļu nodrošināšanu savu spēju un finansiālo iespēju robežās.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras.

Minētā likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka Bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko

un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte. Savukārt Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24.panta pirmā un

otrā daļa nosaka, ka atbilstoši Civillikuma noteikumiem vecāku pienākums ir rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un

mantiskajās attiecībās. Vecāku pienākums ir sagatavot bērnu patstāvīgai dzīvei sabiedrībā, pēc iespējas respektējot viņa individualitāti, ievērojot spējas

un tieksmes.

Atbilstoši Civillikuma 179.pantam vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un

māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. (..) Minētā panta otrā daļa nosaka, ka pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns

šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

Tiesa uzskata, ka vecāku pienākums apgādāt bērnus ir absolūts, neatkarīgi no apgādībā esošo personu skaita vai personas ienākumiem.

Atbildētājs nav iesniedzis tiesā pierādījumus par savu mantisko stāvokli.

Tiesa atzīst, ka prasītājas pieprasītais uzturlīdzekļu apmērs neprasa vērtēt atbildētāja mantisko stāvokli, jo tas ir valdības noteiktajā

minimālajā uzturlīdzekļu apmērā, kuru katram vecākam, neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa, ir pienākums nodrošināt saviem bērniem.

Saskaņā ar Civillikuma 177.panta pirmo un ceturto daļu, līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Bērna aprūpe nozīmē viņa

uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās

attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Saskaņā ar 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.1.punktu

un 2.2.punktu katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt katram savam bērnam līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai minimālos uzturlīdzekļus – 25%

apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, un no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai minimālos

uzturlīdzekļus – 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Tiesa uzskata, ka nepilngadīgā bērna interesēs ir piedzenami uzturlīdzekļi 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.37

“Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.2.punktā noteiktajā apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas

mēnesī.

Kā norādīts Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2007.gada 29.augusta spriedumā (lieta Nr. SKC – 556)

saskaņā ar LR Satversmes 92.pantu un Civilprocesa likuma 1.pantu, ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Katrai

fiziskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Iztulkojot šīs tiesību normas

savstarpējā saistībā ar Civillikuma tiesību normām, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām, tas ir, pielietojot tiesību normu tulkošanas sistēmisko

metodi, Senāts atzinis, ka prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērna uzturam, tie piedzenami no brīža, kad celta prasība tiesā, proti, no 2016.gada

12.septembra.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti prasītāji –

prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 33.panta otrajai daļai tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi.

Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no

atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai daļai. Atbilstoši Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punktam prasības summa prasībās

par uzturlīdzekļu piedziņu ir maksājumu kopsumma par vienu gadu.

Tādējādi, no atbildētāja atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu piedzenama valsts nodeva 199.80

euro, kas aprēķināta no prasības kopsummas 1332 euro. Tiesa izskaidro, ka valsts nodeva 199.80 euro apmērā maksājama Valsts kasē, NMR.

90000050138, konts LV55TREL1060190911200, BIC kods TRELLV22, 0539 valsts nodeva.

Tāpat no atbildētāja piespriežami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 9.42 euro (lietas 2.lapa) par tiesas dokumentu piegādāšanu, kuru

iemaksa jāveic šādos rekvizītos: ekonomiskās klasifikācijas kods-21499, saņēmējs Tiesu administrācija, Antonijas iela 6, Rīga, NMR 90001672316, ar

PVN apliekamās personas reģ. Nr. 90001672316, Saņēmēja iestāde Valsts kase, BIC kods TRELLV22, Konta nr.

LV51TREL2190458019000.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā

par tiesas izdevumu piedziņu. Savukārt, ievērojot prasītājas lūgumu un Civilprocesa 205.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto, nosakāms, ka spriedums

daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8. un 97.pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt prasību pilnīgi.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus /pers. E/, personas

kods /personas kods/, uzturam ik mēnesi 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, sākot no 2016.gada 12.septembra

līdz bērna pilngadībai, kas ieskaitāmi kontā Nr. /numurs/, AS “Citadele banka”.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus - valsts nodevu 199.80 euro un ar lietas izskatīšanu

9.42 euro.

Noteikt /pers. B/termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma daļā par tiesas izdevumu

piedziņu, uzliekot par pienākumu iesniegt Jelgavas tiesā līdz 2016.gada 7.decembrim pierādījumus par tiesas izdevumu samaksu valsts ienākumos.

Spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.

Tiesas spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2016.gada

7.novembra Zemgales apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā.

Tiesnese D.Ruško