Court vacates administrative penalty for child abuse, applying correct 2018 law and imposing reduced fine.

Lietas Nr.1A73011819

Lietas arhīva Nr. 1A-0118-19/19

ECLI:LV:ZRT:2019:0425.1A73011819.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē 2019. gada 25. aprīlī

Zemgales rajona tiesa

tiesnese S. Daukšte rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc /pers. B/, personas kods /personas kods/,

sūdzības par Jaunjelgavas novada domes administratīvās komisijas 2019. gada 6. februāra lēmumu Nr. 11B13018.

Aprakstošā daļa

[1] 2018. gada 30. novembrī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektors A.

Sprukts sastādīja administratīvā pārkāpumu protokolu Nr. PC244972 par to, ka 2018. gada 24. jūnijā plkst.01.00 Jaunjelgavas novadā, Sunākstes

pagastā, Sunākstes estrādē /pers. B/ mazgadīgā bērna /pers. C/ klātbūtnē nodarīja /pers. D/ miesas bojājumus. Ar savām darbībām /pers. B/ bija

emocionāli vardarbīgs pret bērnu, jo /pers. C/ bija ļoti nobijies un uztraucies par savu tēvu. Atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa (turpmāk- arī LAPK) 172.2 pantā (lietas 2. lapa).

[2] Ar Jaunjelgavas novada domes administratīvās komisijas (turpmāk – Iestāde) 2019. gada 6. februāra lēmumu Nr. 11B13018

(turpmāk - Lēmums) nolemts administratīvi sodīt /pers. B/ par LAPK 172.2 pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu, uzliekot naudas sodu 70 EUR.

[2.1] Lēmumā konstatēts, ka /pers. D/ iesniegumā (nav datēts), uz kura pamata 2018. gada 24. jūnijā policijā uzsākta administratīvā

pārkāpuma lieta Nr.424, norāda, ka 2018. gada 24. jūnijā ap plkst.01.00, viņš atradies Sunākstē, kur notikusi Līgo balle. Dejojis ar kaimiņieni /pers. E/,

pēc dejas gājuši malā, kad pie viņa piegāja /pers. F/ un iespēra viņam starp kājām, pēc kā viņš nokritis zemē. Pēc brīža pie viņa pienāca /pers.F/ vīrs

/pers. B/ un sāka agresīvi uzvesties, uz ko viņš atbildējis, ka nevēlas ar viņu konfliktēt un gājis tālāk, pēc kā sajutis spēcīgu sitienu pa galvu un nokritis

zemē. Tālāko neatceras, jo bija bez samaņas, samaņu atguvis ātrās palīdzības automašīnā. Vēlāk slimnīcā viņa sieva pastāstījusi, ka /pers.B/viņu spārdījis,

kamēr viņš gulējis uz zemes. Cik sitienus viņš saņēmis, nevar norādīt. Kāpēc /pers.B/ viņu sita, viņš nezina, kā arī iepriekš nekāda veida konfliktu ar viņu

nav bijuši.

[2.2] /pers. H/ paskaidrojumā (nav datēts) norāda, ka viņa kopā ar ģimeni un draugiem apmeklēja Sunākstes parkā “Jāņu nakts” zaļumballi.

Estrādē ieradušies īsi pirms pusnakts. Pēc kādas stundas gar ugunskuru gājusi /pers. F/ un pagriezusies pret viņu sakot “tas par mutes palaišanu”. Viņa

bijusi nesaprašanā un viņa pajautājusi “Ko es tev izdarīju?”. /pers. F/ atbildējusi “Ne jau tu, bet /iesauka/ (/pers. D/), un piebilda “gan jau dzīvs” un

aizgāja. Tad viņa ar draudzeni tālumā manīja, ka guļ cilvēks, jo atspīdējuši gaiši šorti. Tad devusies uz to pusi. Netālu no kokiem gulējis /pers.D/.

Ieraudzījušas, ka viņam visa seja ir asinīs un sapampusi. Viņai iestājusies histērija. /pers. I/ izsaukusi ātro palīdzību. /pers.D/ gulējis zemē un nav reaģējis.

Viņa centusies nelaist mazo dēlēnu /vārds/, lai viņš neredzētu šo šausminošo skatu. Viņai atļāva braukt līdzi uz slimnīcu. Atpakaļceļā viņai piezvanīja

vecākais dēls un pastāstīja, ka mazajam brālim sākusies histērija. Vecākais dēls /vārds/ pie tēva bija nākamajā dienā, jo arī viņš šo notikumu ļoti

pārdzīvoja.

[2.3] Cietušais/pers. C/ pašrocīgā paskaidrojumā policijai norāda, ka par notikumu, kas notika 2018.gada, Jāņu naktī viņš redzējis, ka /pers. F/

viņa tētim iespēra pa kājstarpi. Un tad viņa tētis gāja projām un no muguras iesita pa galvu un viņš nokrita un sāka spārdīt un sist. /pers. B/ gāja un teica,

ka to viņš bija pelnījis. Viņš pēc tam redzējis viņa seju, visa bija asinīs un sapampusi. Viņš bija ļoti nobijies un uztraucies. Viņš redzējis, ka šķīra /pers. K/.

Un viņš vēl redzējis, ka /pers. L/ palīdzēja nomierināties viņa tētim. Viņš ar mammu bija otrā dienā uz slimnīcu un viņš bija ļoti drausmīgs. Viņš vēlas

piebilst, ka šajā lietā vēlas būt cietušais.

[2.4]2018. gada 16. augustā eksperta atzinuma Nr. 341 slēdzienā, kas sniegts pamatojoties uz policijas lēmumu par tiesu medicīniskās ekspertīzes

noteikšanu un tajā norādītajiem lietas apstākļiem, norādīts, ka /pers. D/ ir konstatēti miesas bojājumi: sejas sasitumi ar labās orbitas un augšžokļa lūzumu.

Miesas bojājumi atbilst lēmumā norādītajam nodarīšanas laikam, radušies no cietu, trulu priekšmetu iedarbības, iespējams, pie lēmumā uzrādītajiem

apstākļiem. Konstatētie miesas bojājumi pieskaitāmi vidēja smaguma miesas bojājumiem.

[2.5]No policijas 2018. gada 11. septembra lēmuma administratīvā pārkāpuma lietā Nr.037/424 redzams, ka administratīvā pārkāpuma lieta

Nr.424 izbeigta, jo /pers. F/ un /pers. B/ rīcībā nav Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.2 panta pirmās daļas pazīmes, bet Krimināllikuma

126. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma pazīmes.

[2.6] Komisija /pers.B/ nosūtīja pavēsti par lietas izskatīšanas vietu un laiku. Minētā persona uz lietas izskatīšanu neieradās, lūgumus un

paskaidrojumus komisijai neiesniedza.

[2.7] Komisijas sekretārs V. Rubiķis sēdē ziņo, ka /pers. B/ telefoniski sazinājies ar komisiju un informējis, ka nevarēs uz sēdi ierasties, jo

atradīsies darbā, bet lūdza sēdes laikā ar viņu sazināties telefoniski izmantojot WhatsApp.

[2.8] Komisijas sēdē telefonsarunā /pers. B/, pēc tam, kad viņam tika nolasīts pārkāpuma protokols Nr.PC244972, paskaidroja sekojošo: Vēl tur

lieta iet, viņš aizsargājas. Viņš saprata, ka bērnu klātbūtnē tas noticis. Viņš nožēlo, ka tā notika. Tāda lieta bija. Aizsargājoties iesitis, kaut kā pagrūdis.

Tur vēl tā lieta iet uz priekšu. Divatā izkāvušies. Tā kā viņš agresīvs bija. Ir krimināllieta, kuru atdos prokuratūrai. Tur vēl nav skaidrība. Tā nevajadzēja

darīt. Viņam arī bijuši zilumi, bet viņš negāja uz slimnīcu viņš ir tā kā vainīgais. Bet viņš aizsargājoties to izdarījis. /pers. D/ aicinājis izkauties, gāja, viņu

provocēja uz to visu. Bija bērni laikam klāt. Nemanīja, tumšs bija. Viņš nav zinājis, ka pasākumā ir /pers. D/ bērni. Bērnu nav bijis, varbūt nav ievērojis,

neredzēja. Viņš nožēlo. Ja bērns redzēja, ka kāvās divi vīrieši, tad protams tā nedrīkst. Lai piedod.

[2.9] Komisijas sēdē cietušais /pers. C/ ieradās kopā ar pārstāvi-māti /pers. H/, lūgumus neizteica. Atbildot uz komisijas jautājumiem, /pers. C/

liecināja sekojošo: Viņš redzēja, ka /pers. B/ viņa tēvam /pers. D/ divas reizes iespēra ar kāju. Viņš stāvējis pie ugunskura. Tēvs jau gulējis, /pers. B/

piegājis un ar kāju iesitis pa seju, viņš to redzējis, tad /pers. B/ kaut kas norāvis nost un tad sāka cilvēki iet. Viņš atradies pie ugunskura, kādus četrus

metrus no vietas, kur uzbruka viņa tēvam. Sākumu nav redzējis. Nav redzējis, kā tēvam kāds cits sitis. Viņš neredzēja, ka /pers. F/ viņa tēvam iespēra pa

kājstarpi.

[2.10] Atsaucoties uz LAPK 172.2 pantu, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 1. panta l2. punktu Iestāde atzīst, ka ir izdarīts administratīvā

pārkāpuma protokolā Nr. PC244972 norādītais LAPK 172.2 pantā paredzētais pārkāpums, /pers. B/ ir vainīgs tā izdarīšanā un ir saucams pie

administratīvās atbildības(lietas 31.- 32. lapa).

[3] 2019. gada 4.martā /pers. B/ (turpmāk - sūdzības iesniedzējs) vērsies Zemgales rajona tiesā ar sūdzību par Jaunjelgavas novada

domes administratīvās komisijas 2019. gada 6. februāra lēmumu Nr. 11B13018, lūdzot pārskatīt viņam uzlikto sodu par LAPK 172.2 pantā paredzēto

pārkāpumu.

[3.1] Sūdzības iesniedzējs norāda, ka pārkāpums izdarīts 2018. gada 24. jūnijā. Tad par šādu pārkāpumu sods bija noteikts- brīdinājums

vai naudas sods līdz 40 EUR. Šī likuma jaunie grozījumi stājās spēkā 2018. gada 5. jūlijā. Pēc likuma, izskatot lietu, jāņem vērā likums, kas bija spēkā

nodarījuma brīdī, nevis lietas izskatīšanas brīdī (lietas 35.lapa).

[4] 2019. gada 4. martā administratīvā pārkāpuma lieta saņemta Zemgales rajona tiesā un ar lēmumu sūdzības izskatīšana, atbilstoši LAPK

289.6 panta pirmajai daļai, nozīmēta izskatīšanai rakstveida procesā 2019. gada 25. aprīlī, par ko informēti sūdzības iesniedzējs un Iestāde. Lietas

dalībniekiem noteikts termiņš līdz 2019. gada 29. martam paskaidrojumu, lūgumu iesniegšanai, noraidījuma pieteikšanai (lietas 40., 41.-43. lapa).

[5] Ne sūdzības iesniedzējs, ne arī Iestāde rakstveida paskaidrojumus, lūgumus nav iesnieguši, nav pieteikts arī noraidījums tiesnesei.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, pārbaudot un izvērtējot lietas materiālus, atzīst, ka Jaunjelgavas novada domes administratīvās komisijas 2019. gada 6. februāra

lēmums Nr. 11B1318 ir atceļams, taisāms spriedums, ar kuru konstatējama /pers. B/ vaina Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 172.2 panta

pirmajā daļā un viņam uzliekams sods.

[7] Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta devītā daļa noteic, ka tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj,

vai ir noticis administratīvais pārkāpums, vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, vai

persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību, kāds administratīvais sods piemērojams

personai, vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams, kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un

citām administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā izņemtajām lietām, mantām un piemēroto garantijas naudu.

[8] Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13 panta trešā daļa noteic, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā

ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai.

[8.1] Tiesa atzīst, ka Iestādes Lēmumā ietvertais pamatojums attiecībā uz administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajiem lietas

faktiskajiem apstākļiem par emocionālo vardarbību pret /pers. C/ ir pareizs un pietiekams, līdz ar to tiesa pievienojas iestādes Lēmuma motivācijai šajā

lēmuma daļā (skat. šī sprieduma [2] punktu) un atkārtoti to nenorāda. Iestāde Lēmumā izvērtējusi apstākļus, kas atbilstoši Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 272. pantam, jānoskaidro, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu. Kā secināms no lietas materiāliem un sūdzības, tad lietā nav

strīda par lietas faktiskajiem apstākļiem.

[9] Lietā ir strīds par to, vai sūdzības iesniedzēja darbības pareizi kvalificētas kā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 172.2 pantā

paredzētais pārkāpums.

[10] Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 8. panta pirmā daļa noteic, ka persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir

atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā.

[11] Kā zināms no 2018. gada 30. novembra administratīvā pārkāpuma protokola, tad pārkāpums izdarīts 2018. gada 24. jūnijā.

[11.1] Pārkāpuma izdarīšanas brīdī no 2014. gada 1. janvāra bija spēkā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 172.2 panta 2009.

gada 3. septembra redakcija. Minētā panta redakcija paredzēja šim pantam divas daļas un tā pirmā daļa noteica, ka par fizisku vai emocionālu

vardarbību pret bērnu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit euro.

[11.2] Ar 2019. gada 21. jūnija likumu grozīta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 172.2 panta redakcija, paredzot tajā tikai

vienu daļu un nosakot ievērojami bargāku par šo pārkāpumu paredzēto sodu. Tā stājusies spēkā 2018. gada 5. jūlijā.

[11.3] No lietas materiāliem zināms, ka lietvedība administratīvā pārkāpām lietā uzsākta 2018. gada 5. jūlijā (lietas 3.lapa). Tiesas secina,

ka, gan sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu, gan izskatot administratīvā pārkāpuma lietu Iestādē, nav ievēroti Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 8. panta pirmās daļas noteikumi un /pers. B/ darbības nepareizi kvalificētas pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 172.2

panta, proti, panta redakcijā, kas bija spēkā kopš 2018. gada 5. jūlija.

[12] Ņemot vērā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 8. panta pirmās daļas nosacījumus, /pers. B/ darbības ir kvalificējamas pēc

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 172.2 panta redakcijas, kas bija spēkā pārkāpuma izdarīšanas brīdī 2018. gada 24. jūnijā, tas ir, pēc

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 172.2 panta pirmās daļas.

[12.1] Tiesa atzīst, ka ir pieļaujama sūdzības iesniedzēja administratīvā pārkāpuma kvalificēšana pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 172.2 panta pirmās daļas, jo lietas faktiskie apstākļi nemainās, netiek pasliktināts sūdzības iesniedzēja stāvoklis un tas neietekmē sūdzības

iesniedzēja tiesības uz aizstāvību.

[13] Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka Jaunjelgavas novada domes administratīvās komisijas 2019. gada 6. februāra lēmums Nr.

11B13018 ir atceļams, /pers. B/ darbības kvalificējamas kā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 172.2 panta pirmajā daļā paredzētais

pārkāpums un par šo pārkāpumu viņam piemērojams sods.

[14] Tiesa secina, ka 2018. gada 24. jūnijā plkst.01.00 Jaunjelgavas novadā, Sunākstes pagastā, Sunākstes estrādē /pers. B/ mazgadīgā

bērna /pers. C/ klātbūtnē nodarīja miesas bojājumus viņa tēvam /pers. D/. Ar savām darbībām /pers. B/ bija emocionāli vardarbīgs pret bērnu, jo /pers.

C/ bija ļoti nobijies un uztraucies par savu tēvu. Tātad /pers.B/ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 172.2 panta pirmajā daļā (redakcija, kas bija spēkā līdz 2018. gada 4.jūlijam).

[15] Nosakot sodu /pers. B/, atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32. pantam, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma

raksturs, pārkāpēja personība, vainas pakāpe, viņa mantiskais stāvoklis, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.

[15.1] No Iekšlietu ministrijas Informācijas centra datu bāzē esošās informācijas zināms, ka /pers. B/ nav administratīvi sodīts (lietas

16.-17. lapa). Lietā nav ziņu par /pers. B/ darba vietu un ienākumiem.

[15.2] Tiesa nekonstatē /pers. B/ atbildību par administratīvo pārkāpumu mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.

[15.3] Tiesa secina, ka /pers. B/ par pārkāpumu piemērojams naudas sods un tas būs taisnīgs un samērīgs sods.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6, 289.12, 289.13, 289.17 un 289.18 pantu tiesa

nosprieda

atcelt Jaunjelgavas novada domes administratīvās komisijas 2019. gada 6. februāra lēmumu Nr. 11B13018.

/pers. B/ atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 172.2 panta pirmajā daļā (2018. gada 24. jūnijā spēkā esošā

panta redakcija) un piemērot viņam naudas sodu 40,00 EUR ( četrdesmit euro ) apmērā.

Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā 2019. gada 25. aprīļa var pārsūdzēt

Zemgales apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese S. Daukšte