Court dismissed defendant's defense and awarded plaintiff's small claims electricity debt with interest and costs.

Lietas Nr. C 29 6451 14

Lietvedības Nr. C 2752-15/24

2015.gads

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015.gada 25.maijā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese I.Ušakova

izskatīja rakstveida procesā civillietu AS „Latvenergo” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2014.gada 7.augustā AS „Latvenergo” (prasītāja) cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā maza apmēra prasību pret /pers. A/

(atbildētāja) par parāda piedziņu.

Prasībā norādīti tālāk minētie argumenti.

2007.gada 19.februārī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts līgums Nr.1005068020 par elektroenerģijas piegādi atbildētājas individuālajai

mājai /adrese/, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads.

Lietojot elektroenerģiju, atbildētājai bija pienākums ievērot Ministru kabineta „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumus” Nr.452 un

Ministru kabineta „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumus” Nr.793, kas regulēja elektroenerģijas piegādi parāda rašanās laikā, Ministru

kabineta „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumus” Nr.914 (spēkā no 15.12.2011. līdz 01.04.2014), Ministru kabineta „Elektroenerģijas

tirdzniecības un lietošanas noteikumus” Nr.50 (spēkā no 01.04.2014), un laicīgi maksāt par patērēto elektroenerģiju.

Saskaņā ar Līguma 2.2.1.punktu atbildētājai bija pienākums katra mēneša pirmajā datumā nolasīt komercuzskaites mēraparātu rādījumus,

izrakstīt rēķinu par izlietoto elektroenerģiju un pilnā apjomā apmaksāt līdz tā paša mēneša beigām.

Saskaņā ar Līguma 5.4., 5.6., 5.7.punktu, ja lietotājs grib izbeigt līgumu par elektroenerģijas piegādi un lietošanu, tad par to 7 dienas iepriekš

rakstiski jāpaziņo piegādātājam un pilnīgi jānorēķinās par izlietoto elektroenerģiju atbilstoši Līguma nosacījumiem. Līguma darbības izbeigšana vai jauna

līguma noslēgšana ar citu lietotāju neatbrīvo lietotāju no pienākuma samaksāt par izlietoto elektroenerģiju. Ja lietotājs, atbrīvojot objektu nav par to

informējis piegādātāju, lietotājs ir atbildīgs par izlietotās elektroenerģijas apmaksu līdz jauna līguma noslēgšanai ar citu lietotāju.

Pēc prasītājas darbinieku veiktās kontrolpārbaudes datiem, atbildētāja nav pilnībā norēķinājusies par patērēto elektroenerģiju objektā, kā

rezultātā par laika posmu no 2011.gada 1.maija līdz 2011.gada 19.oktobrim ir izveidojies neapmaksātās elektroenerģijas uzkrājums par kopējo summu

518,81 EUR (364,62 LVL).

Prasītāja aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus 77,80 EUR (54,68 LVL) par laiku no 2011.gada 20.novembra līdz 2014.gada

20.maijam.

2012.gada 4.septembrī atbildētājai nosūtīts brīdinājums par neapmaksāto patērēto elektroenerģiju, dodot termiņu parāda samaksai līdz

2012.gada 30.septembrim. Uz nosūtīto brīdinājumu atbildētāja nav reaģējusi, parādu nav apstrīdējusi, līdz ar to viņas rīcība vērtējama kā piekrišana

parādam. Līdz prasības iesniegšanas dienai parāds nav samaksāts. Atbildētāja ar savu bezdarbību radījusi prasītājas tiesību aizskārumu, kā rezultātā

prasītājai ir radušies zaudējumi neapmaksātās parāda summas 518,81 EUR (364,62 LVL) un likumisko 6% gadā no nenomaksātās parāda summas

77,80 EUR (54,68 LVL).

Prasītāja lūgusi tiesu piedzīt no atbildētājas parādu 518,81 EUR, likumiskos 6% gadā no nenomaksātās parāda summas 77,80 EUR (54,68

LVL), samaksāto valsts nodevu 89,49 EUR (62,89 LVL) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR (LVL 3,30), kopā 690,80 EUR (485,50

LVL).

Noteikt prasītājai tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no nenomaksātās parāda summas.

Parāda samaksa veicama uz kontu AS „SEB banka”, konta Nr.LV93 UNLA 0050 0070 1344 1.

Prasība, pamatota ar Ministru kabineta 2007.gada 26.jūnija noteikumiem Nr.452 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”,

Ministru kabineta 2009.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.793 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 29. un 31.punktu, Ministru kabineta

2011.gada 29.novembra noteikumiem Nr.914 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 27., 29., 32. punktu, Ministru kabineta

„Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumus” Nr.50, Civillikuma 1587., 1757., 1765., 1811., 2021., 2107., 2109. un 2033.pantu.

[2] Atbildētāja paskaidrojumus par prasību nav iesniegusi.

[3] Prasītāja lūgusi izskatīt lietu, nerīkojot tiesas sēdi.

Paziņojums par lietas izskatīšanas laiku un vietu pusēm nosūtīts 2015.gada 16.martā.

Atbildētāja, kurai 2014.gada 18.augustā nosūtīts prasības pieteikums maza apmēra prasībā paskaidrojumu sniegšanai, savukārt 2015.gada

16.martā paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un tiesas sprieduma pieejamības datumu, uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietas adresi

/adrese A/, paskaidrojumus noteiktajā termiņā nav sniegusi, nav arī lūgusi iztiesāt lietu tiesas sēdē. Atbildētājai nosūtītie tiesas dokumenti atgriezti tiesā ar

norādi –beidzies glabāšanas laiks.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumā, kad deklarācijā norādīta papildu adrese – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītā papildu adresē vai šīs personas

norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1pirmajai daļas 3.punktam, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā

noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas

dokumenti ir izsniegti: septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu. Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta otrajai

daļai tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi [..] un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu

vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu [..].

Tiesa atzīst, ka tā savu pienākumu par tiesas sēdes paziņošanas laiku un vietu, kā arī par sprieduma pieejamības datumu, ir izpildījusi.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā noteiktajai kārtībai civillieta tiek izskatīta rakstveida procesā, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas

sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Motīvu daļa

[4] Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesība rodas vai nu tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Atbilstoši Civillikuma 1511.pantam līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,

kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

2007.gada 19.februārī starp AS „Latvenergo kā piegādātāju un atbildētāju kā lietotāju noslēgts līgums Nr.6-141-127 par elektroenerģijas

piegādi objektam – individuālajai mājai /adrese/, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads. Līgums stājies spēkā 2007.gada 19.februārī un ir beztermiņa.

Saskaņā ar līguma 2.2.1.punktu lietotājs apņēmās katra mēneša pirmajā datumā nolasīt komercuzskaites mēraparātu rādījumus, izrakstīt

maksājuma kvīti un pilnā apjomā apmaksāt līdz tā paša mēneša beigām, kā arī samaksāt noteikto maksu par kavējumu, ja maksājums nav veikts termiņā.

Līguma 3.2.1.punkts noteic, ka lietotājs atbild par elektroenerģijas komercuzskaites skaitītāja rādījumu pareizu nolasīšanu un savlaicīgu rēķinu apmaksu

par izlietoto elektroenerģiju.

Tiesa secina, ka atbildētāja ir parakstījusies uz līguma, kas nozīmē, ka līguma noteikumiem viņa ir piekritusi. Līgums nav apstrīdēts un ir spēkā,

pierādījumi par pretējo tiesai nav iesniegti.

Saskaņā ar Līguma 5.4., 5.6., 5.7.punktu, ja lietotājs grib izbeigt līgumu par elektroenerģijas piegādi un lietošanu, tad par to 7 dienas iepriekš

rakstiski jāpaziņo piegādātājam un pilnīgi jānorēķinās par izlietoto elektroenerģiju atbilstoši Līguma nosacījumiem. Līguma darbības izbeigšana vai jauna

līguma noslēgšana ar citu lietotāju neatbrīvo lietotāju no pienākuma samaksāt par izlietoto elektroenerģiju. Ja lietotājs, atbrīvojot objektu nav par to

informējis piegādātāju, lietotājs ir atbildīgs par izlietotās elektroenerģijas apmaksu līdz jauna līguma noslēgšanai ar citu lietotāju.

Tiesa secina, ka Līgums Līgumā noteiktajā kārtībā nav izbeigts, līdz ar ko lietotājs ir atbildīgs par izlietotās elektroenerģijas apmaksu.

Civillikuma 1828.pants noteic, ka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.

Civillikuma 2107.pants noteic, ka ar piegādes līgumu viena puse (piegādātājs) uzņemas piegādāt otrai (pasūtītājam) noteiktu lietu par zināmu

cenu. Saskaņā ar Civillikuma 2109.pantu, kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma līguma

noteikumiem. Atbilstoši Civillikuma 2033.panta noteikumiem pircējam ir pienākums samaksāt pirkuma maksu.

2011.gada 21.oktobrī izrakstīts rēķins Nr. 201003831716 par summu 364,62 LVL (518,80 EUR). Rēķina apmaksas termiņš 2011.gada

20.novembris.

2012.gada 4.septembrī prasītāja nosūtījusi atbildētājai paziņojumu par parādu, kurā norādījusi, ka laika posmā no 2011.gada 1.maija līdz

2011.gada 19.oktobrim ir izveidojies parāds par pārtērēto elektroenerģiju 364,62 LVL. Prasītāja lūgusi atbildētāju parādu 364,62 LVL samaksāt līdz

2012.gada 30.septembrim, norādot, ka, gadījumā, ja šajā termiņā parāds netiks samaksāts prasītāja griezīsies tiesā.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājai jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētāja pierādījumus tam, ka savas saistības pret prasītāju pilnā apmērā būtu nokārtojusi, nav iesniegusi, prasības summu nav apstrīdējusi un

iebildumus pret prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem, tostarp, parāda apmēru nav izteikusi, nav norādījusi uz tādiem faktiem, kas liecinātu, ka

prasītāja pilnībā vai arī kādā daļā nebūtu izpildījusi pienākumus un nebūtu piegādājusi elektroenerģiju, vai arī kā Līgums ar prasītāju būtu izbeigts Līgumā

noteiktajā kārtībā.. Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo. Ievērojot minēto, tiesai nav pamata

apšaubīt prasības pieteikumā norādītos apstākļus, līdz ar ko prasība par parāda piedziņu 518,81 EUR (364,62 LVL) apmierināma.

[5] Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu par procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus

pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1759.panta 1.punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma

pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Civillikuma 1765.panta pirmā daļa noteic likumisko procentu apmēru, kas ir 6 % no simta gadā.

Civillikuma 1652.panta 3.punkts nosaka, ka parādnieka nokavējums iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts

izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Lietā iesniegtais rēķins apstiprina, ka atbildētājai bija jāveic samaksa noteiktā rēķinā norādītajā datumā, ko atbildētāja nav darījusi. Prasītāja ir

aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus 77,80 EUR (54,68 LVL) par laika posmu no 2011.gada 20.novembra līdz 2014.gada 20.maijam.

Ievērojot Civillikuma 1753., 1756., 1759.panta 1.punktu, 1765.panta pirmo daļu, tiesa atzīst, ka prasība par likumisko nokavējuma procentu

77,80 EUR (54,68 LVL) par laika posmu no 2011.gada 20.novembra līdz 2014.gada 20.maijam, ir pamatota un apmierināma.

[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda cita starpā arī prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1759.panta 1.punktā

noteikts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu

bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Likumisko procentu apmērs noteikts Civillikuma 1765.pantā.

Pamatojoties uz minēto, tiesa noteic prasītājas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai), ievērojot Civillikuma 1763.panta 1.punkta noteikumus par to, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums

sasniedzis kapitāla lielumu.

[7] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Tiesas izdevumi ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (Civilprocesa likuma 33.panta otrās daļas 1. un 3.punkts). Civilprocesa

likuma 39.panta pirmā daļas 6.punkts noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir sludinājuma ievietošanu laikrakstā saistītie izdevumi.

Apmierinot prasību un piedzenot no atbildētājas 596,61 EUR, no atbildētājas par labu prasītajai piedzenama prasītājas samaksātā valsts nodeva

89,49 EUR (saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu, 15 procenti no 596,61 EUR), prasītājas samaksātie tiesas

izdevumi 4,70 EUR, kopā 94,19 EUR.

Lietā ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir 6,06 EUR ko veido izdevumi par paziņojumu nosūtīšanu prasītājai, prasības pieteikuma nosūtīšanu

atbildētājai, paziņojumu nosūtīšanu lietas dalībniekiem. Ņemot vērā, ka prasītāja ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus samaksājusi 4,70 EUR apmērā,

tiesa atzīst, ka ar lietas izskatīšanas saistītie izdevumi 1,36 EUR apmērā saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta noteikumiem ir piedzenami par labu

valstij no atbildētājas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājai nosakāms sprieduma labprātīgai izpildei termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 190., 193., 195., 204.1 un 250.25, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

AS „Latvenergo” maza apmēra prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS „Latvenergo”, reģistrācijas numurs 40003032949, pamatparādu 518,81 EUR,

likumiskos nokavējuma procentus 77,80 EUR par laiku no 2011.gada 20.novembra līdz 2014.gada 20.maijam, tiesas izdevumus 94,19 EUR, kopā 690,

80 EUR (seši simti deviņdesmit eiro un 80 centi).

Samaksa uz kontu AS „SEB banka”, konta Nr.LV93 UNLA 0050 0070 1344 1.

Noteikt AS „Latvenergo”, reģistrācijas numurs 40003032949, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/,

personas kods /personas kods/, likumiskos procentus 6 % (sešus) gadā no neatmaksātā pamatparāda.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,36 EUR (viens euro un 36 centi),

kas iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods

TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, C 29 6451 14, C 2752-15/24.

Noteikt atbildētājai /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma likumīgā

spēkā stāšanās dienas.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu par labu valstij, atbildētājai /pers. A/, personas kods

/personas kods/, maksājumu dokumenti nekavējoties iesniedzami Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, Rīgā, Lomonosova ielā 10, 2.stāvā,

244.kabinetā, lai netiktu uzsākta piespiedu izpilde.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas – 2015.gada 25.maija - Rīgas apgabaltiesas

Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2

pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese I.Ušakova