Court partially allowed debt collection claim against individual for unpaid loan with interest and costs.

ECLI:LV:RPPT:2021:0121.C68221820.3.S

Lietas Nr.C68221820

Lietas arhīva Nr.C-0667-21/18

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2021.gada 21.janvārī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa: tiesnese Ilona Zelmene, rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “Intrum Latvia” prasībā pret /pers. B/ par

parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2020.gada 10.februārī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā saņemts SIA “Intrum Latvia” (turpmāk – prasītāja) prasības pieteikums pret /pers. B/

(turpmāk – atbildētājs) par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2014.gada 19.janvārī starp AS “Bigbank” Latvijas filiāli un atbildētāju noslēgts aizdevuma līgums

Nr.1484169/10IB (turpmāk – līgums), uz kura pamata atbildētājam tika piešķirts aizdevums 6 198,83 euro apmērā, kuru atbildētājs apņēmās atmaksāt

līgumā noteiktā kārtībā. Ņemot vērā, ka atbildētājs nepildīja ar līgumu uzņemtās saistības līgumā noteiktā kārtībā un termiņos, aizdevēja izmantoja savas

līgumā pielīgtās tiesības un ar 2016.gada 22.janvārī vienpusēji atkāpās no līguma, pieprasot tūlītēju parāda atmaksu.

Atbildētājs savas saistības pilnā apmērā nav izpildījis, uz prasības pieteikuma sagatavošanas dienu atbildētāja neizpildītās saistības aprēķinātas

5 995,10 euro apmērā, kas sastāv no neatmaksātā aizdevuma 5 932,32 euro, procentiem par aizdevuma lietošanu 59,93 euro un aizdevuma līguma

administrēšanas maksas 2,85 euro.

Par maksājumu neveikšanu laikā atbildētājam aprēķināts līgumsods 503,38 euro un likumiskie nokavējuma procenti 1 451,44 euro par laiku no

2016.gada 23.janvāra līdz 2020.gada 30.janvārim.

Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja arī parāda ārpustiesas piedziņas izdevumus 17,00 euro, jo pirms prasības tiesā celšanas atbildētājs ir

aicināts labprātīgi nokārtot savas saistības gan telefoniski, gan ar atgādinājuma vēstulēm.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2018.gada 25.jūlijā starp prasītāju un AS “Bigbank” Latvijas filiāli ticis noslēgts cesijas līgums, uz kura pamata

prasītāja ieguvusi prasījuma tiesības pret atbildētāju.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un uz Civillikuma 1., 1587.pantu, 1589.pantu, 1716.pantu, 1717.pantu, 1720.pantu, 1753.pantu, 1756.pantu,

1759.pantu, 1798.pantu, 1801.pantu, 1805.pantu, 1806.pantu, 1811.pantu, 1828.pantu, 1832.pantu, 1835.pantu, 1934.pantu, 1943.pantu un

1946.pantu, Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pantu, Ministru Kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas

izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.punktu, prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai neatmaksāto

aizdevuma pamatsummu 5 932,32 euro apmērā, aizdevuma lietošanas procentus 59,93 euro, aizdevuma līguma administrēšanas maksu 2,85 euro,

līgumsodu 503,38 euro, likumiskos nokavējuma procentus 1 451,44 euro un parāda piedziņas izdevumus 17,00 euro, kā arī prasītājas samaksātos

tiesāšanās izdevumus, kas sastāv no valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistītājiem izdevumiem, un ar brīdinājuma izsniegšanu saistītajiem izdevumiem.

Tāpat prasītāja lūdz atzīt prasītājai tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās brīža līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos

procentus 6 % gadā no piespriestās, bet nesamaksātās parāda summas.

Atbildētājs par prasību rakstveida paskaidrojumus tiesā nav iesniedzis, iebildumus nav cēlis, lūgumus nav pieteicis, lai gan 2020.gada 13.februārī,

saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu, atbildētājam uz deklarētās dzīvesvietas adresi ierakstītā pasta sūtījumā tika nosūtīts prasības

pieteikuma noraksts ar paziņojumu par rakstveida paskaidrojumu sniegšanu līdz 2020.gada 13.martam (lietas 25.lapa).

Ar 2020.gada 8.decembra Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesneses Ilona Zelmenes rezolūciju mainīts civillietas izskatīšanas veids uz rakstveida

procesu (lietas 4.lapa).

2020.gada 8.decembrī paziņojumā atbildētājam atkārtoti lūgts iesniegt tiesai rakstveida paskaidrojumus par prasību (lietas 30.lapa),

paskaidrojumi nav saņemti.

Ar likumu “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību” rakstveida forma noteikta, kā civillietu izskatīšanas

pamatforma.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi prasības pieteikumā izklāstītos apstākļus un pamatojumu, un lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka

prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Ar lietas materiāliem apstiprinās, ka 2014.gada 19.janvārī starp AS “Bigbank” Latvijas filiāli un atbildētāju tika noslēgts aizdevuma līgums

Nr.1484169/10ib (turpmāk – līgums) (lietas 11.-13.lapa), ar kuru atbildētājam tika piešķirta aizdevuma summa 6 198,83 euro, apmērā, kas, atbilstoši

līguma noteikumiem un ieturot komisijas maksu par līguma noformēšanu, tika izmaksāta 6 198,83 euro apmērā atbildētāja parāda atmaksai, kas izriet no

aizdevēja un aizņēmēja aizdevuma līgumiem Nr.1301570/14ta un 1439872/10ia (lietas 14.-15.lapa).

Saskaņa ar līguma pamatnoteikumiem, aizdevējs izsniedz aizņēmējai aizdevuma summu, ieskaitot to kreditores kontā, proti, līgumu

Nr.1301570/14ta un 1439872/10ia atmaksai. Ar minēto pārskaitījumu veikšanu uzskatāms, ka aizņēmēja aizdevumu ir saņēmis. Atbilstoši līguma

vispārējo noteikumu 1.1.punktam, aizņēmējs atmaksā aizdevējam aizdevuma summu saskaņā ar līguma noteikumiem un grafiku.

Parakstot līgumu atbildētājs iepazinies un piekritis AS “Bigbank” Latvijas filiāles vispārējiem līguma noteikumiem.

Līguma noteikumos norādīts, ka aizdevuma atmaksa tiek veikta saskaņā ar maksājumu grafiku. Maksājumu grafikā tika noteikts ikmēneša datums,

kurā jāveic aizdevuma un aizdevuma procentu atmaksu, kā arī pielīgta procentu likme – 20 % gadā, nokavējuma gadījumā - līgumsods dienā 0,5% no

nokavētā maksājuma summas par katru nokavēto dienu un ikmēneša līguma administrēšanas maksas 2,85 euro apmērā mēnesī.

No maksājuma grafika (lietas 12.lapa) un līguma noteikumiem (lietas 13.lapa) izriet, ka atbildētājam bija jāveic aizdevuma atmaksa ik mēnesi,

savukārt pēdējo maksājumu atbildētājam bija jāveic 2015.gada 5.novembrī 6 304,00 euro apmērā.

Prasītāja norādījusi, ka atbildētājs pienācīgā kārtā nav veicis saistību izpildi pret aizdevēju, jo nav veicis aizdevuma atmaksu līguma noteiktā apmērā

un termiņos, līdz ar ko, aizdevēja izmantojusi savas līgumā pielīgtās tiesības un paziņojusi atbildētājam par vienpusēju atkāpšanos no līguma ar 2016.gada

22.janvāri (lietas 34.-35.lapa).

No lietas materiālos esošā parāda aprēķina (lietas 10.lapa) redzams, ka atbildētāja neatmaksātā aizdevuma pamatsumma ir 5 932,32 euro un

aizdevuma līguma administrēšanas maksa 2,85 euro.

Civillikuma 1587.pantā noteikts, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Lietā nav ziņu, par to, ka pušu starpā noslēgtais līgums būtu apstrīdēts vai atzīts par spēkā neesošu, līdz ar to tiesa atzīst, ka tas ir tiesīgi noslēgts un

saistošs līgumslēdzējpusēm, tajā skaitā atbildētājam ir jāatmaksā aizdevums līgumā paredzētajā kārtībā.

Civillikuma 1589.pantā noteikts, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to

zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Civillikuma 1828.pants nosaka - ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu [..].

Saskaņā ar Civillikuma 1793.panta 3.punktu, prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma,

vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi. Saskaņā ar Civillikuma 1798.pantu, par cesijas priekšmetu var būt

visādi prasījumi, vienalga, vai tie izriet no līguma, vai no neatļautas darbības, starp tiem arī tādi, kuriem vēl nav iestājies termiņš, kā arī nosacīti un pat

nākami un nedroši. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1801.pantu, cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to

atdod (cesionāru), var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par

to nezina. Atbilstoši Civillikuma 1805.pantam, cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt

to savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.

No prasības pieteikumam pievienotā 2018.gada 25.jūlija cesijas līguma Nr.8.8.1.3-1/383 izraksta (turpmāk – cesijas līgums) (lietas 16.lapa)

redzams, ka starp AS “Bigbank” Latvijas filiāli kā cedentu un prasītāju kā cesionāru tika noslēgts cesijas līgums, saskaņā ar kuru cedents cedē prasību

portfeli saskaņā ar cesijas līguma noteikumiem no cesijas līguma parakstīšanas līdz pilnīgai pušu izpildei.

Ar cesijas līguma pielikumu Nr.1 (lietas 17.lapa) apstiprināts, ka prasītājai nodotas atbildētāja saistība pēc līguma Nr.1484169/10IB par

pamatsummas parādu 5 932,32 euro un blakus prasījumu parādu 566,16 euro apmērā.

Lietā nav iegūti pierādījumi tam, ka cesijas līgums būtu apstrīdēts. Tiesa atzīst, ka tas noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, tādējādi tas ir saistošs

līgumslēdzējpusēm un prasītāja ir ieguvusi pret atbildētāju no līguma Nr.1484169/10IB izrietošās prasījuma tiesības no cesijas līguma noslēgšanas brīža,

un tāpēc prasītājai ir tiesības prasīt parāda piedziņu no atbildētāja.

Prasītāja sagatavojusi un nosūtījusi atbildētājam paziņojumu par prasījuma tiesību cesiju, kurā informēja, ka sakarā ar cesijas līguma noslēgšanu

atbildētāja parādsaistību kreditore ir prasītāja (lietas 18.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu, ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds

pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Saskaņā ar vispārējo noteikumu 1.1.punktu, līgumā noteikto maksājumu samaksa notiek, aizņēmējam līdz maksājumu grafikā noteiktajam datumam

veicot maksājumu uz aizdevēja bankas norēķinu kontu.

Atbilstoši vispārējo noteikumu 2.1.1.punktam, aizdevējs ir tiesīgs vienpusēji atkāpties no līguma un pieprasīt aizņēmējam līguma saistību izpildi

pirms termiņa [..], ja aizņēmējs ilgāk kā 30 dienas nokavē grafikā noteikto aizdevuma atmaksas termiņu.

No lietas materiālos esošā parāda aprēķina redzams, ka atbildētājs daļēji veicis maksājumus izsniegtā aizdevuma atmaksai, 2015.gada 5.augustā ir

veicis pēdējo maksājumu 106,16 euro apmērā, pēc tam maksājumi nav sekojuši (lietas 10.lapa). Tiesa atzīst, ka atbildētājs pārkāpis līguma un grafika

noteikumus, kavējis aizdevuma atmaksas termiņus, līdz ar ko prasītāja pamatoti atkāpās no līguma ar 2016.gada 22.janvāri.

Prasītāja, pamatojoties uz cedēto prasījumu, lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai pamatsummas parādu 5 932,32 euro apmērā un

aizdevuma līguma administrēšanas maksu 2,85 euro apmērā, ko tiesa atzīst par pamatotu.

Prasītāja aprēķinājusi un lūdz piedzīt no atbildētāja līgumiskos aizdevuma lietošanas procentus 59,93 euro par periodu no 2015.gada 6.augusta līdz

2015.gada 5.novembrim.

Aizdevuma lietošanas procentu samaksas pienākums ir pielīgts līgumā, aizdevuma lietošanas procentu summa par visu aizdevuma līguma termiņu

norādīta maksājumu grafikā.

Civillikuma 1753.pants, nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Savukārt Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus

pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai likumu.

Aizdevuma lietošanas procentus prasītāja aprēķinājusi līdz līguma izbeigšanas pirms termiņa dienai. Tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības aprēķināt

atbildētājam līgumiskos aizdevuma lietošanas procentus par prasības pieteikumā norādīto periodu, un atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai ir

piedzenami līgumiskie aizdevuma lietošanas procenti 59,93 euro par periodu no 2015.gada 6.augusta līdz 2015.gada 5.novembrim.

Prasītāja aprēķinājusi un lūdz piedzīt no atbildētāja līgumsodu 503,38 euro par periodu no 2015.gada 6.novembra līdz 2016.gada 22.janvārim.

Līgumā ir pielīgts līgumsoda samaksas pienākums nokavējuma gadījumā 0,5% dienā no nokavētā maksājuma summas par katru nokavēto dienu.

Tiesa atzīst, ka lietā ir konstatēts maksājumu nokavējums no aizņēmēja puses, kas pats par sevi rada līgumsoda piemērošanas pamatu, jo puses

par to ir vienojušās līgumā.

Civillikuma 1716.panta otrā daļa (likuma redakcijā, kas spēkā no 2014.gada 1.janvāra) noteic, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai

neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Tiesa, izvērtējot pieprasītā līgumsoda apmēru, atzīst, ka tas ir pamatots un atbilstošs Civillikuma noteikumiem, līdz ar ko prasība daļā par līgumsoda

503,38 euro apmērā par periodu no 2015.gada 6.novembra līdz 2016.gada 22.janvārim piedziņu no atbildētāja par labu prasītājai ir pamatota un

apmierināma.

Prasītāja aprēķinājusi un lūdz piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 1 451,44 euro apmērā par periodu no 2016.gada 23.janvāra

līdz 2020.gada 30.janvārim par 1468 dienu kavējumu.

Civillikuma 1753.pants, nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Savukārt Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus

pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai likumu.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta

otrajā daļā noteiktajam, likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta (..) līguma attiecībās, kurās

piedalās patērētājs, ir seši procenti no simta gadā.

Pārbaudot prasītājas aprēķinātos likumiskos procentus, tiesa tos atzīst par pamatotiem. Prasītāja aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus

par periodu pēc līguma izbeigšanas pirms termiņa, kas atbilst pastāvošajai judikatūrai. Līdz ar ko prasība daļā par likumisko nokavējuma procentu

1 451,44 euro apmērā par periodu no 2016.gada 23.janvāra līdz 2020.gada 30.janvārim piedziņu ir pamatota un apmierināma.

Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja parāda piedziņas izdevumus 17,00 euro.

Saskaņā ar Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 2.panta 1.punktu, likuma mērķis ir reglamentēt kreditora un parāda atgūšanas pakalpojuma

sniedzēja tiesības un pienākumus parāda atgūšanas jomā. Saskaņā ar minētā likuma 3.panta septīto daļu, parāda atgūšanu cesionārs veic, ievērojot šajā

likumā paredzētās kreditora tiesības un pienākumus. Ja cesionārs prasījuma tiesības uz cesijas pamata ieguvis savas saimnieciskās vai profesionālās

darbības ietvaros, uz cesionāru attiecināmas šajā likumā paredzētās parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumi.

Lietas materiālos atrodas viens prasītāja 2018.gada 1.augusta kreditora maiņas paziņojums atbildētājai un viens 2018.gada 21.septembra

brīdinājums par parāda apmaksu atbildētājai (lietas 18.-19.lapa).

Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav

atlīdzināmi” 2.punktā un 2.1.apakšpunktā noteikts, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas atlīdzinātu

pamatotus parāda atgūšanas izdevumus, kas atbilst šādam pieļaujamam apmēram: par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam,

kurā sniegta informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka

faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav sasniedzams, – kopā ne vairāk kā 7 euro. Noteikumu 22.apakšpunktā noteikts, ka par

citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā 10 euro parāda atgūšanas procesā, līdz parādnieks izpildījis maksājuma

saistības pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.

Pamatojoties uz minētām tiesību normām, ievērojot to, ka lietā iesniegts viens atbildētājam adresēts paziņojums par parāda nomaksu, un nav ziņu

par citām parāda atgūšanas papildu darbībām, tiesa uzskata, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami ārpustiesas parāda atgūšanas izdevumi 7,00

euro apmērā. Savukārt prasība daļā par ārpustiesas parāda atgūšanas izdevumu 10,00 euro piedziņu ir noraidāma.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja ar brīdinājuma izskatīšanu saistītos izdevumus 5,44 euro, kas tam radušies, vēršoties pret atbildētāju ar

pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 50.1 nodaļas normām. Atbildētāja saistība piespiedu

izpildīšanai brīdinājuma kārtībā nav nodota un prasītāja uzskata, ka tam atlīdzināmi ar brīdinājuma izsniegšanu saistītie izdevumi (lietas 20.lapa).

Pārbaudot Tiesu informācijas sistēmas datus, tiesa konstatē, ka maksājuma uzdevums par summu 5,44 euro apmērā ir piesaistīts citai lietai (lieta Nr.3-

12/04845-19 Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lietai - SIA “Intrum Latvia” pieteikumā par saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā pret

atbildētāju. Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka minētie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir izlietoti lietā Nr.3-12/04845-19 un nav izmantojami

konkrētās civillietas ietvaros. Civilprocesa likums neparedz šādu izdevumu ieskaitīšanu, ceļot prasību prasības tiesvedības kārtībā, vai to atmaksu, līdz ar

ko prasība daļā par ar brīdinājuma izsniegšanu saistīto izdevumu piedziņu no atbildētāja ir noraidāma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.panta pirmo daļu, puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka,

ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam

jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Atbilstoši Civillikuma 1838.pantā noteiktajam, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tiesai kopumā nav pamata apšaubīt prasītājas iesniegtos rakstveida pierādījumus, kas pamato prasību, tajā skaitā parāda apmēru. No prasības

pieteikuma un lietas materiāliem kopumā nav redzams, ka atbildētājs būtu izpildījis savas saistības un tā kā atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa

likumā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus pret prasību, nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus un

pretējus pierādījumus tiesai nav iesniedzis, līdz ar to secināms, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenams pamatparāds 5 932,32 euro apmērā, aizdevuma līguma administrēšanas maksa 2,85

euro, līgumiskie procenti par aizdevuma lietošanu 59,93 euro par laiku no 2015.gada 6.augusta līdz 2015.gada 6.novembrim, likumiskie nokavējuma

procenti 1 451,44 euro apmērā par laiku no 2016.gada 23.janvārim līdz 2020.gada 30.janvārim, līgumsods 503,38 euro apmērā par laiku no

2015.gada 6.augusta līdz 2016.gada 22.janvārim, kā arī ārpustiesas parāda atgūšanas izdevumi 7,00 euro apmērā. Prasība daļā par ārpustiesas parāda

atgūšanas izdevumu 10,00 euro piedziņu un ar brīdinājuma izsniegšanu saistīto izdevumu 5,44 euro piedziņu ir noraidāma.

Prasītāja prasības pieteikumā pieteikusi tiesai lūgumu noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja

likumiskos 6% gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda cita starpā arī prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta

otrajā daļā noteiktajam, likumisko procentu apmērs ir seši procenti no simta gadā.

Pamatojoties uz minētām tiesību normām, tiesa atzīst prasītāja tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja likumiskos 6%

gadā no galvenā parāda summas (5 932,32 euro).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. [..]

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Prasītāja iesniedzot tiesā prasību samaksājusi valsts nodevu 547,29 euro. Prasība apmierināma daļēji – 7 956,92 euro apmērā, atbildētājam

jāatlīdzina prasītājai valsts nodeva proporcionāli apmierināmo prasījumu apmēram, proti, 546,60 euro apmērā. No atbildētāja prasītājas labā piedzenami

arī samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas dokumentu nosūtīšanu 5,37 euro apmērā (lietas 9.lapa), kopā tiesas izdevumi no

atbildētāja par labu prasītājai piedzenami 551,97 euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājam nosakāms labprātīgas izpildes termiņš – desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 1.pantu, 41.panta pirmo daļu, 42.panta pirmo daļu, 97.pantu, 193.pantu, 195.pantu,

204.1 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Intrum Latvia”, reģistrācijas Nr. 40203088409, pamatparādu 5 932,32 euro

apmērā, aizdevuma līguma administrēšanas maksu 2,85 euro, līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu 59,93 euro par laiku no 2015.gada

6.augusta līdz 2015.gada 6.novembrim, likumiskos nokavējuma procentus 1 451,44 euro apmērā par laiku no 2016.gada 23.janvārim līdz 2020.gada

30.janvārim, līgumsodu 503,38 euro apmērā par laiku no 2015.gada 6.augusta līdz 2016.gada 22.janvārim, kā arī ārpustiesas parāda atgūšanas

izdevumi 7,00 euro apmērā un tiesas izdevumus 551,97 euro, kopā 8 508,89 euro (astoņi tūkstoši pieci simti astoņi euro un 89 centi).

Parāda samaksa veicama SIA “Intrum Latvia”, reģistrācijas Nr. 40203088409, AS “Luminor Bank” kontā Nr.LV84NDEA0000081667899.

Noraidīt prasība daļā par ārpustiesas parāda atgūšanas izdevumu 10,00 euro piedziņu un ar brīdinājuma izsniegšanu saistīto izdevumu 5,44 euro

piedziņu.

Atzīt SIA “Intrum Latvia”, reģistrācijas Nr.40203088409, tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā no galvenā

parāda summas (5 932,32 euro) no sprieduma spēkā stāšanas brīža līdz sprieduma izpildes dienai (izsoles dienai).

Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas datuma (2021.gada 21.janvāra) Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Spriedums pieejams tiesas kancelejā 2021.gada 21.janvārī.

Tiesnese Ilona Zelmene