Court allows utility company's small claims debt collection against non-appearing defendant for unpaid heating fees.

Civillieta Nr.C12225916

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Krāslavā 2016.gada 8.septembrī

Daugavpils tiesas tiesnese I.Stivriņa

izskatīja rakstveida procesā civillietu pašvaldības akciju sabiedrības „Daugavpils siltumtīkli” maza apmēra prasību pret /pers. B/ par parāda

piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016.gada 29.aprīlī pašvaldības akciju sabiedrība „Daugavpils siltumtīkli” (turpmāk - prasītāja) cēla tiesā prasību pret /pers. B/ (turpmāk –

atbildētājs). Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājam uz valdījuma tiesību pamata pieder dzīvokļa īpašums Nr./adrese/, ko apliecina 2001.gada

11.aprīlī noslēgtais pirkuma līgums. Saskaņā ar minētā līguma 3.punkta 3.1.apakšpunktu dzīvoklis pāriet /pers. B/ īpašumā ar šī līguma parakstīšanas

brīdi. Īpašuma tiesības atbildētājs nav nostiprinājis zemesgrāmatā. Prasītāja piegādā siltumenerģiju daudzdzīvokļu mājai /adrese/, kurā atrodas atbildētāja

dzīvoklis, pamatojoties uz prasītājas un SIA “Daugavpils DzKSU” 2007.gada 7.septembrī noslēgto līgumu Nr.54 par siltumenerģijas piegādi un

lietošanu. Par piegādāto siltumenerģiju atbildētājam jāmaksā saskaņā ar tarifiem, kas apstiprināti un publicēti likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu

regulatoru” noteiktajā kārtībā un attiecīgi izrakstītajiem rēķiniem. Pakalpojumi atbildētājam tika sniegti, bet rēķini par piegādāto un patērēto siltumenerģiju

tika apmaksāti neregulāri, līdz ar to izveidojās parāds. Lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai parādu 1761,75 euro par laika periodu no

2013.gada 1.jūlija līdz 2016.gada 29.februārim, ko veido pamatparāds par laika periodu no 2013.gada 1.jūlija līdz 2016.gada 31.janvārim

1619,85 euro un nokavējuma likumiskie procenti par periodu no 2013.gada 1.septembra līdz 2016.gada 29.februārim 141,90 euro, valsts nodevu

264,26 euro, valsts nodevu par prasības nodrošināšanu 71,14 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, noteikt prasītājai tiesības par

laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no nenomaksātās

pamatparāda summas.

Atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasības pieteikumu. Tiesas nosūtītos dokumentus atbildētājs deklarētajā dzīvesvietā nav saņēmis, kas

neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Līdz ar to, atzīstams, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1panta otrās daļas prezumpcijai dokumenti

atbildētājam izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas.

Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmā daļa nosaka, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai.

Civilprocesa likuma 250.25panta otrā daļa nosaka, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu, vienlaikus ar dokumentu nosūtīšanu pusēm (148.pants), pusēm ir izskaidrotas pušu

procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Saskaņā ar

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, 2016.gada 7.jūnijā pusēm ir paziņots par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā,

tas ir – 2016.gada 8.septembrī.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudot rakstveida pierādījumus, atzīst, ka maza apmēra prasība ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot zaudējumus.

Civillikuma 1590.pants nosaka, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Lietā esošie rakstveida pierādījumi apliecina, ka atbildētājam pieder dzīvokļa Nr./adrese/ īpašums, pamatojoties uz 2001.gada 11.aprīļa Pirkuma

līgumu (lietas 27.lapa), kas noslēgts privātā kārtā starp pārdevēju Daugavpils pilsētas dzīvojamo māju privatizācijas komisiju un pircēju /pers. B/.

Saskaņā ar šo Pirkumu līguma nosacījumiem, nekustamais īpašums – dzīvokļa īpašums Nr./adrese/, pāriet atbildētājam īpašumā ar Pirkuma līguma

parakstīšanas brīdi, bet pircējs apņemas veikt visas darbības, kas saistītas ar dzīvokļa īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā uz sava vārda.

Saskaņā ar Civillikuma 863.pantu, uz kuru atsaucies prasītāja, kas bauda vai vēlas baudīt kādas lietas labumus, tam arī jānes ar šo lietu saistītie

pienākumi, un šā likuma 864.pants noteic, ka visas uz lietu gulošās nastas un apgrūtinājumi jānes lietas īpašniekam.

Dzīvokļa īpašuma likuma (stājies spēkā ar 2011.gada 1.janvāri) 10.pantā ir noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam pienākums ir piedalīties dzīvojamās

mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu utt.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta pirmo daļu dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības

nostiprinājusi zemesgrāmatā.

Prasītājs norādījis, ka atbildētājs īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu nav nostiprinātas zemesgrāmatā.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta otro daļu līdz dzīvokļa īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašuma ieguvēju attiecas

visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, izņemot tās likumā noteiktās tiesības, kuras dzīvokļa īpašuma

ieguvējs iegūst pēc dzīvokļa īpašuma reģistrēšanas zemesgrāmatā. Tādējādi šai gadījumā neatkarīgi no tā, vai atbildētājam īpašuma tiesības ir vai nav

nostiprinātas zemesgrāmatā, viņam ir jāmaksā par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu, tai skaitā par siltumenerģiju (apkuri un

karstā ūdens piegādi).

No Daugavpils pilsētas domes 2004.gada 9.decembra sēdes protokola izraksta izriet, ka Daugavpils pilsētas dome ir pilnvarojusi SIA „Daugavpils

dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmumu” pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamās mājas līdz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanai

dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, un ar 2004.gada 15.decembra pilnvarojuma līgumu Nr.1

Daugavpils pilsētas dome pilnvarojusi SIA „Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmumu” slēgt līgumus ar daudzdzīvokļu māju privatizēto

dzīvokļu īpašniekiem par dzīvokļu īpašumos ietilpstošo dzīvojamo māju kopīpašuma un mājai piesaistīto zemes gabalu un palīgēku domājamo daļu

pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

Tiesai iesniegts 2007.gada 7.septembrī starp apsaimniekotāju SIA „Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmumu” un piegādātāju AS

„Daugavpils siltumtīkli” noslēgts līgums Nr.54 „Par siltumenerģijas piegādi un lietošanu”, saskaņā ar kuru prasītājs AS „Daugavpils siltumtīkli” piegādā

siltumenerģiju daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, tai skaitā dzīvojamajai mājai /adrese/, kurā atrodas atbildētājam piederošais dzīvokļa īpašums.

Tātad atbildētājam ir pienākums maksāt par prasītāja sniegtajiem pakalpojumiem (apkuri un karsto ūdeni) atbilstoši noteiktajiem tarifiem un

saskaņā ar saņemtajiem rēķiniem. Atbildētājs nav apstrīdējis savu pienākumu maksāt prasītājam par sniegtajiem pakalpojumiem (apkuri un karstā ūdens

piegādi). Prasītājs tiesā iesniedza izziņu par parāda aprēķinu, saskaņā ar kuru atbildētāja parāds par siltumenerģiju par laika periodu no 2013.gada

1.jūlija līdz 2016.gada 31.janvārim ir 1619,85 euro. Ņemot vērā to, ka parāds par siltumenerģijas izmantošanu nav samaksāts, no atbildētāja ir

piedzenams parāds par piegādāto un patērēto siltumenerģiju dzīvoklim /adrese/, par laiku no 2013.gada 1.jūlija līdz 2016.gada 31.janvārim ir

1619,85 euro apmērā.

Civillikuma 1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1765.pants

nosaka, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus,

tas ir, seši procenti no simta gadā.

Tā kā atbildētājs savlaicīgi neveica maksājumus par apkuri, ir izveidojies parāds, prasītāja atbilstoši Civillikuma 1765.panta nosacījumiem

aprēķināja likumiskos 6 % no simta gadā par laika periodu no 2013.gada 1.septembra līdz 2016.gada 29.februārim no nenomaksātās pamatparāda

summas, - tas ir 141,90 euro, kas piedzenami no atbildētāja.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu „katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība”.

Lietas materiālos ir prasītājas parāda aprēķins, ko atbildētājs nav apstrīdējis. Atbildētājs nekādus iebildumus pret celto prasību tiesā nav iesniedzis,

kā arī nav iesniedzis pierādījumus tam, ka parāds būtu samaksāts. Līdz ar to tiesa uzskata, ka prasība ir apmierināma, un no atbildētāja par labu prasītājai

piedzenams parāds 1619,85 euro, kas aprēķināts par laika periodu no 2013.gada 1.jūlija līdz 2016.gada 31.janvārim un likumiskie 6% gadā par

maksājumu savlaicīgu neveikšanu 141,90 euro ar tiesas spriedumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda arī prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus procentus gadā no piespriestās, bet vēl

nepiedzītās parāda summas par pakalpojumiem par laiku posmu līdz sprieduma izpildes dienai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājai ir jāpiedzen tiesāšanās izdevumi - valsts nodeva 264,26

euro, 71,14 euro par prasības nodrošināšanu un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu no atbildētāja valsts labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kas pārsniedz prasītājas pirms

prasības celšanas iemaksāto 4,70 euro summas apmēru, tas ir, - 2,18 euro (kopējā izdevumu summa – 6,88 euro).

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 pantu, kas nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā

atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41., 189., 191., 192., 193., 204.1, 250.25 un 250.27 pantu, tiesa

nosprieda:

Prasību apmierināt pilnā apmērā.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, pašvaldības akciju sabiedrības „Daugavpils siltumtīkli”, reģistrācijas Nr.41503002945, labā

parādu par siltumenerģijas piegādi, kas aprēķināts par laika periodu no 2013.gada 1.jūlija līdz 2016.gada 31.janvārim 1619,85 euro (viens tūkstotis seši

simti deviņpadsmit euro 85 centi), likumiskos 6% gadā par maksājumu savlaicīgu neveikšanu par laika periodu no 2013.gada 1.septembra līdz

2016.gada 29.februārim 141,90 euro (viens simts četrdesmit viens euro 90 centi), tiesāšanās izdevumus - valsts nodevu 335,40 euro (trīs simti

trīsdesmit pieci euro 40 centi), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (četri euro 70 centi), kopā – 2101,85 euro (divi tūkstoši viens simts

viens euro 85 centi).

Labprātīgi samaksātos vai piespiedu kārtā piedzītos naudas līdzekļus ieskaitīt prasītājas pašvaldības akciju sabiedrības „Daugavpils siltumtīkli”,

reģistrācijas Nr.41503002945, kontā LV87NDEA0000082040907, „Nordea Bank AB Latvia filiāle”.

Noteikt tiesības pašvaldības akciju sabiedrības „Daugavpils siltumtīkli”, reģistrācijas Nr.41503002945, par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no

atbildētāja /pers. B/ likumiskos 6% gadā no nenomaksātās pamatparāda summas 1619,85 euro (viens tūkstotis viens simts deviņpadsmit euro 85 centi).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,18 euro (divi euro 18 centi), kas

jāieskaita Tiesu administrācijai, NMR 90001672316, reģistrācijas Nr.LV90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, konta

Nr.LV51TREL2190458019000, BIC kods TRELLV22, maksājuma mērķis civillieta Nr.C12225916.

Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas – 2016.gada 8.septembra Latgales apgabaltiesai,

apelācijas sūdzību iesniedzot Daugavpils tiesā.

Tiesnese I.Stivriņa