Legislator Case Law & Legislation
11300035919 / K71-0396-20 ECLI:LV:VRT:2020:1021.11300035919.2.S AI generated

Court convicted defendant of intentional damage to property and ordered 140 hours of compulsory labor.

Case Number 11300035919 / K71-0396-20
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court convicted the defendant of intentionally damaging another person's property and sentenced him to 140 hours of compulsory labor. The defendant denied guilt, claiming he merely bumped into the victim's car during a dispute, but the court found his actions proven by the victim's testimony and physical evidence. Consequently, the court rejected the defendant's defense and ordered him to compensate the victim for material losses while dismissing the claim for moral damages.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 185. panta pirmā daļa; Kriminālprocesa likuma 368. panta 1. punkts: Tiesa atzina, ka apsūdzētā vaina ir pilnībā pierādīta, un noraidīja aizstāvības taktiku, kas balstīta uz apgalvojumiem par sadzīvisku situāciju, kad noziedzīgs nodarījums ir fiksēts ar pierādījumiem.

Keywords

AI generated
intentional damage to property compulsory labor sentence criminal conviction material loss compensation moral damage rejection procedural costs award evidence sufficiency

Cited Legislation

AI generated
Krimināllikuma 185. panta pirmā daļa
Kriminālprocesa likuma 368. panta pirmā daļa
Kriminālprocesa likuma 529. panta otrais punkts
Kriminālprocesa likuma 240. panta pirmā daļa 1. punkts
Kriminālprocesa likuma 511. panta
Kriminālprocesa likuma 512. panta
Kriminālprocesa likuma 520. panta
Kriminālprocesa likuma 527.-530. panta

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. K71-0396-20/18

ECLI:LV:VRT:2020:1021.11300035919.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Madonā 2020.gada 21.oktobrī

Vidzemes rajona tiesa,

tiesnese K.Poča,

piedaloties prokurorei G.Saulonei,

aizstāvei R.Zepai,

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu , kurā

/pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 185. panta pirmās daļas.

Aprakstošā daļa

/pers. B/ tīši bojāja svešu mantu.

/pers. B/ 2019.gada 17.septembrī ap pulksten 8.25, atrodoties adrese pagalmā, dusmu uzplūdā, apzinoties savu darbību pretlikumību un

to, ka ar viņa darbībām tiks nodarīts mantisks kaitējums citas personas īpašumam, tīši, ar kāju iespēra pa /pers. C/ piederošās automašīnas Ford Focus,

valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kreisās puses aizmugurējo spārnu. Izdarītā spēriena rezultātā iebuktējot (deformējot), tika sabojāts

automašīnas kreisās puses aizmugurējais spārns 200 EUR vērtībā. /pers. B/ tīši sabojāja /pers. C/ piederošo īpašumu 200 EUR vērtībā, jo mantas

lietošanas vērtība samazinājās tādā mērā, ka to vairs nevar pilnvērtīgi izmantot bez atbilstoša remonta.

Ar šādām darbībām /pers. B/ izdarīja Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Motīvu daļa

Lietas iztiesāšanas laikā apsūdzētais /pers. B/ savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā neatzina. Viņš liecināja, ka tajā dienā viņam bijusi paredzēta

tiesas sēde Gulbenē, bet tā kā nebijis iepazinies ar dokumentiem, tad tiesai paziņojis, ka uz tiesas sēdi neieradīsies. No rīta gatavojis ģimenei brokastis.

/pers. D/ atradusies gultā. Viņa teikusi, ka kāds ir iebraucis pagalmā. Izgājis pagalmā un redzējis, ka iebraucis ir /pers. C/. pers.B parasti iebraucot,

nomēdoties un aizbraucot. Kad gājis no mājas, Jānis pamēdījies un izbraucis no pagalma. Mašīna pie mājas piebraukusi apmēram 10-15 metru attālumā.

Kad ieradušies policijas darbinieki, tad pers.B atpakaļgaitā iebraucis pagalmā. Pats mašīnai spēris neesot. No kā mašīnai radusies bukte ar pēdas

nospiedumu- nevarot pateikt. /pers. E/ ar tādu jau atbraucis. Mašīnai nekādus bojājumus neskatījies. pers.viņu aprunājot, jo esot naidīgas attiecības.

Tiesa uzskata, ka apsūdzētais /pers. B/ savas vainas noliegšanu ir izvēlējies kā savu aizstāvības taktiku, lai izvairītos no atbildības un soda par

izdarīto.

Tiesa atzīst, ka /pers. B/ vaina viņam inkriminēto darbību izdarīšanā ir pilnībā pierādīta ar cietušā un liecinieku liecināto šajā kriminālprocesā un ar

lietā esošajiem dokumentiem un rakstveida pierādījumiem.

Tā cietušais /pers. C/ liecināja, ka apsūdzētais /pers. B/ ir viņa tēvs. Tajā dienā bijusi cita tiesa Gulbenē, uz kuru vajadzējis ierasties arī /pers. B/.

/pers. B/ tiesai paziņojis, ka atrodas Vācijā un nevar ierasties. Gribējis pārliecināties, vai tiešām tēvs atrodas Vācijā, tāpēc pa ceļam uz Gulbeni iebraucis

tēva dzīvesvietā adreseKopā ar viņu braukusi /pers. F/, tagad pers., un divi bērni. Iebraucis pagalmā un redzējis, ka mājā pie loga stāv /pers. G/ un

pagalmā bijusi vēl viena persona. Apgriezies un jau braucis projām, kad tēvs pieskrējis pie mašīnas un ar kāju iespēris pa korpusu. /pers. B/ bijis agresīvi

noskaņots.Viss noticis ļoti ātri. Spēriens bijis mašīnas kustības laikā. Mašīnai Ford Focus šofera pusē aizmugurē bijusi bukte un skrāpējums. Izsaucis

policijas darbiniekus un tie ieradušies apmēram desmit minūšu laikā.

Tiesai nav pamata neticēt cietušā liecinātajam, jo viņa liecība apstiprinās ar tālāk minēto.

Lieciniece /pers. I/ ( pirms laulībām-uzvārds) liecināja, ka 2019.gada 17.septembrī ap pulksten 8.30 ar /pers. C/, kurš tagad ir viņas vīrs, un

diviem mazgadīgiem bērniem iebraukuši adrese pagalmā. No mājas iznācis /pers. B/. Varējis redzēt, ka viņš ir neapmierināts un dusmīgs, žestikulējis.

/pers. C/ apgriezis mašīnu, lai izbrauktu no pagalma. Vienā brīdī sajutusi būkšķi, kā sitienu pa mašīnu. Jānis apstādinājis mašīnu un konstatējis, ka mašīnai

vadītāja pusē uz aizmugures spārna ir bukte un kājās nospiedums.

Lieciniece /pers. G/ liecināja, ka 2019.gada septembra vidū dzīvojusi kopā ar /pers. B/ adreseTajā dienā, kad pers.A bijis jābūt tiesā Gulbenē,

kaut kur ap 9-iem no rīta pagalmā iebraukusi tumšas krāsas mašīna. To redzējusi, jo atradusies virtuvē un mašīna bijusi tuvu logam. pers.A izgājis laukā.

Viņš ieraudzījis, ka iebraucis dēls pers.B. pers.B griežoties no stāvlaukuma, pers.A ar kāju iespēris pa mašīnas aizmugurējo spārnu. Spēriens bijis ļoti

spēcīgs, jo dzirdējusi blīkšķi. Vēlāk redzējusi, ka uz mašīnas spārna ir bukte. Bijusi izsaukta policija. /pers. J/ viņai licis policijas darbiniekiem melot, ka

/pers. C/ jau atbraucis ar bojātu automašīnu. Arī iesniegumu prokuratūrai par savu liecību atsaukšanu rakstījusi pers.A iespaidā, jo gribējusi ar viņu

atjaunot attiecības. pers.Auzrakstījis tekstu un viņa tikai pārrakstījusi un parakstījusi. Varot piebilst, ka pers.A dusmu uzplūdos esot ļoti agresīvs.

Apsūdzētais /pers. B/ tiesai norādīja, ka cietušā un liecinieču liecinātajam nevar ticēt, jo viņam ar šīm personām ir naidīgas attiecības.

Tiesai nav pamata neticēt augstāk minēto divu liecinieču liecinātajam, jo liecības nav pretrunā viena ar otru un tās apstiprina arī cietušā liecināto.

Bez tam cietušā un liecinieču /pers. I/ un /pers. G/ liecinātais apstiprinās arī ar liecinieka /pers. K/ liecību un ziņām par faktiem, kas fiksēti bojātā

transportlīdzekļa apskates protokolā.

Tiesas izmeklēšanā nopratinātais Madonas policijas iecirkņa darbinieks /pers. K/ liecināja, ka bijis izsaukums uz /pers. B/ dzīvesvietu

adreseIzsaukumu pieteicis /pers. B/ dēls, kurš lūdzis palīdzību, jo tikusi sabojāta automašīna. Viņš teicis, ka tēvs ir iespēris pa automašīnu. Ļoti īsā laikā

ieradies notikuma vietā. Tur bijusi tumšas krāsas automašīna. Automašīnai konstatējis iespiedumu un skrāpējumus no smiltīm. Uz korpusa bijis redzams

pēdas nospiedums. Iespējams, tas varējis rasties no botē apautas kājas. /pers. B/ bijis mājās. Viņš bijis “uzvilkts”. /pers. B/ atzinis, ka iespēris dēla

mašīnai ar kāju.

Liecinieks /pers. K/ ir absolūti neitrāla persona šajā kriminālprocesā. Viņam nav nekādu personisku vai radniecīgu attiecību ne ar vienu no

procesa dalībniekiem, kā arī nav nekādu ziņu par faktiem, ka viņš būtu ieinteresēts šīs lietas iznākumā un tādēļ aprunātu /pers. B/.

No lietā esošā apskates protokola un tam pievienotās fototabulas ir redzams, ka 2019.gada 17.septembrī izdarīta automašīnas /pers. L/ ar

valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ apskate, kura sākta pulksten 8.33 un pabeigta pulksten 8.45. Apskatē konstatēts, ka uz automašīnas

aizmugures kreisā spārna ir redzama ielocījuma vieta aptuveni 2 cm dziļumā un 40 cm garumā. Uz ielocījuma vietas ir redzams pēdas nospiedums un uz

spārna ir redzams smilts uzslāņojums pēdas formā ( lietas 5.-7.lapa).

Tiesa uzskata, ka visi augstāk minētie pierādījumi ir pieļaujami, attiecināmi, ticami un pietiekami, lai konstatētu apsūdzētā /pers. B/ vainīgumu

viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.

/pers. M/ ir izdarījis tīšu noziedzīgu nodarījumu ar tiešu nodomu.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka lietā ir noskaidrots objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums, lai varētu atzīt, ka /pers. B/ darbības šajā kriminālprocesā

ir pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 260.panta trešās daļas.

Nosakot apsūdzētajam piespriežamā soda veidu, tiesa, saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otro daļu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā

nodarījuma raksturu , radīto kaitējumu , vainīgā personību, bet nosakot soda mēru, saskaņā ar tā paša panta trešo daļu, tiesa ņem vērā atbildību

mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Apsūdzētais /pers. B/ izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu tiek klasificēts kā mazāk smags

noziegums. Noziedzīgais nodarījums ir bijis vērsts pret personas mantu. Noziedzīgā nodarījuma rezultātā nodarītais kaitējums nav vērtējams kā

ievērojams, jo sabojātās mantas vērtība nesasniedz pusi no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēra.

/pers. B/ līdz šim tiesāts vienu reizi, bet šī sodāmība ir dzēsta, tāpēc atzīstams kā nesodīts. Pie administratīvās atbildības /pers. B/ kopumā

saukts septiņas reizes par dažāda veida pārkāpumiem un pēdējā sodāmība nav dzēsta. Personas raksturojuma par apsūdzēto lietā nav. Apsūdzētais tiesai

paskaidroja, ka strādā kā pašnodarbinātā persona un ir darbspējīgs.

Ne Krimināllikuma 47.panta pirmajā daļā minētos, ne kādus citus apsūdzētā atbildību mīkstinošus apstākļus tiesa lietā nesaskata. Tāpat tiesa

nekonstatē arī apsūdzētā atbildību pastiprinošus apstākļus, kas minēti Krimināllikuma 48.panta pirmajā daļā.

Ņemot vērā, ka /pers. B/ ir nesodīts un noziedzīgā nodarījuma rezultātā nodarītais kaitējums nav liels, tiesa kā atbilstošāko un samērīgāko

sodu viņam šajā gadījumā atzīt tieši piespiedu darbu. Šis sods ir reāli izjūtams, tas disciplinē vainīgo, dod zināmu labumu sabiedrībai un ar savu

publiskuma elementu brīdina pārējos sabiedrības locekļus par sankcijām likumu neievērošanas gadījumā.

Raugoties uz to, ka lietā nav konstatēti ne apsūdzētā atbildību mīkstinoši, ne atbildību pastiprinoši apstākļi, tad viņam nosakāms tāds piespiedu

darba stundu skaits, kas vienāds ar pusi no Krimināllikuma 40. panta pirmajā daļā paredzētā maksimālā stundu skaita.

Līdz sprieduma stāšanās spēkā /pers. B/ ir atstājami piemērotie drošības līdzekļi- aizliegumu izbraukt no valsts un dzīvesvietas maiņas

paziņošana.

Cietušais /pers. C/ lietā iesniedzis kaitējuma kompensācijas pieteikumu. Viņš lūdz piedzīt mantisko zaudējumu 140 EUR, jo sabojātās

automašīnas remontā apdrošināšanas firma nesegusi pašrisku par šādu summu. Tā pat cietušais lūdz piedzīt 400 EUR, kurus samaksājis advokātei

A.Norei par juridiskās palīdzības sniegšanu lietā. Cietušais lūdz piedzīt arī morālā kaitējuma kompensācijus 1200 EUR apmērā.

Apsūdzētais šo pieteikumu neatzina, jo neatzina savu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.

Tiesa uzskata, ka cietušā pieteikums par kaitējuma kompensācijas piedziņu ir apmierināms daļēji. Ir pilnībā apmierināms cietušā prasījums

par mantiskā zaudējuma piedziņu, jo ar lietā esošajiem dokumentiem ir pierādīts, ka cietušais 2019.gada 5.decembrī SIA “RM Autocentrs”, kurš veicis

bojātās automašīnas remontu, ir sedzis pašrisku 140 EUR apmērā. Tāpat lietā ir iesniegtas divas kvītis, kas apliecina, ka cietušais /pers. C/ kopumā ir

samaksājis 400 EUR par juridiskās palīdzības sniegšanu šajā kriminālprocesā.

Vienlaikus tiesa uzskata, ka cietušā pieteikums par morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu ir noraidāms kā nepierādīts. Civillikuma

1635.panta trešā daļa noteic, ja noziedzīgs nodarījums ir bijis vērsts pret dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai

pret ģimeni, vai nepilngadīgo, pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums. Tātad tikai norādītajos gadījumos jau ar

likumu ir noteikts, ka cietušajam ticis nodarīts morālais kaitējums. Visos pārējos gadījumos kaitējuma esamība cietušajam ir jāpierāda. Cietušais kā vienu

no argumentiem minēja to, ka notikušais radīja satraukumu viņa mazgadīgajam dēlam, kurš vēl pēc notikušā bija neizpratnē un satraucies, kā arī stress

bijis viņa sievai. Tiesa šajā gadījumā atzīmē, ka /pers. C/ bērni un sieva nav atzīti par cietušajiem šajā kriminālprocesā, līdz ar to nav pamata pieprasīt

kompensāciju par viņiem radītajiem pārdzīvojumiem. Kas attiecas uz cietušo /pers. C/, tad viņš tiesai nav iesniedzis nekādus pierādījumus, ka viņam

notikušā rezultātā būtu radušās kādas veselības vai psihiska rakstura problēmas, ka viņš būtu griezies pēc palīdzības pie kādiem speciālistiem, apmeklējis

psihologa konsultācijas. Cietušais norādīja, ka apsūdzētā darbību rezultātā nācās izsaukt policijas darbiniekus, skaidrot notikušo, kā dēļ tika kavēta

ierašanās uz tiesas sēdi Gulbenē. Kā arī pārdzīvojumus radījis tas, ka sabojātā automašīna bijusi paredzēta kāzu braucienam un nu nācies izmantot šādu

bojātu automašīnu. Tiesa šādus apstākļus gan vērtē vairāk kā sadzīviskas neērtības. Tiesa neapšauba, ka jebkurš noziedzīgs nodarījums cietušajiem rada

zināma veida pārdzīvojumus un neērtības, taču ne visos gadījumos tas nodara morālu kaitējumu. Kā tiesa novēroja lietas izskatīšanas gaitā, tad starp

apsūdzēto un cietušo pastāv klaji nedraudzīgas attiecības, kas cietušajam var radīt vairāk negatīvu izjūtu, nekā šis noziedzīgais nodarījums.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu no apsūdzētā par labu valstij ir piedzenami procesuālie izdevumi 465 EUR(četri

simti sešdesmit pieci euro) aizstāves darba apmaksai un 64,66 EUR ( sešdesmit četri euro sešdesmit seši centi) cietušā ceļa izdevumu segšanai. Saskaņā

ar Kriminālprocesa likum 529.panta otro punktu ir nosakāms 30 dienu termiņš no sprieduma spēkā stāšanās dienas, kad apsūdzētais šos izdevumus var

samaksāt labprātīgi.

Lietā esošie audiodokumenti- CD disks un DVD+R disks- saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu, pēc

sprieduma stāšanās spēkā ir glabājami pie krimināllietas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511.,512., 520.,527.-530.pantu,

tiesa nosprieda

/pers. B/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 185. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar piespiedu darbu

uz 140 (viens simts četrdesmit) stundām.

Līdz sprieduma stāšanās spēkā /pers. B/ atstāt drošības līdzekļus- dzīvesvietas maiņas paziņošanu un aizliegumu izbraukt no valsts.

/pers. B/ desmit darba dienu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas jāpiesakās soda izciešanai Valsts probācijas dienesta teritoriālajā

struktūrvienībā atbilstoši savai deklarētajai dzīvesvietai.

Piedzīt no /pers. B/ par labu /pers. C/ mantiskā zaudējuma kompensāciju 140 EUR ( viens simts četrdesmit euro) un 400 EUR ( četri simti

euro), kas samaksāti par juridiskās palīdzības saņemšanu lietā, nosakot 30 dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai

izpildei šajā daļā un uzliekot par pienākumu samaksu apliecinošus dokumentus iesniegt tiesā.

Cietušā/pers. N/ pieteikumu par morālā kaitējuma kompensācijas 1200 EUR apmērā piedziņu noraidīt.

Piedzīt no /pers. B/ par labu valstij procesuālos izdevumus 465 EUR ( četri simti sešdesmit pieci euro) aizstāves darba apmaksai un 64,66

EUR ( sešdesmit četri euro sešdesmit seši centi) cietušā ceļa izdevumu segšanai, nosakot 30 dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas

sprieduma labprātīgai izpildei šajā daļā.

Lietā esošos audiodokumentus -CD disku un DVD+R disku- glabāt pie krimināllietas.

Prokurore, apsūdzētais, viņa aizstāve un cietušais desmit dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas var rakstveidā iesniegt

tiesai lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš lūguma iesniegšanai par pilna sprieduma sagatavošanu

un lūgums nav iesniegts.

Ja tiek sagatavots pilnais spriedums, tad tas ir pārsūdzams apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesai, sūdzību desmit dienu laikā pēc pilnā

sprieduma pieejamības dienas iesniedzot Vidzemes rajona tiesā.

Pilnais spriedums pieejams no 2020.gada 16.novembra.

Tiesnese K.Poča