Court imposes 50 euro fine for refusing police order and damaging detention room property while intoxicated.

Lietas Nr. 133054517

Lietas arhīva Nr. 1-0545-17/14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 24.augustā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese Inese Biteniece

ar sekretāri Katrīnu Puri un tulci R.Teni

izskatīja atklātā tiesas sēdē Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Salaspils iecirkņa administratīvā pārkāpumu materiālus par /pers. A/,

personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk-Latvijas APK)

175.pantā paredzētā pārkāpumu izdarīšanu, un

k o n s t a t ē j a

2017.gada 23.jūnijā plkst.19.13 Rīgas ielā 30, Salaspilī pašvaldības policijas īslaicīgās aizturēšanas telpā Nr.1, /pers. A/ ļaunprātīgi

nepakļāvās pašvaldības policijas darbinieka likumīgajām prasībām, laikā, kad viņi pilda dienesta pienākumus, tas ir /pers. A/ uz prasībām pārtraukt

uzvesties agresīvi nereaģēja, centās neļaut sevi ieslēgt roku dzelžos, atteicās pārtraukt nelikumīgās darbības – sist ar kājām pa durvīm un bojāt

aizturēšanas telpas inventāru.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja Latvijas APK 175.pantā paredzēto pārkāpumu.

Par minēto pārkāpumu 2017.gada 25.jūlijā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PC318265 (lietas 3.lapa).

Tiesas sēdē persona paskaidroja, ka saprot par kādu pārkāpumu saukts pie administratīvās atbildības. Neatzīst savu vainu. Bija izolatorā,

nesaprot, kam tajā brīdī bija jāpakļaujas. Izolatorā atrodās pārāk ilgi, prasīja policijas darbiniekiem, cik ilgi vēl atlicis tur atrasties, un gribēja pie reizes

aizbraukt uz Ogres policiju pusdienot, tur izolatorā dod pusdienas. Policijas darbiniekiem prasīja arī par spilvena izsniegšanu, uz ko atbildēja, ka spilvenu

neesot. Rezultātā nolauza pie sienas piestiprināto rokturi un, kad apgūlās, palika to zem galvas. Viņu – /pers. A/, aizturēja un sasēja kājas, jo nevarēja

atcerēties otro personas koda daļu, jo bija izdzēris četras bundziņas ar alu. Uzskata, ka šāda policijas darbinieku rīcība ir nelikumīga. Uzvedās agresīvi,

jo izprovocēja policijas darbiniekus un policijas darbinieki izprovocēja viņu – /pers. A/. Nenožēlo izdarīto, neatzīst savu vainu un patiesībā ir apmierināts,

ka atradās izolatorā. Atzīst, ka spēra pa durvīm, atzīst, ka bojāja izolatora inventāru. Ir bijis cietumā, tur var darīt visu, ko grib.

No Salaspils novada pašvaldības policijas inspektora A.Lipša dienesta ziņojuma izriet, ka 2017.gada 23.jūnijā, pildot dienesta

pienākumus, patrulējot pa Salaspils novada administratīvo teritoriju kopā ar jaunāko kārtībnieku Ričardu Sozinovu, Salaspilī pie Skolas ielas 7, uz ielas

pamanīja vīrieti kuram rokās atradās atvērta alus skārdene. Ņemot vērā augstākminēto, apturēja dienesta transportlīdzekli un piegāja pie vīrieša, kurš bija

redzamā reibuma stāvoklī, un stādoties priekšā kā Salaspils novada pašvaldības policijas darbinieks izskaidroja, ka saskaņā ar 2008.gada 11.jūnija

Salaspils novada saistošo noteikumu Nr.27/2008 punktu 6.9, atrasties publiskā vietā ar atvērtu alkoholiska dzēriena iepakojumu, kur to nav atļāvusi

pašvaldība, ir aizliegts un ka par minētās normas neievērošanu ir paredzēta atbildība Salaspils novada saistošo noteikumu Nr.27/2008 15.punktā. Uz

vietas pārkāpēja personību noskaidrot nebija iespējams un lai nodrošinātu administratīvo lietvedību, un noskaidrotu personību, plkst.18.54 pieņēma

lēmumu pārkāpēju aizturēt un nogādāt Salaspils novada pašvaldības policijas iecirknī, kur tika noskaidrots, ka pārkāpējs ir /pers. A/. Aizturētais /pers.

A/, atrodoties īslaicīgās aizturēšanas telpā, kļuva agresīvs un sāka ar kājām spert pa durvīm, pēc kā ar viņu tika izvestas pārrunas un brīdināts, ja tā

turpinās pret viņu tiks pielietots fizisks un speclīdzekļi pēc kā viņš nomierinājās. Pēc neilga brīža kolēģis M.Karašovs informēja, ka aizturētais, tīši, sperot

ar kājām ir nolauzis pie sienas piestiprināto rokturi, kurš paredzēts aizturēto personu fiksācijai, pēc kā viņš tika pārvests uz otru kameru, un, lai viņš

nenodarītu kaitējumu sev un pārtrauktu agresīvās darbības, pieņemts lēmums pielietot speclīdzekli (roku dzelžus), aizturētais kategoriski atteicās dot

rokas, lai varētu uzlikt roku dzelžus un satverot rokas kopā piespieda sev pie krūtīm, aizturētajam vairākkārtīgi dots nepārprotams rīkojums atbrīvot

rokas un pārtraukt ļaunprātīgu nepakļaušanos, un brīdināts, ja viņš to nedarīs, pret viņu tiks pielietots fizisks spēks. Ņemot vērā to, ka viņš visas prasības

ignorēja un turpināja ļaunprātīgi nepakļauties policijas darbiniekiem, pret viņu pielietots fizisks spēks un rokas saslēgtas roku dzelžos aiz muguras.

Aizturētais ar saslēgtām rokām roku dzelžos nenomierinājās un ar kājām sāka spert pa aizturēto telpas durvīm un prasību to pārtraukt ignorēja,

paskaidrojot, ka turpinās tā darīt. Ņemot vērā to, ka aizturētais nenomierinājās un solīja demolēt aizturēto telpu, pieņemts lēmums pret viņu pielietot

sasiešanas līdzekli (virvi) rokas un kājas savstarpēji sasietas kopā aiz muguras (lietas 5.lapa).

No Salaspils novada pašvaldības policijas vecākā inspektora M.Karašova dienesta ziņojuma izriet, ka 2017.gada 23.jūnijā pildīja

dežuranta pienākumus Salaspils novada pašvaldības policijā un atrados iecirknī Salaspilī, Rīgas ielā 30. Plkst.18.59 policijas iecirknī ieradās Salaspils

novadā dežurējošie policijas darbinieki inspektors A.Lipsis un jaunākais kārtībnieks R.Sozinovs atgādājot aizturēto personu, kura bija redzamā alkohola

reibuma stāvoklī. A.Lipsis ziņoja, ka plkst.18.50 Salaspilī, Skolas ielā 7 uz ielas, publiskā vietā, kur to nav atļāvusi pašvaldība, pamanīja vīrieti ar atvērtu

alus skārdeni “Aldaris 1865” un konstatēja 2008.gada 11.jūnija Salaspils novada saistošo noteikumu Nr.27/2008 punkta 6.9.pārkāpumu. Ziņoja, ka

sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu uz vietas viņam neizdevās, jo nevarēja noskaidrot pārkāpēja personību. A.Lipsis un R.Sozinovs plkst.19.00

aizturēto personu ievietoja īslaicīgās aizturēšanas telpā Nr.1 un noskaidroja, ka aizturētais ir /pers. A/. A.Lipsis un R.Sozinovs uzsāka pasākumus, kuri

saistīti ar administratīvā pārkāpuma lietvedību. Atrodoties policijas dežūrdaļā vēroja aizturētās personas uzvedību datora ekrānā izmantojot iekšējo

videonovērošanas sistēmu. Redzēja un dzirdēja, ka /pers. A/ ar kāju sit pa aizturēšanas telpas durvīm un dzirdēju, ka A.Lipsis iet personu brīdināt, lai tā

pārtrauc savas darbības. Redzēja un dzirdēja, ka persona atkārtoti sit pa telpas durvīm ar kāju. Plkst.19.13 redzēja, ka /pers. A/ tīši ar kāju sit pa

īslaicīgas aizturēšanas telpā ierīkotu rokturi, kurš paredzēts agresīvo aizturēto personu fiksācijai. /pers. A/ pa to uzsita trīs reizes to saliecot un tad to

atrāva no sienas ar rokām. Par notikumu izmantojot raidstaciju nekavējoties ziņoja A.Lipsim un R.Sozinovam. Pie aizturēto telpas ieradās trijatā. /pers.

A/ nolauzto rokturi bija nolicis uz gultas un arī pats apgūlies uz tās. Ņemot vērā, ka persona nepārprotami izrādīja savu agresiju, pieņēma lēmumu pielietot

roku dzelžus, lai viņu savaldītu un pārvietot aizturēto personu no bojātās aizturēšanas telpas Nr.1 uz aizturēšanas telpu Nr.2. A.Lipsis /pers. A/

rokudzelžus uzlika vienai rokai, otru roku /pers. A/ labprātīgi saslēgšanai nedeva un rokas sasprindzināja. Pielietojot fizisku spēku un cīņas paņēmienus

/pers. A/ noguldīts uz gultas aizturēšanas telpā, kur viņš turpināja turēt rokas sasprindzinātas un piespiestas sev pie krūtīm. Vairākkārtīgus rīkojumu aizlikt

rokas aiz muguras persona ļaunprātīgi nepildīja un turpināja nepakļauties. Brīdī, kad /pers. A/ rokas atslābināja tās tika saslēgtas rokudzelžos aiz muguras

un viņš tika pārvests uz aizturēšanas telpu Nr.2. Par notikumu ziņoju policijas priekšniekam un Valsts policijas Salaspils iecirkņa dežurantam, kurš

informēja, ka Valsts policijas darbinieki izbrauks uz notikuma vietu sakarā ar tīšu svešas mantas bojāšanu un nepakļaušanos policijas darbinieku

likumīgām prasībām. Vērojot aizturētās personas uzvedību datora ekrānā izmantojot iekšējo videonovērošanas sistēmu redzēja, ka persona, neskatoties

uz saslēgtām rokudzelžos rokām, sitot vairākas reizes ar kāju centās trāpīt pa īslaicīgas aizturēšanas telpā Nr.2 ierīkotu rokturi, kurš paredzēts agresīvo

aizturēto personu fiksācijai, bet viņam tas neizdevās. Dzirdēju, ka A.Lipsis vairākas reizes izsaka prasību nomierināties un neveikt darbības, kuras var

bojāt telpu. Dzirdēja, ka /pers. A/ paziņoja, ka tā pat kaut ko salauzīšot. Tas no viņa puses izskanēja vairākas reizes. Lai nepieļautu pašvaldības mantas

bojāšanu un, lai persona būdama tādā stāvoklī nenodarītu kaitējumu sev, pret viņu pielietots sasiešanas līdzeklis. Izmantojot virvi savstarpēji sasietas

/pers. A/ kājas un rokas, /pers. A/ noguldot uz telpas gultas. Plkst.20.32 policijas iecirknī ieradās Valsts policijas Salaspils iecirkņa darbinieki, kuri veica

notikuma vietas apskati, pārņēma aizturēto /pers. A/ kopā ar viņa mantām (lietas 6.lapa).

Izvērtējusi ziņas, kas izriet no administratīvā pārkāpuma protokola, policijas darbinieku ziņojumiem, tiesa atzīst, ka persona ļaunprātīgi nav

pakļāvusies policijas darbinieku likumīgajām prasībām un izdarījusi Latvijas APK 175.pantā paredzēto pārkāpumu, un personas vaina šī pārkāpuma

izdarīšanā ir pierādīta.

Saskaņā ar Latvijas APK 175.pantu, par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka (..) likumīgajam

rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, uzliek naudas sodu līdz 280 euro vai piemēro

administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 175.panta, jākonstatē, pirmkārt, personas nepakļaušanās ļaunprātība,

otrkārt, policijas darbinieka rīkojumam vai prasībai jābūt likumīgai un, treškārt, policijas darbiniekam jāpilda dienesta pienākumi.

Lai arī persona tiesas sēdē savu vainu neatzina norādot, ka nesaprot, kam bija jāpakļaujas, tas neapstiprinās ar lietā esošo video ierakstu,

kurā redzams, ka, pēc tam, kad /pers. A/ tika ievietota izolatorā, viņš policijas darbiniekiem parādīja vidējo pirkstu, pēc tam ar kāju iespēra pa rokturi,

kas piestiprināt pie izolatora sienas, divas reizes ar kāju iesita pa izolatora durvīm, pēc kā izolatorā ieradās policijas darbinieki un veica pārrunas ar

aizturēto. Pēc tam, kad policijas darbinieki bija devušies prom no izolatora, tad /pers. A/ parādīja video kamerā vidējo pirkstu, iespēra vienu reizi pa

durvīm un pēc tam gan ar kāju sperot, gan ar rokām raujot, norāva pie sienas piestiprināto rokturi.

Arī policijas darbinieku ziņojumos norādīts, ka aizturētais /pers. A/, atrodoties īslaicīgās aizturēšanas telpā, kļuva agresīvs un sāka ar kājām

spert pa durvīm, pēc kā ar viņu tika izvestas pārrunas un brīdināts, ja tā turpinās pret viņu tiks pielietots fizisks un speclīdzekļi. Persona atkārtoti sit pa

telpas durvīm ar kāju. Plkst.19.13 /pers. A/ tīši ar kāju sita pa īslaicīgas aizturēšanas telpā ierīkotu rokturi, kurš paredzēts agresīvo aizturēto personu

fiksācijai. /pers. A/ pa to uzsita trīs reizes to saliecot un tad to atrāva no sienas ar rokām.

Par to, ka policijas darbinieki protokolā norādītajā laikā un vietā pildīja dienesta pienākumus, lietā strīda nav. Kā arī lietā nav strīda par

/pers. A/ veiktajām darbībām izolatorā, jo arī pats /pers. A/ tiesas sēdē atzina, ka uzvedās agresīvi, izprovocēja policijas darbiniekus, nenožēlo izdarīto

un ir apmierināts, ka atradās izolatorā. Atzīst, ka spēra pa durvīm, atzīst, ka bojāja izolatora inventāru.

Pie šādiem apstākļiem, tiesa konstatē, ka /pers. A/ nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām – pārtraukt uzvesties agresīvi un

pārtraukt pretlikumīgās darbības – sist ar kājām pa durvīm un bojāt aizturēšanas telpas inventāru, līdz ar ko administratīvā pārkāpuma protokols Nr.

PC318265 /pers. A/ ir sastādīts pamatoti.

Likuma „Par policiju” 22.panta pirmā un trešā daļa noteic, ka policijas darbinieks, tai skaitā pašvaldības policijas darbinieks, ir valsts varas

pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda.

Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma. (..) Policijas darbinieka prasības ir obligātas, un rīcība saistoša

jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.

No minētā panta izriet prezumpcija, ka jebkurš policijas darbinieka rīkojums, ko viņš izdevis, pildot dienesta pienākumus, atzīstams par

visiem saistošu un sākotnēji ir jāizpilda, ja vien tas acīmredzami nav pretlikumīgs.

No lietas materiālos esošiem policijas darbinieku ziņojumiem secināms, ka policijas darbinieki lūdza pārkāpēju pārtraukt sist kājas pa

aizturēšanas telpas durvīm, pārtraukt uzvesties agresīvi un iedot rokas, lai varētu uzlikt roku dzelžus, taču pārkāpējs kategoriski atteicās pildīt policijas

darbinieku prasības.

Šādus policijas darbinieku rīkojumus nav pamata uzskatīt par pretlikumīgiem.

Tiesa neatrod saprātīgu iemeslu, kādēļ policijas darbiniekiem protokolos un ziņojumā būtu jānorāda tādi apstākļi, kas neatbilst patiesībai.

Saskaņā ar likuma „Par policiju” 2.pantu, policijas darbinieks, kas ieņem noteiktu amatu policijas iestādē, kam ir speciālā dienesta pakāpe

un kas ir nodevis zvērestu.

Tiesa ņem vērā praksē izteiktās atziņas, proti, to, ka publiskajās tiesībās darbojas publiskās ticamības princips, un policijas amatpersonu

sastādītiem dokumentiem, arī administratīvo pārkāpumu protokoliem, a apriori ir publiskā ticamība, un tos iespējams apšaubīt, iesniedzot pierādījumus,

kas to apstiprina. Administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā fiksētas ziņas par izdarīto pārkāpumu un kuram ir pierādījuma nozīme lietā.

Tas vērtējams kopsakarā ar citiem pierādījumiem lietā (skat. Zemgales apgabaltiesas 2013.gada 3.jūnija spriedums lietā Nr.116008413, 106AA-

0119/13-14).

Kā atzīts tiesu praksē, lai gan policijas darbinieku sastādītie dokumenti (arī protokoli un ziņojumi) nav paši par sevi uzskatāmi par absolūti

ticamiem un neapstrīdamiem, tomēr policijas darbinieku sastādītiem dokumentiem par notikumiem, kas risinājušies, tiem pildot savus dienesta

pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe. Lai konstatētu, ka policijas darbinieki ir pieļāvuši nepilnības vai kļūdas dokumentu sastādīšanā, ir

nepieciešami pārliecinoši pierādījumi (skat. Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada 3.decembra spriedumu lietā AA 13-05/5, 2005.gada

9.decembra spriedumu lietā 666-05/5).

Izvērtējot visu iepriekš minēto, uzskatāms, ka policijas darbinieku prasības bija likumīgas, bet persona nepakļāvās šīm prasībām, un tiesa

atzīst, ka /pers. A/ apzināti izvairījās no sava pienākuma – izpildīt policijas darbinieka rīkojumus, viņiem pildot dienesta pienākumus, t.i., ļaunprātīgi

nepakļāvās policijas darbinieka rīkojumam.

Tiesa lietā nekonstatē apstākļus, kas būtu par pamatu uzskatīt, ka pārkāpējam nebija saprotams, kādu rīkojumu viņam deva policijas

darbinieki. Policijas darbiniekiem bija tiešs kontakts ar pārkāpēju, nekādas domstarpības par to, ko policijas darbinieki prasīja no pārkāpēja, tiesa

nekonstatē, līdz ar ko nekonstatē nekādas šaubas, kas būtu tulkojamas par labu pārkāpējam.

Izvērtējot tiesas sēdē pārbaudītos pierādījumus, tiesa konstatē, ka administratīvais pārkāpums kvalificēts pareizi pēc Latvijas APK

175.panta.

Saskaņā ar Latvijas APK 32.pantu, nosakot sodu, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, vainas pakāpe,

mantiskais stāvoklis, atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi.

Saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu tiesa nekonstatē pārkāpēja atbildību mīkstinošus apstākļus.

Saskaņā ar Latvijas APK 34.panta pirmās daļas 6.punktu par pārkāpēja atbildību pastiprinošu apstākli atzīstams, ka pārkāpums izdarīts

alkohola reibumā.

Par pārkāpēja personību noskaidrots, ka viņa deklarētā un faktiskā dzīvesvieta ir /dzīvesvieta/, strādā SIA “/Nosaukums A/” par

brigadieri, vidējie ienākumi 500-600 euro, neprecējies, bez apgādībā esošām personām, administratīvi sodīts (lietas 8.lapa).

Tiesa, ņemot vērā konstatētos administratīvā pārkāpuma faktiskos apstākļus, pārkāpuma būtību, atzīst, ka soda mērķi, audzināt personu,

kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī, lai pārkāpējs neizdarītu jaunus pārkāpumus,

šajā gadījumā var panākt, piemērojot naudas sodu.

Saskaņā ar Latvijas APK 299.pantu, naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad izsniegts lēmums par naudas soda

uzlikšanu, bet, ja šāds lēmums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests

noraidīts, un maksājumu apliecinošs dokuments jāiesniedz Rīgas rajona tiesā vai jānosūta pa pastu. Ja uzliktais naudas sods netiek samaksāts Latvijas

APK 299.pantā noteiktajā termiņā, spriedums par administratīvā soda uzlikšanu tiks nodots piespiedu izpildei tiesu izpildītājam.

Saskaņā ar Latvijas APK 32., 34., 175., 289.13, 289.16, 289.17, 289.18, 299.pantu, tiesa

no s pri e da

sodīt /pers. A/ par Latvijas APK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu ar naudas sodu 50 (piecdesmit) euro.

Saskaņā ar Latvijas APK 299.pantu, naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad izsniegts nolēmums par naudas

soda uzlikšanu, bet, ja šāds lēmums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai

protests noraidīts. Naudas sods ieskaitāms rēķinā: Valsts kase, reģ.Nr.NMR90000050138, konta LV34TREL1060191011100, saņēmēja iestāde:

Valsts kase BIC Kods: TRELLV22, mērķis – personas dati, protokola numurs PC318265, un maksājumu apliecinošs dokuments jāiesniedz Rīgas

rajona tiesā vai jānosūta pa pastu.

Ja uzliktais naudas sods netiek samaksāts Latvijas APK 299.pantā noteiktajā termiņā, spriedums par administratīvā soda uzlikšanu tiks

nodots piespiedu izpildei tiesu izpildītājam.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības

dienas tiesā, sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Pilns spriedums pieejams tiesā 2017.gada 31.augustā.

Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Biteniece