Court convicts drunk driver without license for 240 hours forced labor and revokes driving rights for 5 years.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of drunk driving without a license and sentenced him to 240 hours of forced labor while revoking his driving privileges for five years. The defendant admitted guilt, and the prosecutor argued that no further evidence examination was necessary under the Criminal Procedure Law. The court upheld the conviction based on the defendant's confession and the clear facts of the offense, rejecting the request for property confiscation as the vehicle belonged to a third party.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 262.panta 1.daļa; Kriminālprocesa likuma 499.pants: When a defendant admits guilt and the court finds no reasonable doubt, conviction is established without further evidence examination, and specific penalties including forced labor and license revocation are applied according to statutory limits.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11210025316
Lietas arhīva Nr. K16-0224-16/4
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jēkabpilī 2016.gada 9.maijā
Jēkabpils rajona tiesa: tiesnese I.Tumanova,
ar tiesas sēdes sekretāri R.Jerlikovu,
piedaloties prokurorei I.Gailei,
atklātā tiesas sēdē neatliekamības kārtībā iztiesāja krimināllietu, kurā /pers. A/ personas kods /pers.kods/, apsūdzēts Krimināllikuma 262.panta
1.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.
Tiesas izmeklēšanā tiesa
k o ns t a t ē j a
[1] /pers. A/ vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības nav iegūtas), atrodoties alkohola
ietekmē, šādos apstākļos:
2016.gada 27.martā, plkst. 11:58 /pers. A/, bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, atrodoties alkohola ietekmē, vadīja uz citas personas vārda
reģistrēto transportlīdzekli Mazda 626 ar valsts numura reģistrācijas zīmi /TL numurs/, /adrese/, kad viņu apturēja Valsts policijas darbinieki. Veicot
alkohola klātbūtnes pārbaudi, /pers. A/ izelpojamā gaisā konstatētas 2,2908 promiles etanola. Pārkāpuma rezultātā sastādīts administratīvā pārkāpuma
protokols Nr.PC 133630.
Ar šādu rīcību /pers. A/ pārkāpa Ceļu satiksmes likuma 28.panta 1.daļas 1.punkta “b” apakšpunkta nosacījumus, kas nosaka, ka transportlīdzekļa
vadītājam aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles – transportlīdzekļa vadītājiem, kuriem mehānisko
transportlīdzekļu vadīšanas stāžs nepārsniedz divus gadus un minētā likuma 28.panta 1.daļas 4.punkta nosacījumus, kas paredz aizliegumu vadīt
transportlīdzekli bez atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām.
Ar šādām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta 1.daļā.
[2] Tiesas izmeklēšanā /pers. A/ (turpmāk arī – apsūdzētais) savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā atzina pilnībā visā viņam izvirzītajā
apsūdzībā, neapstrīdēja noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas faktiskos apstākļus un juridisko kvalifikāciju, izteica lūgumu neveikt pierādījumu pārbaudi.
Prokurore izteica viedokli, ka lietā nav nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi, jo konstatēti Kriminālprocesa likuma 499.pantā paredzētie
apstākļi.
Tiesa, uzklausot apsūdzētā, prokurores viedokli un pārbaudot krimināllietas materiālus, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu nolēma lietā
neveikt pierādījumu pārbaudi, jo apsūdzētais atzina savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā un lūdza neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā,
tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav radušās šaubas par apsūdzētā vainīgumu un noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju. Tiesas sēdē
apsūdzētajam izskaidrota pierādījumu pārbaudes neveikšanas procesuālā būtība un sekas. Tiesa konstatēja, ka apsūdzētajam celtā apsūdzība atbilst
Kriminālprocesa likuma 427.panta noteikumiem un ar lietā esošajiem pierādījumiem ir pierādīts, ka apsūdzētā faktiskās darbības ir pareizi kvalificētas
pēc Krimināllikuma 262.panta 1.daļas, jo apsūdzētais vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas
tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas) atrodoties alkohola ietekmē, lietā ir pierādīts apsūdzētā vainīgums.
[3] Tā kā tiesas sēdē pierādījumu pārbaude netika veikta, tad saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta 3.daļas nosacījumiem pierādījumu
analīze un to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.
Atzīstot apsūdzētā vainīgumu par pierādītu, noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju par atbilstošu Krimināllikuma normām, tiesa secina, ka apsūdzētais
ir sodāms, taisot notiesājošu spriedumu, kā to paredz Kriminālprocesa likuma 520.pants.
[4] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta 3.daļas nosacījumiem tiesas izmeklēšanā pārbaudīti apsūdzētā personas raksturojošie dati.
Apsūdzētais dzimis /datums/, tātad viņam uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdi bija 28 gadi. Apsūdzētajam ir pastāvīga dzīvesvieta, kas ir arī
deklarēta (lietas 17.lp.).
Apsūdzētais agrāk par noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu sodīts vienu reizi 2011.gada 4.augustā Jēkabpils rajona tiesā pēc Krimināllikuma
262.panta 2.daļas ar piespiedu darbu uz 140 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 gadiem un ar mantas konfiskāciju. Spriedums
stājies spēkā 2011.gada 16.augustā. Pamatsods izciests 2011.gada 27.septembrī, papildsods izciests 2015.gada 16.augustā, sodāmība nav dzēsta vai
noņemta (lietas 16.lp.).
Tiesas sēdē apsūdzētais paskaidroja, ka nestrādā, ir iegūta 8 klašu izglītību, strādā gadījuma darbus, viņa vidējie mēneša ienākumi ir 400,00 euro,
apgādājamo nav. Norādīja, ka viņam nav fizisku traucējumu, kas liegtu viņam strādāt fizisku darbu.
Apsūdzētais norādīja, ka izdarīto nožēlo un apņemas turpmāk neizdarīt jaunus likumpārkāpumus.
[5] Saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu apsūdzētajam ir piespriežams sods tādā apmērā, kādu nosaka Krimināllikuma 262.panta 1.daļas sankcija,
ievērojot Krimināllikuma Vispārīgās daļas noteikumus. Krimināllikuma 46.panta 2.daļa paredz, ka, nosakot soda veidu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā
nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību, savukārt, nosakot soda mēru, saskaņā ar šī panta 3.daļu tiesa ņem vērā atbildību
mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
[6] Vērtējot izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, tiesa atzīst, ka saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta noteikumiem izdarītais noziedzīgais
nodarījums pēc Krimināllikuma 262.panta 1.daļas klasificējams, kā mazāk smags noziegums. Noziedzīgs nodarījums izdarīts ar nodomu (tīši),
apsūdzētajam apzinoties, ka viņam nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību un viņš atrodas alkohola reibuma stāvoklī. Tiesa atzīst,
ka ar noziedzīgo nodarījumu ievērojami tika apdraudēti pārējie ceļu satiksmes dalībnieki, satiksmes drošība.
Noziedzīgā nodarījuma raksturu nosaka apdraudēto interešu (nodarījuma objekta) nozīmīgums, proti “jo nozīmīgāks ir noziedzīgā nodarījuma
objekts, tas ir, ar Krimināllikumu aizsargātā interese, jo kaitīgāks ir attiecīgais noziedzīgais nodarījums” (sal. Krastiņš U.Liholaja V., Niedre A.
Krimināltiesības. Vispārīgā daļa. Trešais papildinātais izdevums. Zinātniskais redaktors prof. U.Krastiņš – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2008,
93.lp.).
Tiesa ņem vērā no Kriminālprocesa likuma 7.panta izrietošo kriminālprocesa pamatprincipu – par Krimināllikuma 262.panta 1.daļā paredzēto
nodarījumu kriminālprocesu veic neatkarīgi no personas gribas, kurai nodarīts kaitējums. Tas nozīmē, ka kriminālprocess tiek veikts sabiedrības
interesēs, jo noziedzīgā nodarījuma rezultātā tiek radīts sabiedrības interešu apdraudējums.
Vērtējot izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, tiesa ņem vērā apstākli, ka apsūdzētais vadīja transportlīdzekli, kuram noteiktajā termiņā nav
veikta valsts tehniskā apskate un attiecībā uz kuru nav izdarīta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, par ir administratīvi sodīts
(lietas 2., 18., 19.-20.lp.). Apsūdzētais vadīja transportlīdzekli ievērojamā alkohola reibumā – apsūdzētā izelpojamā gaisā konstatētas 2,2908 promiles
alkohola, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs (lietas 8.-10.lp.).
[7] Vērtējot ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu, tiesa konstatē, ka apsūdzētā noziedzīgās rīcības rezultātā kaitējums nav radīts un cietušā
šajā kriminālprocesā nav, taču radīts ievērojams apdraudējums ceļu satiksmes drošībai un ceļu satiksmes dalībnieku dzīvībai un veselībai.
[8] Vērtējot apsūdzētā personību, tiesa ņem vērā spriedumā minēto raksturojošo informāciju par apsūdzētā personību, paša apsūdzētā paskaidroto
raksturojošo ziņu pārbaudes gaitā tiesas izmeklēšanā.
Tiesa atzīst, ka apsūdzētais ikdienā nemāk vai nevēlas izvēlēties tiesiskas uzvedības modeli. Nerēķinās ar savās darbības sekām un atbildības
nosacījumiem. Apsūdzētā attieksme norāda, ka viņš nav pietiekami izvērtējis savas darbības cēloņus un izdarījis secinājumus pēc piemērotajiem
kriminālsoda un administratīvā soda. Noziedzīgs nodarījums izdarīts nedzēstās sodāmības laikā. Sabiedrisko bīstamību pastiprina arī rīcība alkohola
ietekmē.
Tiesa pozitīvi vērtē, ka apsūdzētais tiesas izmeklēšanā ir atzinis savu vainu un izdarīto nožēloja, ka arī to, ka apsūdzētais tiesas sēdē apliecināja, ka
turpmāk jaunus likumpārkāpumus neizdarīs.
[9] Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā apsūdzētā atbildību ietekmējošos apstākļus.
[9.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta 2.daļu tiesa par apsūdzētā mīkstinošo apstākli atzīst to, ka apsūdzētais vaļsirdīgi atzinis savu vainu
noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un izdarīto nožēlo.
[9.2] Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta 1.daļas 1.punktu par apsūdzētā pastiprinošo apstākli atzīst to, ka noziedzīgais nodarījums veido
noziedzīgo nodarījumu recidīvu.
[10] Par Krimināllikuma 262.panta 1.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu likums paredz alternatīvu iespēju pamatsodu noteikšanai.
Krimināllikuma 262.panta 1. daļas sankcija paredz sodu brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu
darbu, vai naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem un konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
Nosakot soda veidu un mēru, tiesa papildus iepriekš konstatētajiem apstākļiem ņem vērā Krimināllikuma 35.panta 2.daļā noteikto soda mērķi –
aizsargāt sabiedrisko drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializētu sodīto personu, kā arī panākt,
lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties un
piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm (sk. A.Judins. Kriminālsods nav valsts
atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds Nr.11 (762), 2013.gada 19.marts, 7.lpp).
Tiesa uzskata, ka par izdarīto noziedzīgo nodarījumu ir piemērojams pamatsods piespiedu darba veidā.
Krimināllikuma 40.pants noteic, ka piespiedu darbs (..) ir piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko notiesātais (..) izcieš,
veicot dzīvesvietas apvidū piespiedu darba izpildes institūcijas noteiktos darbus no pamatdarba (..) brīvajā laikā un bez atlīdzības. Piespriežot pamatsodu
piespiedu darba veidā, apsūdzētais tiks iesaistīts sabiedrībai nepieciešamos darbos bez atlīdzības, un piespiedu darba izciešanas rezultātā apsūdzētais tiks
motivēts laboties.
Tādējādi tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā apsūdzētajam nosakāms pamatsods – piespiedu darbs, iesaistot apsūdzēto sabiedrībai
nepieciešamajos darbos, veicot dzīvesvietas apvidū piespiedu darba institūcijas noteiktos darbus no pamatdarba brīvajā laikā un bez atlīdzības. Šādam
soda veidam piekrita arī apsūdzētais tiesas sēdē, norādot, ka šāds sods viņu atturēs no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Izvērtējot minēto, kas noskaidrots par izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, apsūdzētā personību un pārējiem apstākļiem, kas
ņemami vērā pie soda veida un mēra noteikšanas, tiesa uzskata, lai sasniegtu soda mērķi, kas ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt
vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no
noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, šajā kriminālprocesā apsūdzētajam nosakāms Krimināllikuma 262.panta 1.daļas soda sankcijā paredzētais sods –
piespiedu darbs 240 stundas.
[11] Krimināllikuma 262.panta 1.daļas sankcija paredz obligātu papildsoda – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana, piemērošanu,
paredzot tiesību ierobežošanas maksimālo laiku – līdz pieciem gadiem.
Ņemot vērā lietā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, apsūdzētā personību un pārējos apstākļus, kas ņemami vērā pie soda
noteikšanas, tiesa atzīst, ka transportlīdzekļa vadīšanas tiesības apsūdzētajam atņemamas uz 5 gadiem.
[12] Izvērtējot Krimināllikuma 262.panta 1.daļas sankcijā paredzēto papildsoda mantas konfiskācijas piemērošanu, tiesa secina, ka papildsods –
mantas konfiskācija apsūdzētajam nav piemērojama.
Saskaņā ar Krimināllikuma 42.panta 3.daļu, tiesa, nosakot mantas konfiskāciju par noziedzīgu nodarījumu pret satiksmes drošību, piemēro daļēju
mantas konfiskāciju un attiecina to uz transportlīdzekli. No lietas materiāliem redzams, ka konkrētajā gadījumā transportlīdzeklis, kas izmantots
noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā, Mazda 626 ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, pieder citai personai (lietas 19.-20.lp.). Savukārt saskaņā ar
Krimināllikuma 42.panta 1.daļu, mantas konfiskācija, ir notiesātā īpašumā esošās mantas vai tās daļas piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts
īpašumā. No minētā izriet, ka nav pieļaujama citas personas īpašumā esošās mantas konfiskācija.
[13] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 249.panta 1.daļu apsūdzētajam piemērotais drošības līdzeklis uzturēšanās noteiktā vietā atceļams, jo
atbilstoši Kriminālprocesa likuma 241.pantam tiesa nekonstatē apstākļus, kas liecinātu, ka apsūdzētais izvairīsies no sprieduma izpildes.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499., 511., 520., 524., 527., 528., 529. pantiem, tiesa
no s p r ie d a
1. Atzīt /Pers.A/, personas kods /pers.kods/, par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta 1.daļā un sodīt
viņu ar piespiedu darbu uz 240 (divi simti četrdesmit) stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 (pieciem) gadiem, bez mantas
konfiskācijas.
2. Drošības līdzekli /pers. A/ – uzturēšanās noteiktā vietā – atcelt.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 10 dienu laikā, iesniedzot sūdzību (protestu) Jēkabpils rajona tiesā. Spriedumu
var pārsūdzēt apelācijas kārtībā tikai daļā par piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem.
Pilna sprieduma pieejamības diena 2016.gada 23.maijs.
Tiesnese I.Tumanova