Legislator Case Law & Legislation
C33656215 / C-2166-16 AI generated

Bank's debt collection claim dismissed due to statute of limitations expiration under commercial law.

Case Number C33656215 / C-2166-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the bank's claim for debt collection against two individuals, ruling that the statute of limitations had expired. The debt originated from a 2007 loan agreement with a maturity date of January 20, 2011, but the bank only filed its lawsuit in November 2015. The court determined that under commercial law, the three-year limitation period expired on January 19, 2014, and the lack of prior warnings did not extend this period.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law Art. 1896; Commercial Law Art. 406: A commercial claim expires after three years from the date the claim is sufficiently established, barring the creditor from enforcing rights if they fail to initiate proceedings within this statutory period.

Keywords

AI generated
statute of limitations commercial law debt collection loan agreement expiry of rights

Cited Legislation

AI generated
Civil Law Art. 1896
Commercial Law Art. 406
Civil Procedure Law Art. 8
Civil Procedure Law Art. 193
Civil Procedure Law Art. 42
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C33656215

Lietas arhīva Nr. C-2166-16/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 12.maijā

Rīgas rajona tiesa:

tiesnese Santa Bernharde

ar sekretāri /tiesas sēžu sekretārs/,

piedaloties atbildētājai /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu AS “Norvik banka” prasībā pret /pers. B/ un /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2015.gada 27.novembrī Rīgas rajona tiesā saņemts AS “Norvik banka” (turpmāk arī – prasītājs) prasības pieteikums pret /pers. B/ un

/pers. A/ (turpmāk arī – atbildētāji) par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā noradīts, ka 2007.gada 13.janvārī starp pusēm tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr.PTK-001497 (turpmāk arī –

Līgums), saskaņā ar ko atbildētājiem tika piešķirts kredīts 5691,49 euro apmērā ar procentu likmi 21% gadā. Par kredīta atmaksas beigu termiņu

noteikts 2011.gada 20.janvāris.

Saskaņā ar Līguma maksājumu grafiku atbildētājam bija jāveic maksājumi līdz katra mēneša 20.datumam, nodrošinot, lai maksājumu grafikā

norādītajos datumos atbildētāja kontā ir pietiekošs naudas daudzums aizdevuma atmaksas veikšanai.

Atbildētāji nepildīja ar Līgumu uzņemtās saistības, pēdējo maksājumu veicot 2014.gada 8.maijā 20 euro apmērā.

Prasītājs norāda, ka uz 2015.gada 26.oktobri atbildētāju no Līguma izrietošās un neizpildītās saistības ir 8680,92 euro apmērā, kas sastāv

no pamatparāda 4133,77 euro apmērā, procentiem 4133,77 euro apmērā un līgumsoda 413,38 euro apmērā.

2013.gada 16.decembrī prasītājs vērsies ar pieteikumu Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļā par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma

kārtībā, taču ar tiesneses 2014.gada 3.janvāra lēmumu pieteikums atstāts bez izskatīšanas.

Prasītājs norāda, ka nepiekrīt mediācijas izmantošanai strīda risināšanai.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1757., 1759., 1762.panta 1.punktu, 1764.,

1811., 1943.pantu un 1946.panta pirmo daļu, Civilprocesa likuma 1., 24.pantu, 26.panta pirmo daļu, 34.panta pirmo daļu, 41.panta pirmo daļu,

127.panta pirmo daļu, 128.panta otrās daļas 5.1 punktu, 195.pantu, 406.8 panta trešo daļu, prasītājs lūdz tiesu apmierināt prasību un piedzīt solidāri no

atbildētājiem par labu prasītājam pamatparādu 4133,77 euro apmērā, procentus 4133,77 euro apmērā, un līgumsodu 413,38 euro apmērā, kopā

8680,92 euro; lūdz noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no piespriestās, bet nepiedzītās

pamatsummas; lūdz piedzīt no atbildētājiem visus tiesāšanās izdevumus.

[2] 2015.gada 14.decembrī uz atbildētāju deklarētajām dzīvesvietas adresēm nosūtīts paziņojums ar tam pievienotu prasības pieteikuma

norakstu rakstveida paskaidrojumu sniegšanai līdz 2016.gada 13.janvārim.

Rakstveida paskaidrojumus atbildētāji tiesai nav snieguši.

[3] Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis neieradās. 2016.gada 2.maijā tiesā saņemts prasītāja lūgums par lietas izskatīšanu bez prasītāja pārstāvja

piedalīšanās tiesas sēdē. Lūgumā norādīts, ka prasītājs uztur prasību pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem argumentiem.

Tiesas sēdē atbildētājs /pers. B/ neieradās. Par tiesas sēdes vietu un laiku atbildētājs tika informēts likumā noteiktajā kārtībā, nosūtot pavēsti uz

viņa deklarēto dzīvesvietas adresi.

Civilprocesa likuma 156.panta pirmā daļa noteic, ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem, liecinieks, eksperts vai tulks, tiesa

uzsāk lietas izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 209. vai 210.pantu nav pamats to atlikt.

Ņemot vērā, ka nav pamats lietas izskatīšanas atlikšanai saskaņā ar Civilprocesa likuma 209. vai 210.pantu, tiesa atzīst par iespējamu skatīt lietu

bez prasītāja pārstāvja un atbildētāja klātbūtnes.

Atbildētāja/pers. A/ tiesas sēdē norādīja, ka atbildētāji solidāri aizņēmās no prasītāja naudas summu. Norādīja, ka paziņojumus par saistību

neizpildi no prasītāja saņēma, taču neatceras, kad.

Motīvu daļa

[4] Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir noraidāma.

No lietā esošā 2007.gada 13.janvāra Līguma apstiprinās atbildētāju uzņemtās saistības pret prasītāju.

Kā norādīts Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 21.aprīļa spriedumā (lieta Nr.SKC-100/2010), ja, izskatot lietu pēc būtības, tiesa konstatē, ka ir

iestājies civiltiesību normās noteiktais noilgums, tad tai jāpārbauda vienīgi jautājumus par noilguma apturēšanu vai pārtraukšanu, bet nav jāskaidro

faktiskie apstākļi un jāvērtē pierādījumi, jo noilgums ir patstāvīgs pamats prasības noraidīšanai.

Saskaņā ar Komerclikuma 388.pantu komercdarījumi ir komersanta tiesiskie darījumi, kas saistīti ar komercdarbību.

Saskaņā ar Komerclikuma 389.pantu, ja darījums ir komercdarījums tikai vienam no darījuma dalībniekiem, šā likuma noteikumi par

komercdarījumiem ir vienlīdz piemērojami arī pārējiem darījuma dalībniekiem, ciktāl normatīvajos aktos patērētāju tiesību aizsardzības jomā vai citos

likumos nav noteikts citādi.

Ievērojot minētās tiesību normas un lietas izskatīšanas gaitā konstatētos faktus, tiesa atzīst, ka vispirms vērtējamas prasītāja prasījuma tiesības

atbilstoši Komerclikuma normām, kas nosaka, kādā kārtībā komercdarījumu dalībnieki var aizsargāt savas aizskartās tiesības un ar likumu aizsargātās

intereses, tajā skaitā tiesību normas, kas nosaka prasības noilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1896.pantu noilgums sāk tecēt ar to dienu, kurā prasījums ir tā nodibināts, ka pret parādnieku, kas nav izpildījis savu

pienākumu, nekavējoties var celt prasību, kaut arī tomēr vēl nebūtu ne parādnieks liedzies izpildīt, ne arī kreditors viņam to atgādinājis. Saskaņā ar to

noilguma tecējuma iesākumam vajadzīgs: nosacītiem prasījumiem – lai nosacījums jau būtu noskaidrojies, bet terminētiem prasījumiem - lai termiņš jau

būtu notecējis [...].

Saskaņā ar Komerclikuma 406.pantu no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš.

Kā redzams no lietā esošā Līguma, par aizdevuma atmaksas beigu termiņu noteikts 2011.gada 20.janvāris. Līdz ar to prasītāja prasījuma tiesībām,

kas izriet no 2007.gada 13.janvāra Līguma, noilgums iestājās 2014.gada 19.janvārī.

Ievērojot minēto, kā arī to, ka prasītājs pret atbildētāju par saistību izpildi tiesā vērsies tikai 2015.gada 27.novembrī, turklāt lietā nav pierādījumu,

ka no Līguma beigu termiņa līdz prasības celšanai tiesā atbildētāji būtu brīdināti par saistību neizpildi, tiesa secina, ka prasījumam ir iestājies noilgums, un

iepriekš norādītais secinājums ir pietiekams patstāvīgs pamats prasības noraidīšanai.

[5] Ņemot vērā to, ka prasība noraidāma, tad atbildētājam nerodas pienākums atlīdzināt tiesas izdevumus. Saskaņā ar Civilprocesa likuma

42.panta otro daļu, ja prasību noraida [..], tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts ienākumos. Līdz ar to no prasītāja

par labu valstij piedzenami nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 2,82 euro apmērā (10,65 – 7,83 = 2,82).

[6] Civilprocesa likuma 204.1 pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa

nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, līdz ar to prasītājam

nosakāms termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas tā labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 193.pantu, Komerclikuma 388., 389., 406.pantu un Civillikuma 1896.pantu, tiesa

nosprieda:

noraidīt AS “Norvik banka” prasību pret /pers. B/ un /pers. A/ par parāda piedziņu.

Piedzīt no AS “Norvik banka”, reģistrācijas Nr.40003072918, par labu valstij nesamaksātos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,82 euro

apmērā.

Saņēmējs: Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22,

iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (prasītāja nosaukums, lietas numurs).

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu

saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu norādītajā termiņā iesniegt Rīgas rajona tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no tā pasludināšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas

rajona tiesā.

Tiesnese S.Bernharde