Court dismissed request for technical rules as road construction in protected landscape requires EIA.

Lietas arhīva Nr. A42-01078-23/20

ECLI:LV:ADRJRIT:2023:0721.A420307022.2.S

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

S P R I E D U

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2023.gada 21.jūlijā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese M.Romanova,

piedaloties pieteicējas akciju sabiedrības ,,Latvijas valsts meži” pārstāvei /pers. A/ un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicināto iestāžu

Vides pārraudzības valsts biroja un Valsts vides dienesta pārstāvim /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc akciju sabiedrības ,,Latvijas valsts meži” pieteikuma par pienākuma uzlikšanu

Valsts vides dienestam izsniegt pieteicējai tehniskos noteikumus meža autoceļa ,,Deputāta ceļš” pārbūvei zemes vienībās ar kadastra apzīmējumu

80920030083, 80920030115 un 80920030032, Sējas pagastā, Saulkrastu novadā.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicēja ,,Latvijas valsts meži” vērsās Valsts vides dienestā (turpmāk – dienests) ar iesniegumu tehnisko noteikumu saņemšanai meža autoceļa

,,Deputāta ceļš” pārbūvei zemes vienībās ar kadastra apzīmējumu 80920030083, 80920030115 un 80920030032, Sējas pagastā, Saulkrastu novadā.

Dienests paredzēto darbību klasificēja kā jauna ceļa būvniecību, kam pirms lēmuma pieņemšanas par tehnisko noteikumu sagatavošanu un izsniegšanu

nepieciešams veikt ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu. Ar dienesta 2022.gada 9.septembra lēmumu Nr.AP22VL0280 atteikts veikt ietekmes uz vidi

sākotnējo izvērtējumu, jo paredzētās darbības vietā jaunus ceļus ierīkot ir aizliegts.

Pieteicēja dienesta lēmumu apstrīdēja Vides pārraudzības valsts birojā (turpmāk – birojs), norādot, ka, tā kā paredzētā darbība ir ceļa pārbūve,

kas paredzētās darbības vietā ir atļauta, un kam ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu veikt nav nepieciešams, dienests nepamatoti atteicis izsniegt

tehniskos noteikumus.

[2] Ar biroja 2022.gada 22.novembra lēmumu Nr.10-04/46/2022 apstrīdētais lēmums atstāts negrozīts. Pārsūdzētais lēmums pamatots ar turpmāk

minētajiem argumentiem.

[2.1] Paredzētā darbība ir pretrunā Ministru kabineta 2019.gada 22.oktobra noteikumu Nr.4 9 3 ,,Aizsargājamo ainavu apvidus ,,Ādaži”

individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.493) 14.5.apakšpunktam. Paredzētā darbība ir atzīstama par jaunu

darbību, kas atbilst likuma ,,Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 2.pielikuma 10.punkta 5.apakšpunktam, kam nepieciešams veikt ietekmes uz vidi

sākotnējo izvērtējumu.

[2.2] Lietā nav strīda, ka meža autoceļš pastāv dabā, taču, vai tas ir uzskatāms par likumīgu inženierbūvi, kura pārbūvēšanu pieļauj noteikumu

Nr.493 14.5.apakšpunkts, nevis dabisko brauktuvi, kā tas norādīts ekspertes atzinumā, lietā nav pierādīts.

[2.3] Apstāklis, ka meža autoceļš ir reģistrēts kā kadastra objekts, nepadara to par esošu meža ceļu (komersanta ceļu). Būvvaldes sniegtā

informācija par to, ka paredzētajai darbībai lēmums par patvaļīgas būvniecības seku novēršanu nav izdots, nepadara meža autoceļu par likumīgu būvi.

Būvvaldes rīcībā nav citu dokumentu, izņemot dokumentus par meža autoceļa reģistrāciju kadastra informācijā.

[3] Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par pienākuma uzlikšanu dienestam izsniegt pieteicējai tehniskos noteikumus

paredzētajai darbībai, kas pamatots ar turpmāk minēto.

[3.1] Jautājums par patvaļīgas būvniecības konstatēšanu un seku novēršanu ir pašvaldības būvvaldes kompetencē. Saulkrastu novada būvvalde ir

norādījusi, ka nav pieņemts lēmums par patvaļīgas būvniecības seku novēršanu attiecībā uz meža autoceļu ,,Deputāta ceļš”. Līdz ar to secināms, ka

pieteicēja nav veikusi patvaļīgu būvniecību un plāno veikt esošā ceļa pārbūvi. Birojs un dienests nav novērtējuši visus juridiski nozīmīgos apstākļus un

izdarījuši nepamatotu secinājumu, ka meža autoceļš ,,Deputāta ceļš” ir nelikumīga būve, tādējādi pārsniedzot normatīvajos aktos tiem piešķirto

kompetenci.

[3.2] Meža autoceļš ,,Deputāta ceļš” ir būve, kas reģistrēta Kadastra informācijas sistēmā atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 10.aprīļa

noteikumiem Nr.263 ,,Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.263). Būves kadastra

apzīmējums ir 80920030083009. Informācijā par būves reģistrāciju/aktualizāciju pieteicēja norādīta kā būves – meža autoceļš ,,Deputāta ceļš” lietotāja.

[3.3] Kadastra informācijas sistēmā nekustamā īpašuma sastāvā nevar būt reģistrētas nelikumīgas būves, par kurām Valsts zemes dienestā iesniegti

noteikumu Nr.263 29.2.punktā noteiktie dokumenti. Pretējā gadījumā tas būtu pretrunā ar nekustamā īpašuma veidošanas principiem un kadastra

darbību regulējošām tiesību normām. Minētais izriet arī no Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 32.panta un 34.panta pirmās daļas 1.punkta.

Birojs pretēji normatīvajam regulējumam izdarījis pieņēmumu, ka būves reģistrācijai Kadastra informācijas sistēmā nav tiesiska statusa, tādējādi tā

atzīstama par nelikumīgu.

[3.4] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 153.panta ceturtajai daļai fakts, kuru likums uzskata par nodibinātu, nav jāpierāda, izskatot lietu. Pie

šādiem faktiem ir pieskaitāma arī būves reģistrācija Kadastra informācijas sistēmā.

[3.5] Tā kā meža autoceļš ,,Deputāta ceļš” ir Kadastra informācijas sistēmā reģistrēta būve un pieteicēja kā tās lietotājs, pieteicējas ierosinātā

būvniecības iecere par meža ceļa ,,Deputāta ceļš” pārbūvi atļauta atbilstoši noteikumiem Nr.493, jo ceļa pārbūve neietilpst noteikumu 12. un 14.punktā

norādīto ainavu apvidus teritorijā aizliegto darbību sarakstā. Līdz ar to birojs pārsūdzētajā lēmumā nepamatoti atsaucies uz noteikumu Nr.493

14.5.apakšpunktu.

[4] Dienests un birojs rakstveida paskaidrojumos par pieteikumu uzskata to par nepamatotu un lūdz noraidīt, atsaucoties uz pārsūdzētajā lēmumā

norādītajiem argumentiem.

[5] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāve pieteikumu uzturēja uz tajā norādīto argumentu pamata.

Tiesas sēdē atbildētājas pārstāvis pieteikumu neatzina, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā un paskaidrojumos minētajiem argumentiem. Papildus

norādīja, ka konkrētajā gadījumā pastāv dabiskā brauktuve, nevis meža autoceļš. Dabiskās brauktuves atbilstoši Meža likumam ir pieļaujamas, bet nav

pieļaujams tas, ka to varētu pārvērst par autoceļu, reģistrējot Kadastra informācijas sistēmā. Būvvalde nav sniegusi novērtējumu konkrētajā lietā, turklāt

dabiskās brauktuves gadījumā būvvaldei nav jāpieņem lēmums par nelikumīgu būvniecību.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir noraidāms.

[7] Saskaņā ar noteikumu Nr.493 14.5.apakšpunktu ainavu apvidus teritorijās meža zemēs aizliegts ierīkot jaunus komersantu (mežsaimniecības)

ceļus. No šo noteikumu 13.2.un 12.15.3.5apakšpunkta izriet, ka šajās teritorijās ir atļauts veikt inženierbūvju (tai skaitā ceļu) atjaunošanu un pārbūvi. Ja

tiek mainīts trases platums un novietojums, ceļu var pārbūvēt ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

No minētajām normām izriet, ka konkrētajā teritorijā ir aizliegts ierīkot jaunus ceļus, bet ir atļauts pārbūvēt tādas inženierbūves kā ceļi.

No lietas materiāliem izriet un par to arī nav strīda, ka darbības vieta atrodas teritorijā, kas zonēta kā ,,Mežu teritorija” atbilstoši Sējas novada

domes 2013.gada 19.februāra saistošo noteikumu Nr.2/2013 ,,Sējas novada teritorijas plānojuma 2013.-2024.gadam Teritorijas izmantošanas un

apbūves noteikumi un Grafiskā daļa” grafiskajai daļai. Secīgi darbības vieta ir meža zeme un tajā ir aizliegts ierīkot jaunus komersantu (mežsaimniecības)

ceļus, bet ir atļauts pārbūvēt tādas inženierbūves kā ceļi.

Saskaņā ar pieteicējas būvniecības ieceri plānoto būvdarbu rezultātā tiks izbūvēts meža autoceļš ar nobrauktuvēm, izmainīšanās vietām un

apgriešanās laukumu, grāvju un caurteku sistēmu, proti, plānots veikt bojāto caurteku nomaiņu un/vai jaunu caurteku izbūvi. Projektējamais ceļš plānots

arī meža teritorijā apmēram 500 m garumā. Ceļa izbūve kopā plānota 1,98 km garumā, plānotais ceļa platums ir 4,5 m un dažās vietās - aptuveni 18-20

m. Trases platums ir atkarīgs ne tikai no plānotā ceļa platuma, bet arī esošajiem grunts apstākļiem un sāngrāvju nepieciešamības. Precīzs trases platums

tiks aprēķināts projektēšanas darbu laikā. Plānots veikt koku ciršanu un mainīt zemes lietošanas kategoriju no meža uz zemi zem ceļiem aptuveni 2 ha

platībā.

Tādējādi, ņemot vērā, ka plānoto būvdarbu rezultātā darbības vietā būs meža autoceļš, ir nepieciešams noskaidrot, vai konkrētajā lietā runa ir par

esošās inženierbūves, proti, ceļa pārbūvi.

[8] Tiesa konstatē, ka pieteicēja plāno ierīkot jaunu komersantu (mežsaimniecības) ceļu. Šo secinājumu tiesa pamato ar turpmāk minētajiem

apsvērumiem.

[8.1] Saskaņā ar Būvniecības likuma 1.panta 9.punktu būves pārbūve ir būvdarbi, kuru rezultātā ir mainīts būves vai tās daļas apjoms vai

pastiprināti nesošie elementi vai konstrukcijas, mainot vai nemainot lietošanas veidu.

Kā redzams jau no šīs normas teksta, pārbūves darbu rezultātā var mainīt būves vai tās daļas apjomu, pastiprināt nesošos elementus vai

konstrukcijas, mainot vai nemainot lietošanas veidu, taču par pārbūvi var runāt vienīgi tad, ja ir kāds dabā jau (joprojām) pastāvošs objekts, kurā

iespējams veikt izmaiņas, citiem vārdiem, ir jāpastāv būvei, kuru pārbūvēt (Senāta 2016.gada 31.marta sprieduma lietā Nr.SKA-155/2016

15.punkts).

Tātad par komersantu (mežsaimniecības) ceļu pārbūvēt ir iespējams tikai jau esošos ceļus.

[8.2] Saskaņā ar likuma „Par autoceļiem” 2.panta pirmo un 1.1daļu visi Latvijas autoceļi pēc to nozīmes iedalāmi: valsts autoceļos, pašvaldību

ceļos, komersantu ceļos un māju ceļos. Šā likuma izpratnē ar terminu „komersantu ceļi” saprotami arī ceļi, kas pieder uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)

kā tiesību subjektiem, kā arī citām privāto tiesību juridiskajām personām. Savukārt atbilstoši likuma „Par autoceļiem” 2.panta otrajai daļai autoceļš ir

kompleksa inženierbūve ārpus pilsētas robežām, kas izmantojama transportlīdzekļu satiksmei ar noteiktu ātrumu un normatīvos paredzētām slodzēm un

gabarītiem. Atbilstoši Meža likuma 1.panta 23.punktā noteiktajam par meža infrastruktūru uzskatāms mežā būvēts vai ierīkots objekts meža

apsaimniekošanas un aizsardzības, arī rekreācijas vajadzībām.

Jēdziens „komersantu ceļš” likuma „Par autoceļiem” 3.panta izpratnē nav attiecināms tikai uz ceļiem, kuru īpašnieki vai lietotāji veic uzņēmējdarbību

Komerclikumā noteiktajā kārtībā un kā tādi reģistrēti Komercreģistrā. Minētais jēdziens ir attiecināms uz plašāku personu loku, tajā skaitā valsti, ja šī

ceļa izmantošanas mērķis ir saimnieciskā darbība, tajā skaitā, apsaimniekošana neatkarīgi no nolūka gūt peļņu. Pretējā gadījumā būtu iespējams nonākt

pie atziņas, ka, piemēram, zemnieku saimniecības, kas nodarbojas ar mežistrādi, izbūvētais ceļš sava meža apsaimniekošanai par komersanta ceļu nebūtu

uzskatāms, lai gan, neapšaubāmi, būtu izmantots saimnieciskās darbības veikšanā (Senāta 2022.gada 8.decembra sprieduma lietā Nr.SKC-316/2022

8.3.punkts).

Secīgi saskaņā ar Būvniecības likumu un noteikumiem Nr.493 meža ceļam ir jābūt ierīkotam un jākalpo mērķim nodrošināt transportlīdzekļu

kustību, kas nepieciešama meža apsaimniekošanai. Juridiski ceļam kā inženiertehniskai būvei (kompleksai inženierbūvei) ar kadastra apzīmējumu ir jābūt

ierakstītai kadastra datos un jābūt nodotai pārvaldīšanā. Secīgi komersantu (mežsaimniecības) ceļš ir kompleksa inženierbūve, kas izmantojama

transportlīdzekļu kustībai meža apsaimniekošanas un aizsardzības, arī rekreācijas vajadzībām, un kas ir reģistrēta kā inženierbūve.

[8.3] No lietas materiāliem izriet, ka attiecīgajos reģistros nav ziņu par strīdus būves juridisko statusu un tās izbūvi. Proti, Sējas novada

zemesgrāmatas nodalījuma Nr.100000458291 nekustamā īpašuma ar kadastra numuru 8092 003 0083 zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu

80920030083 nav reģistrēta būve. No Saulkrastu novada būvvaldes 2022.gada 22.jūlija vēstules Nr.14.3/2022/IZ113 izriet, ka meža autoceļa

„Deputāta ceļš” būvniecībai zemes vienībās ar kadastra apzīmējumu 80920030083; 80920030115; 80920030032, Rīgas reģionālā VM, Ropažu meža

iecirkņu kvartālos Nr.108; 121-122; 580 Sējas pagastā, Saulkrastu novadā būvatļauja nav izsniegta, līdz atbildes sniegšanas brīdim lēmums par

patvaļīgas būvniecības seku novēršanu nav izdots. No kadastra informācijas izriet, ka būvei ar kadastra apzīmējumu 80920030083009 nekustamā

īpašuma kadastra numura nav, būves 10672 m2 platībā lietotāja ir pieteicēja, tās nosaukums ir ,,Deputāta ceļš”, būves galvenais lietošanas veids - 2112 -

Ielas, ceļi un laukumi, tās ekspluatācijas uzsākšanas gads ir 2000.gads, vēsturisko datu par būvi nav.

Tātad no lietas materiāliem izriet, ka dabā pastāv meža autoceļš pastāv, taču tas nav uzskatāms par likumīgu inženierbūvi, jo kadastra objekts ar

kadastra apzīmējumu 8092003 083009 nav iekļauts neviena nekustamā īpašuma sastāvā, kadastra informācijā nav izveidots atsevišķs būvju īpašums,

kura sastāvā būtu reģistrēts meža autoceļš un būvvaldes rīcībā nav informācijas par šīs būves būvniecību. Tiesa piekrīt biroja argumentam, ka tas, ka

būvvaldes lēmums par patvaļīgas būvniecības seku novēršanu nav izdots, nepadara šo objektu par likumīgu būvi. Secīgi pieteiktās darbības teritorijā

neatrodas likumīga iepriekšējā apbūve. Tā kā nav konstatējams, ka dabā pastāv komersantu (mežsaimniecības) ceļš, nav konstatējams arī pārbūves

objekts. Līdz ar to pieteicēja plāno ierīkot jaunu komersantu (mežsaimniecības) ceļu, kas ir aizliegts.

[8.4] Papildus par strīdus objektu tiesa norāda, ka saskaņā ar Meža likuma 1.panta pirmās daļas 9.punktu dabiska brauktuve ir ne vairāk kā četrus

metrus plata neizbūvēta brauktuve meža apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām. Saskaņā ar šī likuma 5.panta pirmo daļu transportlīdzekļus atļauts

lietot, tikai pārvietojoties pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm, izņemot pārvietošanos meža aizsardzības, valsts aizsardzības vai sabiedrības drošības

uzdevumu veikšanai, kā arī meža apsaimniekošanas darbu veikšanai, saskaņojot ar meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

Tātad dabiska brauktuve ir neizbūvēta brauktuve mežā. Dabiska brauktuve nav atzīstama par ceļu. Tās lietošanas mērķis ir meža apsaimniekošana

un aizsardzība, nevis komersanta ceļš.

No lietas materiāliem izriet, ka strīdus objekts atbilst dabiskas brauktuves definīcijai. Tas atrodas mežā, nav izbūvēts. Tā pēc būtības ir brauktuve,

ko izmanto meža apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām. Tomēr tās platums saskaņā ar kadastra datiem ir 5,8 m, kas pārsniedz minētajā

legāldefinīcijā norādītos fizikālos parametrus, proti, četru metru platumu. Tajā pašā laikā saskaņā ar lietas materiālos esošo ekspertes /pers. C/ atzinumu

,,Sertificēta dabas eksperta atzinums par meža autoceļa ,,Deputāta ceļš” būves un ekspluatācijas ietekmi uz īpaši aizsargājamām sūnu un vaskulāro augu

sugām, Eiropas Savienības nozīmes, Latvijas īpaši aizsargājamiem biotopiem un īpaši aizsargājamu dabas teritoriju, Natura 2000 teritoriju – aizsargājamo

ainavu apvidu ,,Ādaži”” meža autoceļa būve plānota 1,9 km, par meža autoceļu izbūvējot esošu dabisku brauktuvi, kas visā tās garumā ir braucama, un

atsevišķos posmos klāta ar dolomīta šķembām, un saskaņā ar pieteicējas sniegto informāciju tiks uzbūvēts jauns meža autoceļš ar nobrauktuvēm,

izmainīšanās un apgriešanās vietām. Lai varētu izbūvēt ceļu, nepieciešams izcirst ~ 3,6 ha (trases platums vidēji 18 – 20 m, atkarīgs no reljefa) un

izcērtamais apjoms ~ 450 m3. Meža teritorijas apsaimniekošanai plānots izbūvēt nepieciešamās nobrauktuves, transporta maiņas laukumus.

Secīgi pēc būtības strīdus brauktuve ir nevis inženierbūve ceļš, bet meža brauktuve, kuras platums atbilstoši kadastra datiem pārsniedz četrus

metrus.

[9] Saskaņā ar likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 2.pielikuma „Darbības, kurām nepieciešams sākotnējais izvērtējums” 10.punkta 5)

apakšpunktu ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums ir jāveic infrastruktūras projektam - jauna ceļa būvniecība, ja tā garums ir 1 kilometrs un vairāk, tas

paredzēts īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, robežojas ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vai paredzēts 100 metru attālumā no tās. Saskaņā ar likuma

„Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 12.panta trešo daļu dienests pieņem lēmumu par atteikumu veikt sākotnējo izvērtējumu, ja paredzētā darbība ir

aizliegta ar normatīvajiem aktiem.

Dienesta tehnisko noteikumu izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabineta

2015.gada 27.janvāra noteikumi Nr.30 „Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai”. Saskaņā ar šo

noteikumu 2.punktu tehniskajos noteikumos noteiktas vides aizsardzības prasības paredzētajai darbībai (turpmāk – darbība) tās norises vietā. Minētās

prasības ir saistošas personai, kas veic darbību. Tehniskie noteikumi ir nepieciešami darbībām, kurām pēc sākotnējā izvērtējuma veikšanas nav

nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar likumu „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (izņemot gadījumu, ja darbības veikšanai dienestā

jāsaņem zemes dzīļu izmantošanas licence), vai šo noteikumu pielikumā minētajām darbībām. No šo noteikumu 15.punkta izriet, ka, ja darbībai veikts

sākotnējais izvērtējums un pieņemts lēmums par ietekmes uz vidi novērtējuma nepiemērošanu, dienests septiņu darbadienu laikā pēc lēmuma

pieņemšanas sagatavo tehniskos noteikumus un izsniedz tos iesniedzējam. Ja darbībai ir veikts sākotnējais izvērtējums un paredzētā darbība ir būvniecība

vai ietver būvniecību, dienests tehniskos noteikumus izsniedz 20 dienu laikā pēc šo noteikumu 7.3.apakšpunktā minētās informācijas saņemšanas. Tātad

dienests izsniedz tehniskos noteikumus darbībām, kurām pēc ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējuma nav piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma

procedūra, vai tām darbībām, kuras ir minētas šo noteikumu pielikumā.

No minētajām normām izriet, ka dienests tehniskos noteikumus darbībām, kurām ir jāveic ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums, var sagatavot

un izsniegt vienīgi tādā gadījumā, ja ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējuma rezultātā netiek piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra. Ja

normatīvais regulējums neļauj veikt ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu pieteiktajai darbībai, dienestam nav pamata sagatavot un izsniegt tehniskos

noteikumus.

Tā kā šajā lietā pieteiktā darbība nav pieļaujama saskaņā ar noteikumu Nr.493 14.5.apakšpunktu, dienests nevar veikt ietekmes uz vidi sākotnējo

izvērtējumu pieteiktajai darbībai un secīgi arī izsniegt tehniskos noteikumus. Tādējādi tiesai nav pamata apmierināt pieteicējas pieteikumu un uzlikt

pienākumu dienestam izsniegt pieteicējai tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt akciju sabiedrības ,,Latvijas valsts meži” pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Valsts vides dienestam izsniegt pieteicējai tehniskos

noteikumus meža autoceļa ,,Deputāta ceļš” pārbūvei zemes vienībās ar kadastra apzīmējumu 80920030083, 80920030115 un 80920030032, Sējas

pagastā, Saulkrastu novadā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās

rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese M.Romanova