Administrative court dismissed appeal against detailed plan approval citing lack of neighbor rights violation.

Lietas Nr. A420492413

Lietas arhīva Nr. A42-01904-14/13

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

S P R I E D U M

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2014.gada 4.decembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis O. Priedītis,

piedaloties pieteicējas biedrības „Jūrmalas aizsardzības biedrība” pārstāvim /pers. D/, pieteicējam /pers. E/ un atbildētājas Jūrmalas pilsētas pašvaldības

pusē pieaicinātās iestādes – Jūrmalas pilsētas domes, pārstāvim /amatpersona/, kā arī trešās personas SIA „BLP Īpašumi” pārstāvei /pers. G/ un /pers.

H/.

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc biedrības „Jūrmalas aizsardzības biedrība” un /pers. E/ pieteikuma par Jūrmalas

pilsētas domes 2013.gada 12.septembra lēmuma Nr.538 „Par detālplānojuma projekta zemesgabalam /adrese/, apstiprināšanu” atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Jūrmalas pilsētas domes 2013.gada 12.septembra lēmumu Nr.538 „Par detālplānojuma projekta zemesgabalam /adrese/, apstiprināšanu”

(turpmāk – Lēmums) ir apstiprināts detālplānojums zemesgabalam /adrese/ (turpmāk – Detālplānojums).

[2] 2013.gada 21.oktobrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts biedrības „Jūrmalas aizsardzības biedrība” (turpmāk – Biedrība) un /pers. E/

pieteikums par Lēmuma atcelšanu.

Pieteikumā norādīts turpmāk minētais.

[2.1] Atbilstoši ar Lēmumu apstiprinātajam Detālplānojumam zemesgabalā /adrese/ paredzēts būvēt mazstāvu daudzdzīvokļu ēku. Lai gan

atbilstoši Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumam zemesgabals /adrese/ atrodas jauktas darījumu, atpūtas un dzīvojamā teritorijā, kur ir pieļaujama

darījuma iestāžu, komerciāla rakstura ēku, sabiedrisku iestāžu, dzīvojamo māju un mazstāvu daudzdzīvokļu mājas būvniecība, tomēr, pastāvot tādam

tiesiskajam regulējumam, ikvienā no teritorijas vietām var būvēt ikvienu no uzskaitītajiem būvju veidiem, tādējādi radot atšķirīgu un haotisku apbūves

struktūru.

No Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta un Satversmes tiesas nolēmumos ietvertajām atziņām izriet, ka teritorijas plānojums, kas

atļauj noteiktā teritorijā veikt visāda veida un dažādu apbūvi nonāk pretrunā ar Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteiktajiem plānošanas

principiem un Satversmē nostiprinātajiem vispārējiem tiesību principiem. Tādēļ gadījumos, kad teritorijas plānojums paredz teritorijai dažādu pieļaujamo

apbūvi, tad katrā gadījumā pirms ar būvniecību saistīto dokumentu apstiprināšanas pašvaldībai ir pienākums izvērtēt vai konkrētā būvniecība iederas

teritorijas apbūves struktūrā.

[2.2] Jūrmalas pilsētas Buļļuciema rajons Lielupē, kurā atrodas zemesgabals ar adresi /adrese/, jau vēsturiski ir veidojies kā dzīvojamo māju rajons

ar pusotra un divstāvu dzīvojamo māju apbūvi. Tāpat no Jūrmalas attīstības plāna 11.punkta izriet, ka, izstrādājot šo dokumentu, pašvaldība nav

paredzējusi Jūrmalā attīstīt plašu mazstāvu dzīvojamo māju būvniecību un šāda tipa apbūvi pieļāvusi vien atsevišķos plānā norādītajos gadījumos un

vietās.

Pašvaldībai, pieņemot Lēmumu, bija jāizvērtē vai mazstāvu daudzdzīvokļu mājas būvniecība /adrese/ ir pieļaujama un lietderīga.

[2.3] Iecerētā mazstāvu dzīvojamās mājas būvniecība vienstāva dzīvojamo māju rajonā ietekmēs un izmainīs apkārtējās vides sociālo faktoru

kopumu.

[3] Jūrmalas pilsētas dome savā rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt, norādot, ka Detālplānojums atbilst Jūrmalas

pilsētas teritorijas plānojumam, savukārt pieteikumā izteiktie iebildumi ir nepamatoti.

[4] Trešā persona – SIA „BLP Īpašumi” rakstveida paskaidrojumā par pieteikumu to neatzīst un lūdz noraidīt kā nepamatotu.

Paskaidrojumā norādīts, ka no pieteikuma satura izriet, ka līdzpieteicēji faktiski lūdz tiesu atzīt Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma neatbilstību

vispārējiem tiesību principiem, nevis pārsūdz Detālplānojumu. Lēmums ir pieņemts, ievērojot visas procesuālo un materiālo tiesību normas. Lietā nav

strīda par to, ka, atbilstoši Jūrmalas pilsētas attīstības plānam un Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumam, zemesgabals atrodas jauktas darījumu, atpūtas

un dzīvojamā teritorijā, kur atļautā izmantošana pieļauj arī paredzēt mazstāvu daudzdzīvokļu māju. Līdz ar to pārsūdzētais lēmums nav pretrunā ar

teritorijas plānojumu. Tāpat lietā nav strīda par to, ka, pieņemot pārsūdzēto lēmumu, nav pieļauti procesuālo tiesību normu pārkāpumi.

Līdzpieteicēju pieteikums ir balstīts uz vispārīgiem un šīs lietas kontekstā nekonkretizētiem iebildumiem par ietekmi uz vides sociālo faktoru

kopumu. Tajā nav norādīts uz to, kā pārsūdzētais lēmums konkrētās lietas apstākļos varētu ierobežot tiesības uz labvēlīgu vidi. Jūrmalas aizsardzības

biedrība nekādus iebildumus neizteica arī Detālplānojuma izstrādes stadijā, īpaši sabiedriskās apspriešanas laikā. Savukārt /pers. E/ izstrādes stadijā

izteiktie iebildumi būtiski atšķiras no tiem, uz kuriem norādīts pieteikumā. /pers. E/ iebildumi Detālplānojuma izstrādes laikā daļēji tika ņemti vērā, attiecīgi

grozot Detālplānojuma projektu.

[5] Tiesas sēdē līdzpieteicēji savu pieteikumu uzturēja, papildus norādot turpmāk minēto.

[5.1] Detālplānojuma teritorijai pieguļošā teritorija ir viengabalaini attīstījusies par vienģimeņu mazstāvu apbūvi, kurai augstums ir viens vai divi

stāvi. Nav pieļaujams, ka starp savrupmājām tiek uzbūvēta mazstāvu daudzdzīvokļu ēka, kurā iespējams būs 80 dzīvokļi. Šāda ļoti monolīta apbūve,

maina apkārtējās apbūves raksturu un harmoniju.

[5.2] Blakus Detālplānojuma teritorijai atrodas Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamā dabas teritorija NATURA 2000, bet teritorijas plānošanas

procesā nav veikts ietekmes uz vidi novērtējums. Pienākums veikt ietekmi uz vidi novērtējumu šādai ļoti jūtīgai teritorijai izriet gan no likuma „Par īpaši

aizsargājamām teritorijām” 43.panta, gan arī no Vides aizsardzības likuma principiem.

Ja īpaši aizsargājamai teritorijai blakus atradīsies aptuveni 80 dzīvokļi tas uz NATURA 2000 teritoriju radīs antropogēno slodzi. Šī situācija nav

salīdzināma ar slodzi kādu varētu radīt savrupmājas, kurās ir viena, divas ģimenes, vai arī atsevišķi pasākumi pastāvošajā kultūras objektā.

[5.3] Esošās kanalizācijas sistēmas jaudas varētu būt nepietiekamas Detālplānojumā paredzētās būves vajadzībām. Tāpat nav garantiju, ka

Jūrmalas pilsētas dome veiks plānoto kanalizācijas un ūdens vada izbūvi atbilstoši nākotnē iespējamām jaudām.

[6] Atbildētājas pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina, norādot šādus argumentus.

[6.1] Detālplānojumā paredzētā teritorijas izmantošana atbilst Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumam. Detālplānojuma teritorijas apkārtnē

teritorijā nav tikai vienstāvu dzīvojamās mājas, bet arī citas sabiedriskas ēkas, kuras ir augstākas. Plānotā būve nebūs tāda, kādas tuvākajā apkārtnē jau

nebūtu. Arguments, par būves neiederību arī netika pausts sabiedriskās apspriešanas laikā.

[6.2] NATURA 2000 teritorija ir blakus Detālplānojuma teritorijai, bet tajā neatrodas. Izstrādājot Detālplānojumu, normatīvie akti paredz saņemt

eksperta atzinumu par to, vai šajā teritorijā nav kaut kādas aizsargājamās augu vai dzīvnieku sugas. No Detālplānojuma materiālos esošā atzinuma

redzams, ka zemesgabalā šādi augi vai dzīvnieku sugas neatrodas, kā arī nav nekādā veidā konstatējama ietekme uz NATURA 2000 teritoriju.

Detālplānojuma ietvaros ir nolemts uzlikt par pienākumu trešajai personai apbūvi atvirzīt no teritorijas ziemeļu robežas, kas robežojas ar NATURA

2000 teritoriju, un nodrošināt to, lai netiktu izveidota infrastruktūra, kas nodrošinātu piekļuvi NATURA 2000 teritorijai. Līdzpieteicēju arguments par

antropogēnās slodzes palielināšanos ir vispārīgs apgalvojums, kas nav pamatots ar atbilstošiem pētījumiem.

[6.3] Detālplānojumā paredzētās ūdens un kanalizācijas infrastruktūras izbūves īstenošanas jautājumi nav izvērtējami šīs lietas ietvaros.

[7] Trešās personas pārstāvji tiesas sēdē pieteikumu neatzina un lūdza to noraidīt, pamatojoties uz turpmāk minēto.

[7.1] Lietā nav strīda par Detālplānojuma atbilstību teritorijas plānojumam, kā arī to, ka teritorijas plānojuma izstrādes gaitā būtu pieļauts kāds

būtisks procesuāls pārkāpums. SIA „BLP īpašumi” ir ievērojuši visas normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz Detālplānojuma izstrādāšanu un

saskaņošanu. Ir veikta sabiedriskā apspriešana un ņemti vērā atsevišķu iedzīvotāju pamatotie priekšlikumi, par ko lietā nav strīda. Līdzpieteicēji faktiski

lūdz tiesu atzīt Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma neatbilstību vispārējiem tiesību principiem, nevis pārsūdz Detālplānojumu.

Pieteikumā nav konkretizēts, kādi apstākļi līdzpieteicēju ieskatā ietekmēs iedzīvotāju tiesības uz vidi. Pieteikumā nav norādīts, kā plānotā

būvniecība būtiski ietekmētu vides stāvokli.

[7.2] Nav nevienas tiesību normas, no kuras izrietētu, ka trešajai personai būtu pienākums teritorijā veikt noteikta veida apbūvi. No tiesībām uz

īpašumu izriet tiesības netraucēti rīkoties ar savu īpašumu, tostarp to arī apbūvēt.

[7.3] Visi ūdens un kanalizācijas tehniskie projekti, kas paredz šo komunikāciju tīklu izbūvi pa Vikingu ielu, ir apstiprināti Jūrmalas pašvaldībā. Šo

izbūvi nodrošina Jūrmalas pašvaldība.

[7.4] Nav pamatoti arī līdzpieteicēju iebildumi par ietekmes uz vidi nepieciešamību. No eksperta slēdziena, par Detālplānojuma teritorijas augu

sugu un biotopu izpēti redzams, ka teritorijā nav konstatētas īpaši aizsargājamas biotopu vai augu sugas. Teritorijā ir pieļaujama saimnieciskā darbība.

Nav pamatoti līdzpieteicēju iebildumi par ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību saistībā ar NATURA 2000. Strīdus zemes gabals neatrodas

NATURA 2000 teritorijā. Detālplānojumā ir norāde, ka tiks veidots žogu uz robežas ar NATURA 2000 teritoriju, līdz ar to no Detālplānojuma teritorijas

iespējamie mājas iedzīvotāji neies. Apkārtnē ir iela un vēsturiski izveidoti vairāki celiņi, kas iet uz jūrmalu, līdz ar to nav pamatots pieņēmums par to, ka

iecerētās mājas iedzīvotāji pārvietosies pa aizsargājamo teritoriju un tai kaitēs kaut kādā jaunā veidā.

Motīvu daļa

[8] Pārbaudot lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar procesa dalībnieku paskaidrojumiem, tiesa atzīst, ka pieteikums par Lēmuma atcelšanu ir

noraidāms kā nepamatots.

[9] No pieteikuma un līdzpieteicēju tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka līdzpieteicēji uzskata Lēmumu par prettiesisku, jo: 1)

Detālplānojumā paredzētā apbūve – mazstāvu daudzdzīvokļu māja – neiederas apkārt esošajā apbūvē un paredzētā apbūve pasliktinās apkārtējās

teritorijas sociālos un kultūras apstākļus; 2) plānotā mazstāvu daudzdzīvokļu māja radīs pārāk lielu antropogēnu slodzi uz Detālplānojuma teritorijai līdzās

esošo NATURA 2000 teritoriju /Nosaukums B/; 3) paredzētās apbūves centralizētos ūdens un kanalizācijas saimniecības risinājumus varētu nebūt

iespējams praktiski realizēt.

Pieteikums ir pamatots arī ar /pers. E/ kā kaimiņa tiesību aizskārumu.

[10] Izvērtējot lietas materiālus, lietas dalībnieku paskaidrojumus un eksperta liecības, tiesa norāda sekojošo.

[10.1] Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1.panta 10.punkts noteic, ka detālplānojums ir detalizēts vietējās pašvaldības teritorijas daļas

plānojums, kuru izstrādā, lai noteiktu prasības konkrētu zemes vienību izmantošanai un apbūves parametriem, kā arī precizētu zemes vienību robežas un

aprobežojumus.

No minētā tiesiskā regulējuma izriet, ka, izstrādājot detālplānojumu, ir ņemami vērā spēkā esošie attīstības plānošanas dokumenti, it īpaši vietējās

pašvaldības teritorijas plānojums.

Izskatāmajā lietā ir būtiski, ka Detālplānojuma izstrāde ir uzsākta 2011.gada 15.decembrī (Domes lēmums Nr.556), kad spēkā bija Jūrmalas

pilsētas domes 2007.gada 12.jūlija saistošie noteikumi Nr.19 „Par Jūrmalas Attīstības plāna (ģenerālplāna) grozījumu, grafiskās daļas, teritorijas

izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu”. Savukārt pašreiz spēkā esošo Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu

(apstiprināti ar Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 11.oktobra saistošajiem noteikumiem Nr.42) 472. un 473.punktā noteikts, ka detālplānojumus, kuru

izstrāde ir uzsākta pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, var turpināt izstrādāt atbilstoši izsniegtajam darba uzdevumam un pašvaldība ir tiesīga apstiprināt

detālplānojumus, kuru izstrāde uzsākta saskaņā ar iepriekšējiem Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem.

Atbilstoši Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumam 2007. - 2009.gadam, Detālplānojuma teritorija atrodas jauktā darījumu, atpūtas un dzīvojamā

teritorijā (J). 2007.gada 12.jūlija Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 7.7.2.puktā noteikts, ka jauktā darījumu, atpūtas un

dzīvojamā teritorijā atļautais izmantošanas veids ir darījumu iestāžu un komerciāla rakstura ēku, piemēram, viesnīcas, tirdzniecības un/vai pakalpojumu

objekta, bankas, restorāna ēku būvniecība, sabiedrisku iestāžu – ārstniecības, pārvaldes, kultūras ēku būvniecība, kā arī dzīvojamo māju – mazstāvu

daudzdzīvokļu ēku, vasarnīcu, rindu māju un savrupmāju būvniecība. No norādītā secināms, ka Detālplānojumā paredzētā zemesgabala /adrese/ apbūve

– mazstāvu daudzdzīvokļu māja, atbilst teritorijas plānojumā noteiktajam attiecīgās teritorijas izmantošanas veidam. Tāpat konstatējams, ka

Detālplānojuma teritorijā plānotais būvapjoms un paredzētais ēku augstums atbilst 2007. - 2009.gada Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un

apbūves noteikumu prasībām (mazstāvu daudzdzīvokļu mājai apbūves blīvums - 30%, intensitāte - 115% (noteikumu 7.7.4.3.punkts); maksimālais ēkas

un būves augstums līdz jumta korei mazstāvu daudzdzīvokļu un rindu mājai - 4 stāvi, ieskaitot jumta stāvu (7.7.6.2.punkts)). Turklāt būtiski ir tas, ka ar

Detālplānojumu nekāda veida būvniecība vēl netiek atļauta. No Darba uzdevuma detālplānojuma izstrādei redzams, ka to nepieciešams izstrādāt, lai

noteiktu mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas un tai nepieciešamās infrastruktūras izvietojuma priekšlikumus, nosakot apbūves rādītājus – apbūves

intensitāti, blīvumu un augstumu. Būvniecības darbu veikšanai trešajai personai būs jāizstrādā būvprojekts un jāsaņem būvatļauja un katrā no šiem

posmiem tiks vērtēta būvniecības ieceres atbilstība normatīvo aktu prasībām.

[10.2] Pieteicēji uzskata, ka Detālplānojuma izstrādē nav ievērots pēctecības princips. Līdzpieteicēju ieskatā mazstāvu daudzdzīvokļu namu

būvniecība ir pretrunā Jūrmalas attīstības plānā noteiktajām mājokļu attīstības vadlīnijām, proti, plāna 11.3.apakšpunktā noteiktajam.

Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma 3.panta 2.punktam pēctecības princips nozīmē, ka jaunus teritorijas attīstības plānošanas

dokumentus izstrādā, izvērtējot spēkā esošos attīstības plānošanas dokumentus un to īstenošanas praksi.

Satversmes tiesa 2007.gada 26.aprīļa spriedumā lietā Nr.2006-38-03 norādījusi, ka pēctecības princips nozīmē to, ka, mainoties spēkā esošajam

plānojuma pamatojumam, teritorijas plānojums grozāms, saglabājot tās teritorijas plānojuma daļas, kuru pamatojums nav mainījies.

Jūrmalas attīstības plāns, uz kuru atsaukušies līdzpieteicēji, izstrādāts 1996.gadā. Šajā plānā ir konstatēta faktiskā situācija, kas attiecas uz

dzīvojamajām mājām un to apbūves teritorijām. Plāna 11.3.punktā norādīts, ka jauna neliela apjoma mazstāvu daudzdzīvokļu māju celtniecība ir

iespējama esošajos daudzstāvu dzīvojamos rajonos, veicinot to sakārtotību un humanizāciju, kā arī plānā paredzētajās teritorijās Slokā un Majoros.

Tomēr tiesa nekonstatē, ka šīs vadlīnijas noteiktu aizliegumu jaunas mazstāvu daudzdzīvokļu mājas būvēt arī citās vietās, kuras nav pieminētas šajā plānā.

Turklāt Jūrmalas pilsētas pašvaldība paskaidrojumā par lūgumu atjaunot Lēmuma darbību norādījusi, ka Jūrmalas attīstības plāns tapis ekonomiskās

sistēmas maiņas laikā, pārejot no aktualizētas plānotas saimniekošanas uz brīvām tirgus attiecībām. Tobrīd nebija izstrādāts nacionālais plānojums un

Rīgas reģiona teritoriālplānojums un citi plānojumi (sk. arī Jūrmalas attīstības plāna ievada daļu). Ievērojot norādīto, tiesa nekonstatē, ka ar

Detālplānojumā paredzēto teritorijas attīstības veidu tiktu pārkāpts pēctecības princips.

[10.3] No pieteikuma secināms, līdzpieteicēji uzskata, ka Detālplānojuma teritorijā plānotā būvniecība nav pieļaujama, jo tā neiederas attiecīgajā

vidē - savrupmāju apbūvē tiks iekļauta mazstāvu daudzdzīvokļu ēka un tas mainīs apbūves raksturu un savstarpējo harmoniju, kas savukārt pasliktinās

sociālās un kultūras vides apstākļus.

Tiesa šīs pieteicēju iebildes noraida kā nepamatotas. Kā redzams no lietā esošajiem pierādījumiem un lietas dalībnieku paskaidrojumiem, pašā

Detālplānojuma teritorijā atrodas estrādes drupas, proti, Detālplānojuma teritorijā vēsturiski nepastāv savrupmāju apbūve. No Jūrmalas pilsētas

teritorijas plānojuma konstatējams, ka ziemeļos teritorija robežojas ar dabas liegumu, savukārt dienvidaustrumu pusē ar jauktas darījumu apbūves

teritoriju, kurā jau atrodas vairākstāvu sabiedriska celtne (foto lietas II sējuma 29.-30.lapā) – Latvijas okupācijas laikā būvēts kultūras nams, kas pēc

būves raksturlielumiem atbilst vismaz trīs stāvu ēkai. Savrupmāju apbūve Detālplānojuma teritorijai pieguļ tikai rietumu – austrumu pusē. Turklāt

austrumos esošā savrupmāju apbūve ir ģeogrāfiski neliela un aiz tās atrodas daudzstāvu daudzdzīvokļu māju apbūves teritorija. Attiecīgi, vērtējot, vai

Detālplānojuma teritorijā plānotā būvniecība iederas apkārtējā apbūvē, jāievēro, ka šī teritorija pilnībā neatrodas vienlaidus savrupmāju apbūves

teritorijā, turklāt arī vēsturiski tā nav savrupmāju apbūves teritorija.

Tiesas ieskatā būvniecības ieceres iederība apkārtēja vidē nav vērtējama tik sašaurināti kā to uzskata pieteicēji – nav pamata aprobežoties tikai ar

tieši piegulošo teritoriju izvērtējumu. Iederība attiecīgajā pilsētvides daļā ir vērtējama no kompleksā teritorijas attīstības skatu punkta. Izpildot tiesas doto

uzdevumu trešā persona iesniedza apkārtējo apbūvi attēlojošu vizuālo materiālu – aerofoto attēlus, par kuru atbilstību reālajiem apstākļiem strīds

nepastāv. No lietas II sējuma 28.lapā esošā attēla uzskatāmi ir redzams, ka tuvākajā apkārtnē atrodas vēl vismaz četras vairākstāvu daudzdzīvokļu ēkas.

Izvērtējot trešās personas Detālplānojuma teritorijā iecerētās ēkas iederību, tiesa nekonstatē kādu krasu kontrastu vai neiederību. Vispārīga rakstura

argumenti par to, ka Detālplānojuma teritorijā plānotā būve būs augstāka un apjomīgāka par blakus esošajām savrupmājām

tiesas ieskatā ir pārāk nekonkrēti. Tas, ka Detālplānojuma teritorijā paredzētā būve būs augstāka un apjomīgāka par tai kaimiņos esošajām būvēm,

pats par sevi nenozīmē, ka tiek aizskartas kaimiņu un sabiedrības tiesības uz dzīvi labvēlīgā vidē. Tāpat tiesa norāda, ka jebkurš no pašreizējā teritorijas

plānojumā, kas apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 11.oktobra saistošajiem noteikumiem Nr.42, šajā zemesgabalā atļautajiem būvju

veidiem (izglītības pakalpojumu objekts; kultūras objekts; kūrorta objekts; veselības aprūpes objekts; sociālo pakalpojumu objekts; pārvaldes objekts)

kopsakarībā ar atļauto apbūves augstumu (15 metri) savrupmāju apbūves vidē iederētos mazāk nekā mazstāvu dzīvojamā apbūve. Tomēr šāda mazāka

iederība nebūtu atzīstama par pamatu vispār aizliegt vai ļoti būtiski ierobežot apbūvi šajā vietā. Pastāvot šādiem apstākļiem tiesas ieskatā nav pamata

uzskatīt, ka vienīgā pieļaujamā un iederīgā apbūve Detālplānojuma teritorijā būtu savrupmāju apbūve.

Vienlaikus tas, kāda veida – darījumu, sabiedrisko vai dzīvojamo – apbūvi attīstīt konkrētajā teritorijā, ir zemes īpašnieka ziņā. Tiesas ieskatā arī

nav pamata apgalvot, ka noteikts apbūves tips noteikti iederēsies apkārtējā apbūvē, savukārt cits – neiederēsies. Apbūves iederība šajā gadījumā ir

vērtējama pēc objektīviem kritērijiem – normatīvo aktu prasībām, nevis teritorijas kaimiņu vai ieinteresētās sabiedrības viedokļa par vēlamāko teritorijas

izmantošanu. Tiesa uzsver, ka trešās personas tiesības netraucēti un pēc saviem ieskatiem attīstīt sev piederošo nekustamo īpašumu aizsargā

konstitucionālo tiesību norma – Satversmes 105.pants. Tādējādi, ja konstatējams, ka iecerētā teritorijas izmantošana atbilst pašvaldības teritorijas

plānojumam, jāpastāv īpaši svarīgiem iemesliem, lai šīs tiesības ierobežotu.

[10.4] Vērtējot pieteicēju iebildi, ka Detālplānojuma izstrādes laikā bija nepieciešams veikt stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu, tiesa to

noraida kā nepamatotu.

Likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 43.panta ceturtā daļa noteic, ka paredzētajai darbībai vai plānošanas dokumentam (izņemot

aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plānus un tajos paredzētās darbības, kas nepieciešamas īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu, ierobežoti

izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu vai īpaši aizsargājamo biotopu apsaimniekošanai vai atjaunošanai, kā arī aizsargājamo teritoriju dabas

aizsardzības plānos paredzētu publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu ierīkošanai), kas atsevišķi vai kopā ar citu paredzēto

darbību vai plānošanas dokumentu var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000), veic ietekmes uz vidi

novērtējumu.

Likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 4.panta trešā daļa noteic, ka stratēģisko novērtējumu veic plānošanas

dokumentiem, arī tiem, kuri saistīti ar Eiropas Savienības līdzfinansējuma izmantošanu, un to grozījumiem, ja attiecīgos

plānošanas dokumentus saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai citiem noteikumiem izstrādā vai pieņem Saeima, Ministru kabinets,

pašvaldība, valsts vai pašvaldības institūcija: 1) lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības, enerģētikas, rūpniecības,

transporta, atkritumu apsaimniekošanas, ūdens resursu apsaimniekošanas, telekomunikāciju, tūrisma, derīgo izrakteņu ieguves

jomā un plānošanas dokumentiem, kuri saistīti ar reģionālo attīstību, zemes izmantošanu, teritoriju plānojumiem un ietver

pamatnosacījumus šā likuma 1. vai 2.pielikumā paredzēto darbību īstenošanai; 2) kas var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes

aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000), izņemot plānošanas dokumentus, kuri nosaka dabas aizsardzības un

apsaimniekošanas prasības un pasākumus attiecībā uz šīm teritorijām. Šī panta ceturtajā daļā noteikts, ka stratēģisko

novērtējumu veic plānošanas dokumentiem jomās, kuras nav minētas šā panta trešās daļas 1.punktā, ja tie ietver

pamatnosacījumus paredzēto darbību īstenošanai un plānošanas dokumentu īstenošana var būtiski ietekmēt vidi. Savukārt likuma

„Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 4.panta piektajā daļā paredzēts, ka šā panta trešajā daļā minētajiem plānošanas

dokumentiem, kuri attiecas uz nelielu teritoriju izmantošanu vietējās pašvaldības līmenī, kā arī šā panta trešajā daļā minēto

plānošanas dokumentu nelieliem grozījumiem stratēģisko novērtējumu neveic, izņemot gadījumus, kad šo dokumentu

īstenošana var būtiski ietekmēt vidi.

No iepriekšminētajām tiesību normām neizriet tieša norāde veikt stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējumu tikai tajos

gadījumos, kad plānotā darbība būtu veicama Natura 2000 teritorijā, vienlaikus tiesību norma izvirza prasību izvērtēt, vai plānotā

darbība varētu radīt būtisku ietekmi uz aizsargājamo dabas teritoriju.

Lietā ir noskaidrots, ka Detālplānojuma teritorija neatrodas Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorijā (Natura 2000),

bet atrodas tai blakus. Par Detālplānojuma teritoriju ir pieprasīts un saņemts eksperta atzinums, kurā konstatēts, ka pašā

Detālplānojuma teritorijā neatrodas īpaši aizsargājami biotopi vai augu sugas, kurām nepieciešami mikroliegumi. Būtiski ir ņemt

vērā, ka Detālplānojuma teritorija visā tās apjomā ir pārveidota cilvēku darbības rezultātā, proti, bijusi izbūvēta estrāde ar

skatuvi, skatītāju vietām, kas tagad ir degradētā stāvoklī.

Līdzpieteicēji iespējamo Detālplānojuma būtisko ietekmi uz Natura 2000 teritoriju ir pamatojuši ar antropogēnās slodzes

pieaugumu, proti, līdzpieteicēju ieskatā Detālplānojumā paredzētajā mazstāvu daudzdzīvokļu mājā būs liels skaits dzīvokļu –

apmēram 80 – tātad tajā pastāvīgi dzīvos liels skaits cilvēku, kuri neizbēgami varētu nodarīt kaitējumu blakus esošajai

aizsargājamajai teritorijai. Tiesa šim argumentam nepiekrīt. Apsvērt jautājumu par Detālplānojuma teritorijā iecerētā būvobjekta

iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz blakus esošo teritoriju nav pamata, jo dzīvojamā māja un tās ekspluatācija nerada kādu kaitīgo

vai bīstamo vielu emisiju. Tātad līdzpieteicēju arguments par antropogēnās slodzes palielināšanos ir reducējams līdz argumentam

par attiecīgās Jūrmalas pilsētas daļas iedzīvotāju skaita palielināšanos, kuri, iespējams, vēlēsies apmeklēt dabas parku

/Nosaukums B/, šim nolūkam izmantojot jau šobrīd pastāvošos piekļuves ceļus.

Pārbaudot Detālplānojumu un tam pievienotos dokumentus, redzams, ka Detālplānojuma izstrādes procesā jautājums par

apbūves iespējamo ietekmi uz teritorijai blakus esošo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ir apzināts un Detālplānojumā ir

paredzēti līdzekļi iespējamās negatīvās ietekmes mazināšanai. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas

aizsardzības pārvalde 2012.gada 31.augusta atzinumā par detālplānojumu ir ieteikusi zemes gabala daļā, kas robežojas ar īpaši

aizsargājamo dabas teritoriju – dabas parku /Nosaukums B/, neparedzēt cilvēku plūsmas organizēšanu uz dabas parka teritoriju,

nepieļaujot gājēju celiņa un vārtu izbūvi iežogojumā. Šis nosacījums ir iekļauts Detālplānojumā, tādējādi, kā to tiesas sēdē

apliecināja arī trešās personas pārstāvis, teritoriju paredzēts fiziski norobežot no dabas parka un Natura 2000 teritorijas. Proti,

Detālplānojums neparedz infrastruktūras izbūvi, lai atvieglotu cilvēku piekļuvi dabas parkam, gluži pretēji – Detālplānojumā

paredzētā teritorijas attīstība to ierobežo.

Tiesa uzskata par nepieciešamu norādīt, ka dabas parku /Nosaukums B/ ieskauj dzīvojamā apbūve. Tāpat ir vispārzināms, ka Jūrmalas

pilsētā sezonāli ir liels cilvēku pieplūdums, tādēļ ir nenovēršami, ka dabas parka teritorija tiek izmantota rekreācijai. Proti, antropogēnā slodze pastāv jau

šobrīd un nav konstatējams, ka mazstāvu daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāju klātbūtne būtiski palielinātu antropogēno slodzi dabas parka teritorijā. Šāds

secinājums, tiesas ieskatā, izrietēja arī no ekspertes /pers. R/ tiesas sēdē sniegtajām liecībām. Eksperte norādīja, ka

Detālplānojumā paredzētās darbības būtisku kaitīgu ietekmi uz dabas parka teritoriju neatstās, nav konstatējams un paredzams

antropogēnās slodzes pieaugums. Līdz ar to tiesa nekonstatē, ka Detālplānojumā paredzētā būvniecība varētu radīt būtisku

ietekmi vai nodarīt būtisku kaitējumu īpaši aizsargājamai dabas teritorijai vai tajā esošajiem biotopiem vai augu sugām, līdz ar to

nav pamata veikt stratēģisko ietekmes uz vidi vai ietekmes uz vidi novērtējumu.

[10.5] Attiecībā uz līdzpieteicēju iebildumiem par Detālplānojumā paredzētajiem ūdenssaimniecības un kanalizācijas risinājumiem

tiesa norāda, ka konkrētajā lietā tiesas pārbaudes priekšmets ir teritorijas plānošanas dokuments, nevis būvniecība. Detālplānojuma

tiesiskuma vērtējums ir nošķirams no paredzamās būvniecības izvērtējuma, jo tās ir patstāvīgas procedūras, no kurām

būvniecības ieceres identifikācija un pārbaude nav izskatāmās lietas priekšmets.

Vienlaikus tiesa norāda, ka no Detālplānojumā iekļautā inženierkomunikāciju plāna un apbūves noteikumiem redzams,

plānotās būves kanalizāciju ir paredzēts pieslēgt pilsētas kanalizācijas sistēmai. Līdzpieteicēju iebildumi par to, vai plānoto

kanalizācijas pieslēgumu praktiski būs iespējams īstenot no tehniskā izpildījuma viedokļa, nav pārbaudāmi šīs lietas ietvaros.

Lietas ietvaros tiesa konstatē, ka Detālplānojumā kā vienīgais kanalizāciju sistēmas risinājums ir paredzēta pieslēgšanās

centralizētajiem kanalizācijas tīkliem. Tiesa nekonstatē, ka Detālplānojums paredzētu kāda veida autonomas kanalizācijas

sistēmas izbūvi, kas varētu radīt bažas par negatīvu ietekmi uz vidi, vai neatbilstību normatīvo aktu prasībām. Turklāt trešā

perona ir panākusi vienošanos ar SIA „Baltā kāpa” par iespējamo pieslēgšanos pie šīs sabiedrības valdījumā esošā centralizētā

kanalizācijas tīkla. Līdzpieteicēju iebildes par šī tīkla piederības jautājumiem nemaina Detālplānojumā paredzēto risinājumu.

[11] Pārbaudot, vai Detālplānojumā paredzētās darbības neaizskars līdzpieteicēja /pers. E/ kaimiņa tiesības, tiesa konstatē,

ka, izņemot iebildumus par nepieciešamību saglabāt teritorijā esošo estrādi kultūras dzīves organizēšanai un iebildumus par ēkas

iederību apkārtējā apbūvē, pieteicējs nav motivējis kaimiņu tiesību aizskārumu. Tiesa norāda, ka tiesību normas neparedz

subjektīvās tiesības līdzpieteicējiem saglabāt skatu uz noteiktu ainavu, šajā gadījumā nekoptu blakus teritoriju. Apstāklis, ka

kaimiņu zemesgabalu plānots apbūvēt, automātiski nenozīmē, ka tiks ierobežotas līdzpieteicēju skata tiesības un viņu īpašuma

apsauļojums, jo šo tiesību nodrošināšana būvniecības procesā tiek regulēta ar virkni ierobežojumiem, kādiem jāatbilst plānotajai

apbūvei, piemēram, jāievēro būvlaide, apbūves augstums, projekcija zemesgabala robežās, u.c. /pers. E/ nav tiesību paļauties,

ka Zemesgabals paliks neapbūvēts. Tāpat /pers. E/ nav pamatojis, kā samazināsies viņa īpašuma vērtība, ja Zemesgabals tiks

apbūvēts. Pieteikumā ir vienīgi līdzpieteicēju vispārīgi apgalvojumi bez konkrētiem argumentiem par būvniecības ietekmi.

Savukārt līdzpieteicēju argumentam, ka no būvniecības Zemesgabalā jābūt lielākam ieguvumam sabiedrībai, nekā zaudējumam kaimiņu sadzīves

apstākļiem, nav pamatojuma. Līdzpieteicēji, izsakot šādus vispārīgus apgalvojumus, nav norādījuši, kā, ievērojot atrašanos apbūvētā pilsētvides teritorijā,

pasliktināsies apkārtējo iedzīvotāju sadzīves apstākļi un kā izpaudīsies nekonkretizēto zaudējumu nesamērība iepretim SIA „BLP Īpašumi” tiesībām

zemesgabalu apbūvēt.

Jautājumu par plānotās būves iederību apkārtējā apbūvē tiesa šajā nolēmumā jau ir aplūkojusi, savukārt attiecībā uz

Detālplānojuma teritorijas izmantošanu sabiedrības vajadzībām, tiesa norāda, ka /pers. E/ nav subjektīvo tiesību sagaidīt no citas

privātpersonas, ka tā savu īpašumu izmantos noteiktā veidā vai atturēsies no tā izmantošanas vispār.

[12] Apkopojot iepriekš norādīto, tiesa nonāk pie secinājuma, ka Detālplānojumā ietvertie risinājumi atbilst normatīvo aktu prasībām un nerada

kaitējumu kādām aizsargājamām kaimiņu tiesībām. Līdz ar to nav konstatējams pamats Lēmuma, ar kuru Detālplānojums apstiprināts, atcelšanai.

Tiesa uzskata par nepieciešamu atkārtoti norādīt, ka pieteikums ir pamatots ar līdzpieteicēju vides tiesību aizskārumu. Raugoties no vides

aizsardzības aspekta un ņemot vērā to, ka ar pašreiz spēkā esošo Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumu un apbūves noteikumiem šajā teritorijā būtu

pieļaujama arī izglītības pakalpojumu objektu, kultūras objektu, kūrorta objektu, veselības aprūpes objektu, sociālo pakalpojumu objektu un pārvaldes

objektu attīstība, Detālplānojumā paredzētā apbūve radītu, iespējams, mazāko iespējamo ietekmi uz apkārtējo vidi. Tas, ka līdzpieteicēji ignorē šo

apstākli, rada aizdomas par to, ka atsaukšanās uz vides tiesībām ir formāla.

Apkopojot visu iepriekšminēto, tiesa atzīst, ka Detālplānojums un Lēmums, ar kuru tas apstiprināts, ir tiesisks un pamatots,

savukārt līdzpieteicēju pieteikums ir noraidāms kā nepamatots.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-291.pantu,

nosprieda:

noraidīt biedrības „Jūrmalas aizsardzības biedrība” un /pers. E/ pieteikumu par Jūrmalas pilsētas domes 2013.gada 12.septembra lēmuma Nr.538

„Par detālplānojuma projekta zemesgabalam /adrese/, apstiprināšanu” atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās

rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis O.Priedītis