Court dismisses administrative penalty case due to excessive delay in initiating proceedings violating statutory time limits.

Lietas arhīva Nr. 1A-0055-20/44

ECLI:LV:RVPT:2020:0225.1A30049419.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020. gada 25. februārī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese J.Peinberga, rakstveida procesā izskatīja sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpm. – SIA)

“RENT’N’MAIL” iesniegto sūdzību par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2019. gada 2. jūlija lēmumu Nr.1-14.1/2888 un administratīvā

pārkāpuma lietas materiālus.

Aprakstošā daļa

[1] 2019. gada 28. februārī Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors Ainars Brūveris sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ

Nr.755049 par to, ka 2018. gada 15. augustā plkst.00.19 Jūrmalā, Asaru prospektā transportlīdzeklis /TL marka/ ar valsts reģistrācijas numuru

/reģistrācijas numurs/ iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi, ar ko pārkāptas Jūrmalas pilsētas

domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā”

5. punkta prasības, ar ko izdarīts administratīvais pārkāpums, par kuru atbildība paredzēta šo noteikumu 49. punktā.

Ar administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr. 755049 SIA “RENT’N’MAIL” uzlikts naudas sods EUR 50,00 apmērā.

[2] Par administratīvā pārkāpuma protokolu SIA “RENT’N’MAIL” (turp. arī – sūdzības iesniedzējs) iesniedza sūdzību Jūrmalas pilsētas

pašvaldības policijas priekšniekam, lūdzot to atcelt.

Ar Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieka p.i. K.Platnieka 2019. gada 2. jūlija lēmumu Nr.1-14.1/2888, 2019. gada 28. februārī

administratīvā pārkāpuma protokolā ZZ Nr. 755049 pieņemtais lēmums atstāts negrozīts, bet sūdzība noraidīta.

[3] Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 2019. gada 22. jūlijā saņemta SIA “RENT’N’MAIL” sūdzība par iepriekšminēto Jūrmalas pilsētas

pašvaldības policijas 2019. gada 2. jūlija lēmumu Nr.1-14.1/2888, kurā sūdzības iesniedzēja norāda, ka viens no sūdzības iesniedzēja darbības veidiem

ir eksprespasta pakalpojumu sniegšana, proti, pasta darbība saskaņā ar vispārējā pakalpojuma pienākumu, citas pasta un kurjeru darbības.

Ņemot vērā sūdzības iesniedzēja darbības veidu, tās turējumā vai valdījumā esošajiem transportlīdzekļiem tika izsniegtas Satiksmes ministrijas

caurlaides atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 22. novembra noteikumiem Nr.738 “Noteikumi par caurlaidēm, kas dod tiesības transportlīdzekļu

vadītājam darba uzdevumu pildīšanas laikā neievērot atsevišķu ceļu satiksmes noteikumu prasības”.

Transportlīdzeklim /TL marka/ ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ bija izsniegta Satiksmes ministrijas caurlaide, kas protokolā

norādītajā pārkāpuma izdarīšanas brīdī bija spēkā un secīgi devas tiesības sūdzības iesniedzēja turējumā esošam transportlīdzeklim kā specializētā

dienesta transportlīdzeklim - iebraukt Jūrmalas pilsētas teritorijā, neiegādājoties maksas caurlaidi.

Lūdz tiesu atzīt par prettiesīgu un atcelt Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2019. gada 2. jūlija lēmumu Nr. 1-14.1/2888, kā arī izbeigt

lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, kurā pieņemts lēmums Nr.1-14.1/2888 un uzlikts naudas sods EUR 50 apmērā.

[4] Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Latvijas APK 289.6 panta pirmo daļu, tiesa lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietā esošos materiālus, pārsūdzētā lēmuma tiesiskumu un pamatotību kopsakarā ar sūdzībā ietvertajiem

argumentiem, atzīst, ka sūdzība ir apmierināma, savukārt lēmums ir atceļams un administratīvā pārkāpuma lieta ir izbeidzama.

[6] Saskaņā ar Latvijas APK 7. pantu nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un

likumā noteiktā kārtībā. Lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā veicama, stingri ievērojot likumību.

[7] Saskaņā ar Latvijas APK 37.panta pirmo daļu, lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no

pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, - no pārkāpuma pārtraukšanas dienas.

Saskaņā ar Latvijas APK 238. 1panta pirmo daļu lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu var pieņemt sastādot administratīvā

pārkāpuma protokolu vai fiksējot to rezolūcijas veidā uz dokumenta, kas satur ziņas vai faktus par iespējamu administratīvo pārkāpumu.

No administratīvā pārkāpuma protokola izriet, ka pārkāpuma izdarīšanas diena ir 2018. gada 15. augusts, tad saskaņā ar Latvijas APK 37. panta

pirmo daļu lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā bija jāuzsāk ne vēlāk kā līdz 2019. gada 15. februārim.

[8] Pārbaudot administratīvā pārkāpuma lietā esošos materiālus, tiesa konstatē, ka lietā nav atrodams lēmums par administratīvā pārkāpuma

lietvedības uzsākšanu ne atsevišķa procesuāla dokumenta veidā, ne rezolūcijas veidā.

[8.1] Lietas materiālos atrodas Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas lietvedes /pers. D/ 2018. gada 7. decembra ziņojums, kurā lietvede lūdz

uzsākt administratīvo lietvedību par pārkāpumu, kuru 2018. gada 15. augustā izdarījis transportlīdzeklis /TL marka/ ar valsts reģistrācijas numuru

/reģistrācijas numurs/. Secināms, ka minētais ziņojums satur ziņas par iespējamu administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.

[8.2] Lietas materiālos atrodas arī izdruka no Dokumentu reģistrācijas sistēmas ar ierakstu par lietvedības uzsākšanu 2019. gada 10. decembrī, ko

tiesas ieskatā nevar uzskatīt par lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu Latvijas APK 238.1panta pirmās daļas izpratnē.

Tiesa norāda, ka dokumentu reģistrācijas sistēmā izdarītie ieraksti neatbilst Latvijas APK 238. 1panta pirmajā daļā noteiktajai lietvedības

uzsākšanas kārtībai. (sk. Rīgas apgabaltiesas krimināllietu tiesas kolēģijas 2019.gada 11.oktobra spriedumu Nr.104AA-0447-19/20, lieta

Nr.1A29011419).

Tiesa uzskata, ka Latvijas APK 238.1panta pirmās daļas norma ir tulkojama tikai gramatiski, atbilstoši normu veidojošo vārdu nozīmei.

[8.3] Līdz ar ko, lai ierosinātu administratīvā pārkāpuma lietvedību saistībā ar izdarīto administratīvo pārkāpumu, pašvaldības policijas kompetentā

amatpersona savu attieksmi pret Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas lietvedes /pers. D/ ziņojumā ietverto informāciju varētu paziņot, pieņemot lēmumu

par lietvedības uzsākšanu atsevišķa procesuāla dokumenta veidā, fiksējot lēmumu par lietvedības uzsākšanu rezolūcijas veidā uz Jūrmalas pilsētas

pašvaldības policijas lietvedes /pers. D/ 2018. gada 7. decembra ziņojuma vai arī sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu līdz 2019. gada 15.

februārim.

[9] Savukārt administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts tikai 2019. gada 28. februārī, kas atbilstoši Latvijas APK 238. 1 panta pirmajai daļai

šajā lietā uzskatāms par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšanai.

[10] Atbilstoši Latvijas APK 239. panta 7. punktam lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja ir

pagājuši šā kodeksa 37. pantā paredzētie termiņi.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir atzinis, ka Latvijas APK 239. pants nepieļauj lietvedību administratīvo pārkāpumu

lietās konkrētos gadījumos. Tas nozīmē, ka, konstatējot Latvijas APK 239.pantā minētu apstākli, lieta netiek izmeklēta un izskatīta pēc būtības, bet

lietvedība tiek izbeigta. Minētais nepieļauj administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros noskaidrot konkrētās lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus un izdarīt

secinājumus (sk. Augstākās tiesas Senāta 2008.gada 3.novembra sprieduma lietā Nr.355/2008 9.punktu).

Proti, Senāts secina, ka šajos gadījumos no tiesību normām neizriet iestādes tiesības turpināt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā. Latvijas

APK 239. pants tieši noteic, ka, konstatējot attiecīgo apstākli, lietvedību vispār nevar uzsākt, bet iesāktā lietvedība ir jāizbeidz.

Ar jēdzienu “lietvedība” nav saprotama soda noteikšana, bet gan iestādes darbības, noskaidrojot lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, tas ir lietas

vešanu.

Tātad, ja iestājas Latvijas APK 239. panta 7. punktā norādītais apstāklis, tas izslēdz gan iestādes, gan tiesas kompetenci vēl papildus veikt

konkrētā administratīvā pārkāpuma sastāva noskaidrošanu, tostarp, lietas faktisko un tiesisko apstākļu pārbaudi.

[11] Ņemot vērā to, ka lietvedība administratīvajā pārkāpuma lietā uzsākta tikai 2019. gada 28. februārī, sastādot administratīvā pārkāpuma

protokolu, tiesa atzīst, ka lietvedība ir uzsākta, neievērojot Latvijas APK 37. panta pirmajā daļā noteiktos termiņus, proti, kad pagājuši vairāk nekā seši

mēneši no administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienas, 2018. gada 15. augusta.

Tiesa secina, ka pieņemams lēmums par administratīvās lietvedības izbeigšanu, jo ir konstatēts Latvijas APK 239. pantā minētais apstāklis –

iestājies noilgums administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanai, saskaņā ar Latvijas APK 37. panta pirmo daļu.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka nav pamata lietas izskatīšanai pēc būtības un administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros noskaidrot konkrētās

lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus.

[12] Tā kā Latvijas APK 37. panta pirmajā daļā konstatētais noilgums administratīvā pārkāpuma lietā ir atzīstams par administratīvo lietvedību

nepieļaujošu apstākli, tad tiesa atzīst, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama, pamatojoties uz Latvijas APK 239. panta 7. punktu.

Tādējādi tiesa atzīst, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2019. gada 2. jūlija lēmums Nr.1-14.1/2888 administratīvā pārkāpuma lietā ir

atceļams un lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas APK 7. pantu, 9. pantu, 239. panta 7. punktu, 289.12 panta otrās daļas 2. punktu, tiesa

nosprieda

atcelt Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2019. gada 2. jūlija lēmumu Nr.1-14.1/2888 p a r SIA “RENT’N’MAIL” saukšanu pie

administratīvās atbildības un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas

pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, Jēzusbaznīcas ielā 6, Rīgā.

Sprieduma pieejamības diena – 2020. gada 25. februāris.

Tiesnese J.Peinberga