Court dismisses appeal and orders full debt collection based on Civil Code breach of contract principles.

Lieta Nr.C37054014

Lietas arhīva Nr.CA-0196-15/13

SPR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2015.gada 3.septembrī

Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese A.Misiuna

tiesneses R.Knabe, I.Preisa

ar tiesas sēžu sekretārēm S.Korņejevu, G.Agrumu

piedaloties prasītājas SIA “Hiponia” pilnvarotam pārstāvim /pers. F/, atbildētājai /pers. G/

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Hiponia” prasībā pret /pers. G/ un /pers. H/ par parāda piedziņu sakarā ar

/pers. G/ apelācijas sūdzību par Tukuma rajona tiesas 2014.gada 23.decembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

SIA “Hiponia” (pirms nosaukuma maiņas - SIA “Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra”) 2014.gada 3.martā Tukuma rajona tiesā cēla

prasību, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1589., 1652.panta pirmās daļas 3.punktu, 1670., 1672., 1683, 1720., 1756., 1759.panta 1. un

2.punktu, 1765.panta pirmo un otro daļu, 1805., 1943., 1945.pantu, lūdz piedzīt no /pers. G/ un /pers. H/ solidāri par labu prasītājai aizdevumu 141

676,68 euro, ko veido: pamatsumma 123 799,17 euro; līgumsods 3309,08 euro par termiņā neveiktiem pamatsummas maksājumiem par laika periodu

no 14.10.2013. līdz 02.12.2013.; līgumiskie procenti 12 838,63 euro par aizdevuma izmantošanu par laika periodu no 24.09.2013.līdz 02.12.2013.;

likumiskie 6% procenti gadā 1729,80 euro par prasītāja kapitāla lietošanu par laika periodu no 03.12.2013. līdz 25.02.2014, un visus tiesāšanās

izdevumus, kā arī noteikt prasītājai tiesības saņemt līdz sprieduma izpildei likumiskos 6% gadā.

Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar 2007.gada 6.augustā noslēgto Aizdevuma līgumu Nr.140990/01 starp Valsts akciju sabiedrību

“Latvijas Hipotēku un zemes banka” un /pers. G/, /pers. H/, atbildētājiem tika piešķirts aizdevums 140 500 euro privātmājas iegādei un personīgiem

norēķiniem. Lai nodrošinātu no Aizdevuma līguma izrietošās saistības tika nostiprināta hipotēka uz /pers. G/ piederošo nekustamo īpašumu /adrese/.

2007.gada 20.septembrī tika noslēgts Pielikums Nr.2 Aizdevuma līgumam, saskaņā ar kuru puses vienojās pagarināt izsniegšanas termiņu līdz

2007.gada 20.oktobrim.

2011.gada 28.decembrī, pamatojoties uz /pers. G/ iesniegumu, tika noslēgts Pielikums Nr.3 Aizdevuma līgumam, saskaņā ar kuru puses vienojās

noteikt aizdevuma pamatsummas atlikumu uz 2011.gada 9.novembri 124 651 euro apmērā, sadalot to divās daļās. Papildus tika mainīta procentu likme

no mainīgās uz fiksēto, nosakot 7% gadā, kā arī grozīta aizdevumu atmaksas kārtība un aizdevuma gala atmaksas termiņš.

2012.gada 12.novembrī starp banku un SIA “Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra”, tika noslēgta vienošanās par prasījuma tiesību cesiju

Nr.C4-2012/282, ar kuru banka nodeva, bet prasītāja pieņēma prasījumus ar visām pie tā piederīgām un pastāvošām tiesībām, kas izriet no Aizdevuma

līguma. Paziņojums par prasījuma tiesību cesiju atbildētājiem nosūtīts 2013.gada 17.janvārī.

Prasības pieteikumā norādīts, ka saistību atmaksa netika veikta Aizdevuma līgumā noteiktajā apmērā un termiņos, kā rezultātā izveidojās

aizdevuma atmaksas kavējumi. 2013.gada 30.augustā prasītāja kā jaunais kreditors nosūtīja atbildētājiem paziņojumu par saistību izpildi, aicinot līdz

2013.gada 30.septembrim labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības.

2013.gada 29.oktobrī prasītāja saņēma atbildētājas /pers. G/ iesniegumu par atļauju kavēto maksājuma summu nomaksāt, papildus ikmēneša

maksājumiem veicot vēl Ls 100 mēnesī samaksu. Iebildumi par parāda esamību, tā apmēru un/vai samaksas termiņu netika saņemti, bet prasītāja

2013.gada 26.novembrī sniedza atbildi, ka piedāvātais maksājums ir nepietiekams, lai izpildītu kavētās saistības. Vienlaicīgi prasītāja atgādināja, ka

2013.gada 28.oktobrī iestājies aizdevuma atmaksas termiņš un informēja, ka vērsīsies tiesā ar pieteikumu par parāda piedziņu.

Tā kā noteiktajā termiņā kavētās maksājuma saistības netika izpildītas, saskaņā ar Aizdevuma līguma Pielikumu Nr.1 ,,Aizdevuma līguma vispārējie

noteikumi” 58., 76., 76.1.punktu, prasītāja 2013.gada 5.decembrī nosūtīja atbildētājiem vēstuli ierakstītā pasta sūtījumā, paziņojot, ka ar 2013.gada

2.decembri vienpusēji atkāpjas no Aizdevuma līguma.

Norādīts, ka pēc Aizdevuma līguma vienpusējas izbeigšanas ir veikti divi maksājumi – 2013.gada 16.decembrī 606,92 euro un 2014.gada

3.februārī 310 euro, kopā 916,92 euro.

Rakstveida paskaidrojumā par prasību atbildētāja /pers. G/ norāda, ka prasību atzīst pilnīgi. Paskaidrojumā izklāstīti atbildētājas iebildumi

saistībā ar parādu, kurš izveidojās sakarā ar to, ka banka beidza savu darbību. Atbildētājai netika paskaidrots, kur pārskaitīt aizdevumu. 2013.gadā tika

paziņots par cesiju un atbildētāja pārskaitīja viena mēneša maksu. Tā kā uz dotā paziņojumā norādīto telefonu numuru neviens neatbildēja, turpmākie

maksājumi netika veikti. 2013.gada septembrī saņemta vēstule par parādu un oktobrī, sazinoties ar prasītāju tika norunāts, ka atbildētāja uzrakstīs

iesniegumu, ka papildus varot maksāt Ls 100. Uz iesniegumu atbildēts, ka summa esot nepietiekama, nenorādot kāda summa būtu maksājama.

Rakstveida paskaidrojumāatbildētājs /pers. H/ lūdz noraidīt SIA „Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra” prasību.

Ar Tukuma rajona tiesas 2014.gada 23.decembra spriedumu prasība apmierināta pilnībā. Tiesa nosprieda piedzīt solidāri no atbildētājiem

prasītājas labā, aizdevuma pamatsummu 123 799,17 euro, līgumsodu 3309,08 euro, līgumiskos procentus 12 838,63 euro par aizdevuma izmantošanu

par laika periodu no 24.09.2013. līdz 02.12.2013., likumiskos procentus 1729,80 euro par prasītājas kapitāla lietošanu par laika periodu no

03.12.2013. līdz 25.02.2014, valsts nodevu 3013,79 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 10,96 euro, kopā piedzenot 147 701,43 euro; atzīt

prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājiem 6% gadā no neatdotās pamatparāda summas, to nepārsniedzot; noteikt

atbildētājiem termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās.

No lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem tiesa konstatēja sekojošo:

2007.gada 6.augustā starp VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” un atbildētājiem /pers. G/ un /pers. H/ noslēgts Aizdevuma līgums

Nr.140990/01 par aizdevuma summu 140 500 euro, nosakot, ka procentu likmi šim aizdevumam veido fiksētās (fiksētā procentu likme gadā 1,50%) un

mainīgās procentu likmes kopsumma, aizdevuma izsniegšanas termiņš - 2007.gada 13.septembris un gala atmaksas termiņš - 2025.gada 25.jūlijs.

Ar 2007.gada 20.septembrī starp prasītāju un /pers. G/ noslēgto Pielikumu Nr.2 Aizdevuma līgumam mainīts aizdevuma izsniegšanas termiņš līdz

2007.gada 20.oktobrim.

Ar 2007.gada 21.septembra maksājuma uzdevumiem apliecināts, ka atbildētājai /pers. G/ izsniegts aizdevums par kopējo summu 140 500 euro.

Ar 2011.gada 28.decembrī starp prasītāju un /pers. G/ un /pers. H/ noslēgto Pielikumu Nr.3 Aizdevuma līgumam, puses vienojās noteikt

aizdevuma pamatsummas atlikumu uz 2011.gada 9.novembri 124 651 euro, sadalot divās daļās. Papildus tika mainīta procentu likme no mainīgās uz

fiksēto, nosakot 7% gadā, kā arī grozīta aizdevumu atmaksas kārtība un aizdevuma gala atmaksas termiņš, proti:

- Aizdevuma līguma A daļas pamatsumma un uzkrātie procenti atmaksājami sākot ar 2011.gada 25.novembri līdz 2013.gada 25.septembrim

vienādos maksājamos 450 euro katra mēneša 25.datumā;

- Aizdevuma B daļa atmaksājama 2013.gada 25.oktobrī, dzēšot arī uzkrātos procentus par aizdevuma B daļas izmantošanu. Nosakot, ja uzkrātie

procenti netiek atmaksāti, Bankai tiesības uzkrātos procentus kapitalizēt, pieskaitot tos aizdevuma pamatsummai, nosakot jaunu aizdevuma atmaksas

kārtību.

Saskaņā ar 2012.gada 12.novembrī noslēgto vienošanos par prasījuma tiesību cesiju Nr.C4-2012/282 VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka”

cedēja prasītājai savas prasījuma tiesības, kas izriet no Aizdevuma līguma, ar visiem blakus prasījumiem.

2013.gada 16.janvārī par prasījuma tiesību cesiju prasītāja paziņoja atbildētājiem ierakstītā sūtījumā, par ko atbildētāji parakstījušies. Minētajā

paziņojumā ir norādīts konts, kurā ieskaitāmi visi maksājumi saistību izpildei.

Tiesa atzina, ka ar minētiem rakstveida pierādījumiem ir pierādīts, ka prasījuma tiesības pret atbildētājiem ar visiem blakus prasījumiem, kas izriet

no Aizdevuma līguma, ir nodotas prasītājai, kas saskaņā ar Civillikuma 1805.pantu ir tiesīga prasīt no atbildētājiem visu Aizdevuma līgumā paredzēto

maksājumu samaksu.

Tiesa konstatēja, ka atbildētāji ir pieļāvuši nokavējumu, proti, viņi palaiduši garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai ar līgumu. Šādā gadījumā

saskaņā ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktu pats no sevis iestājas parādnieku nokavējums ar visām tā sekām.

No kredītoperāciju izziņas tiesa konstatēja, ka atbildētāji savas no Aizdevuma līguma izrietošās saistības nav pildījuši pilnā apmērā, līdz ar to

prasītājai saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu ir tiesības aprēķināt līgumsodu par termiņā neveiktiem procentu un pamatsummas maksājumiem. Prasītājai

saskaņā ar aizdevuma līguma noteikumiem ir tiesības saņemt gan neatmaksāto un kavēto pamatsummu, gan procentus par aizdevuma lietošanu un

līgumsodu.

Tiesa konstatēja, ka atbildētāju kopējais parāds, kas izriet no aizdevuma līguma A un B daļas uz 2013.gada 2.decembri, ir 140 863,80 euro, ko

veido:

- kavētā pamatsumma 123 799,17 euro;

- līgumsods 4226,00 euro par termiņā neveiktiem pamatsummas maksājumiem par laika periodu no 14.10.2013. līdz 02.12.2013.;

- procenti 12 838,63 euro par aizdevuma izmantošanu un tā kavēšanu par laika periodu no 24.09.2013.līdz 02.12.2013 (lietas 6., 44.-50.lapa).

Tiesa konstatēja, ka pēc Aizdevuma līguma vienpusējas izbeigšanas ir veikti divi maksājumi – 2013.gada 16.decembrī 606,92 euro un 2014.gada

3.februārī 310 euro, kopā 916,92 euro, kas saskaņā ar Aizdevuma līguma Pielikuma Nr.1 24.4.punktu novirzīti pilnīgai līgumsoda par kavētiem

procentu maksājumiem dzēšanai (A daļai 161,25 euro, B daļai 241,32 euro) un daļējai līgumsoda par kavētiem pamatsummas maksājumiem dzēšanai

(A daļai 514,35 euro).

Spriedumā norādīts, ka prasītāja lūdz piedzīt likumiskos procentus 6% no simta gadā par periodu no līguma vienpusējas izbeigšanas līdz prasības

pieteikuma sastādīšanai. Likumiskos procentus aprēķina no kavētās pamatsummas un neatmaksātās aizdevuma pamatsummas kopsummas – 123 799,17

euro x 6% = 7427,95 euro gadā : 365 dienas = 20,35 euro dienā. Par periodu no 3.12.2013. līdz 25.02.2014. par 85 dienām aprēķināti procenti

1 729,80 euro.

Tiesa norādīja, ka kopējā atbildētāju parāda summa, kas izriet no aizdevuma līguma, ir 141 676,68 euro, ko veido:

- kavētā pamatsumma 123 799,17 euro;

- līgumsods 3 309,08 euro par termiņā neveiktiem pamatsummas maksājumiem par laika periodu no 14.10.2013. līdz 02.12.2013.;

- līgumiskie procenti 12 838,63 euro par aizdevuma izmantošanu par laika periodu no 24.09.2013.līdz 02.12.2013.;

- likumiskie 6% procenti gadā 1 729,80 euro par prasītāja kapitāla lietošanu par laika periodu no 03.12.2013. līdz 25.02.2014.

Rezumējot spriedumā izklāstītos apsvērumus, Tukuma rajona tiesa atzina par pierādītu, ka atbildētāji nav izpildījuši savu aizdevuma līgumā noteikto

saistību atdot saņemto summu.

Spriedumā norādīts, ka nav pamata apšaubīt, ka atbildētāji uzņēmušies solidāras saistības. Minētais izriet no Aizdevuma līguma 1.punkta un līguma

teksta. Tā kā labprātīgi aizdevums nav samaksāts, neatmaksātais aizdevums 144 676,68 euro piedzenams solidāri no atbildētājiem ar spriedumu.

Apelācijas sūdzību par Tukuma rajona tiesas 2014.gada 23.decembra spriedumu iesniedza atbildētāja. Sūdzībā atbildētāja norāda, ka spriedumu

pārsūdz pilnā apmērā, un lūdz noraidīt prasītājas prasību.

Atbildētāja norāda, ka, lai gan savā paskaidrojumā tiesai prasību ir atzinusi pilnīgi, nevar piekrist tam, ka parāds tiek piedzīts ar spriedumu, jo tā

līgumiskais izpildes termiņš - 25.06.2025, nav beidzies. Turklāt maksājuma kavējums bankai bija radies sakarā ar bankas īpašuma maiņu un cesiju, tādēļ

nebija zināms konts, kurā ieskaitīt naudu. Atbilstoši Civillikuma 1812.pantam, saistības izpildījums ir spēkā tikai tad, ja to izdarījusi un saņēmusi īstā

persona īstā vieta, īstā laikā un pienācīgā kārtā. Prasītāja par cesiju bija paziņojusi, taču nenorādot kontu naudas samaksai. Atbildētājai pastāvēja

izpildījuma šaubas īstajai personai, tādēļ maksājums netika veikts. Pārliecinoties par īsto kreditoru, atbildētāja ir veikusi maksājumus.

Atbilstoši Aizdevuma līguma grozījumiem, 2011.gada 28.decembrī tika noteikta aizdevuma atmaksa kārtība laika periodam līdz 2013.gada

25.oktobrim, kas atšķīrās no aizdevuma pamatlīguma. Šo vienošanos atbildētāja pildīja līdz 2013.gada 18.janvārī saņēma paziņojumu par cesiju bez

norādēm uz maksājumu veikšanas vietu un kontiem. Jaunais kreditors attiecīgos kontus paziņoja tikai savā 30.septembra paziņojumā par saistību izpildi,

nosakot visas 2013.gada saistības izpildei termiņu - viens mēnesis, kas nebija saprātīgs. Tomēr pēc konta noskaidrošanas maksājumus atbildētāja veica,

kā arī adresēja prasītājai lūgumu vienoties par saistības izpildes pieņemšanu un kārtību, uz ko prasītāja nekavējoši paziņoja par vēršanos tiesā un

atkāpšanos no līguma.

Ievērojot Civillikuma 1656.pantu, parādnieks nav nokavējis, ja nokavējuma iemesls ir viņa pamatotas šaubas vai nu vispār par to saistību, kuras

izpildīšanu no viņa prasa vai tās apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1567.pantam, tiesa var parādnieku atsvabināt no viņam neizdevīgām nokavējuma sekām

arī citos gadījumos, kad viņu nevar vainot ne uzmanības trūkumā, ne vispār vieglprātībā, vai nolaidībā, vai kad izpildīšana nav notikusi nepārvaramas

varas dēļ.

Atbildētāja uzskata, ka prasītāja ir rīkojusies pretēji Civillikuma 1.pantā nostiprinātajam labticīguma principam, un pirms termiņa līgumu izbeidza

nepamatoti, neievērojot paša kreditora radītu apstākli, kas kavēja kredīta nomaksu, un nepieņemot vēlāku izpildījumu.

Pašreizējā situācijā, kreditoram laužot līgumu un nepieņemot saistības turpinājumu, būtisks kaitējums tiek nodarīts atbildētājai kā parādniecei, jo

atbildētāja zaudēs iegādāto īpašumu, kas ir viņas vienīgā dzīves vieta. Ievērojot nekustamo īpašumu pašreizējās realizācijas cenas, kreditors var atgūt tikai

nelielu daļu no parāda, jo pēc īpašuma zaudēšanas atbildētāja nebūs ieinteresēta parāda atlikuma segšanā pilnā apmērā, ko uzreiz arī nespēj nomaksāt,

kādēļ saistības atlikumam var tikt piemērots maksātnespējas process. Šajā situācijā kreditors nekad nesaņems to saistības izpildījuma apmēru, kādu

saņemtu, ja pieņemtu atbildētājas piedāvājumu turpināt saistību ar samaksu 600 euro mēnesī.

Līdz ar to atbildētāja uzskata, ka Tukuma rajona tiesa nav izvērtējusi atbildētājas izteiktos iebildumus un pierādījumus, kas apstiprina paša

kreditora nolaidību, kas kavēja parāda nomaksu un noveda pie nelabticīgas vienpusējas saistības izbeigšanas no kreditora puses, kādēļ spriedumu nevar

uzskatīt par pareizu un prasība ir apmierināta nepamatoti.

Rakstveida paskaidrojumus par atbildētājas apelācijas sūdzību iesniedza prasītāja. Prasītāja lūdz atzīt atbildētājas /pers. G/ apelācijas sūdzību par

Tukuma rajona tiesas 2014.gada 23.decembra spriedumu par nepamatotu un noraidīt sekojošu apsvērumu dēļ.

2013.gada 16.janvārī atbildētājiem tika nosūtīts paziņojums par prasījuma tiesību cesiju, kurā ir norādīti konta numuri turpmāko norēķinu veikšanai.

Abi atbildētāji šo paziņojumu ir saņēmuši 18.01.2013, ko apliecina VAS „Latvijas Pasts” paziņojumi par iekšzemes pasta sūtījumu izsniegšanu. No tā

brīža atbildētājai bija zināmi konta numuri, kuros veicami no Aizdevuma līguma Nr. 140990/01 izrietošie maksājumi. 2013.gadā pirmo maksājumu

atbildētāja veica 08.04.2013.

Tā kā bija izveidojies nozīmīgs maksājuma saistību kavējums, prasītāja 2013.gada 29.augustā nosūtīja atbildētājiem paziņojumu par saistību izpildi

Nr.3/3-4538, kurā atbildētāja tika informēta par no Aizdevuma līguma izrietošajām saistībām uz 2013.gada 23.augustu, kā arī tika aicināta mēneša laikā,

t.i., līdz 30.09.2013. izpildīt kavētās maksājuma saistības, kas uz paziņojuma sastādīšanas brīdi bija 3 964,42 euro, nevis visas kredītsaistības. Kaut arī

aizdevuma atmaksas kavējumi bija lielāki par 60 dienām, prasītāja mēģināja bez tiesvedības uzsākšanas dot iespēju atbildētājiem labprātīgi dzēst kavētās

saistības. Tā kā atbildētāja ilgstoši pienācīgi nepildīja ar Aizdevuma līgumu uzņemtās saistības, prasītāja saskaņā ar Civillikuma 1589.pantu izmantoja

Aizdevuma līguma pielikumā Nr.1 „Aizdevuma līguma vispārējie noteikumi” 58., 76. un 76.1 .punktā paredzētās tiesības vienpusēji izbeigt Aizdevuma

līgumu un pieprasīt nekavējošu izsniegtās aizdevuma pamatsummas, procentu un citu maksājumu atmaksu, ja aizņēmējs kavē kādu no maksājumiem, kas

tam ir jāveic saskaņā ar Aizdevuma līgumu un minētajiem noteikumiem. Turklāt saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.1 panta ceturto daļu

par būtisku līguma pārkāpumu uzskatāms kredīta atmaksas vai procentu maksājumu kavēšana ilgāk kā par 60 dienām, kas atbilst šī aizdevuma atmaksas

faktiskajiem apstākļiem. Tādēļ 2013.gada 5.decembrī prasītāja nosūtīja atbildētājai paziņojumu Nr. 3/3-5992, ar kuru vienpusēji atkāpās no Aizdevuma

līguma, lūdzot visa aizdevuma pirmstermiņa atmaksu.

Prasītāja uzskata, ka ir ievērojusi visas Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā paredzētās parāda ārpustiesas atgūšanas prasības, un, ņemot vērā

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.1 panta ceturtās daļas 1.punkta izpratnē būtisku līguma pārkāpumu, ko pieļāvuši atbildētāji, bija tiesīga vienpusēji

atkāpties no Aizdevuma līguma. Ņemot vērā to, ka atbildētāji nevērsās pie prasītājas ar piedāvājumu labprātīgi pienācīgā termiņā izpildīt savas

parādsaistības, prasītāja bija spiesta vērsties tiesā ar prasību par parāda piedziņu.

Apelācijas instances tiesas sēdē apelācijas sūdzības iesniedzēja /pers. G/ apelācijas sūdzību uzturēja atbilstoši tajā izklāstītajiem apstākļiem,

prasību lūdza noraidīt.

Prasītājas pilnvarotais pārstāvis /pers. F/ tiesas sēdē apelācijas sūdzību neatzina, paskaidrojumus sniedza līdzīgi kā rakstveida paskaidrojumos par

apelācijas sūdzību norādītajam, prasību uzturēja.

Atbildētājs/pers. H/ tiesas sēdē neieradās. Rakstveida iesniegumā tiesai atbildētājs norādīja, ka sakarā ar pārstāvja negaidītu atteikumu ierasties

tiesā un paša atbildētāja darba pienākumiem, tiesas sēdē ierasties nevarēs. Līdz ar ko lūdz lietu izskatīt bez viņa klātbūtnes vai, ja lietas izskatīšana tiks

atlikta, paziņot par to savlaicīgi.

Ievērojot to, ka lietas dalībniekiem likumā noteiktā kārtībā un savlaicīgi tika paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu, tiesa nolēma lietu izskatīt

bez atbildētāja /pers. H/ klātbūtnes tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi un novērtējusi pierādījumus lietā, tiesas kolēģija atzīst, ka prasība ir

apmierināma.

Apelācijas sūdzību par Tukuma rajona tiesas 2014.gada 23.decembra spriedumu iesniedza atbildētāja /pers. G/. Atbildētājs/pers. H/ pirmās

instances tiesas spriedumu nav pārsūdzējis, apelācijas sūdzībai atbilstoši Civilprocesa likuma 419.panta noteikumiem nav pievienojies, nekādus

paskaidrojumus sakarā ar iesniegto apelācijas sūdzību tiesā nav sniedzis.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmās daļas noteikumiem apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas

sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā.

Civilprocesa likuma 430.panta trešā daļa noteic, ka fakti, kas konstatēti pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesā nav jāpārbauda, ja tie nav

apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

Apelācijas sūdzībā atbildētāja /pers. G/ norāda, ka nepiekrīt, ka parāds tiek piedzīts ar tiesas spriedumu, jo līguma termiņš nav beidzies, jāņem

vērā apstāklis, ka maksājuma kavējumi radušies sakarā ar cesiju, kādēļ viņai nebija zināms konts, kurā ieskaitīt naudas līdzekļus.

Tiesas kolēģija minētos atbildētājas argumentus atzīst par nepamatotiem.

Ar lietā esošo Paziņojumu par cesiju (lietas 27.lapa) un Paziņojumu par iekšzemes pasta sūtījuma izsniegšanu (lietas 28.lapa) pierādīts, ka

2013.gada 18.janvārī atbildētāja ir saņēmusi paziņojumu, ar kuru tikusi informēta ka VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” savas prasījuma tiesības

pret /pers. G/ un /pers. H/ ir cedējusi SIA “Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra” atbilstoši pielikumā šim paziņojumam pievienotajai vienošanāi

par prasījuma tiesību cesiju. Paziņojumā norādīts, ka visi maksājumi saistību izpildei turpmāk veicami SIA “Hipotēku bankas nekustamā īpašuma

aģentūra” kontā, norādīts konta numurs.

Līdz ar to secināms, ka atbildētājai bija zināms konta numurs, kurā veicamai no aizdevuma līguma izrietošie maksājumi. Gadījumā, ja atbildētājai

bija radušās kādas neskaidrības ar maksājumu veikšanu, viņa tās varēja novērst sazinoties ar sabiedrības darbiniekiem uz paziņojumā norādīto tālruņa

numuru, rakstveidā vai citādā veidā, taču lietā nav iesniegti pierādījumi, ka šādas darbības atbildētāja būtu veikusi.

Kā izriet no lietā esošās Kredītoperācijas izziņas (lietas 44.lapa), tad pirmo maksājumu pēc iepriekšminētā paziņojuma saņemšanas /pers. G/

veikusi tikai 2013.gada 8.aprīlī.

2013.gada 30.augustā SIA “Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra” nosūtīja atbildētājai Paziņojumu par Aizdevuma līguma saistību izpildi

(lietas 31., 32.lapa), kurā /pers. G/ tika informēta par no Aizdevuma līguma izrietošām saistībām un aicināta labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma

saistības līdz 2013.gada 30.septembrim.

Lietā nav strīda par to, ka kavētās maksājuma saistības atbildētāja nesamaksāja. 2013.gada 29.oktobrī atbildētāja iesniedza SIA ”Hipotēku banka

nekustamā īpašuma aģentūra” iesniegumu, ar lūgumu atļaut nokavēto maksājuma summu nomaksāt, maksājot Ls 100 mēnesī papildus ikmēneša

maksājumam, kam prasītāja nepiekrita (lietas 37.,38.lapa).

Tā kā prasītāja nav piesolījusi samaksāt kavētās saistības pilnā apmērā pēc 2013.gada 30.augusta paziņojuma saņemšanas un arī turpmāk

pieļāvusi maksājumu kavējumu, tad tiesai nav pamata atzīt, ka ar 2013.gada 29.oktobra iesniegumu /pers. G/ novērsusi nokavējuma sekas (Civillikuma

1665.pants), kā to atbildētāja lūdz savā apelācijas sūdzībā.

Ievērojot to, ka atbildētāji ar Aizdevuma līgumu uzņemtās saistības nepildīja, prasītāja nosūtīja atbildētājiem paziņojumu par Aizdevuma līguma

vienpusēju izbeigšanu, kur norādīja, ka ar 2013.gada 2.decembri vienpusēji atkāpusies no Aizdevuma līguma (lietas 43.lapa).

Civillikuma 1589.pants noteic, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to

zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Bankas tiesības atkāpties no līguma tika pielīgtas Aizdevuma līguma Nr. 140990/02 Vispārējo noteikumu 58.,76.,76.1.punktā.

Atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 81.panta pirmajai un ceturtajai daļai kredīta devējs var pieprasīt izsniegtā kredīta pirmstermiņa

atmaksu, kas nozīmē vienpusēju atkāpšanos no līguma, ja pieļauts būtisks līguma pārkāpums – kredīta atmaksas vai procentu samaksas kavējums ilgāk

kā par 60 dienām.

Pirmo maksājumu 2013.gadā atbildētāja kreditoram veikusi tikai 2013.gada aprīlī, arī turpmāk pieļaujot maksājumu kavējumus.

Tā kā aizņēmēji šajā gadījumā pieļāva būtisku līguma noteikumu pārkāpumu – maksājumu kavējumu ilgāk par 60 dienām, tad bankai bija tiesības

vienpusēji izbeigt Aizdevuma līgumu un pieprasīt izsniegtā aizdevuma pirmstermiņa atmaksu.

Tiesai šajā gadījumā nav pamata piemērot arī Civillikuma 1657.panta noteikumus un atbrīvot atbildētāju no viņai neizdevīgām nokavējuma sekām.

Tāpat tiesai nav pamata secināt, ka atkāpjoties no līguma, prasītāja rīkojusies pretēji Civillikuma 1.pantā nostiprinātajam labticīguma principam, jo

pirmstermiņa līguma izbeigšana, pastāvot likumā noteiktajam priekšnoteikumam līguma izbeigšanai, nevar tikt uzskatīta par nelabticīgu savu tiesību

realizēšanu.

Atkāpjoties no līguma, prasītājai ir tiesības pieprasīt visa izsniegtā aizdevuma neatmaksāto summu, aprēķinātos procentus un līgumsodu.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja ne pirmās, ne apelācijas instances tiesā neiebilda pret prasītājas veiktajiem parāda aprēķiniem.

Civilprocesa likuma 432.panta piektajā daļā noteikts, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākas instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir

pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā

likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus spriedumā motīvu daļā var nenorādīt.

Civillietu tiesas kolēģija pievienojas Tukuma rajona tiesas 2014.gada 23.decembra sprieduma motivācijai un atzīst šajā spriedumā ietverto

pamatojumu par pareizu un pietiekamu, to neatkārtojot.

Apelācijas sūdzībā norādītie /pers. G/ apsvērumi par maksāšanas grūtībām un iespējamo atbildētājas maksātnespējas procesu nevar būt par

pamatu prasības noraidīšanai.

Civillikuma 1586.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma.

Ievērojot Tukuma rajona tiesas tiesneses 2015.gada 27.janvāra lēmumu par atbildētājas /pers. G/ daļēju atbrīvošanu no tiesas izdevumu samaksas

valsts ienākumos, tiesas kolēģija atzīst par iespējamu atbrīvot atbildētāju no izdevumu samaksas, kas saistīti ar tiesas dokumentu un pavēstu nosūtīšanu,

kuri nav samaksāti iepriekš.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.- 434.pantu, tiesas kolēģija

no s pri e da

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt solidāri no /pers. G/, personas kods /personas kods/, un /pers. H/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu

atbildību “Hiponia”, reģ. Nr. 40003426895, aizdevuma pamatsummu 123 799,17 euro, līgumsodu 3 309,08 euro, līgumiskos procentus 12 838,63

euro par aizdevuma izmantošanu par laika periodu no 24.09.2013.līdz 02.12.2013., likumiskos procentus 1 729,80 euro par prasītāja kapitāla lietošanu

par laika periodu no 03.12.2013. līdz 25.02.2014, valsts nodevu 3 013,79 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 10,96 euro, kopā piedzenot

147 701,43 euro.

Atzīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Hiponia”, reģ. Nr.40003426895, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. G/, personas

kods /personas kods/, un /pers. H/, personas kods /personas kods/, 6% gadā no neatdotās pamatparāda summas.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās.

Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu

departamentam, kasācijas sūdzību iesniedzot Zemgales apgabaltiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums – 2015.gada 17.septembris.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese A.Misiuna

Tiesnese R.Knabe

Tiesnese I.Preisa