Court dismisses boat registration claim due to missing CE mark and no statutory exceptions apply. Plaintiff also denied compensation for translation costs.

Lietas arhīva Nr. A42-02208-22/40

ECLI:LV:ADRJLTN:2022:1207.A420220822.2.S

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

LIEPĀJAS TIESU NAMS

S P R I E D U

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Liepājā 2022.gada 7.decembrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Solvita Sērdiene,

piedaloties pieteicējai /pers. A/, pieteicējas pārstāvim /pers. B/

un atbildētājas – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Satiksmes ministrijas pārstāvei /pers. C/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ pieteikuma par tāda labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru

/pers. A/ kuģošanas līdzeklis HUSBAT AS 34 tiktu reģistrēts /pers. A/ īpašumā un /pers. A/ tiktu atlīdzināti mantiskie zaudējumi 87 euro par tiesā

iesniegto dokumentu tulkošanu.

Aprakstošā daļa

[1] Pietiecēja /pers. A/ vērsās Ceļu satiksmes drošības direkcijas (turpmāk – Direkcija) Rīgas nodaļā ar iesniegumu, lūdzot reģistrēt Latvijā

pieteicējas īpašumā kuģošanas līdzekli HUSBAT AS 34 (turpmāk – kuģošanas līdzeklis).

Kuģošanas līdzekļa reģistrācija pieteicējas īpašumā 2021.gada 15.novembrī atteikta, pamatojoties uz Ministru kabineta 2008.gada 25.marta

noteikumu Nr. 213 „Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrējamo kuģošanas līdzekļu reģistrācijas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr. 213)

4.1. punktu, kā iemeslu norādot, ka mazizmēra kuģošanas līdzeklim nav veikta atbilstības novērtēšanas procedūra un tas nav marķēts ar CE marķējumu

un nav iesniegti dokumenti mazizmēra kuģošanas līdzekļiem, kuri būvēti pirms 1997.gada, ka tie ir bijuši piedāvāti Eiropas Savienības tirgū pirms

1997.gada.

Pieteicēja ar iesniegumu reģistrēt Latvijā pieteicējas īpašumā kuģošanas līdzekli atkārtoti vērsās Direkcijas Liepājas nodaļā.

Kuģošanas līdzekļa reģistrācija pieteicējas īpašumā 2022.gada 20.janvārī pieteicējai atteikta, pamatojoties uz Noteikumu Nr. 213 4.1. punktu, kā

iemeslu norādot to, ka kuģošanas līdzeklim nav veikta atbilstības novērtēšanas procedūra un tas nav marķēts ar CE marķējumu.

Direkcijā 2022.gada 28.janvārī saņemts pieteicējas iesniegums ar lūgumu pārskatīt atteikumu.

Direkcijas administratīvais direktors 2022.gada 31.martā pieņēma lēmumu Nr. 11.11-3/778 (turpmāk – sākotnējais lēmums), ar kuru nolēma

atstāt spēkā Liepājas klientu apkalpošanas centra 2022.gada 20.janvārī pieņemto lēmumu par atteikumu veikt kuģošanas līdzekļa reģistrāciju pieteicējas

īpašumā.

Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, pieteicēja to apstrīdēja Satiksmes ministrijā (turpmāk – Ministrija).

Ar Ministrijas 2022.gada 19.maija lēmumu Nr.01-13/1549 (turpmāk – pārsūdzētais Lēmums) sākotnējais lēmums atstāts negrozīts.

Tajā norādīts, ka kuģošanas līdzeklis 2021.gada 21.oktobrī tika uzrādīts Direkcijas darbiniekam agregātu numuru salīdzināšanai, par ko tika

izsniegta izziņa par kuģa agregātu numuru salīdzināšanu Nr. /numurs/. Apskates laikā kuģošanas līdzeklim nebija iespējams atrast ražotāja plāksnīti, pēc

kuras būtu iespējams noteikt precīzus kuģošanas līdzekļa uzskaites tehniskos datus un CE marķējumu, kā arī netika atrasts kuģošanas līdzekļa

identifikācijas (sērijas) numurs un ražošanas gads.

Zviedrijas Kruīzu asociācijas kluba (turpmāk – Klubs) izsniegtais dokuments, kurā nav atsauces uz Zviedrijas valdības 1978.gada 27.aprīļa

dekrētu par iestādei piešķirto pilnvarojumu izsniegt Starptautisko sertifikātu atpūtas kuģim, nav uzskatāms par starptautisku reģistrācijas dokumentu, kas

būtu saistošs arī citam Eiropas Savienības dalībvalstīm, un lai uz tā reģistrāciju varētu attiecināt noteikumu Nr. 213 4.1 1. apakšpunktā minēto izņēmumu.

Tāpat kuģošanas līdzekļa reģistrācijai netika iesniegts dokuments, kas apliecinātu, ka kuģošanas līdzeklis ir bijis piedāvāts Eiropas Savienības tirgū

pirms 1997.gada atbilstoši noteikumu Nr. 213 4.1 5. apakšpunkta nosacījumiem.

Ņemot vērā minēto, Ministrija atzina, ka pieteicējai kuģošana līdzekļa reģistrācija atteikta pamatoti.

[2] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicēja iesniedza tiesā pieteikumu. Pieteikums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem un apsvērumiem.

[2.1] Kuģošanas līdzekli nepamatoti atteikts reģistrēt CE marķējuma neesības dēļ, jo kuģošanas līdzeklis ražots 1996.gadā, līdz ar to

CE marķējums tam nav nepieciešamas. Daudzās Eiropas valstīs līdz CE marķējuma ieviešanai peldlīdzekļiem netika uzstādītas šasijas numuru plāksnītes.

[2.2] Zviedrija ir viena no tādām Eiropas valstīm, kur mazizmēra izklaides laivu reģistrāciju veic privātas biedrības, kam šo funkciju ir deleģējusi

valsts, tostarp arī Klubs, kas Zviedrijā reģistrējis pieteicējai piederošo kuģošanas līdzekli. Pēc pieteicējai pieejamās informācijas Latvijā ir pārreģistrēti

daudzi peldlīdzekļi no šī reģistra uz Latvijas laivu reģistru.

[2.3] Pamatojoties uz pieejamo informāciju Zviedrijas reģistra mājas lapā, laivas starptautiskais sertifikāts ir vajadzīgs kuģošanai starptautiskos

ūdeņos vai peldlīdzekli pārdodot uz trešajām valstīm. Pieteicējai piederošā kuģošanas līdzekļa pārrakstīšana no Zviedrijas reģistra uz Latvijas reģistru nav

pārrakstīšana uz trešo valsti, jo abas valstis ir Eiropas Savienības biedri, un ar šo kuģošanas līdzekli nav pieļaujama peldēšana atklātos ūdeņos.

[3] Ministrija tiesai sniegtajā paskaidrojumā pieteikumu uzskata par nepamatotu un lūdz noraidīt, ņemot vērā turpmāk norādītos argumentus un

apsvērumus.

[3.1] Reģistrācijai iesniegtais Kluba izsniegtais dokuments, kurā nav atsauces uz Zviedrijas valdības 1978.gada 27.aprīļa dekrētu par iestādei

piešķirto pilnvarojumu izsniegt Starptautisko sertifikātu atpūtas kuģim, nav uzskatāms par starptautisku reģistrācijas dokumentu, kas būtu saistošs arī

citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

[3.2] Pieteikumā minētais par daudziem mazizmēra kuģošanas līdzekļiem, kas it kā līdzīgos tiesiskos un faktiskos apstākļos ir reģistrēti Direkcijā,

neatbilst patiesībai, jo Direkcija nav reģistrējusi nevienu mazizmēra kuģošanas līdzekli, pamatojoties uz faktu, ka mazizmēra kuģošanas līdzeklis iepriekš ir

bijis reģistrēts Kluba reģistrā.

Apstāklis, ka mazizmēra kuģošanas līdzeklis ir reģistrēts lokālā biedrībā Klubā, izmantošanai Zviedrijas iekšējos ūdeņos, nav vērtējams kā

atbilstošs vai pietiekošs, lai spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētu kuģošanas līdzekli Latvijā kā iepriekš reģistrētu citā Eiropas

Savienības dalībvalstī.

[3.3] Pieteicējas atsaukšanās uz 1996.gadu kā kuģošanas līdzekļa ražošanas gadu ir vērtējama kritiski, jo strīdus kuģošanas līdzekļa apskates laikā

tam nebija iespējams atrast ražotāja plāksnīti, pēc kuras būtu iespējams noteikt precīzus tā tehniskos datus un CE marķējumu, kā arī netika atrasts tā

identifikācijas (sērijas) numurs.

[3.4] Pieteicējas atsaukšanās uz Zviedrijas reģistra mājas lapā (neminot precīzu informācijas avotu) ietverto informāciju par mazizmēra kuģošanas

līdzekļu reģistrācijas kārtību Zviedrijā ir vērtējama kritiski, ņemot vērā, ka mazizmēra kuģošanas līdzekļu reģistrāciju Latvijā nosaka nacionālie normatīvie

akti, piemēram, Noteikumi Nr. 213.

[3.5] Kuģošanas līdzekļa nosaukums „husbat” jeb „husbåt” no zviedru valodas angļu valodā nozīmē „boat house” vai latviešu valodā „laiva-

māja”. Arī ievadot strīdus kuģošanas līdzekļa „Husbåt AS 34” nosaukumu interneta meklētājā, pieejami attēli ar laivu mājām jeb peldbūvēm. Līdz ar to,

iespējams, strīdus kuģošanas līdzeklis pēc būtības ir peldbūve, kura izmantojama Ministru kabineta 2016.gada 9.februāra noteikumos Nr. 92 „Noteikumi

par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos” (turpmāk – Noteikumi Nr. 92) un novietojama Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumu

Nr. 240 „Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr. 240) noteiktajā kārtībā, nevis reģistrējama

Direkcijā saskaņā ar noteikumiem Nr. 213. Minētais, iespējams, izskaidro faktu, kāpēc Zviedrijā strīdus kuģošanas līdzeklis bija reģistrēts lokālā

biedrībā Zviedrijas Kruīzu asociācijas klubā izmantošanai Zviedrijas iekšējos ūdeņos.

[4] Tiesā iesniegtajā pieteikuma papildinājumā pieteicēja lūdz piedzīt no Ministrijas mantiskos zaudējumus 87 euro par tiesvedības dokumentu

tulkošanu, kā arī norāda turpmāko.

[4.1] Ministrija kritiski vērtē pieteicējas atsaukšanos uz 1996.gadu kā strīdus kuģošanas līdzekļa ražošanas gadu, lai gan 2021.gada 21.oktobra

izziņā par kuģa agregātu numuru salīdzināšanu Direkcija jau atzinusi, ka kuģis apskatīts un kā izlaiduma gadu norādījusi 1996.gadu. Tas redzams arī no

sertifikāta un pirkuma līguma. Tādējādi uz kuģošanas līdzekli attiecināms Noteikumu Nr. 213 4.1 5. apakšpunkts.

[4.2] Ministrijas paskaidrojumā norādītais, ka kuģošanas līdzekļa nosaukums satur nosaukumu „māja”, tādēļ tā būtu jāreģistrē, kā peldbūve, ir

absurds, jo lielākai daļai izklaides laivu ir kajītes nakšņošanai, līdzīgi kā tas ir dzīvojamiem treileriem vai analogi automašīna ar nosaukumu „Volvo Cross

Country” nav reģistrējama kā „Valsts”.

[5] Papildu paskaidrojumā Ministrija norāda turpmāko.

[5.1] Atbilstoši Direkcijas sniegtajai informācijai un apstiprinātai metodikai kuģošanas līdzekļa izlaiduma gads primāri tiek noteikts ievērojot šādu

secību: pēc identifikācijas numura, ja tas satur informāciju par ražošanas gadu; pēc informācijas uz ražotāja identifikācijas plāksnītes (uzlīmes); pēc

kuģošanas līdzekļu uzskaites tehnisko datu dokumenta vai reģistrācijas dokumenta.

Tā kā agregātu numuru salīdzināšanas laikā kuģošanas līdzeklim nebija iespējams noteikt izlaiduma gadu pēc iepriekš minētās kārtības, tad tika

pieņemts lēmums norādīt iegādes dokumentā norādīto izlaiduma gadu 1996.

[5.1] Konkrētajā gadījumā kuģošanas līdzekļa izlaiduma gadam attiecībā par to, vai kuģošanas līdzeklim ir vai nav nepieciešams CE marķējums,

nav noteicošā nozīme, jo Noteikumu Nr. 213 4.1 5 apakšpunktā noteikts, ka prasība par kuģošanas līdzeklim veikto atbilstības novērtēšanas procedūru

un CE marķējuma esamību neattiecas uz kuģošanas līdzekļiem, kuri būvēti pirms 1997.gada, ar nosacījumu, ja tie ir bijuši piedāvāti Eiropas Savienības

tirgū pirms 1997.gada. Tātad minētajā tiesību normā ir iekļauti divi nosacījumi – kuģošanas līdzekļa būvēšanas gads un piedāvāšana Eiropas Savienības

tirgū pirms 1997.gada, un abi šie nosacījumi ir jāskatās kopsakarā.

Ministru kabineta 2016.gada 12.janvāra noteikumu Nr. 27 „Noteikumi par atpūtas kuģu un ūdens motociklu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un

piedāvāšanu tirgū” (turpmāk –Noteikumi Nr. 27) 2.17. apakšpunktā ir dots skaidrojums terminam „piedāvāt tirgū” – saimnieciskās darbības ietvaros

piegādāt ražojumus par atlīdzību vai bez tās izplatīšanai vai lietošanai Eiropas Savienības tirgū.

Tā kā kuģošanas līdzeklis nebija marķēts ar CE marķējumu un, pirmo reizi mēģinot to reģistrēt Latvijā, kā vienīgais dokuments tika iesniegts tikai

ārvalstīs sastādītais īpašuma tiesību apliecinošais dokuments, tad Direkcijai nebija tiesību piemērot noteikumu Nr. 213 4.1 5. apakšpunktā minēto

izņēmumu.

[5.3] Par reģistrācijai iesniegto Kluba reģistrācijas sertifikātu Ministrija paskaidro, ka no Kluba tika saņemta atbilde, ka sertifikāts apliecina tikai

faktu, ka kuģošanas līdzeklis ir reģistrēts Kluba reģistrā. Ņemot vērā, ka Klubs neapstiprināja faktu, ka kuģošanas līdzeklis Zviedrijā oficiāli ir reģistrēts

kā atpūtas kuģošanas līdzeklis, tad ne Direkcijai, ne Ministrijai nebija tiesību piemērot Noteikumu Nr. 213 4.1 1. apakšpunktā minēto izņēmumu.

[6] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis pieteikumu uzturēja, bet Ministrijas pārstāve pieteikumu neatzina.

Motīvu daļa

[7] Pieteicējas mērķis ir panākt, lai kuģošanas līdzeklis tiktu reģistrēts Direkcijā viņas īpašumā.

[8] Noklausījusies procesa dalībnieku sniegtos paskaidrojumus, izvērtējusi liets apstākļus un lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka pieteicējas

pieteikuma apmierināšanai nav pamata.

[9] Saskaņā ar Jūras kodeksa 8. panta otrās daļas 2. punktu Direkcijas uzturētajā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā reģistrē zemāk

minētos kuģošanas līdzekļus, kuru maksimālais garums ir mazāks par 12 metriem un kuri nav jāreģistrē Kuģu reģistrā: a) valsts dienestu funkciju veikšanai

paredzētus kuģošanas līdzekļus, b) kuģošanas līdzekļus, kas paredzēti noteiktu darbu veikšanai uz ūdens (niedru pļāvēji u. tml.), c) motorizētus

atpūtas kuģus, kuru maksimālais garums ir lielāks par 2,5 metriem, kā arī ūdens motociklus, d) airu laivas.

Direkcijā reģistrējamo kuģošanas līdzekļu reģistrācijas kārtību reglamentē Noteikumi Nr. 213. Noteikumu Nr. 213 4.1 punktā noteikts, ka

Direkcijā reģistrē mazizmēra kuģošanas līdzekļus un to motorus, kuriem ir veikta atbilstības novērtēšanas procedūra un kuri ir marķēti ar CE marķējumu

atbilstoši normatīvajiem aktiem par atpūtas kuģu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū. Šī prasība neattiecas uz:

- mazizmēra kuģošanas līdzekļiem un to motoriem, kuri iepriekš reģistrēti kādā Eiropas Savienības dalībvalstī (4.1 1. apakšpunkts);

- specializētiem kuģošanas līdzekļiem (4.1 2 .apakšpunkts);

- airu laivām, kuru garums ir mazāks par 2,5 metriem(4.1 3. apakšpunkts);

- ūdensmotocikliem, kuri būvēti pirms 2005.gada (4.1 4. apakšpunkts);

- mazizmēra kuģošanas līdzekļiem, kuri būvēti pirms 1997. gada, ja tie ir bijuši piedāvāti Eiropas Savienības tirgū pirms 1997.gada

(4.1 5. apakšpunkts);

- mazizmēra kuģošanas līdzekļiem, kurus fiziska persona būvējusi personīgai lietošanai un kuri turpmāko piecu gadu laikā pēc to reģistrācijas

netiks piedāvāti Eiropas Savienības tirgū (4.1 6. apakšpunkts);

- mazizmēra kuģošanas līdzekļu motoriem, kuri būvēti pirms 2005.gada (4.1 7. apakšpunkts).

[10] Lietā nav strīda par to, ka pieteicējas kuģošanas līdzeklim nav veikta atbilstības novērtēšanas procedūra un tas nav marķēts ar CE marķējumu

atbilstoši normatīvajiem aktiem par atpūtas kuģu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū.

Lietā ir strīds par to, vai lietā ir konstatējams kāds no Noteikumu Nr. 213 4.11. - 4.17. apakšpunktos minētajiem izņēmumiem, kuriem pastāvot,

prasības par atbilstības novērtēšanu un marķēšanu ar CE sertifikātu nav attiecināmas.

[11] No lietas materiāliem konstatējams, ka pieteicēja 2021.gada 9.oktobrī iegādājās kuģošanas līdzeklim, par ko noformēts pirkuma līgums

(lietas 55.-56.lapa, tulkojums no zviedru valodas lietas 57.-58.lapa). Pieteicēja kuģošanas līdzekli 2021.gada 24.novembrī reģistrēja Klubā kā buru

laivu. Atbilstoši reģistrācijas apliecībā norādītajai informācijai tā apliecina kuģošanas līdzekļa iekļaušanu Kluba reģistrā. Reģistrācijas apliecībā norādīts

kuģošanas līdzekļa būvētājs – Pix Bygg AB, būves vieta – Stokholma, Zviedrija un gads – 1996.gads (lietas 53.lapa, tulkojums no zviedru valodas

lietas 54.lapā).

Tāpat no lietas materiāliem konstatējams, ka pieteicējas kuģošanas līdzeklis 2021.gada 21.oktobrī tika uzrādīts Direkcijai agregātu

numuru salīdzināšanai, par ko tika izsniegta izziņa par kuģa agregātu numuru salīdzināšanu Nr. /numurs/. Uzrādot kuģošanas līdzekli

agregātu numuru salīdzināšanai, tika uzrādīts arī ārvalstīs sastādītais kuģošanas līdzekļa iegādes dokuments, bet dokuments par

kuģošanas līdzekļa uzskaites tehniskajiem datiem netika uzrādīts. Iegādes dokumentā kā minētā kuģošanas līdzekļa ražotājs norādīts

HUSBAT AS, bet kā modelis norādīts 34. Kuģošanas līdzekļa apskates laikā, kuģošanas līdzeklim nebija iespējams atrast ražotāja

plāksnīti, pēc kuras būtu iespējams noteikt precīzus kuģošanas līdzekļa uzskaites tehniskos datus un CE marķējumu, netika atrasts

kuģošanas līdzekļa identifikācijas (sērijas) numurs, kā arī nebija iespējams noteikt precīzu kuģošanas līdzekļa ražošanas gadu. Līdz ar

to, noformējot salīdzināšanas izziņu Nr. /numurs/, kuģošanas līdzekļa markas vietā tika norādīts ieraksts „MOD”, modeļa vietā tika

norādīts simbols „–“, bet identifikācijas numura lauks netika aizpildīts. Kuģošanas līdzekļa ražošanas gads tika norādīts pēc uzrādītā

iegādes dokumenta (lietas 15.lapas otra puse).

Tādējādi tiesa secina, ka, kaut arī kuģošanas līdzekļa pirkuma līgumā un Kluba izsniegtajā reģistrācijas apliecībā (lietas 53.lapa,

tulkojums no zviedru valodas lietas 54.lapā) kā kuģošanas līdzekļa ražošanas gads norādīts 1996.gads, konkrētā kuģošanas līdzekļa

apskates laikā Direkcijai nav bijis iespējams konstatēt ne kuģošanas līdzekļa ražošanas gadu, ne CE marķējumu uz tā, kā dēļ Direkcija

atzina, ka nav iespējams pārliecināties, vai uzrādītais kuģošanas līdzeklis ir tas pats kuģošanas līdzeklis, kas norādīts pirkuma lūgumā.

Nekādus citus pierādījumus, kas varētu kliedēt šaubas par pirkuma līgumā un Kluba izsniegtajā reģistrācijas apliecībā norādīto

kuģošanas līdzekļa izcelsmes gadu pieteicēja nav iesniegusi arī tiesai.

Turklāt, pat gadījumā, ja tiktu pierādīts kuģošanas līdzekļa ražošanas gads, kas ir pirms 1997.gada, kuģošanas līdzekļa reģistrācijas

Latvijas Republikā atbilstoši tiesību normai papildus ir nepieciešami pierādījumi, ka, šādi kuģošanas līdzekļi ir bijuši piedāvāti Eiropas

Savienības tirgū pirms 1997.gada. Kā pamatoti norādījusi Ministrija, skaidrojums terminam „piedāvāt tirgū” ir sniegts Noteikumu

Nr. 27 2.17. apakšpunktā.

Arī šādi pierādījumi lietā nav iesniegti.

Savukārt, kā konstatējams no Direkcijas veiktās sarakstes ar Klubu, konkrētā pieteicējai izsniegtā reģistrācijas apliecība tikai

apliecina to, ka kuģošanas līdzeklis ir reģistrēts Kluba reģistrā (lietas 59.-60.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 61.-64.lapa).

Arī Zviedrijas Kuģa reģistrs uz Direkcijas jautājumu, vai kuģošanas līdzeklis ir novērtējams kā tāds, kas oficiāli reģistrēts

Zviedrijā, un vai Kluba izsniegto dokumentu var uzskatīt par oficiālu reģistrācijas dokumentu, sniedzis atbildi, ka kuģošanas līdzeklis

nav reģistrēts Zviedrijas Kuģu reģistrā un iesniegtais dokuments ir Kluba izsniegts dokuments (tulkojums no zviedru valodas liets

63.lapā).

Kā norādīts vienā no Direkcijas atbildēm pieteicējai, pārbaudot informāciju Kluba mājaslapā (https://www.sxk.se/english/international-

certificate), konstatēts, ka Klubs izsniedz divu veidu dokumentus: sertifikātu par kuģošanas līdzekļa reģistrāciju Kluba reģistrā un

starptautisko sertifikātu atpūtas kuģiem (lietas 16.lapa).

No lietā iesniegtā dokumenta – Sertifikāts –, kas izsniegts Klubam (lietas 84.lapa, tulkojums no zviedru valodas lietas 85.lapā)

konstatējams, ka Klubam ir piešķirts pilnvarojums nodrošināt starptautiskos atpūtas kuģu sertifikātus. Taču apliecība, ko pieteicējai

izsniedzis Klubs, tikai apliecina to, ka kuģošanas līdzeklis ir reģistrēts Kluba reģistrā (lietas 59.-60.lapa, tulkojums no angļu valodas

lietas 61.-64.lapa), nevis to, ka kuģošanas līdzeklim ir izsniegts Starptautiskais atpūtas kuģu sertifikāts.

Līdz ar to, pastāvot konstatētajiem apstākļiem, tiesai nav pamata atzīt, ka kuģošanas līdzeklis varētu tikt reģistrēts Direkcijā pieteicējas

īpašumā.

Proti, tā kā CE marķējums uz kuģošanas līdzekļa netika konstatēts, kā arī lietā nav konstatējams kāds no Noteikumu Nr. 213 4.11.

- 4. 7. apakšpunktos norādītajiem izņēmuma apstākļiem, kas izslēdz nepieciešamību pēc atbilstības novērtēšanas un CE marēķējuma, lai

kuģošanas līdzekli Latvijas Republikā varētu reģistrēt, tiesai nav pamata uzdot Direkcijai izdot pieteicējai labvēlīgu administratīvo aktu

par kuģošanas līdzekļa reģistrāciju Direkcijā.

[12] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 92. pantam persona var prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai nemantisko

kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.

Tā kā tiesai, izvērtējot lietas apstākļus, nav pamata uzskatīt, ka Direkcija nepamatoti nereģistrēja pieteicējas kuģošanas līdzekli, nav arī

konstatējams pamats pieteicējas prasījuma apmierināšanai daļā par mantisko zaudējumu, kas pieteicējai radušies sakarā ar tiesvedību (dokumentu

tulkojumu izgatavošana, lai tos iesniegtu tiesā), atlīdzināšanu.

[13] Ņemot vērā visu spriedumā minēto, pieteicējas pieteikums ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt pilnībā /pers. A/ pieteikumu (reģistrācijas Nr. 1078) par tāda labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru /pers. A/ kuģošanas līdzeklis

HUSBAT AS 34 tiktu reģistrēts Ceļu satiksmes drošības direkcijā /pers. A/ īpašumā, un ar kuru /pers. A/ tiktu atlīdzināti mantiskie zaudējumi 87 euro

par tiesā iesniegto dokumentu tulkošanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.

Tiesnese S.Sērdiene