Court dismisses boat registration claim due to missing CE mark and no statutory exceptions apply. Plaintiff also denied compensation for translation costs.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative Court of the Liepāja District rejected the plaintiff's request to register a small boat in their name and claim compensation for translation costs. The court found the vessel lacked a CE mark and no statutory exceptions under the relevant regulations allowed for registration without one. Consequently, the court ruled that the director's refusal was justified and denied the claim for financial loss related to the litigation.
Legislator headnote
AI generatedMinistru kabineta noteikumi Nr. 213 par kuģošanas līdzekļu reģistrāciju; Administratīvā procesa likums: The court held that a small vessel cannot be registered in Latvia without a CE mark unless specific statutory exceptions apply, and no such exceptions were present in this case.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. A42-02208-22/40
ECLI:LV:ADRJLTN:2022:1207.A420220822.2.S
ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA
LIEPĀJAS TIESU NAMS
S P R I E D U
LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ
Liepājā 2022.gada 7.decembrī
Administratīvā rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese Solvita Sērdiene,
piedaloties pieteicējai /pers. A/, pieteicējas pārstāvim /pers. B/
un atbildētājas – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Satiksmes ministrijas pārstāvei /pers. C/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ pieteikuma par tāda labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru
/pers. A/ kuģošanas līdzeklis HUSBAT AS 34 tiktu reģistrēts /pers. A/ īpašumā un /pers. A/ tiktu atlīdzināti mantiskie zaudējumi 87 euro par tiesā
iesniegto dokumentu tulkošanu.
Aprakstošā daļa
[1] Pietiecēja /pers. A/ vērsās Ceļu satiksmes drošības direkcijas (turpmāk – Direkcija) Rīgas nodaļā ar iesniegumu, lūdzot reģistrēt Latvijā
pieteicējas īpašumā kuģošanas līdzekli HUSBAT AS 34 (turpmāk – kuģošanas līdzeklis).
Kuģošanas līdzekļa reģistrācija pieteicējas īpašumā 2021.gada 15.novembrī atteikta, pamatojoties uz Ministru kabineta 2008.gada 25.marta
noteikumu Nr. 213 „Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrējamo kuģošanas līdzekļu reģistrācijas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr. 213)
4.1. punktu, kā iemeslu norādot, ka mazizmēra kuģošanas līdzeklim nav veikta atbilstības novērtēšanas procedūra un tas nav marķēts ar CE marķējumu
un nav iesniegti dokumenti mazizmēra kuģošanas līdzekļiem, kuri būvēti pirms 1997.gada, ka tie ir bijuši piedāvāti Eiropas Savienības tirgū pirms
1997.gada.
Pieteicēja ar iesniegumu reģistrēt Latvijā pieteicējas īpašumā kuģošanas līdzekli atkārtoti vērsās Direkcijas Liepājas nodaļā.
Kuģošanas līdzekļa reģistrācija pieteicējas īpašumā 2022.gada 20.janvārī pieteicējai atteikta, pamatojoties uz Noteikumu Nr. 213 4.1. punktu, kā
iemeslu norādot to, ka kuģošanas līdzeklim nav veikta atbilstības novērtēšanas procedūra un tas nav marķēts ar CE marķējumu.
Direkcijā 2022.gada 28.janvārī saņemts pieteicējas iesniegums ar lūgumu pārskatīt atteikumu.
Direkcijas administratīvais direktors 2022.gada 31.martā pieņēma lēmumu Nr. 11.11-3/778 (turpmāk – sākotnējais lēmums), ar kuru nolēma
atstāt spēkā Liepājas klientu apkalpošanas centra 2022.gada 20.janvārī pieņemto lēmumu par atteikumu veikt kuģošanas līdzekļa reģistrāciju pieteicējas
īpašumā.
Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, pieteicēja to apstrīdēja Satiksmes ministrijā (turpmāk – Ministrija).
Ar Ministrijas 2022.gada 19.maija lēmumu Nr.01-13/1549 (turpmāk – pārsūdzētais Lēmums) sākotnējais lēmums atstāts negrozīts.
Tajā norādīts, ka kuģošanas līdzeklis 2021.gada 21.oktobrī tika uzrādīts Direkcijas darbiniekam agregātu numuru salīdzināšanai, par ko tika
izsniegta izziņa par kuģa agregātu numuru salīdzināšanu Nr. /numurs/. Apskates laikā kuģošanas līdzeklim nebija iespējams atrast ražotāja plāksnīti, pēc
kuras būtu iespējams noteikt precīzus kuģošanas līdzekļa uzskaites tehniskos datus un CE marķējumu, kā arī netika atrasts kuģošanas līdzekļa
identifikācijas (sērijas) numurs un ražošanas gads.
Zviedrijas Kruīzu asociācijas kluba (turpmāk – Klubs) izsniegtais dokuments, kurā nav atsauces uz Zviedrijas valdības 1978.gada 27.aprīļa
dekrētu par iestādei piešķirto pilnvarojumu izsniegt Starptautisko sertifikātu atpūtas kuģim, nav uzskatāms par starptautisku reģistrācijas dokumentu, kas
būtu saistošs arī citam Eiropas Savienības dalībvalstīm, un lai uz tā reģistrāciju varētu attiecināt noteikumu Nr. 213 4.1 1. apakšpunktā minēto izņēmumu.
Tāpat kuģošanas līdzekļa reģistrācijai netika iesniegts dokuments, kas apliecinātu, ka kuģošanas līdzeklis ir bijis piedāvāts Eiropas Savienības tirgū
pirms 1997.gada atbilstoši noteikumu Nr. 213 4.1 5. apakšpunkta nosacījumiem.
Ņemot vērā minēto, Ministrija atzina, ka pieteicējai kuģošana līdzekļa reģistrācija atteikta pamatoti.
[2] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicēja iesniedza tiesā pieteikumu. Pieteikums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem un apsvērumiem.
[2.1] Kuģošanas līdzekli nepamatoti atteikts reģistrēt CE marķējuma neesības dēļ, jo kuģošanas līdzeklis ražots 1996.gadā, līdz ar to
CE marķējums tam nav nepieciešamas. Daudzās Eiropas valstīs līdz CE marķējuma ieviešanai peldlīdzekļiem netika uzstādītas šasijas numuru plāksnītes.
[2.2] Zviedrija ir viena no tādām Eiropas valstīm, kur mazizmēra izklaides laivu reģistrāciju veic privātas biedrības, kam šo funkciju ir deleģējusi
valsts, tostarp arī Klubs, kas Zviedrijā reģistrējis pieteicējai piederošo kuģošanas līdzekli. Pēc pieteicējai pieejamās informācijas Latvijā ir pārreģistrēti
daudzi peldlīdzekļi no šī reģistra uz Latvijas laivu reģistru.
[2.3] Pamatojoties uz pieejamo informāciju Zviedrijas reģistra mājas lapā, laivas starptautiskais sertifikāts ir vajadzīgs kuģošanai starptautiskos
ūdeņos vai peldlīdzekli pārdodot uz trešajām valstīm. Pieteicējai piederošā kuģošanas līdzekļa pārrakstīšana no Zviedrijas reģistra uz Latvijas reģistru nav
pārrakstīšana uz trešo valsti, jo abas valstis ir Eiropas Savienības biedri, un ar šo kuģošanas līdzekli nav pieļaujama peldēšana atklātos ūdeņos.
[3] Ministrija tiesai sniegtajā paskaidrojumā pieteikumu uzskata par nepamatotu un lūdz noraidīt, ņemot vērā turpmāk norādītos argumentus un
apsvērumus.
[3.1] Reģistrācijai iesniegtais Kluba izsniegtais dokuments, kurā nav atsauces uz Zviedrijas valdības 1978.gada 27.aprīļa dekrētu par iestādei
piešķirto pilnvarojumu izsniegt Starptautisko sertifikātu atpūtas kuģim, nav uzskatāms par starptautisku reģistrācijas dokumentu, kas būtu saistošs arī
citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
[3.2] Pieteikumā minētais par daudziem mazizmēra kuģošanas līdzekļiem, kas it kā līdzīgos tiesiskos un faktiskos apstākļos ir reģistrēti Direkcijā,
neatbilst patiesībai, jo Direkcija nav reģistrējusi nevienu mazizmēra kuģošanas līdzekli, pamatojoties uz faktu, ka mazizmēra kuģošanas līdzeklis iepriekš ir
bijis reģistrēts Kluba reģistrā.
Apstāklis, ka mazizmēra kuģošanas līdzeklis ir reģistrēts lokālā biedrībā Klubā, izmantošanai Zviedrijas iekšējos ūdeņos, nav vērtējams kā
atbilstošs vai pietiekošs, lai spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētu kuģošanas līdzekli Latvijā kā iepriekš reģistrētu citā Eiropas
Savienības dalībvalstī.
[3.3] Pieteicējas atsaukšanās uz 1996.gadu kā kuģošanas līdzekļa ražošanas gadu ir vērtējama kritiski, jo strīdus kuģošanas līdzekļa apskates laikā
tam nebija iespējams atrast ražotāja plāksnīti, pēc kuras būtu iespējams noteikt precīzus tā tehniskos datus un CE marķējumu, kā arī netika atrasts tā
identifikācijas (sērijas) numurs.
[3.4] Pieteicējas atsaukšanās uz Zviedrijas reģistra mājas lapā (neminot precīzu informācijas avotu) ietverto informāciju par mazizmēra kuģošanas
līdzekļu reģistrācijas kārtību Zviedrijā ir vērtējama kritiski, ņemot vērā, ka mazizmēra kuģošanas līdzekļu reģistrāciju Latvijā nosaka nacionālie normatīvie
akti, piemēram, Noteikumi Nr. 213.
[3.5] Kuģošanas līdzekļa nosaukums „husbat” jeb „husbåt” no zviedru valodas angļu valodā nozīmē „boat house” vai latviešu valodā „laiva-
māja”. Arī ievadot strīdus kuģošanas līdzekļa „Husbåt AS 34” nosaukumu interneta meklētājā, pieejami attēli ar laivu mājām jeb peldbūvēm. Līdz ar to,
iespējams, strīdus kuģošanas līdzeklis pēc būtības ir peldbūve, kura izmantojama Ministru kabineta 2016.gada 9.februāra noteikumos Nr. 92 „Noteikumi
par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos” (turpmāk – Noteikumi Nr. 92) un novietojama Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumu
Nr. 240 „Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr. 240) noteiktajā kārtībā, nevis reģistrējama
Direkcijā saskaņā ar noteikumiem Nr. 213. Minētais, iespējams, izskaidro faktu, kāpēc Zviedrijā strīdus kuģošanas līdzeklis bija reģistrēts lokālā
biedrībā Zviedrijas Kruīzu asociācijas klubā izmantošanai Zviedrijas iekšējos ūdeņos.
[4] Tiesā iesniegtajā pieteikuma papildinājumā pieteicēja lūdz piedzīt no Ministrijas mantiskos zaudējumus 87 euro par tiesvedības dokumentu
tulkošanu, kā arī norāda turpmāko.
[4.1] Ministrija kritiski vērtē pieteicējas atsaukšanos uz 1996.gadu kā strīdus kuģošanas līdzekļa ražošanas gadu, lai gan 2021.gada 21.oktobra
izziņā par kuģa agregātu numuru salīdzināšanu Direkcija jau atzinusi, ka kuģis apskatīts un kā izlaiduma gadu norādījusi 1996.gadu. Tas redzams arī no
sertifikāta un pirkuma līguma. Tādējādi uz kuģošanas līdzekli attiecināms Noteikumu Nr. 213 4.1 5. apakšpunkts.
[4.2] Ministrijas paskaidrojumā norādītais, ka kuģošanas līdzekļa nosaukums satur nosaukumu „māja”, tādēļ tā būtu jāreģistrē, kā peldbūve, ir
absurds, jo lielākai daļai izklaides laivu ir kajītes nakšņošanai, līdzīgi kā tas ir dzīvojamiem treileriem vai analogi automašīna ar nosaukumu „Volvo Cross
Country” nav reģistrējama kā „Valsts”.
[5] Papildu paskaidrojumā Ministrija norāda turpmāko.
[5.1] Atbilstoši Direkcijas sniegtajai informācijai un apstiprinātai metodikai kuģošanas līdzekļa izlaiduma gads primāri tiek noteikts ievērojot šādu
secību: pēc identifikācijas numura, ja tas satur informāciju par ražošanas gadu; pēc informācijas uz ražotāja identifikācijas plāksnītes (uzlīmes); pēc
kuģošanas līdzekļu uzskaites tehnisko datu dokumenta vai reģistrācijas dokumenta.
Tā kā agregātu numuru salīdzināšanas laikā kuģošanas līdzeklim nebija iespējams noteikt izlaiduma gadu pēc iepriekš minētās kārtības, tad tika
pieņemts lēmums norādīt iegādes dokumentā norādīto izlaiduma gadu 1996.
[5.1] Konkrētajā gadījumā kuģošanas līdzekļa izlaiduma gadam attiecībā par to, vai kuģošanas līdzeklim ir vai nav nepieciešams CE marķējums,
nav noteicošā nozīme, jo Noteikumu Nr. 213 4.1 5 apakšpunktā noteikts, ka prasība par kuģošanas līdzeklim veikto atbilstības novērtēšanas procedūru
un CE marķējuma esamību neattiecas uz kuģošanas līdzekļiem, kuri būvēti pirms 1997.gada, ar nosacījumu, ja tie ir bijuši piedāvāti Eiropas Savienības
tirgū pirms 1997.gada. Tātad minētajā tiesību normā ir iekļauti divi nosacījumi – kuģošanas līdzekļa būvēšanas gads un piedāvāšana Eiropas Savienības
tirgū pirms 1997.gada, un abi šie nosacījumi ir jāskatās kopsakarā.
Ministru kabineta 2016.gada 12.janvāra noteikumu Nr. 27 „Noteikumi par atpūtas kuģu un ūdens motociklu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un
piedāvāšanu tirgū” (turpmāk –Noteikumi Nr. 27) 2.17. apakšpunktā ir dots skaidrojums terminam „piedāvāt tirgū” – saimnieciskās darbības ietvaros
piegādāt ražojumus par atlīdzību vai bez tās izplatīšanai vai lietošanai Eiropas Savienības tirgū.
Tā kā kuģošanas līdzeklis nebija marķēts ar CE marķējumu un, pirmo reizi mēģinot to reģistrēt Latvijā, kā vienīgais dokuments tika iesniegts tikai
ārvalstīs sastādītais īpašuma tiesību apliecinošais dokuments, tad Direkcijai nebija tiesību piemērot noteikumu Nr. 213 4.1 5. apakšpunktā minēto
izņēmumu.
[5.3] Par reģistrācijai iesniegto Kluba reģistrācijas sertifikātu Ministrija paskaidro, ka no Kluba tika saņemta atbilde, ka sertifikāts apliecina tikai
faktu, ka kuģošanas līdzeklis ir reģistrēts Kluba reģistrā. Ņemot vērā, ka Klubs neapstiprināja faktu, ka kuģošanas līdzeklis Zviedrijā oficiāli ir reģistrēts
kā atpūtas kuģošanas līdzeklis, tad ne Direkcijai, ne Ministrijai nebija tiesību piemērot Noteikumu Nr. 213 4.1 1. apakšpunktā minēto izņēmumu.
[6] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis pieteikumu uzturēja, bet Ministrijas pārstāve pieteikumu neatzina.
Motīvu daļa
[7] Pieteicējas mērķis ir panākt, lai kuģošanas līdzeklis tiktu reģistrēts Direkcijā viņas īpašumā.
[8] Noklausījusies procesa dalībnieku sniegtos paskaidrojumus, izvērtējusi liets apstākļus un lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka pieteicējas
pieteikuma apmierināšanai nav pamata.
[9] Saskaņā ar Jūras kodeksa 8. panta otrās daļas 2. punktu Direkcijas uzturētajā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā reģistrē zemāk
minētos kuģošanas līdzekļus, kuru maksimālais garums ir mazāks par 12 metriem un kuri nav jāreģistrē Kuģu reģistrā: a) valsts dienestu funkciju veikšanai
paredzētus kuģošanas līdzekļus, b) kuģošanas līdzekļus, kas paredzēti noteiktu darbu veikšanai uz ūdens (niedru pļāvēji u. tml.), c) motorizētus
atpūtas kuģus, kuru maksimālais garums ir lielāks par 2,5 metriem, kā arī ūdens motociklus, d) airu laivas.
Direkcijā reģistrējamo kuģošanas līdzekļu reģistrācijas kārtību reglamentē Noteikumi Nr. 213. Noteikumu Nr. 213 4.1 punktā noteikts, ka
Direkcijā reģistrē mazizmēra kuģošanas līdzekļus un to motorus, kuriem ir veikta atbilstības novērtēšanas procedūra un kuri ir marķēti ar CE marķējumu
atbilstoši normatīvajiem aktiem par atpūtas kuģu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū. Šī prasība neattiecas uz:
- mazizmēra kuģošanas līdzekļiem un to motoriem, kuri iepriekš reģistrēti kādā Eiropas Savienības dalībvalstī (4.1 1. apakšpunkts);
- specializētiem kuģošanas līdzekļiem (4.1 2 .apakšpunkts);
- airu laivām, kuru garums ir mazāks par 2,5 metriem(4.1 3. apakšpunkts);
- ūdensmotocikliem, kuri būvēti pirms 2005.gada (4.1 4. apakšpunkts);
- mazizmēra kuģošanas līdzekļiem, kuri būvēti pirms 1997. gada, ja tie ir bijuši piedāvāti Eiropas Savienības tirgū pirms 1997.gada
(4.1 5. apakšpunkts);
- mazizmēra kuģošanas līdzekļiem, kurus fiziska persona būvējusi personīgai lietošanai un kuri turpmāko piecu gadu laikā pēc to reģistrācijas
netiks piedāvāti Eiropas Savienības tirgū (4.1 6. apakšpunkts);
- mazizmēra kuģošanas līdzekļu motoriem, kuri būvēti pirms 2005.gada (4.1 7. apakšpunkts).
[10] Lietā nav strīda par to, ka pieteicējas kuģošanas līdzeklim nav veikta atbilstības novērtēšanas procedūra un tas nav marķēts ar CE marķējumu
atbilstoši normatīvajiem aktiem par atpūtas kuģu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū.
Lietā ir strīds par to, vai lietā ir konstatējams kāds no Noteikumu Nr. 213 4.11. - 4.17. apakšpunktos minētajiem izņēmumiem, kuriem pastāvot,
prasības par atbilstības novērtēšanu un marķēšanu ar CE sertifikātu nav attiecināmas.
[11] No lietas materiāliem konstatējams, ka pieteicēja 2021.gada 9.oktobrī iegādājās kuģošanas līdzeklim, par ko noformēts pirkuma līgums
(lietas 55.-56.lapa, tulkojums no zviedru valodas lietas 57.-58.lapa). Pieteicēja kuģošanas līdzekli 2021.gada 24.novembrī reģistrēja Klubā kā buru
laivu. Atbilstoši reģistrācijas apliecībā norādītajai informācijai tā apliecina kuģošanas līdzekļa iekļaušanu Kluba reģistrā. Reģistrācijas apliecībā norādīts
kuģošanas līdzekļa būvētājs – Pix Bygg AB, būves vieta – Stokholma, Zviedrija un gads – 1996.gads (lietas 53.lapa, tulkojums no zviedru valodas
lietas 54.lapā).
Tāpat no lietas materiāliem konstatējams, ka pieteicējas kuģošanas līdzeklis 2021.gada 21.oktobrī tika uzrādīts Direkcijai agregātu
numuru salīdzināšanai, par ko tika izsniegta izziņa par kuģa agregātu numuru salīdzināšanu Nr. /numurs/. Uzrādot kuģošanas līdzekli
agregātu numuru salīdzināšanai, tika uzrādīts arī ārvalstīs sastādītais kuģošanas līdzekļa iegādes dokuments, bet dokuments par
kuģošanas līdzekļa uzskaites tehniskajiem datiem netika uzrādīts. Iegādes dokumentā kā minētā kuģošanas līdzekļa ražotājs norādīts
HUSBAT AS, bet kā modelis norādīts 34. Kuģošanas līdzekļa apskates laikā, kuģošanas līdzeklim nebija iespējams atrast ražotāja
plāksnīti, pēc kuras būtu iespējams noteikt precīzus kuģošanas līdzekļa uzskaites tehniskos datus un CE marķējumu, netika atrasts
kuģošanas līdzekļa identifikācijas (sērijas) numurs, kā arī nebija iespējams noteikt precīzu kuģošanas līdzekļa ražošanas gadu. Līdz ar
to, noformējot salīdzināšanas izziņu Nr. /numurs/, kuģošanas līdzekļa markas vietā tika norādīts ieraksts „MOD”, modeļa vietā tika
norādīts simbols „–“, bet identifikācijas numura lauks netika aizpildīts. Kuģošanas līdzekļa ražošanas gads tika norādīts pēc uzrādītā
iegādes dokumenta (lietas 15.lapas otra puse).
Tādējādi tiesa secina, ka, kaut arī kuģošanas līdzekļa pirkuma līgumā un Kluba izsniegtajā reģistrācijas apliecībā (lietas 53.lapa,
tulkojums no zviedru valodas lietas 54.lapā) kā kuģošanas līdzekļa ražošanas gads norādīts 1996.gads, konkrētā kuģošanas līdzekļa
apskates laikā Direkcijai nav bijis iespējams konstatēt ne kuģošanas līdzekļa ražošanas gadu, ne CE marķējumu uz tā, kā dēļ Direkcija
atzina, ka nav iespējams pārliecināties, vai uzrādītais kuģošanas līdzeklis ir tas pats kuģošanas līdzeklis, kas norādīts pirkuma lūgumā.
Nekādus citus pierādījumus, kas varētu kliedēt šaubas par pirkuma līgumā un Kluba izsniegtajā reģistrācijas apliecībā norādīto
kuģošanas līdzekļa izcelsmes gadu pieteicēja nav iesniegusi arī tiesai.
Turklāt, pat gadījumā, ja tiktu pierādīts kuģošanas līdzekļa ražošanas gads, kas ir pirms 1997.gada, kuģošanas līdzekļa reģistrācijas
Latvijas Republikā atbilstoši tiesību normai papildus ir nepieciešami pierādījumi, ka, šādi kuģošanas līdzekļi ir bijuši piedāvāti Eiropas
Savienības tirgū pirms 1997.gada. Kā pamatoti norādījusi Ministrija, skaidrojums terminam „piedāvāt tirgū” ir sniegts Noteikumu
Nr. 27 2.17. apakšpunktā.
Arī šādi pierādījumi lietā nav iesniegti.
Savukārt, kā konstatējams no Direkcijas veiktās sarakstes ar Klubu, konkrētā pieteicējai izsniegtā reģistrācijas apliecība tikai
apliecina to, ka kuģošanas līdzeklis ir reģistrēts Kluba reģistrā (lietas 59.-60.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 61.-64.lapa).
Arī Zviedrijas Kuģa reģistrs uz Direkcijas jautājumu, vai kuģošanas līdzeklis ir novērtējams kā tāds, kas oficiāli reģistrēts
Zviedrijā, un vai Kluba izsniegto dokumentu var uzskatīt par oficiālu reģistrācijas dokumentu, sniedzis atbildi, ka kuģošanas līdzeklis
nav reģistrēts Zviedrijas Kuģu reģistrā un iesniegtais dokuments ir Kluba izsniegts dokuments (tulkojums no zviedru valodas liets
63.lapā).
Kā norādīts vienā no Direkcijas atbildēm pieteicējai, pārbaudot informāciju Kluba mājaslapā (https://www.sxk.se/english/international-
certificate), konstatēts, ka Klubs izsniedz divu veidu dokumentus: sertifikātu par kuģošanas līdzekļa reģistrāciju Kluba reģistrā un
starptautisko sertifikātu atpūtas kuģiem (lietas 16.lapa).
No lietā iesniegtā dokumenta – Sertifikāts –, kas izsniegts Klubam (lietas 84.lapa, tulkojums no zviedru valodas lietas 85.lapā)
konstatējams, ka Klubam ir piešķirts pilnvarojums nodrošināt starptautiskos atpūtas kuģu sertifikātus. Taču apliecība, ko pieteicējai
izsniedzis Klubs, tikai apliecina to, ka kuģošanas līdzeklis ir reģistrēts Kluba reģistrā (lietas 59.-60.lapa, tulkojums no angļu valodas
lietas 61.-64.lapa), nevis to, ka kuģošanas līdzeklim ir izsniegts Starptautiskais atpūtas kuģu sertifikāts.
Līdz ar to, pastāvot konstatētajiem apstākļiem, tiesai nav pamata atzīt, ka kuģošanas līdzeklis varētu tikt reģistrēts Direkcijā pieteicējas
īpašumā.
Proti, tā kā CE marķējums uz kuģošanas līdzekļa netika konstatēts, kā arī lietā nav konstatējams kāds no Noteikumu Nr. 213 4.11.
- 4. 7. apakšpunktos norādītajiem izņēmuma apstākļiem, kas izslēdz nepieciešamību pēc atbilstības novērtēšanas un CE marēķējuma, lai
kuģošanas līdzekli Latvijas Republikā varētu reģistrēt, tiesai nav pamata uzdot Direkcijai izdot pieteicējai labvēlīgu administratīvo aktu
par kuģošanas līdzekļa reģistrāciju Direkcijā.
[12] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 92. pantam persona var prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai nemantisko
kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.
Tā kā tiesai, izvērtējot lietas apstākļus, nav pamata uzskatīt, ka Direkcija nepamatoti nereģistrēja pieteicējas kuģošanas līdzekli, nav arī
konstatējams pamats pieteicējas prasījuma apmierināšanai daļā par mantisko zaudējumu, kas pieteicējai radušies sakarā ar tiesvedību (dokumentu
tulkojumu izgatavošana, lai tos iesniegtu tiesā), atlīdzināšanu.
[13] Ņemot vērā visu spriedumā minēto, pieteicējas pieteikums ir noraidāms.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa
nosprieda
noraidīt pilnībā /pers. A/ pieteikumu (reģistrācijas Nr. 1078) par tāda labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru /pers. A/ kuģošanas līdzeklis
HUSBAT AS 34 tiktu reģistrēts Ceļu satiksmes drošības direkcijā /pers. A/ īpašumā, un ar kuru /pers. A/ tiktu atlīdzināti mantiskie zaudējumi 87 euro
par tiesā iesniegto dokumentu tulkošanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību
Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.
Tiesnese S.Sērdiene