Court allows bank's small claims suit for loan default, interest, and court costs against individual defendant.

Lietas Nr. /lietas numurs/

Lietas arhīva Nr. /lietas arhīva numurs/

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014.gada 17.septembrī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese V.Puškundze

izskatīja rakstveida procesā civillietu akciju sabiedrības „Norvik banka” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

2014.gada 7.februārī akciju sabiedrība (turpmāk a/s) „Norvik Banka” (turpmāk prasītāja) cēla Rīgas rajona tiesā maza apmēra prasību pret /pers.

A/ (turpmāk atbildētājs) par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2009.gada 16.oktobrī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr.PTKR004091 (turpmāk

līgums) saskaņā ar kuru atbildētājam tika piešķirts aizdevums 448,90 euro apmērā ar procentu likmi 24% gadā un atmaksas termiņš tika noteikts

2011.gada 25.oktobris. Saskaņā ar līguma maksājumu grafiku atbildētājam bija jāveic maksājumi līdz katra mēneša 25.datumam, nodrošinot, lai

maksājuma grafikā norādītajos datumos atbildētāja kontā ir pietiekošs atlikums samaksas veikšanai. Saskaņā ar līguma 3.1.punktu par katru līgumā

norādītās saistības izpildes kavējuma dienu atbildētājs maksā prasītājai līgumsodu 0,15% apmērā no savlaicīgi nesamaksātās summas. Atbildētājs

nepildīja ar līgumu uzņemtās saistības, jo nenodrošināja, lai maksājumu grafikā norādītajos datumos viņas kontā ir pietiekošs atlikums aizdevuma

atmaksas veikšanai. Pēdējais maksājums saņemts 2011.gada 2.decembrī. Līguma 2.2.1. punkts nosaka, ka atbildētājam ir pienākums maksāt kredītu un

maksāt procentus par kredīta izmantošanu grafikā noteiktā kārtībā, nodrošinot nepieciešamo naudas summu norēķinu kontā. Prasītāja ir aprēķinājusi

līgumiskos procentus līdz 2014.gada 25.oktobrim, kas ir līdz kredīta atmaksas termiņam, savukārt sākot ar 2014.gada 26.oktobri prasītāja aprēķinājusi

likumiskos procentus, kas aprēķināti par laika posmu no 2011.gada 26.oktobra līdz 2014.gada 17.janvārim, kas sastāda 30,32 euro apmērā. Tāpat

prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja vērsusies tiesā ar pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, ar Rīgas rajona tiesas

zemesgrāmatu nodaļas 2013.gada 13.augusta lēmumu, prasītājas pieteikums atstāts bez izskatīšanas.

Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1590., 1716., 1717., 1720., 1722., 1753., 1756., 1757., 1759.panta 1.punktu, 1765., 1811., 1943. un

1946.pantu, lūgts piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai pamatparādu 221,17 euro, līgumiskos procentus 24,67 euro apmērā, likumiskos procentus

30,32 euro un līgumsodu 48, 61 euro, kā arī lūgts piedzīt visus tiesāšanās izdevumus un noteikt prasītājai tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no

piespriestās, bet neatmaksātās summas.

Vienlaicīgi prasības pieteikumā lūgts izskatīt civillietu rakstveida procesā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta noteikumiem atbildētājam 2014.gada 13.februārī tika nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un

paskaidrojumu veidlapa, ar lūgumu 30 dienu laikā no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas iesniegt tiesā rakstveida paskaidrojumus. Tāpat atbildētājam

tika izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē

(lietas 25.lapa).

2014.gada 26.jūnijā pusēm paziņots par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un sprieduma pieejamības datumu (lietas 28.lapa). Ņemot vērā to,

ka atbildētājam tiesas dokumenti nosūtīti uz deklarētās dzīvesvietas adresi, tiesa uzskata, ka dokumentu nesaņemšana pati par sevi neietekmē dokumenta

paziņošanas faktu (Civilprocesa likuma 56.1 panta otrā daļa), jo fiziskai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē

(Civilprocesa likuma 56.panta piektā daļa).

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus lietā nav iesniedzis, lūgumu par lietas izskatīšanu tiesas sēdē nepieteica.

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa noteic, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt

tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā.

Tiesa atzīst, ka iesniegtie rakstveida pierādījumi prasības pamatošanai un pieteikumā norādītie apstākļi ir pietiekami sprieduma taisīšanai lietā un

ņemot vērā to, ka prasītāja rakstiski izteica viedokli skatīt lietu rakstveida procesā, tiesnese nolēma civillietu izskatīt rakstveida procesā uz lietā esošo

pierādījumu pamata, par ko Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā paziņoja pusēm.

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei.

MOTĪVU DAĻA

Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Lietā nav strīda par to, ka starp prasītāju un atbildētāju pastāvēja līgumattiecības. Atbildētājs šo apstākli likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdējis un

ar lietas materiāliem pievienoto Aizdevuma līgumu Nr.PKTR004091 (lietas 12.-14.lapa) gūst apstiprinājumu fakts, ka 2009.gada 16.oktobrī pušu starpā

tika noslēgts līgums par Ls 315,49 aizdevuma piešķiršanu ar 24% likmi gadā par aizdevuma izmantošanu un ar pienākumu veikt ikmēneša maksājumus

saskaņā ar līgumam pievienoto maksājumu grafiku. Aizdevums tika piešķirts ar līguma beigu termiņu 2011.gada 25.oktobris.

Ar aizdevumu konta izrakstu (lietas 15.lapa) konstatēts, ka atbildētāja kontā Nr./konta numurs/ 2009.gada 16.oktobrī ir ieskaitīti naudas līdzekļi

Ls 315,49 apmērā. Aizdevuma līguma 1.1.punktā noteikts, ka aizdevums atbildētājam tiek izsniegts ar mērķi segt savas saistības pret prasītāju pēc

2007.gada 27.jūnija Līguma Nr.VK10025986 par Viva norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu.

Līguma 1.3.punktā noteikts, ka par kredīta izmantošanu atbildētājs saskaņā ar maksājuma grafiku maksā aizdevējam procentus pēc likmes 24%

gadā no faktiski izmantojamās kredīta summas.

gadā no faktiski izmantojamās kredīta summas.

Ar līguma nosacījumiem un maksājuma grafiku (lietas 12.-14.lapa) atbildētājs ir iepazinies, ko apliecina viņa atveidotais paraksts šajos

dokumentos, iebildumus nav cēlis, līdz ar to uzņemoties sev par saistošiem un izpildāmiem.

Atbilstoši līguma 1.1.punktam aizdevuma pilnīgas atmaksas termiņš noteikts līdz 2011.gada 25.oktobrim. Savukārt atbilstoši maksājuma

grafikam, ikmēneša maksājums bija jāveic katru mēnesi līdz mēneša 25.datumam.

Kā prasības pieteikumā norādīts, atbildētājs nepildīja ar līgumu uzņemtās saistības, nenodrošināja pietiekošu naudas daudzumu maksājumu

grafikā norādītajos datumos. Neatmaksātās aizdevuma summas apmērs sastāda 221,17 euro. Minētais apstāklis apstiprinās ar lietas materiāliem

pievienoto Parāda summas aprēķinu uz 2014.gada 17.janvāri (lietas 16.lapa). No Parāda summas aprēķina redzams, ka pēdējais maksājums kontā ir

veikts 2011.gada 2.decembrī 28,45 euro apmērā.

Tiesai nav pamata apstrīdēt prasītājas norādītos apstākļus. Parakstot līgumu un maksājuma grafiku, kas ir līguma neatņemam sastāvdaļa,

atbildētājs apņēmās pildīt tā noteikumus, t.sk. atmaksāt kredīta un procentus par kredīta izmantošanu maksājumu grafikā noteiktajā kārtībā un apmērā,

nodrošinot kontā nepieciešamo naudas summu (Aizdevuma līguma 2.2.1.punkts).

Tiesa atzīst par pamatotu parāda aprēķinā norādīto prasības summu un saistību neizpildi no atbildētāja puses. Tādēļ tiesa uzskata, ka no

atbildētāja ir piedzenama aizdevuma pamatparāda summa 221,17 euro apmērā.

Tāpat tiesa uzskata par apmierināmu prasību par līgumisko procentu 24,67 euro apmērā piedziņu.

Saskaņā ar Civillikuma 1946.panta pirmo daļu procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti. To apmērs cieši jānosaka

aktā vai darījumā (Civillikuma 1765.pants).

Saskaņā ar Aizdevuma Līguma 1.3.punktu, procentu likme par kredīta izmantošanu noteikta 24% gadā no faktiski izmantotās kredīta summas.

No parāda summas aprēķina redzams, ka nesamaksātie līgumiskie procenti sastāda 24,67 euro apmērā un aprēķināti par laika posmu no

2010.gada 25.decembra līdz 2011.gada 25. oktobrim, kad izbeidzies līguma darbības termiņš.

Ņemot vērā to, ka pienākums maksāt procentus un to apmērs pielīgts līgumā, kā arī to, ka atbildētājs ir lietojis un lieto arī pēc līguma izbeigšanas

saņemto naudas summu, viņam, saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu, rodas pienākums maksāt atlīdzību par aizdevuma izmantošanu. Tādēļ tiesa uzskata,

ka no atbildētāja piedzenami nesamaksātie līgumiskie procenti prasītājas norādītajā 24,67 euro apmērā.

Tāpat tiesa uzskata par apmierināmu prasību par līgumsoda 48,41 euro piedziņu.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda

apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, kā arī tiesību saņemt līgumisko procentus.

Ar līguma 3.1.punktu prasītāja pielīga tiesības aprēķināt līgumsodu 0,15% apmērā par līguma 2.2.1., 2.2.2. un 2.2.3.punktā norādītās saistības

izpildes kavējuma dienu, t.i., par aizdevuma un procentu samaksas kavējumu, par cita aizdevuma saņemšanu, izsniegšanu vai galvojuma izsniegšanu bez

bankas atļaujas, kā arī līguma pirmstermiņa izbeigšanas gadījumā.

Kā prasības pieteikumā norādīts, līgumsods 48,61 euro apmērā aprēķināts par laika posmu no 2009.gada 15.aprīļa līdz 2011.gada 19.janvārim.

Vērtējot līgumsoda apmēra atbilstību Patērētāju tiesību aizsardzības likuma un labticības principiem, kā arī ņemot vērā to, ka līgumsoda apmērs

nedrīkst nostādīt patērētāju neizdevīgā stāvoklī, tiesa atzīts, ka aprēķinātais līgumsods ir samērīgs, jo nepārsniedz pamatparāda apmēru. Tāpat tiesa ņem

vērā to, ka atbildētājs nav cēlis iebildumus vai apstrīdējis parāda esamību, nav veicis nevienu maksājumu parādsaistību dzēšanai. Līdz ar to tiesa atzīst, ka

prasījums piedzīt līgumsodu ir pamatots, līgumsoda apmērs samērīgs, tādēļ no atbildētāja piedzenams līgumsods prasītājas norādītajā 48,61 euro apmērā.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja piedzīt likumiskos procentus 30,32 euro apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1765.pants

nosaka, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus,

tas ir, seši procenti no simta gadā.

Sakarā ar to, ka atbildētājs savlaicīgi neveica maksājumus un izveidojās samaksas parāds, prasītāja par laika periodu, kas ir no laika, kad

izbeidzies līguma termiņš t.i.-2011.gada 26.oktobra līdz prasības pieteikuma sagatavošanas dienai, t.i. 2014.gada 17.janvārim lūdz piedzīt no atbildētāja

likumiskos 6% gadā no parāda neatmaksātās summas 30,32 euro apmērā.

Ar lietas materiāliem prasītāja pierādījusi, ka prasībā norādītais aizdevums atbildētājam ir izsniegts, bet aizdevuma pilna atmaksa līdz prasības

pieteikuma iesniegšanai tiesā nav veikta, līdz ar to, tiesa uzskata par pamatotu prasītājas prasību par likumisko procentu piedziņu 30,32 euro apmērā.

Prasītāja lūdz noteikt tiesības saņemt sešus procentus gadā no nesamaksātās aizdevuma pamatsummas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Atbilstoši Civillikuma 1759.panta pirmās daļas 1.punktam – procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem

Tiesa uzskata, ka, atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantā noteiktajam, prasība šajā daļā ir apmierināma prasītājas norādītajā apmērā, nosakot

prasītājas tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt sešus procentus gadā no pamatparāda summas.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, to, ka samaksa ir izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Tiesa uzskata, ka ir tiesisks pamats piedzīt no

atbildētāja prasītāja labā pamatparādu 221,17 euro apmērā, līgumiskos procentus 24,67 euro apmērā, likumiskos procentus 30,32 euro un līgumsodu

48,61 euro apmērā, jo tiesas rīcībā neatrodas pierādījumi tam, ka atbildētājs būtu parādu samaksājis.

Ceļot prasību tiesā, prasītāja, atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta nosacījumiem, ir samaksājusi valsts nodevu 71,14 euro (lietas 9.-10.lapa)

un, atbilstoši Civilprocesa likuma 40.panta nosacījumiem, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā (lietas 11.lapa).

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikto, no atbildētāja piedzenama prasītājas samaksātā valsts nodeva

71,14 euro apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro apmērā.

Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka, taisot spriedumu par tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei,

kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41.panta pirmo daļu, 42., 96., 97., 193., 195., 204.¹ pantu, tiesa

nosprieda

akciju sabiedrības „Norvik Banka” prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu akciju sabiedrībai „Norvik Banka”, reģistrācijas Nr.40003072918, pamatparādu

221,17 euro apmērā, līgumiskos procentus par laika periodu no 2010.gada 25.decembra līdz 2011.gada 25.oktobrim 24,67 euro apmērā, likumiskos

procentus par laika periodu no 2011.gada 26.oktobra līdz 2014.gada 17.janvārim 30,32 euro apmērā, līgumsodu par laika periodu no 2011.gada

25.janvāra līdz 2011.gada 25.septembrim 48,61 euro apmērā, un samaksātos tiesas izdevumus: valsts nodevu 71,14 euro apmērā, ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā, pavisam kopā 400,61 euro (četri simti euro 61 cents), parāda samaksu veicot AS „Norvik Banka”,

reģistrācijas Nr.40003072918, SWIFT:LATB LV22, konts: LV47LATB00000PATEREUR.

Atzīt akciju sabiedrībai „Norvik Banka”, reģistrācijas Nr.40003072918, tiesības par laiku no lietas izskatīšanas dienas līdz sprieduma izpildei

saņemt 6% (sešus procentus) gadā no piedzītās un nesamaksātās pamatparāda summas.

Noteikt /pers. A/ labprātīgu sprieduma izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedums ir pārsūdzams 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese V.Puškundze