Latvian Supreme Court dismisses appeal against court refusal to halt public procurement due to procedural timing.

ECLI:LV:AT:2024:0814.SKA081624.3.L

Nr. 670011624, SKA-816/2024

Administratīvo lietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS

Rīgā 2024.gada 14.augustā

[1] Senātā saņemta pieteicējas SIA „CTB” blakus sūdzība par Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2024.gada 9.augusta lēmumu, ar kuru atteikts

pieņemt pieteicējas pieteikumu par aizlieguma noteikšanu pasūtītājai – Liepājas valstspilsētas pašvaldībai – turpināt uzsākto iepirkuma procedūru par

defektu novēršanu būvobjektā „Degradēto teritoriju revitalizācija uzņēmējdarbības vajadzībām posmā no Jaunā tilta līdz Graudu ielai, Liepājā”, kā arī

aizliegt uzsākt jaunu procedūru par šo iepirkuma priekšmetu.

[2] No blakus sūdzības lietas materiāliem (pieteicējas pieteikuma) konstatējams, ka starp pieteicēju un pasūtītāju jau ir vai potenciāli varētu rasties

civiltiesiska rakstura strīds, kas saistīts ar pieteicējas pasūtītājai sniegto būvniecības pakalpojumu kvalitāti. Proti, pamatojoties uz iepirkuma līgumu, pēc

Liepājas valstspilsētas pašvaldības pasūtījuma pieteicēja būvobjektā „Degradēto teritoriju revitalizācija uzņēmējdarbības vajadzībām posmā no Jaunā tilta

līdz Graudu ielai, Liepājā” veica būvdarbus, kuru ietvaros izbūvēja arī betona bruģakmens segumu. Vēlāk tika konstatēti izbūvētā bruģa seguma defekti,

un pieteicējas un Liepājas valstspilsētas pašvaldības starpā esot strīds par šo defektu cēloni. Kā noprotams, pieteicēja, raizējoties, ka šo defektu rašanās

varētu tikt nepamatoti saistīta ar pieteicējas veiktajiem būvdarbiem, vēlas izmantot savas kā būvdarbu veicēja tiesības pasūtīt būves ekspertīzi un tādējādi

iegūt pierādījumu civiltiesiskā strīda risināšanas vajadzībām. Pieteicēja uzskata, ka Liepājas valstspilsētas pašvaldība, izsludinot iepirkumu par defektu

novēršanu strīdus būvobjektā, būves ekspertīzes veikšanu padarīs neiespējamu. Tāpēc pieteicēja pasūtītājas rīcību, izsludinot šādu iepirkumu, uzskata

par prettiesisku un ir lūgusi tiesu aizliegt pasūtītājai turpināt iepirkuma procedūru par defektu novēršanu strīdus būvobjektā.

Tiesnesis, izvērtējot pieteicējas pieteikumu, atzina, ka iepirkuma procedūras izsludināšana un norise pati par sevi vēl nerada šķēršļus pieteicējas

būves ekspertīzes veikšanai, jo ar šīm darbībām vēl netiek galīgi noregulēts jautājums par bruģa seguma defektu novēršanas būvdarbu īstenošanu. Līdz ar

to tiesnesis secināja, ka pasūtītājas rīcība, izsludinot iepirkumu un īstenojot tā norisi, nav ne administratīvais akts, ne arī faktiskā rīcība, par kuru jau tagad

varētu sūdzēties tiesā un prasīt tās pārtraukšanu.

[3] Pieteicēja blakus sūdzībā nepiekrīt tiesnesim un norāda, ka pasūtītāja, izsludinot strīdus iepirkumu, faktiski rada situāciju, ka būves ekspertīzi

nebūs iespējams veikt, tāpēc konkursa turpināšana tieši radot pieteicējai smagas un neatgriezeniskas sekas.

Tomēr šis pieteicējas apgalvojums nesniedz pretargumentus tiesneša atzītajam, ka iepirkuma izsludināšana un norise pati par sevi nerada pieteicējas

norādītās sekas – būves pārveidošanu, liedzot iespēju veikt ekspertīzi par bruģa seguma defektu cēloni. Gluži pretēji, būtībā pati pieteicēja blakus

sūdzībā atzīst, ka tās iecerētā būves ekspertīze kļūs neiespējama brīdī, kad iepirkuma līgums būs noslēgts un būvdarbu veicējam būs jāuzsāk darbi bruģa

seguma defektu novēršanai. Proti, kamēr netiek faktiski sākti būvdarbi, iepirkuma procedūras norise pati par sevi nav šķērslis ekspertīzes veikšanai.

Kā to pareizi norādījis tiesnesis, iepirkuma procedūrā galīga rakstura noregulējums ir iepirkuma procedūru noslēdzošajam lēmumam, savukārt

procedūras ietvaros veiktās darbības ir starpdarbības, kuru atsevišķu pārsūdzību tiesā likums neparedz. Līdz ar to jautājums par iepirkuma procedūras

tiesiskumu ir pārbaudāms, tiesai likumā noteiktā kārtībā īstenojot kontroli pār lēmumu, ar kuru iepirkuma procedūra noslēgusies.

Pieteicēja blakus sūdzībā akcentējusi, ka pasūtītājas izsludinātais iepirkums par defektu novēršanu ir tā saucamais mazais iepirkums Publisko

iepirkumu likuma izpratnē, tāpēc par iepirkuma procedūras gala lēmumu nebūs iespējams sūdzēties Iepirkumu uzraudzības birojā, bet šāds lēmums būs

uzreiz pārsūdzams tiesā. Pieteicējas ieskatā, šā iemesla dēļ personām mazajos iepirkumos tiek liegtas iespējas aizstāvēt savas tiesības, piemēram, vēl

pirms gala lēmuma sūdzoties par nolikuma prasībām. Tomēr blakus sūdzībā nav pamatots, kāpēc tas, ka mazajos iepirkumos visus savus iebildumus pret

iepirkuma procedūru (arī nolikumu) personas var izteikt, iesniedzot pieteikumu par iepirkuma procedūras gala lēmumu tiesai, liedz tām iespēju aizstāvēt

savas tiesības. Pieteicējai norādāms, ka, izskatot šādus pieteikumus, tiesa īsteno kontroli pār visas iepirkuma procedūras tiesiskumu, turklāt arī šādās

lietās, pārsūdzot iepirkumu procedūras gala lēmumu, ir iespējams lūgt pagaidu aizsardzību, kā arī ir iespējams prasīt zaudējumu atlīdzību. Līdz ar to nav

pamata apgalvot, ka mazajos iepirkumos nav nodrošinātas iespējas aizstāvēt savas tiesības.

[4] Ievērojot minēto, senatoru kolēģija atzīst, ka pieteicējas blakus sūdzība ir acīmredzami nepamatota. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma

320.1pantam tas ir pamats atteikt blakus sūdzības izskatīšanu.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 320.1pantu un 338.panta astoto daļu, senatoru kolēģija

nolēma

atteikt izskatīt SIA „CTB” blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2024.gada 9.augusta lēmumu.

Lēmums nav pārsūdzams.

Senatore I. Višķere Senators E. Darapoļskis Senatore R. Vīduša