Legislator Case Law & Legislation
15220034424 / K33-0451-24 ECLI:LV:RIRT:2024:1212.15220034424.2.S AI generated

Court convicts drunk driver of DUI and evading license revocation, imposing suspended sentence and asset recovery.

Case Number 15220034424 / K33-0451-24
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court convicted the defendant of driving under the influence and evading license revocation, finding the prosecution's charges legally sound. The defendant admitted guilt and requested no evidence examination, leading the court to skip the trial phase and proceed directly to sentencing. Consequently, the defendant received a suspended prison sentence, had driving rights revoked for five years, and was ordered to repay partial vehicle value to the state.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 262. panta 1. daļa; 312. panta 2. daļa; Kriminālprocesa likums 499. pants: The court may convict and sentence without evidence examination when the accused admits guilt and acknowledges the procedural consequences.

Keywords

AI generated
drunk driving offense evading license revocation suspended sentence admission of guilt asset recovery procedural economy driving rights revocation

Cited Legislation

AI generated
Krimināllikuma 262. panta 1. daļa
Krimināllikuma 312. panta 2. daļa
Kriminālprocesa likums 499. pants
Kriminālprocesa likums 520. pants
Krimināllikuma 50. panta 1. un 2. daļa
Krimināllikuma 52. panta 4. daļa
Krimināllikuma 70.14. panta 1.1 daļa

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. K33-0451-24/9

ECLI:LV:RIRT:2024:1212.15220034424.2.S

Rīgas rajona tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2024.gada 12.decembrī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Baiba Ābele,

piedaloties prokuroram Raivo Viškeram, aizstāvim – zvērinātam advokātam Ivo Švāģerim,

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā

/Persona A/, personas kods /Personas kods A/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas

un 312.panta otrās daļas.

Aprakstošā daļa

[1] /Persona A/ vadīja transportlīdzekli bez atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām

(transportlīdzekļa vadīšanas tiesības atņemtas), atrodoties alkohola ietekmē, kā arī izvairījās no tiesību

ierobežošanas soda izciešanas.

Saskaņā ar Daudznozaru specializētās prokuratūras 2021.gada 15.novembra prokurora priekšrakstu par sodu

/Persona A/ tika atzīts par vainīgu Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā, 260.panta 1.1daļā paredzēto noziedzīgo

nodarījumu izdarīšanā un sodīts ar piespiedu darbu 140 stundas, transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz 3

gadiem. Prokurora priekšraksts par sodu stājies spēkā 2021.gada 4.decembrī.

/Persona A/ /Datums A/ ap plkst.1.30, būdams alkohola ietekmē (alkohola koncentrācija izelpā 0,91

promiles), bez tiesībām vadīt transportlīdzekli, vadīja automašīnu /Transportlīdzeklis A/, ar valsts reģistrācijas

numuru /numurs A/, pa /Iela A/ ielu virzienā no /Iela B/ ielas uz /Iela C/ ielu, /Apdzīvota vieta A/.

Ar šādām darbībām /Persona A/ izdarīja noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma 262.panta

pirmajā daļā un 312.panta otrajā daļā.

Motīvu daļa

[2] Tiesas sēdē apsūdzētais /Persona A/, izsakot savu attieksmi pret celto apsūdzību, savu vainu noziedzīgo

nodarījumu izdarīšanā atzina pilnībā un izteica lūgumu neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, apliecinot,

ka viņam ir saprotamas pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālās sekas.

Vērtējot apsūdzētā darbību juridisko kvalifikāciju, tiesa atzīst, ka /Persona A/ izdarītie noziedzīgie nodarījumi

pareizi kvalificēti pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas un 312.panta otrās daļas, pēc lietas materiālu

pārbaudes tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainu šo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu tiesa pieņēmusi lēmumu par pierādījumu pārbaudes

neizdarīšanu attiecībā uz visu apsūdzību, līdz ar ko pierādījumu uzskaitījums un to vērtējums spriedumā netiek

izdarīts.

[3] Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas sankcija paredz sodu – brīvības atņemšanu līdz vienam gadam vai

īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai probācijas uzraudzību vai sabiedrisko darbu, vai naudas sodu, atņemot

transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem.

Savukārt Krimināllikuma 312.panta otrās daļas sankcija paredz sodu – brīvības atņemšanu uz laiku līdz

vienam gadam vai īslaicīgu brīvības atņemšanu vai probācijas uzraudzību, vai sabiedrisko darbu vai naudas sodu.

[4] Nosakot soda veidu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī

vainīgā personību (Krimināllikuma 46.panta otrā daļa).

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu, izdarītie noziedzīgie nodarījumi, kādi paredzēti

Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā un 312.panta otrajā daļā, ir mazāk smagi noziegumi. Krimināllikuma

262.panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums vērsts pret satiksmes drošību, apdraudot sabiedrības

drošību transportlīdzekļu kustības un ekspluatācijas sfērā. Krimināllikuma 312.panta otrajā daļā paredzētais

noziedzīgais nodarījums – pret jurisdikciju, apdraudot jurisdikcijas intereses sprieduma izpildē, izvairoties no

piespriestā tiesību ierobežojošā soda.

Izvērtējot noziedzīgā nodarījuma raksturu tiesa ņem vērā, ka transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā

apdraud ne tikai paša vadītāja, bet arī citu satiksmes dalībnieku drošību un nereti ir saistīta ar smagu seku

iestāšanos. Apsūdzētais, apzinoties, ka viņam jau ir atņemtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības un šis apstāklis

pats par sevi jau liedz vadīt transportlīdzekli, pēc alkohola lietošanas tomēr sēdās pie stūres un vadīja automašīnu.

Šis apstāklis norāda uz viņa vienaldzīgo attieksmi gan pret Ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu gan arī pret savu

un citu personu drošību uz ceļa, dzīvību un veselību.

Izvērtējot apsūdzētā /Persona A/ personību, noskaidrots, ka viņš dzimis /Datums B/, ir Latvijas Republikas

pilsonis, apsūdzētajam ir deklarēta dzīvesvieta /Adrese A/. Kā savu faktisko dzīvesvietu norādījis adresi /Adrese B/.

Apsūdzētais ir precējies, apgādībā ir divi nepilngadīgi bērni un sieva.

Apsūdzētajam ir 9 klašu izglītība, kopš 2024.gada 28.jūnija strādā /Organizācija A/ par palīgstrādnieku. No

darba vietas sniegts pozitīvs raksturojums.

/Persona A/ ir agrāk sodīts – 2021.gada 15.novembrī, ar Daudznozaru specializētās prokuratūras prokurora

priekšrakstu par sodu pēc Krimināllikuma 260.panta 1.1daļas, 262.1panta otrās daļas, ar sabiedrisko darbu 140

stundas, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 3 gadiem. Priekšraksts par sodu stājies spēkā 2021.gada

4.decebrī. Sabiedriskais darbs izciests 2022.gada 21.maijā, tiesību atņemšanas sods – 2024.gada 4.decembrī.

Tiesas sēdē bez savas vainas atzīšanas /Persona A/ pauda nožēlu par izdarīto, lūdza nepiemērot brīvības

atņemšanas sodu, jo viņa apgādībā ir divi bērni un sieva, kas viņa prombūtnē nespēs viena pati tikt galā.

Tiesa atzīst, ka nosakot sodu, kas nav saistīts ar reālu brīvības atņemšanu, netiks sasniegts Krimināllikuma

35.panta otrajā daļā noteiktais soda mērķis – aizsargāt sabiedrības drošību, sodīt vainīgo par izdarīto noziedzīgo

nodarījumu un panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanas. Tiesa atzīst, ka cits soda veids nesasniegs soda mērķi un neatturēs apsūdzēto no noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanas. Tiesa konstatē, ka noziedzīgo nodarījumu /Persona A/ izdarījis neizciesta soda laikā, ignorējot viņam

iepriekš noteikt sodu. Apsūdzētais norāda ka viņa apgādībā ir nepilngadīgi bērni un sieva, tomēr jānorāda, ka šāds

apstāklis bija arī noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas laikā un neatturēja /Persona A/ no noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanas.

Transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana kā papildsods piemērojams obligāti.

[5] Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus (Krimināllikuma

46.panta trešā daļa).

Krimināllikuma 47.panta pirmajā daļā paredzētos atbildību mīkstinošos apstākļus tiesa nekonstatē. Par

atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, tiesa atzīst savas vainas atzīšanu un

izdarītā nožēlošanu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu, par atbildību pastiprinošu apstākli attiecībā uz

noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā, tiesa atzīst to, ka noziedzīgais

nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu. Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu,

par atbildību pastiprinošu apstākli attiecībā uz noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 312.panta

otrajā daļā, tiesa atzīst to, ka noziedzīgo nodarījumu /Persona A/ izdarījis alkohola ietekmē.

Tiesa ņem vērā arī to, ka apsūdzētais saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 21.pantu izmantoja savas tiesības

sadarboties ar tiesu, izvēloties vienkāršāku procesa veidu.

Izvērtējot nosakāmā brīvības atņemšanas soda mēru apsūdzētajam, tiesa atzīst, ka sods nosakāms

Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas sankcijas robežās, atzīstot par iespējamu piemērot apsūdzētajam īslaicīgu

brīvības atņemšanu uz 1 mēnesi, savukārt pēc Krimināllikuma 312.panta otrās daļas, sankcijas robežās, atzīstot par

iespējamu piemērot apsūdzētajam īslaicīgu brīvības atņemšanu, pietuvinot to minimālajam soda apmēram – uz 20

dienām.

Savukārt, nosakot transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas papildsoda ilgumu, jāņem vērā, ka

likumdevējs nav noteicis alternatīvas un šis papildsods nosakāms uz 5 gadiem.

Nosakot galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmajā daļā noteikto, tiesa atzīst par iespējamu

piemērot daļēju sodu saskaitīšanas principu.

[6] Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu brīvības atņemšanas soda termiņā ieskaitāma /Persona

A/ atrašanās apcietinājumā vienu dienu – /Datums A/.

/Persona A/ ir piemērots drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā un papildus drošības līdzeklis –

aizliegums izbraukt no valsts. Tiesa atzīst, ka līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai šis drošības līdzeklis un

papildus drošības līdzeklis atstājams negrozīts.

[7] Saskaņā ar Krimināllikuma 70.14panta 1.1daļu ja izdarīts Krimināllikuma 262.pantā paredzētais

noziedzīgais nodarījums ar transportlīdzekli, kas pieder citai personai, no noziedzīgu nodarījumu izdarījušās

personas piedzen pilnu vai daļēji šā transportlīdzekļa vērtību.

Kā redzams no CSDD informācijas par transportlīdzekli, /Persona A/ nav automašīnas /Transportlīdzeklis A/,

ar valsts reģistrācijas numuru /numurs A/, īpašnieks. Saskaņā ar Valsts policijas sagatavoto uzziņu un izdruku no

portālā /Tīmekļvietne A/ ievietotajiem sludinājumiem, šādas automašīnas vērtība vidēji ir 1512,50 EUR.

Tiesa atzīst, ka no apsūdzētā saskaņā ar Krimināllikuma 70.14panta 1.1daļu valsts labā ir piedzenama daļēja

šīs automašīnas vērtība. Nosakot piedzenamo summu, tiesa ņem vērā paša apsūdzētā norādīto par to, ka viņš šo

automašīnu sievai iegādājies ar 850 EUR, kā arī to, ka uzziņā par automašīnas vidējo tirgus vērtību ir ņemtas vērā

arī tādu automašīnu vērtības, kas nav līdzvērtīgas tai automašīnai, kuru vadīja /Persona A/ – cits motora tilpums un

ekskluzīva automašīna, kas paredzēta projektiem, nevis ikdienas lietošanai. Tiesa atzīst, ka no apsūdzētā

piedzenama daļēja automašīnas vērtība – 800 EUR.

[8] /Persona A/ pēc viņa lūguma pirmās instances tiesā tika nodrošināta aizstāvja piedalīšanās, par ko no

valsts budžeta līdzekļiem izmaksāti 120,00 EUR. Tiesa atzīst, ka pastāv Kriminālprocesa likuma 368.panta

ceturtajā daļā norādītais pamats apsūdzētā atbrīvošanai no procesuālo izdevumu samaksas, jo apsūdzētā apgādībā ir

trīs personas, tajā skaitā – divi nepilngadīgi bērni.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499., 520.pantu tiesa

nosprieda

/Persona A/ atzīt par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kādi paredzēti Krimināllikuma 262.panta

pirmajā daļā un 312.panta otrajā daļā un noteikt sodu:

- pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas – īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi, atņemot

transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 (pieciem) gadiem;

- pēc Krimināllikuma 312.panta otrās daļas – īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 20 (divdesmit) dienām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu, sodu noteikt pēc noziedzīgu nodarījumu kopības,

daļēji saskaitot noteiktos sodus – īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi 10 (desmit) dienām, atņemot

transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 (pieciem) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu brīvības atņemšanas soda termiņā ieskaitīt /Persona A/

atrašanos apcietinājumā vienu dienu – /Datums A/.

Drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā, un papildus drošības līdzekli – aizliegums izbraukt no valsts –

atstāt negrozītu līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Saskaņā ar Krimināllikuma 70.14panta 1.1daļu, piedzīt no /Persona A/ valsts labā transportlīdzekļa

/Transportlīdzeklis A/ daļēju vērtību – 800,00 EUR (astoņi simti euro, 00 centi). Noteikt termiņu mantas vērtības

labprātīgai atlīdzināšanai – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas un uzlikt par pienākumu iesniegt tiesai

maksājumu apliecinošu dokumentu par mantas vērtības atlīdzināšanu.

Atbrīvot /Persona A/ no procesuālo izdevumu samaksas. Procesuālos izdevumus 120,00 EUR par advokāta

aizstāvību kriminālprocesā segt no valsts līdzekļiem.

Pilno spriedumu var pārsūdzēt daļā par noteikto sodu, par rīcību ar mantu vai sakarā pieļautiem procesuāliem

pārkāpumiem apelācijas kārtībā 10 darbdienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas Rīgas apgabaltiesā,

apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena – 2024.gada 10.janvāris.

Tiesnese B.Ābele