Court dismissed defendant's claims and ordered bank to collect debt plus interest and court costs.

Lietas Nr. C33647715

Lietas arhīva Nr. C-2206-16/6

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 26.februārī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese D.Liepiņa

izskatīja rakstveida procesā civillietu AS “Norvik banka” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2015.gada 3.decembrī tiesā saņemta prasītājas AS “Norvik banka” maza apmēra prasība par parāda piedziņu pret atbildētāju /pers. A/. Prasības

pieteikumā norādīts, ka 2006.gada 14.jūnijā starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts līgums Nr. VK10011531 par VIVA norēķinu karšu izsniegšanu

un izmantošanu (turpmāk arī – līgums), saskaņā ar kuru atbildētājam tika piešķirts atļautais kredīts 284,57 euro (Ls 200,00) apmērā, ar ikmēneša

procentu likmi 1,99%. Saskaņā ar līguma 1.12.punktu, kredīts ir aizdevums, kuru prasītāja piešķīrusi atbildētājam, un kas tiek ieskaitīts kartes kontā.

Kredīts sastāv no atļautā un neatļautā kredīta summas. Kredītkartes līguma 1.13.punktā noteikts, ka atļautais kredīts ir kredīts prasītājas noteiktā limita

ietvaros, savukārt līguma 1.14.punktā noteikts, ka neatļautais kredīts ir kredīts, kas pārsniedz prasītāja noteikto limitu. Atbilstoši līguma 1.9.un

1.10 punktam, atbildētājam katra norēķinu cikla laikā (viens kalendārais mēnesis) bijis jānorēķinās ar prasītāju, t.i. jāsamaksā ikmēneša maksājumi.

Saskaņā ar līguma 5.3.punktu, ar ikmēneša maksājumu veikšanu tiek dzēstas atbildētāja saistības pret prasītāju, t.sk., tiek atgriezts izmantotais kredīts,

tiek maksāti procenti par atļautā kredīta izmantošanu, aprēķinātie līgumsodi un citi, saskaņā ar tarifiem, obligātie maksājumi. Saskaņā ar līguma

1.22.punktu, tarifi ir spēkā esošs prasītājas pakalpojumu cenrādis. Tarifos tiek norādīti procentu un līgumsodu apmēri. Tarifi, to grozījumi un

papildinājumi ir līguma neatņemama sastāvdaļa. Saskaņā ar līguma 5.10.punktu, par neatļautā kredīta izmantošanu atbildētājs maksā līgumsodu par

pārtēriņu saskaņā ar līguma tarifiem (0,167% par pārtēriņu dienā no neatļautā kredīta apjoma). Līgumsodi par pārtēriņu tiek aprēķināti no dienas, kad

prasītāja saņem informāciju par darījuma, kura rezultātā pieļauts atļautā kredīta pārtēriņš, veikšanu līdz tā dzēšanas dienai. Saskaņā ar līguma 1.11.un

5.11.punktu, ja atbildētājs līdz maksājuma datumam nav samaksājis ikmēneša maksājumu, atbildētājam jāmaksā līgumsods par termiņa nokavējumu no

nesamaksātās ikmēneša summas, saskaņā ar līguma tarifiem (0,25% dienā). Saskaņā ar līguma noteikumiem, atbildētājam bija jāveic līdz katra mēneša

20.datumam, nodrošinot pilnīgu ikmēneša saistību dzēšanu pret prasītāju. Atbildētājs nepildīja ar līgumu uzņemtās saistības, jo neveica maksājumus

atbilstoši līguma noteikumiem. Pēdējais maksājuma saņemts 2012.gada 17.augustā 21,34 euro apmērā. Uz 2015.gada 24.novembri atbildētāja no

līguma izrietošās un neizpildītās maksājuma saistības sastāda 236,79 euro, kas sastāv no atļautā kredīta 206,81 euro un procentiem par atļautā kredīta

izmantošanu 29,98 euro par laika periodu no 2011.gada 14.aprīļa līdz 2011.gada 17.novembrim. Prasītāja, pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1589.,

1716., 1717.pantu, 1720.panta 2.punktu, 1753., 1756., 1757.pantu, 1759.panta 1.punktu, 1762.panta 1.punktu, 1764.pantu, 1765.panta pirmo daļu,

1811., 1934., 1943.pantu un 1946.panta pirmo daļu, lūdz piedzīt no atbildētāja atļautā kredīta parādu 206,81 euro, procentus 29,98 euro, kopā

piedzenot 236,79 euro apmērā, piedzīt tiesāšanās izdevumus, kā arī noteikt tiesības saņemt procentus 6% gadā no piespriestās, bet neizpildītās

pamatsummas līdz sprieduma izpildei.

Prasībā norādīts, ka strīda risināšanai pirms vēršanās tiesā nebija iespējama mediācijas izmantošana, kā arī norādīts, ka prasītāja nevēlas, lai notiktu

uzklausīšana tiesas sēdē.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta noteikumiem, 2015.gada 9.decembrī uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietu tiesa nosūtījusi prasības

pieteikumu ar lūgumu 30 dienu laikā no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas iesniegt tiesā rakstveida paskaidrojumus.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus tiesā nav iesniedzis.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses

(..). Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē (..).

Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punkts noteic – ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā (..),

uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas

dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta otro daļu, tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās

dzīvesvietas adresi (..) un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē

dokumentu paziņošanas faktu (..).

Ievērojot minēto, ir pamats uzskatam, ka par tiesvedību atbildētājam ir paziņots likumā noteiktajā kārtībā. Turklāt, atbilstoši Civilprocesa likuma

250. panta otrās daļas noteikumiem, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, pamatojoties uz lietā esošajiem rakstveida

pierādījumiem.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata

rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas

sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim (..).

Atbilstoši minētajiem noteikumiem, 2016.gada 27.janvārī pusēm nosūtīti paziņojumi par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, vienlaikus norādot

sprieduma noraksta pieejamības datumu.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi prasības pieteikumu un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, pierādīta un

apmierināma.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Lietā konstatēts, ka atbildētājs līgumsaistības ir uzņēmies, 2006.gada 14.jūnijā noslēdzot ar prasītāju līgumu Nr.VK10011531 par VIVA norēķinu

karšu izsniegšanu un lietošanu, saskaņā ar kuru atbildētājam tika piešķirts atļautais kredīts 284,57 euro (Ls 200,00) apmērā ar gada procentu likmi

1,99% (lietas 13., 14.lapa).

Līguma 1.9. un 1.10.punkts noteic, ka atbildētājam katra norēķinu cikla laikā (viens kalendārais mēnesis) jānorēķinās ar prasītāju, t.i., jāsamaksā

ikmēneša maksājumi. Savukārt līguma 1.13.punkts noteic, ka atļautais kredīts ir kredīts bankas noteiktā limita ietvaros.

Ar savu parakstu uz līguma atbildētājs ir apliecinājis, ka ir iepazinies un piekrīt līguma noteikumiem, kā arī ar noteikumiem par norēķinu konta

atvēršanu un apkalpošanu, to saturs atbildētājam ir saprotams, atbildētājs līguma par Viva norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu noteikumiem un

noteikumiem par norēķinu konta atvēršanu un apkalpošanu piekrīt un apņemas tos izpildīt.

Tiesa atzīst, ka minētais līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, jo ir notikusi vienošanās par līguma galvenajām sastāvdaļām, līgums nav

apstrīdēts, līdz ar to tas ir saistošs līgumslēdzējpusēm.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums,

ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1590.pants noteic, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu (..).

Civillikuma 1934.pants paredz, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu

atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt, Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav

apstrīdējusi otra puse.

No prasības pieteikuma un lietā esošajiem materiāliem izriet, ka prasītāja savas uzņemtās saistības ir izpildījusi un izsniegusi atbildētājam norēķinu

karti ar līgumā pielīgto kredīta limitu, savukārt atbildētājs savas ar līgumu nodibinātās saistības nav pildījis pienācīgi, pārtērējot līgumā noteikto limitu un

nenodrošinot, lai maksājumu grafikā norādītajos datumos viņa kontā būtu pietiekošs atlikums kredīta maksājumu veikšanai, kā arī neveicot maksājumus

atbilstoši maksājumu grafika noteikumiem. Pēdējais maksājums veikts 2012.gada 17.augustā, ko apliecina lietā esošais klienta karšu konta izraksts par

laika periodu no 13.06.2006. līdz 31.12.2013. (lietas 15.-20.lapa). Saskaņā ar lietā esošo parāda aprēķinu (lietas 9.-11.lapa), atbildētāja neatmaksātā

pamatparāda summa – atļautā kredīta parāds ir 206,81 euro.

Saskaņā ar lietā esošo Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas 2013.gada 2.decembra lēmumu, prasītāja 2013.gada 25.oktobrī vērsusies Rīgas

rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļā ar pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, taču minētais pieteikums atstāts bez

izskatīšanas, jo brīdinājuma izsniegšana atbildētājam nebija iespējama (lietas 24.lapa). Uz šī pamata prasītāja vērsusies tiesā ar prasību par parāda

piedziņu.

Lietā konstatēts, ka atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav sniedzis rakstveida paskaidrojumus,

nav cēlis iebildumus par prasību, nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, kā arī nav tiesā iesniedzis pierādījumus, ka būtu veikta parāda

samaksa, no kā secināms, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību. Līdz ar to atzīstams, ka prasības pieteikumā norādītos apstākļus

apstiprina lietā iesniegtie rakstveida pierādījumi. Turklāt saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to

apgalvo.

Minēto vērā ņemot, tiesa atzīst, ka ir pierādīta saistību neizpilde no atbildētāja puses un prasībā norādītā neatmaksātā atļautā kredīta 206,81 euro

parāda esamība.

Bez tam prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja arī procentus par atļautā kredīta izmantošanu 29,98 euro apmērā par laika periodu no 2011.gada

14.aprīļa līdz 2011.gada 17.novembrim.

Atbilstoši Civillikuma 1753.pantam, ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

(844.pants) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1764.pantu, visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt

procentus, kuru apmēru var noteikt līdzēji savstarpēji vienojoties (..).

Savukārt, Civillikuma 1946.pantā noteikts, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks

pielaidis nokavējumu.

No pušu noslēgtā līguma 5.1.punkta redzams, ka puses vienojušās par atbildētāja pienākumu maksāt procentus par atļautā kredīta izmantošanu

atbilstoši bankas noteiktiem tarifiem. Savukārt līguma 5.2.punktā puses vienojušās, ka procenti par kredīta izmantošanu tiek aprēķināti no dienas, kad

banka saņem informāciju par tāda darījuma ar karti veikšanu, kura rezultātā pārsniegts klienta paša naudas līdzekļu atlikums kartes kontā.

Saskaņā ar tarifu likmēm VIVA kartes apkalpošanai (lietas 22.-23.lapa), pielīgtā procentu likme par atļautā kredītu izmantošanu ir noteikta 1,99%

apmērā.

Atbilstoši minētajām tarifu likmēm, prasītāja aprēķinājusi procentus 29,98 euro apmērā (parāda aprēķins – lietas 24.-25.lapa).

Tiesa atzīst, ka pušu pielīgtie procenti ir uzskatāmi par procentiem par naudas summas lietošanas atvēlējumu. Ņemot vērā, ka lietā pierādīts

apstāklis, ka atbildētājs nav nodrošinājis līguma saistību izpildi, kā arī to, ka atbildētājs līguma nosacījumiem par procentu apmēru ir piekritis, tiesa atzīst

par pierādītu atbildētāja pienākumu maksāt procentus prasītājas norādītajā apmērā.

Bez tam, prasītāja lūdz atzīt tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei, no piespriestās, bet neizpildītās

pamatsummas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda (..) prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, tiesa atzīst prasītājai tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā par

laiku līdz sprieduma izpildei, no piespriestās, bet neizpildītās pamatsummas.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, kur noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus

tās samaksātos tiesas izdevumus (..), no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva 71,14 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 4,70 euro.

Bez tam tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu valstij ir piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 0,90 euro apmērā - starpība, kuru nav

segusi prasītāja, samaksājot ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par tiesas dokumentu piegādāšanu, atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās

daļas 5.punktam.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo daļu, 93.panta pirmo daļu, 96.panta piekto daļu,

97., 190., 193., 195., 204.1, 250.25, 440.2 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS “Norvik banka”, reģ. Nr.40003072918, pamatparādu 206,81 euro, procentus

par atļautā kredīta izmantošanu par laika periodu no 2011.gada 14.aprīļa līdz 2011.gada 17.novembrim 29,98 euro apmērā, kā arī tiesas izdevumus lietā

- valsts nodevu 71,14 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, kopā – 312,63 euro (trīs simti divpadsmit euro, 63 centi).

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,90 euro (00 euro, 90 centi).

Atzīt AS “Norvik banka” tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos 6% gadā

no piedzītā, bet neatmaksātā pamatparāda 206,81 euro.

Noteikt /pers. A// tiesības 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas spriedumu izpildīt labprātīgi.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par labu valstij iemaksājami, norādot šādus saņēmēja bankas rekvizītus – saņēmējs: Tiesu administrācija,

NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas reģ.Nr. LV90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta

Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķis: EKK 21499 un civillietu identificējoša informācija. Maksājumu apliecinošs dokuments iesniedzams

Rīgas rajona tiesas kancelejā.

Spriedumu, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var pārsūdzēt Rīgas

apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese D.Liepiņa