Court imposes 12-day arrest, €1200 fine, and 4-year license ban for drunk driving despite breath test timing dispute.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of drunk driving and imposed a 12-day administrative arrest, a €1200 fine, and a four-year driving license ban. Although the defendant argued that the breathalyzer interval exceeded 20 minutes and thus invalidated the second test, the court accepted the first test's results. The court ruled that the procedural defect did not justify overturning the conviction or the severity of the penalty.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturtā daļa; 289.16 pants: A court may impose administrative arrest and license revocation for drunk driving even if the defendant contests the breath test procedure, provided the initial test results are reliable and the violation is established.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.112005519
ECLI:LV:DAUT:2019:0128.112005519.1.S
SPRIEDUMS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Krāslavā 2019.gada 28.janvārī
Daugavpils tiesa
šādā sastāvā: tiesnese I.Stivriņa,
ar sekretāri I.Bidzāni, tulci I.Kurjavcevu – Dilbu,
piedaloties aizstāvei R.Sirotinai,
izskatīja atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/ administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturtajā daļā.
Aprakstošā daļa
2019.gada 20.janvārī plkst.23.36 /pers. A/ Krāslavas novada, Kalniešu pagasta ciemā Kalnieši, ceļa A6 287.km, virzienā uz Staltiem vadīja
automašīnu Opel Astra, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, alkohola reibumā. Izelpotā gaisa pārbaudē /pers. A/ konstatēta minimālā alkohola
koncentrācija 2,6496 promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs. Pārbaude veikta ar alkometru AlcoQuant 6020plus Nr.A408305.
/pers. A/ ar minēto rīcību nav ievērojis Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 1) punkta a)apakšpunktu.
/pers. A/ ar minēto rīcību ir izdarījis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturtajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu.
Saskaņā ar 2019.gada 21.janvāra transportlīdzekļa izņemšanas protokolu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PC030460 transportlīdzeklis Opel
Astra, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, tika izņemts un saskaņā ar lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas nodošanu
glabāšanā nodots glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrai.
2019.gada 23.janvārī tiesas sēdē /pers. A/ savu vainu atzina daļēji, paskaidroja, ka neapstrīd protokolā norādītos apstākļus, atzīst, ka 2019.gada
20.janvārī vadīja transportlīdzekli Opel Astra, būdams alkohola ietekmē. Administratīvu pārkāpumu ir izdarījis neapdomības pēc.
/pers. A/ paskaidroja, ka 2019.gada 20.janvārī bija dzimšanas dienas svinībās, kopā ar draugiem lietoja alkoholu. Vakarā piezvanīja tēvs un teica,
ka viņam vajadzīga mašīna, jo mātei palicis slikti. /pers. A/ sēdies pie stūres un braucis, līdz viņu apturēja policijas darbinieki. Alkoholu bija lietojis īsi
pirms sēdās pie stūres. Atzīst, ka vadīja transportlīdzekli, būdams alkohola reibumā, tomēr uzskata, ka policijas darbinieki nepareizi veikuši alkohola
koncentrācijas pārbaudi, jo intervāls starp mērījumiem pārsniedza 20 minūtes. Tā kā otrs mērījums netika veikts pēc noteikumiem, tad tas vispār nav
ņemams vērā. Abus mērījumus veica policijas transportlīdzeklī. Pirmo alkohola koncentrācijas mērījumu neapstrīd, taču pēc viena mērījuma nevar noteikt
vidējo alkohola koncentrāciju. Alkohola koncentrācijas pārbaude medicīnas iestādē /pers. A/ netika piedāvāta, arī pats tādu vēlēšanos neizteica, jo
neatteicās pūst, piekrita pārbaudei izelpojamajā gaisā. Pārkāpējam nav zināms, kāpēc viņam nepiedāvāja otrreiz iepūst alkometrā 20 minūšu laikā.
Visu šo laika posmu starp mērījumiem /pers. A/ atradās policijas automašīnā, nevar paskaidrot, ko pa šo laiku darīja policijas darbinieki, varbūt
remontēja savu alkometru. Pēc būtības /pers. A/ neapstrīd, ka protokolā norādītajos apstākļos viņam varēja būt norādītā alkohola koncentrācija, taču tik
un tā nepiekrīt otrajam mērījumam, jo tas veikts vairāk nekā pēc 20 minūtēm.
/pers. A/ aizstāve zvērināta advokāte Regīna Sirotina tiesas sēdē norādīja, ka šī gada 20.janvārī Kalniešu pagastā, būdams alkohola reibuma
stāvoklī, /pers. A/ vadīja automašīnu. Viņš bija aizturēts, un par šo pārkāpumu bija sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols. Protokolam tika
pievienotas izdrukas par alkohola pārbaudi, par to, ka viņš atradās alkohola reibuma stāvoklī. Taču protokols tika sastādīts ar pārkāpumiem, jo policijas
darbinieki ignorēja MK noteikumus Nr.719, kuri paredz kārtību, kādā jāveic alkohola pārbaude. Saskaņā ar šiem noteikumiem pārbaude jāveic divas
reizes, pie tam otra pārbaude jāveic pēc 15-20 minūtēm. Tā kā minētā norma netika ievērota, uzskatāms, ka administratīvā pārkāpuma protokols
sastādīts nelikumīgi un tas nav jāņem vērā. Lūdza izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.
Uz tiesas sēdi iestādes – Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes - pilnvarotais pārstāvis neieradās tiesai nezināma iemesla dēļ. Iestādes
pārstāvis nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu, nav informējis par neierašanās iemesliem.
Tiesa atzīst, ka nav konstatējami Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.11panta pirmajā daļā norādītie apstākļi, kas būtu par pamatu
lietas izskatīšanas atlikšanai, līdz ar to iespējams izskatīt lietu bez Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes pārstāvja piedalīšanās.
Motīvu daļa
Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, noklausījusies personas, kas tiek saukta pie administratīvās atbildības, paskaidrojumus un
aizstāvi, atzīst, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturtajā
daļā, ir pierādīta ar sniegtajiem paskaidrojumiem un lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9.panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar
nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai
noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta ceturtā daļa noteic: ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais,
bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī
administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona.
Saskaņā ar 1997.gada 1.oktobra likuma „Ceļu satiksmes likums” 28.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu aizliegts vadīt transportlīdzekli,
ja transportlīdzekļa vadītājam, kuram mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir lielāks par diviem gadiem, alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz
0,5 promiles.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturtā daļa paredz, ka par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt
transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, - transportlīdzekļa vadītājam
piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no tūkstoš divsimt līdz tūkstoš četrsimt euro un atņem
transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.
Lai izvērtētu, vai persona ir vainīga Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturtajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā,
nepieciešams konstatēt, vai tā vadīja transportlīdzekli un vai tai konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles.
Lietā nav strīda, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajos apstākļos /pers. A/ 2019.gada 20.janvārī plkst.23.36 Krāslavas novada,
Kalniešu pagasta ciemā Kalnieši, ceļa A6 287.km, virzienā uz Staltiem vadīja automašīnu Opel Astra, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/.
Pamatojoties uz transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu Nr.PC030460, /pers. A/ izelpotajā gaisā ar alkometru AlcoQuant 6020plus
Nr.A408305 pirmajā mērījumā 2019.gada 20.janvārī plkst.23.41 tika konstatētas 2,98 promiles alkohola satura, otrajā mērījumā 2019.gada 21.janvārī
plkst.00.41 – 2,88 promiles. Ievērojot pieļaujamo mērījumu kļūdu, tika noteikta minimālā alkohola koncentrācija – 2,6496 promiles.
Atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 27.novembra noteikumu Nr.719 „Kārtība, kādā nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā un
konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi” 6.punktam ,,transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā
gaisā veic, izdarot divus mērījumus ar 15–20 minūšu intervālu”.
/pers. A/ un aizstāve norādīja uz Valsts policijas darbinieku procesuālu pārkāpumu, proti, otrs mērījums izelpotajā gaisā tika veikts ar intervālu, kas
pārsniedz 20 minūtes.
No 2019.gada 21.janvāra transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokola Nr.PC030460 un tam pievienotajām mēraparāta AlcoQuant 6020plus
Nr.A408305 mērījumu izdrukām Nr.2443 un Nr.2444 redzams, ka mērījumi /pers. A/ veikti ar 48 minūšu intervālu.
Tiesa atzīst par pamatotu norādi, ka amatpersona, kas veica transportlīdzekļa vadītāja /pers. A/ alkohola koncentrācijas pārbaudi, - Valsts
policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākais inspektors Sergejs Lisovs nav
ievērojis Ministru kabineta 2018.gada 27.novembra noteikumu Nr.719 „Kārtība, kādā nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā un
konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi” 6.punkta nosacījumus, pārsniedzot noteikto 20 minūšu intervālu starp mērījumiem.
Tomēr tiesa atzīst, ka 20 minūšu intervāla pārsniegšana konkrētajā situācijā nerada tik nozīmīgas juridiskas sekas, lai konstatētos /pers. A/ izdarītā
pārkāpuma faktiskos apstākļus atzītu par nelikumīgi konstatētiem.
Tiesa ņem vērā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturtajā daļā paredzētā pārkāpuma smagumu un to apstākli, ka
transportlīdzeklis atzīstams par paaugstinātas bīstamības avotu, līdz ar to /pers. A/ rīcība apdraudēja ne tikai paša, bet arī citu satiksmes dalībnieku
drošību.
Minētā procesuālā nepilnība, proti, - mērījumu intervāla pārsniegšana - nevar ietekmēt /pers. A/ izdarītā administratīvā pārkāpuma sekas tik būtiski,
lai atbrīvotu /pers. A/ no administratīvās atbildības, izbeidzot administratīvā pārkāpuma lietvedību.
Ar lietas izskatīšanā gūtiem pierādījumiem, paša pārkāpēja paskaidrojumiem pierādīts, ka 2019.gada 20.janvārī plkst.23.36 /pers. A/ atradās
alkohola reibumā. Tiesas sēdē /pers. A/ atzina, ka 20.janvārī lietoja alkoholu dzimšanas dienas svinībās, pēc tam sēdās pie stūres un brauca, lai nogādātu
tēvam automašīnu. /pers. A/ norādīja, ka pilnībā piekrīt pirmā mērījuma rezultātiem, alkohola koncentrācija 2019.gada 20.janvārī plkst.23.41 pamatoti
noteikta 2,98 promiles. Otram mērījumam pārkāpējs nepiekrīt tikai tāpēc, ka tas veikts, pārsniedzot 20 minūšu intervālu.
Tiesa atzīst šādu /pers. A/ pozīciju kā formālu vēlmi izvairīties no atbildības un soda.
Ministru kabineta 2018.gada 27.novembra noteikumu Nr.719 „Kārtība, kādā nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā un konstatē
narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi” 9.punkts paredz, ka ,,transportlīdzekļa vadītāja paraksts darbinieka aizpildītajā protokolā apliecina, ka
transportlīdzekļa vadītājs ir iepazinies ar pārbaudes rezultātiem un tiem piekrīt”.
/pers. A/ ir parakstījis bez iebildumiem 2019.gada 21.janvāra transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu Nr.PC030460 par to, ka piekrīt
veiktās pārbaudes rezultātiem.
N o 2019.gada 21.janvāra transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokola Nr.PC030460 un alkometra AlcoQuant 6020plus Nr.A408305
izdrukas Nr.2444 redzams, ka otrs mērījums, kas veikts pēc 48 minūtēm, uzrādīja 2,88 promiles, tātad – mazāku alkohola koncentrāciju attiecībā pret
pirmo mērījumu, kas ir pārkāpējam labvēlīgāks rezultāts. Ievērojot pieļaujamo mērījumu kļūdu, no šī mazākā mērījuma - 2,88 promilēm tika noteikta
minimālā alkohola koncentrācija – 2,6496 promiles, kas krietni pārsniedz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturtajā daļā
paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāva konstatēšanai nepieciešamās 1,5 promiles.
Lietas izskatīšanā noskaidrots, ka /pers. A/ alkohola pārbaudes mērījumu starplaikā visu laiku atradās Valsts policijas darbinieku redzeslokā, un
pēc pirmā mērījuma viņam nebija iespējas lietot alkoholu, kas varētu ietekmēt otrā mērījuma rezultātu.
No lietas materiālos esošajām mēraparāta AlcoQuant 6020plus Nr.A408305 mērījumu izdrukām Nr.2443 un Nr.2444 redzams, ka AlcoQuant
6020plus Nr.A408305 ir verificēts līdz 2019.gada 8.februārim.
Tiesu praksē ir atzīts, ka tiesai ir jātulko šaubas par labu privātpersonai tikai tad, ja, novērtējot visus lietā esošos pierādījumus, tiesa nevar nonākt
pie pārliecības par personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā (piem. , Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta
2009.gada 21.maija spriedums lietā Nr.SKA-156/2009; Senāta 2007.gada 18.septembra spriedums lietā Nr.SKA-395/2007; Senāta 2007.gada
22.februāra spriedums lietā Nr.SKA-52/2007; Senāta 2008.gada 13.novembra sprieduma lietā Nr.SKA- 493/2008).
Tiesai, iepazīstoties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiālos apkopotajiem un tiesas sēdē pārbaudītajiem pierādījumiem, nerodas saprātīgas
šaubas par /pers. A/ vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturtajā daļā.
/pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma lietā ir pierādīta ar šādiem rakstveida pierādījumiem: ar 2019.gada 21.janvāra transportlīdzekļa vadītāja
pārbaudes protokolu Nr.PC030460 un tam pievienotajām mērījumu izdrukām, kas apliecina, ka 2019.gada 20.janvārī transportlīdzekļa vadītājam /pers.
A/ veikto mērījumu rezultātā izelpotā gaisa pārbaudē pirmajā mērījumā konstatēta minimālā alkohola koncentrācija 2,98 promiles un otrajā mērījumā –
2,88 promiles; ar 2019.gada 21.janvāra Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes jaunākā inspektora S.Lisova ziņojumu.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības,
kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta pirmās daļas noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras
šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā
iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus,
kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta piektā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā
pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Turklāt atbilstoši minētā panta astotajai daļai, to, cik ticamas ir
pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem
kopumā un savstarpējā sakarībā. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.1 pants paredz šādus pierādīšanas līdzekļus: 1) pie administratīvās
atbildības sauktās personas paskaidrojumi; 2) personu liecības; 3) eksperta atzinums; 4) kompetentās institūcijas atzinums; 5) dokuments, kas satur ziņas
par faktiem, rakstveida vai citā formā; 6) elektroniskie pierādījumi; 7) procesuālajās darbībās rakstveida vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; 8)
lietiskie pierādījumi.
Novērtējot administratīvā pārkāpuma lietā iesniegtos pierādījumus, tiesa atzīst par pierādītu, ka /pers. A/ ir izdarījis Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturtajā daļā paredzētu administratīvo pārkāpumu, proti, - 2019.gada 20.janvārī vadīja transportlīdzekli, ja izelpotajā
gaisā konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 1,5 promiles.
Nosakot sodu /pers. A/, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.pantu, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja
personība, vainas pakāpe. Atbildību mīkstinoši un atbildību pastiprinoši apstākļi netiek konstatēti.
Tā kā lietā netiek konstatēti atbildību mīkstinoši apstākļi, nav pamata piemērot pārkāpējam panta sankcijā noteikto minimālo sodu. Tiesa
nekonstatē arī atbildību pastiprinošus apstākļus, kas būtu par pamatu maksimālā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturtajā daļā
paredzētā soda piemērošanai.
Saskaņā ar 2019.gada 21.janvāra transportlīdzekļa izņemšanas protokolu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PC030460 tika izņemts
transportlīdzeklis Opel Astra, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/. Pēc lietas materiālos esošās informācijas izņemtā transportlīdzekļa īpašnieks ir
/pers. A/.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 257.panta pirmā daļa paredz, ka izņemtās mantas un dokumentus līdz brīdim, kad stājas spēkā
lēmums administratīvā pārkāpuma lietā [ja izdarīts administratīvais pārkāpums, kas paredzēts šā kodeksa 149.4panta septītajā daļā, 149.5panta piektajā
daļā vai 149.15pantā (izņemot sestajā daļā paredzēto pārkāpumu) līdz piemērotā naudas soda izpildei] institūcijas (amatpersonas), kurām ir tiesības
izņemt mantas un dokumentus, nodod glabāšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
2013.gada 24.oktobrī Satversmes tiesa ir pasludinājusi spriedumu lietā Nr.2012-23-01 „Par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
257.panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105.pantam”, ar kuru nosprieda atzīt transportlīdzekļa izņemšanu līdz naudas soda
izpildei attiecībā uz personām, kas ir transportlīdzekļa īpašnieks, bet nav izdarījis pārkāpumu, - par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmei.
Tā kā konkrētajā gadījumā transportlīdzekļa īpašnieks nav persona, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu, saskaņā ar Satversmes tiesas
2013.gada 24.oktobra spriedumu lietā Nr.2012-23-01, transportlīdzeklis ir atgriežams transportlīdzekļa īpašniekam neatkarīgi no piemērotā naudas
soda izpildes.
Pamatojoties uz 2018.gada 27.novembra Ministru kabineta noteikumu Nr.719 „Kārtība, kādā nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā
gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi” 10.punktu no pārkāpēja piedzenami izdevumi, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas
konstatēšanai veiktajām pārbaudēm 15,65 euro (piecpadsmit euro 65 centi) apmērā.
Ievērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 291.panta pirmo un otro daļu un 309.pantu, lēmums par administratīvā soda -
transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu, ir izpildāms ar tā pieņemšanas brīdi un to izpilda, izdarot attiecīgu ierakstu transportlīdzekļu un
transportlīdzekļu vadītāju valsts reģistrā un izņemot transportlīdzekļu vadītāja apliecību.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 309.panta otrā daļa noteic, „ja transportlīdzekļa vadītājam atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas
tiesības, bet transportlīdzekļu vadītāja apliecība nav izņemta, transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums 10 dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas
nodot nederīgo vadītāja apliecību Ceļu satiksmes drošības direkcijai, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrai vai Valsts policijai.”
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 31., 32., 33., 34., 149.15panta ceturto daļu, 289.16pantu,
tiesnese,
nosprieda:
/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa 149.15panta ceturtajā daļā, un sodīt ar administratīvo arestu uz 12 (divpadsmit) diennaktīm, uzlikt naudas sodu 1200 euro (viens tūkstotis divi
simti euro) apmērā un atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem.
Administratīvā aresta izpildi uzdot Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldei.
Saskaņā ar 2019.gada 21.janvāra transportlīdzekļa izņemšanas protokolu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PC030460 izņemto automašīnu Opel
Astra, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, nodot transportlīdzekļa īpašniekam, turētājam, vai viņu pilnvarotajām personām neatkarīgi no uzliktā
naudas soda samaksas.
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 309.panta otro daļu, uzlikt par pienākumu /pers. A/ vadītāja apliecību Nr.AA917700
10 dienu laikā no nolēmuma paziņošanas nodot Ceļu satiksmes drošības direkcijai vai Valsts policijai.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 299.1panta pirmo daļu naudas sods 1200 euro apmērā jāsamaksā ne vēlāk kā 30
(trīsdesmit) dienu laikā no soda uzlikšanas dienas, iemaksājot to sekojošā kontā: (naudas sodi ko uzliek tiesu iestādes, vārds, uzvārds, lietas numurs)
Valsts kase, NMR 90000050138, konts LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22, maksājuma uzdevuma tekstā obligāti norādot no lēmuma
par naudas soda uzlikšanu numuru Nr.112005519. Ja noteiktajā termiņā naudas sods netiks nomaksāts, nolēmums tiks nodots piespiedu izpildei.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, alkohola koncentrācijas konstatēšanas pārbaudes izdevumus 15,65 euro (piecpadsmit euro
65 centi) apmērā, kas labprātīgi nomaksājami ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad nolēmums stājies spēkā – norēķinu kontā, bankas kods
TRELLV22, saņēmējs Valsts policija, reģistrācijas Nr.90000099040, kontā Nr.LV96TREL2140091033000, maksājuma uzdevuma tekstā obligāti
norādot nolēmuma par naudas soda uzlikšanu numuru Nr.112005519. Ja noteiktajā termiņā izdevumi labprātīgi segti netiks, nolēmums tiks nodots
piespiedu izpildei.
Pēc naudas soda un alkohola koncentrācijas pārbaudes izdevumu nomaksāšanas, to nomaksu apliecinošus dokumentus nekavējoties iesniegt
Daugavpils tiesā Krāslavā, Lāčplēša ielā 19, 2.kabinetā.
Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesai 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā – 2019.gada
28.janvāra, iesniedzot apelācijas sūdzību Daugavpils tiesā.
Tiesnese I.Stivriņa