Legislator Case Law & Legislation
C30474418 / C-0658-20 ECLI:LV:RVPT:2020:1030.C30474418.7.S AI generated

Court dismissed claim for invalid billing and damages, ruling meter reading procedures were lawful.

Case Number C30474418 / C-0658-20
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the plaintiff's request to declare a utility bill invalid and to award damages. The plaintiff argued that the meter reading was improper and caused damage to their property, while the defendant maintained the billing followed statutory regulations. The court found no legal basis to invalidate the bill or award damages because the billing procedures complied with the relevant regulations and the plaintiff failed to prove the claim was unfounded.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 8. panta 1. daļa; 97. panta 1. daļa; 189. pants; 190. pants; 194. pants; Civilprocesa likuma 42. panta 2. daļa; Civilprocesa likuma 204.1 panta 1. daļa: When a claim for invalid billing and damages is rejected due to compliance with statutory regulations, the plaintiff bears the costs of the proceedings.

Keywords

AI generated
utility billing dispute meter reading validity civil procedure costs statutory compliance damages claim rejection electrical energy trade court costs allocation

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 8. panta 1. daļa
Civilprocesa likuma 97. panta 1. daļa
Civilprocesa likuma 189. pants
Civilprocesa likuma 190. pants
Civilprocesa likuma 194. pants
Civilprocesa likuma 42. panta 2. daļa
Civilprocesa likuma 204.1 panta 1. daļa
Ministru kabineta noteikumi Nr.50

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. C-0658-20/26

ECLI:LV:RVPT:2020:1030.C30474418.7.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīga 2020.gada 23.oktobrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa,

tiesnese K.Kraveca,

tiesas sēdes sekretāre J.Liepiņa,

piedaloties prasītājas pārstāvim zvērināta advokāta palīgam A.Studentam,

atbildētājas pārstāvim /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret AS “Sadales Tīkls” par pārrēķina atzīšanu par prettiesisku un pienākuma uzlikšanu to

anulēt un 195 EUR piedziņu.

Aprakstošā daļa

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 2018.gada 22.februārī saņemts /pers. A/ (turpmāk – Prasītāja) prasības pieteikums pret AS “Sadales

Tīkls” (turpmāk – Atbildētāja) par pārrēķina atzīšanu par prettiesisku un pienākuma uzlikšanu to anulēt. 2019.gada 4.aprīlī tiesā saņemti prasības

pieteikuma grozījumi.

Prasības pieteikumā un tā grozījumos norādīts, ka Prasītājai pieder nekustamais īpašums – vasarnīca /adrese/ kadastra Nr./numurs

/(turpmāk – Objekts).

2014.gada 19.februārī starp Prasītāju un AS “Latvenergo”, tika noslēgts līgums Nr.1005975689 par elektroenerģijas tirdzniecību, saskaņā ar kuru

AS “Latvenergo” pārdod, bet Prasītāja pērk neierobežotu apjomu elektroenerģijas.

2017.gada 8.oktobrī Atbildētājas darbinieki – elektromontieris /pers. E/ un elektromontieris /pers. F/, klātesot Prasītājai, Objektā sastādīja aktu

Nr.3720702 par konstatēto faktu (turpmāk – Akts). Aktā norādīts, ka pēc klienta lūguma, pārbaudot elektroenerģijas skaitītāju ar slogotāju SPT-1200

netiek uzskaitīta elektroenerģija A fāzē un C fāzē netiek pareizi uzskaitīta elektroenerģija. Prasītāja norāda, ka Akta sadaļā “Uzskaites sadales atrašanās

vieta” ir norādīts, ka tā ir ārpus lietotāja teritorijas.

Norāda, ka Atbildētāja Prasītājai bija izsniegusi Metroloģijas laboratorijas 2017.gada 30.oktobra ekspertīzes slēdzienu Nr.1859 (turpmāk –

Ekspertīze), kurā tika veikta skaitītāja MM2600hf6 Nr.79050280 (turpmāk – Skaitītājs) korpusa, plombu un mehānisma apskate.

Norādīts, ka ar Atbildētājas Paziņojumu Nr.l Prasītāja tika informēta, ka 2017.gada 8.novembrī tika izrakstīts pārrēķina rēķins Nr.201749181380

(turpmāk – Rēķins Nr.1) par kopējo summu 1097,81 EUR apmērā, kā arī atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumiem Nr.50

„Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.50) 59.punkta prasībām, tika izrakstīts preču/pakalpojumu rēķins

Nr.201749181432 (turpmāk – Rēķins Nr.2) par kopējo summu 67,16 EUR.

£

Prasītāja uzskata, ka atbilstoši Civillikuma regulējumam, lai Prasītāju varētu saukt pie atbildības ir jākonstatē Prasītājas vaina, jo tikai tādu personu

var saukt pie atbildības, ja ir konstatēta viņa vainojamība neatļautas darbības veikšanā. Uzskata, ka Prasītāju nevar vainot Skaitītāja bojājumā, jo

Prasītāja nav pārkāpusi Noteikumu VII nodaļas paredzētās tiesības vai pienākumus, un jo vairāk, Prasītāja atbilstoši Noteikumu Nr.50 56.punktam,

lūdza Atbildētāju veikt Skaitītāja pārbaudi, kā arī atsaucās uz Noteikumu Nr.50 57.punktu. Kā arī norādīja, ka jau kopš 2015.gada Objektā būtiski ir

palielinājušies izdevumi par elektroenerģijas lietošanu bez faktiskas izlietojamās elektroenerģijas palielināšanas, par ko Atbildētājai bija darīts zināms.

Prasītāja uzskata, ka Atbildētājas Paziņojumā Nr.2 un Paziņojumā Nr.1 ir iekļauta pretrunīga informācija, kas apstiprina, ka Rēķins Nr.1

Prasītājai ir izrakstīts nepamatoti. Paziņojumā Nr.1 Atbildētāja norāda, ka Rēķins Nr.1 tika izrakstīts, veicot aprēķinus par Objektā uzstādītā

automātslēdža (32A) caurlaidspējai vienā fāzē (6,55 kW), savukārt Paziņojumā Nr.2 Atbildētāja norāda, ka Rēķins Nr.1 tika izrakstīts veicot aprēķinus

par Objektā uzstādītā automātslēdža (32A) caurlaidspējai divās fāzēs (6,55 kW fāzē).

Norāda, ka ar Ekspertīzi tika konstatēts, ka Skaitītājam ir bojātas “A” un “B” fāzes sprieguma spoles, taču kā jau tika norādīts iepriekš, Skaitītājs

patērēto elektroenerģiju neuzskaita tikai “A” fāzē, tāpēc Prasītāja uzskata, ka Atbildētāja ir nepamatoti veikusi pārrēķinu un piestādījusi Rēķinu Nr.1,

veicot aprēķinu par Skaitītāja caurlaidspējai divās fāzēs. Uzskata, ka Atbildētāja ir prettiesiski norādījusi ka Prasītājai ir jāatbild par iejaukšanos

Skatītājā, ja tas atrodas ārpus Objekta teritorijas. Uzskata, ka Atbildētāja ir prettiesiski paplašināti iztulkojusi Noteikumu 54.punkta prasības un

norādījusi, ka Prasītājai ir jānes pilna materiālā atbildība arī par tādu Skaitītāju, kas atrodas ārpus Prasītājas teritorijas.

Prasītāja norāda, ka Skaitītājs ir Atbildētājas īpašums un tieši Atbildētājai ir pienākums rūpēties par Skaitītāja darbības pareizību un tā kontroli.

Prasītāja no savas puses bija laicīgi informējusi Atbildētāju, par savām aizdomām, ka Skaitītājs veic kļūdainu patērētās elektroenerģijas uzskaiti.

Atbildētājas darbinieki ieradās Objektā un sastādīja Aktu tikai pēc Prasītājas lūguma pārbaudīt Skaitītāju.

Norāda, ka Atbildētāja nav norādījusi vai Objektā vispār tika konstatēts elektroenerģijas samazinājums un kad Skaitītājam tika veikta pēdējā

pārbaude. Papildus tam, Atbildētāja nav pierādījusi, ka iejaukšanos Skaitītāja darbībā nebija iespējams atklāt, veicot kārtējo Skaitītāja kontroli.

Prasītāja norāda, ka Atbildētāja nav pamatojusi, kāpēc Rēķins Nr.1 ir izrakstīts par laika periodu no 2016.gada 8.oktobra līdz 2017.gada

7.oktobrim, nevis par kādu citu periodu, ko Prasītāja uzskata par prettiesisku un pretlikumīgu tāpēc Rēķins Nr.1 un Rēķins Nr.2 ir izrakstīti nepamatoti.

Kā arī Ekspertīzē tika secināts, ka Skaitītājs patērēto elektroenerģiju “C” fāzē uzskaita kļūdaini.

Atsaucas uz Noteikumu Nr.50 11.punktu un norāda, ka pārrēķins par kļūdaini uzskaitīto elektroenerģijas patēriņu “C” fāzē netika veikts, tāpēc

Prasītāja uzskata, ka Atbildētāja ir rīkojies prettiesiski.

Prasības grozījumos norādīts, ka 2018.gada 22.janvārī Prasītāja veica samaksu Atbildētājai 195 EUR apmērā saskaņā ar nepamatoti izrakstīto

rēķinu Nr.201749181380. Atsaucas uz Civillikuma 2369.pantu un lūdz atprasīt neesoša parāda izpildījumu no Atbildētājas, jo Prasītāja ir nepamatoti

veikusi samaksu Atbildētājai 195 EUR apmērā.

Prasība pamatota ar Civilprocesa likuma 1.pantu, 26.panta otrās daļas, 34.pantu, 74.pantu, 121.pantu, 127.pantu, 128.pantu, 197.pantu.

Lūdz tiesu atzīt par prettiesiskiem un anulēt AS “Sadales tikls” 2017.gada 8.novembrī izrakstīto rēķinu Nr.201749181380 un 2017.gada

8.novembrī izrakstīto rēķinu Nr.201749181432; piedzīt no Atbildētājas par labu Prasītājai naudas līdzekļus 195 EUR apmērā.

2018.gada 9.aprīlī un 2019.gada 5.jūnijā tiesā saņemti Atbildētājas paskaidrojumi, kuros norāda, ka prasību neatzīst un uzskata, ka prasība

noraidāma pilnībā.

Paskaidrojumos atsaucas uz Noteikumi Nr.50. Norāda, ka Atbildētāja no savas puses pildīja elektroenerģijas sadales sistēmas operatora

pienākumus un piegādāja elektroenerģiju Objektā. Atbildētājas darbinieki gan 2017.gada 8.oktobrī notikušās pārbaudes laikā, sastādot Aktu

Nr.3720702 par konstatēto faktu, gan arī, ievērojot ekspertīzes atzinumu un pieņemot lēmumu par neuzskaitītās elektroenerģijas apjoma pārrēķinu, ir

rīkojušies, izmantojot Noteikumos nr.50 noteiktās sistēmas operatora tiesības un ievērojot procesuālo kārtību.

Norāda, ka 2017.gada 8.oktobrī Atbildētājas darbinieki /pers. E/ un /pers. F/, veicot darba uzdevumu, apsekoja Objektu, kurā līgums par

elektroenerģijas piegādi noslēgts ar Prasītāju. Veicot elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta pārbaudi, darbinieki konstatēja, ka Objektā

uzstādītais trīsfažu elektroenerģijas skaitītājs Nr.79050280 ir bojāts un neuzskaita patērēto elektroenerģiju “A” fāzē, bet “C” fāzē patērēto

elektroenerģiju uzskaita kļūdaini. Sastādot aktu Nr.3720702 par konstatēto faktu, Skaitītājs tika ievietots noplombētā drošības iepakojumā un nosūtīts

ekspertīzes veikšanai.

Metroloģijas laboratorijas ekspertīzes slēdzienā Nr.1859/30.10.2017 tika konstatēts, ka Skaitītājam ir bojātas “A” fāzes un “C” fāzes sprieguma

spoles. Bojājums radies paaugstināta sprieguma rezultātā, kas vairākkārt pārsniedzis tīkla spriegumu. Ekspertīzes veicēji, atsaucoties uz Skaitītāja izpētes

rezultātiem un Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Elektrisko mašīnu un aparātu katedras Elektrisko mašīnu

laboratorijas pētījuma atskaiti, slēdzienā norāda uz to, ka sprieguma spoles ir sabojātas ar speciālu augstspriegumu ražojošu ierīci, kura, nebojājot

skaitītāja plombējumu, tikusi pieslēgta pēc uzskaites elektrotīklam, t.i., pieslēgta no lietotāja elektrotīkla puses.

Atsaucas uz 2011.gada 12.maija Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un Elektrotehnikas fakultātes Elektrisko mašīnu un aparātu katedras

Elektrisko aparātu laboratorijas pētījumu “Indukcijas tipa elektroenerģijas skaitītāju spriegumspoļu bojājumu identifikācija” (turpmāk – Pētījums).

Norāda, ka Pētījuma ietvaros ar sprieguma daudzkāršotāju tika paaugstināts spriegums līdz 1000 V un pieslēgts pie skaitītāja sprieguma spoles. Pie šī

sprieguma spole pakāpeniski uzkarsa, karstuma ietekmē tinuma vads pārdega apmēram pēc 6 līdz 10 minūtēm. Eksperimentu laikā iegūtie sprieguma

spoles redzamie raksturīgie bojājumi ir identiski ekspertīzei nodotā Skaitītāja uzskaites sistēmas “A” un “B” fāžu sprieguma spoļu bojājumiem. Atbildētāja

uzskata, ka no minētā izriet, ka ekspertīzei nodotā Skaitītāja sprieguma spoļu bojājumus izsauca uz skaitītāja pieslēgspailēm ilgstoši padots spriegums ar

lielumu ap 1000V un šādus sprieguma spoles bojājumus nevarēja radīt avārijas situācija elektrotīklā, jo pie zemsprieguma kabeļu/vadu bojājumiem tīklā

var nonākt spriegums ar vērtību ne lielāku par 400V, kas var izraisīt tīklam pieslēgtās sadzīves tehnikas bojājumus, bet ne konstatēto Skaitītāja sprieguma

spoļu bojājumu. Norāda, ka konstatētos sprieguma spoļu bojājumus nevar radīt arī atmosfēras pār sprieguma (zibens) iedarbība, jo atmosfēras

pārsprieguma radītie pārejas procesi ir momentāni un izraisa sprieguma spoles tinuma momentānu pārdegšanu, bet nevar izraisīt sprieguma spoles silšanu.

Skaitītāju ražotājs garantē ilgstošu sprieguma spoles darbību pie sprieguma, kurš nepārsniedz 600V. Konkrētajā gadījumā karstuma rašanās iemesls ir

bijis paaugstināts spriegums ar lielumu ap 1000V, kurš ir ticis padots uz Skaitītāja pieslēgspailēm un sprieguma spolēm.

Norāda, ka laboratorijas slēdzienā Nr.1859/30.10.2017 secināts, ka Skaitītāja sprieguma spoles ir sabojātas ar speciālu augstsprieguma ražojošu

ierīci, kura, neatverot Skaitītāja mehānisma nosegvāka, pieslēgspaiļu un sadalnes plombējumu ir tikusi pieslēgta pēcuzskaites elektrotīklam (aiz

ievadaizsardzības automātslēdža un Skaitītāja), tādējādi radot mākslīgu pārspriegumu. No minētā secināms, ka Objektā ir veiktas nelikumīgas darbības

ar uzstādīto elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu – iejaukšanās Skaitītāja darbībā ar speciāli šim mērķim izveidotu ierīci, kas turklāt ir veikta

apzināti un ar konkrētu mērķi – radīt iespēju patērēt elektroenerģiju Objektā, lielākā daudzumā, nekā to uzskaitītu patērētās elektroenerģijas uzskaitei

uzstādītais Skaitītājs. Šo nelikumīgo darbību rezultāta elektroenerģija Objekta tika patērēta, bet netika uzskaitīta un apmaksāta.

Atsaucas uz Noteikumu Nr.50 2.7 punktu, 54., 58., 110., 112., 113.punktu un norāda, ka konkrētajā gadījumā nav būtisks apstāklis, ka Skaitītājs

nav atradies Prasītājas telpās, jo Skaitītāja bojājumam nav gadījuma rakstura, tas nav radies kādu trešo personu huligāniskas vai neuzmanīgas rīcības

rezultātā. Ekspertīzes slēdzienā ir nepārprotami konstatēts, ka bojājums elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātā (Skaitītājā) radīts mākslīga

pārsprieguma dēļ un tas samazina elektroenerģijas patēriņa rādījuma lielumu un rada iespēju elektroenerģiju lietot bez maksas un labumu no tā guvis

tikai konkrētais elektroenerģijas lietotājs Objektā.

Norāda, ka saskaņā ar Noteikumiem Nr.50, ja sistēmas operators konstatē iejaukšanos komercuzskaites mēraparāta Skaitītāja darbībā, ko

apstiprina ekspertīzes atzinums, sistēmas operators ir tiesīgs pārrēķināt elektroenerģijas, sistēmas pakalpojumu, palīgpakalpojumu un obligātā iepirkuma

komponenšu apjomu par laikposmu līdz vienam gadam, pēc pievienojuma maksimālās caurlaidspējas diennakts 24 stundu periodā, neatkarīgi no

iepriekšējo pārbaužu rezultātiem. Konkrētajā gadījumā Atbildētājas darbinieki iepriekšējo komercuzskaites pārbaudi Objektā bija veikuši 2015.gada

27.aprīlī, tādēļ, 2017.gada 8.oktobrī, konstatējot iejaukšanos Skaitītāja darbībā, ko apstiprina ekspertīzes atzinums, pārrēķins tika veikts atbilstoši MK

Noteikumu Nr.50 113.punktam, par laika periodu no 2016.gada 8.oktobra līdz 2017.gada 7.oktobrim, atbilstoši Prasītājas Objektā uzstādītā

automātslēdža (32A) caurlaides spējai vienā fāzē (6.55kW), pieņemot lietošanas laiku 4 stundas diennaktī ziemas periodā un 2 stundas diennaktī vasaras

periodā.

Norāda, ka pārrēķins fiksē to elektroenerģijas daudzumu 7558 kWh, ko Prasītājai bez (sabojātā mēraparāta) uzskaites bija iespējams patērēt (un,

kas, iespējams, arī ticis patērēts, bet ko skaitītājs spoles bojājuma rezultātā „A“ fāzē neuzskaitīja) Objektā un par ko attiecīgi netika veikta samaksa.

Atbilstoši Noteikumu Nr.50 115.punktam, saskaņā ar veikto pārrēķinu, Atbildētāja izrakstīja Prasītājai pārrēķina rēķinu Nr.201749181380 par summu

1097,81 EUR.

Norāda, ka Atbildētāja veica mākslīgā pārsprieguma dēļ bojātā Skaitītāja nomaiņu, tā vietā uzstādot jaunu skaitītāju, tāpēc, pamatojoties uz

Noteikumu 59.punktu, Prasītājai piestādīts preču/pakalpojuma rēķins Nr.201749181432 (67,16 EUR), kas ietver sevī bojātā skaitītāja vērtību,

skaitītāja priekšlaicīgas nomaiņas darbu veikšanu un noņemtā skaitītāja ekspertīzes veikšanu.

Norāda, ka konkrētajā gadījumā neapstrīdams ir fakts, ka Prasītājas Objektā elektroenerģijas patēriņa uzskaitei uzstādītais Skaitītājs

Nr.79050280 nav uzskaitījis visu patērēto elektroenerģiju – tas tika fiksēts sastādot Aktu Nr.3720702, kad Atbildētājas darbinieki, veicot Skaitītāja

pārbaudi, konstatēja, ka Skaitītājs nereaģē uz pielikto slodzi “A” fāzē. Skaitītāja bojājumu apliecina arī ekspertīzes slēdziens Nr.1859/30.10.2017, kurā

ir konstatēts, ka Skaitītājam “B” fāzes sprieguma spolei ir bojāts kompensācijas tinums, “A” fāzes sprieguma spole ir bojāta, šo bojājumu rezultātā

Skaitītājs neuzskaita patērēto elektroenerģiju “A” fāzē. Tas nozīmē, ka apmaksu par patērēto elektroenerģiju Prasītāja veikusi tikai par Skaitītāja

uzskaitītās elektroenerģijas apjomu “B” un “C” fāzēs, savukārt, pārrēķinu Atbildētāja ir veikusi tikai par “A” fāzē patērētās, bet neuzskaitītās

elektroenerģijas apjomu.

Atbildētāja uzskata, ka Atbildētājas darbinieki ir rīkojušies atbilstoši Noteikumiem Nr.50, kas reglamentē ar elektroenerģijas tirdzniecību un

lietošanu saistītos jautājumus un paredz tiesības pārbaudīt uzstādīto komercuzskaites mēraparātu un, konstatējot neuzskaitītas elektroenerģijas lietošanu,

pārrēķināt patērētās elektroenerģijas apjomu. Civillikuma 1636.pants nosaka, ka tiesību aizskāruma nav, ja kāds tikai izlieto sev piederošu tiesību.

Atbildētājs nav pieļāvis nekādu neatļautu (prettiesisku) darbību vai bezdarbību, jo ir rīkojies, izlietojot Noteikumos noteiktās sistēmas operatora tiesības.

Norāda, ka, pamatojoties uz Prasītājas 2018.gada 4.janvārī e-pastā nosūtīto iesniegumu, 2018.gada 12.janvārī ar Prasītāju tika noslēgta

Vienošanās par parāda atmaksu un turpmākās sistēmas pakalpojumu sniegšanas nosacījumiem, kurā puses konstatējušas, ka Prasītājas parāds

Atbildētājai uz 2018.gada 12.janvāri ir 1164,97 EUR par rēķiniem Nr.201749181380 un Nr.201749181432. Saskaņā ar Vienošanās nosacījumiem

Prasītāja apņēmās veikt pakāpenisku parāda atmaksu ar regulāriem ikmēneša maksājumiem līdz 2018.gada 25.jūnijam. Pirmo maksājumu Prasītāja veica

2018.gada 22.janvārī 195 EUR apmērā, taču turpmākos maksājumus vairs nav veikusi.

Atbildētāja uzskata, ka nav nekāda tiesiska pamata atprasīt saskaņā ar Vienošanās nosacījumiem samaksātos 195 EUR, jo Prasītāja nelūdz atzīt

par spēkā neesošu 2018.gada 12.janvāra Vienošanos par parāda atmaksu un turpmākās sistēmas pakalpojumu sniegšanas nosacījumiem.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 148.panta otro daļu, Civillikuma 1635., 1636., 1776. pantu, Elektroenerģijas tirgus likuma 32.panta trešo un

piekto daļu, 2014.gada 21. janvārī izdoto Ministru kabineta noteikumu Nr.50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikum” 1.1., 1.2., 2.7.,

54., 58., 59., 110., 112., 113., 115. punktu, Atbildētāja lūdz tiesu noraidīt prasību pilnībā.

2019.gada 22.oktobrī tiesā saņemts Igaunijas neatkarīgās sertificēšanas kompānijas Inspecta Estonia OU eksperta P.Konjuhhov 2019.gada

30.septembra atzinums Nr.2.1-2/2209 (lietas 209.-211.lapa).

Uz tiesas uzdotiem jautājumiem eksperts atzinumā sniedz atbildes:

1.Vai skaitītājam MM2600hf6 Nr. 79050280 ir konstatētas mehāniskas iejaukšanās pēdas?

Atbilde: Mums nosūtītais skaitītājs ir iepriekš atvērts, plombas ir noņemtas, kā arī skaitītāja iekšējās detaļas ir daļēji izjauktas. Skaitītāja detaļām,

kurām bija iespējams veikt apskati, mēs nekonstatējām mehāniskas iejaukšanās pēdas.

2.Vai skaitītāja A, B un C sprieguma tinumi ir bojāti? Ja ir bojāti, kāds ir šo bojājumu rašanās iemesls (mehānisms), un vai šos bojājumus varēja

izraisīt apzināti īpašu augstspriegumu ražojošas iekārtas rezultātā?

Atbilde: Skaitītāja sprieguma tinumi A un B ir bojāti, tinums C ir kārtībā. Šādu bojājumu rašanās iemesli ir vairāki, piemēram: zibens spēriens

tuvumā esošā vai tajā pašā elektroinstalācijā, tehniskie bojājumi elektroinstalācijā vai augstsprieguma sadales tīklā (piemēram, neitrāles pārrāvums),

iespējama tīša ietekmēšana, izmantojot dažādus tehniskos risinājumus un citi nezināmi faktori. Visos šajos gadījumos ir viens kaitējošais faktors, un tikai

uz skaitītāja ekspertīzes pamata principā nav iespējams piedāvāt visiespējamāko kaitējošo faktoru.

3.Vai skaitītāja MM2600hf6 Nr. 79050280 A, B un C fāzes uzskaita patērēto elektroenerģiju?

Atbilde: Skaitītājs, kuru saņēmām ekspertīzei, bija iepriekš daļēji izjaukts un pilnīgi nestrādājošs. A, B un C fāzes elektroenerģijas patēriņu nebija

iespējams konstatēt.

4.Vai skaitītāja MM2600hf6 Nr. 79050280 bojājumi (ieskaitot A, B un C sprieguma tinumu bojājumus), ja tādi ir konstatēti, varēja rasties zibens,

citas dabas katastrofas vai citu iemeslu dēļ, izņemot apzinātu darbību ar īpašu augstsprieguma radīšanas iekārtu?

Atbilde: Visos šajos gadījumos ir viens kaitējošais faktors, un tikai uz skaitītāja ekspertīzes pamata principā nav iespējams piedāvāt visiespējamāko

kaitējošo faktoru.

5.Vai eksperta rīcībā nodotais skaitītājs MM2600hf6 Nr. 79050280 varēja precīzi uzskaitīt patērēto elektroenerģiju? Ja nē, kāda iemesla dēļ?

Atbilde: Uz jautājumu nav. iespējams sniegt adekvātu atbildi, jo ekspertīzei nosūtītais skaitītājs ir iepriekš izjaukts un pilnīgi nestrādājošs.

6.Vai eksperta rīcībā nodotais skaitītājs MM2600hf6 Nr. 79050280 būtu varējis uzskaitīt vairāk vai mazāk enerģijas, nekā reāli tika patērēts?

Atbilde: Skaitītājs tehniska bojājuma vai tīšas ietekmēšanas gadījumā būtu varējis uzskaitīt vairāk vai mazāk enerģijas, nekā reāli tika patērēts.

7.Vai skaitītāja MM2600hf6 Nr. 79050280 A un B sprieguma tinumi ir bojāti?

Atbilde: Jā, sprieguma tinumi A un B ir bojāti.

8.Vai skaitītāja MM2600hf6 Nr. 79050280 defektīvie mērīšanas sistēmas sprieguma tinumi ir ilgstoši uzkarsuši?

Atbilde: Mērīšanas sistēmas sprieguma tinumu bojājošais faktors ir bijusi elektriska pārslodze, kuras lielumu var aprēķināt ar piemēroto enerģijas

apjomu. Bojājumu vizuālais izskats ir relatīvi līdzīgs gan ilgstošas mazākas pārslodzes, gan īslaicīgas lielas pārslodzes impulsa gadījumā. Ņemot vērā

skaitītāja tehnisko informāciju un bojājumu vispārējo izskatu, ilgstoša paaugstināta sprieguma iedarbošanās uz skaitītāja tinumiem nav īpaši iespējama.

9.Vai skaitītāja MM2600hf6 Nr. 79050280 A un B fāžu patēriņa uzskaites sistēmas sprieguma tinumu konstatētais bojājums varēja rasties

rūpnīcas defekta dēļ? Ja jā, tad kāda?

Atbilde: A un B sprieguma tinumu bojājumu iemesla adekvāta identificēšana nav iespējama, tomēr ilgstoši paaugstināta sprieguma piemērošana nav

īpaši ticama.

10.Vai skaitītāja MM2600hf6 Nr. 79050280 A un B fāžu patēriņa uzskaites sistēmas sprieguma tinumu konstatētais bojājums varēja rasties

rūpnīcas defekta dēļ? Ja jā, tad kāda?

Atbilde: Ražošanas defekts kā bojājuma iemesls ir maz ticams, tomēr pilnībā to izslēgt nevar. Konkrētu defektu nav iespējams noteikt.

11.Vai skaitītāja MM2600hf6 Nr. 79050280 A un B fāžu patēriņa uzskaites sistēmas sprieguma tinumu konstatētais bojājums varēja rasties zibens

trieciena rezultātā?

Atbilde: Jā.

12.Vai skaitītāja MM2600hf6 Nr. 79050280 A un B fāžu patēriņa uzskaites sistēmas sprieguma tinumu konstatētais bojājums varēja rasties

patērētāja tīkla pusē pievienotas sadzīves tehnikas bojājuma radīta pārejas procesa rezultātā?

Atbilde: Nē, patērētāju tehniski korekti strādājošai elektroinstalācijai pievienotas elektroiekārtas šādus bojājumus parasti nevar izraisīt.

13.Vai skaitītāja MM2600hf6 Nr. 79050280 A un B fāžu patēriņa uzskaites sistēmas sprieguma tinumu konstatētais bojājums varēja rasties no

avārijas elektroapgādes sistēmas apakšstacijā vai elektrolīnijā? Ja jā, tad kādā?

Atbilde: Jā, šādi skaitītāja bojājumi var rasties elektroapgādes sistēmas bojājumu rezultātā. Iespējamie iemesli var būt neitrāles vada pārrāvumi,

īssavienojumi elektrolīnijās, kā arī elektrības pārvades iekārtu avārijas slēgumi.

14.Vai elektroapgādes sistēmā ir iespējams ilgstošs paaugstināts spriegums, kas var izraisīt skaitītāja MM2600hf6 Nr. 79050280 A un B fāžu

patēriņa uzskaites sistēmas sprieguma tinumu konstatētos bojājumus?

Atbilde: Elektroapgādes sistēmas bojājumu radītie pārspriegumi parasti ir ļoti īslaicīgi, jo aktivizējas atbilstošās drošinātāju iekārtas. Zemsprieguma

instalācijās tomēr ir iespējams desmitiem minūšu ilgs pārspriegums, tomēr saskaņā ar tehnisko informāciju, tas šim skaitītājam nevarētu būt bīstami.

15.Ja skaitītāja MM2600hf6 Nr. 79050280 bojājumus bija izraisījusi avārija elektroapgādes sistēmas apakšstacijā vai līnijā, vai tas ietekmē arī

citus elektrolīnijā esošos skaitītājus? Ja jā, tad kā tas ietekmē?

Atbilde: Jā, šādas avārijas ietekmē visas konkrētās instalācijas reģionā esošās elektroiekārtas. Šāda bojājuma ietekme nav vienota un ir tieši

atkarīga no elektroinstalācijas uzbūves (kā ir uzstādīta un cik gari ir elektrības vadi, kas ved līdz skaitītājiem), kā arī iespējamajām novirzēm konkrētā

skaitītāja ražošanas procesā.

16.Vai MM2600hf6 Nr. 79050280 A un B fāžu patēriņa uzskaites sistēmas sprieguma tinumu konstatētais bojājums var izrietēt no lietotāja tikla,

ietekmējot skaitītāju ar paaugstinātu spriegumu?

Atbilde: Jā, principā tas ir iespējams. Šādai ietekmēšanai skaitītājs būtu jāatvieno no elektrotīkla, pretējā gadījumā rastos bojājumi arī citā šai

instalācijai pievienotajā sadzīves tehnikā.

Prasītājas pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja, pamatojoties uz prasības pieteikumā un grozījumos norādītajiem apstākļiem. Papildus norādīja, ka

Prasītāja bija vērsusies pie Atbildētājas ar lūgumu pārbaudīt elektrības skaitītāju, jo pēdējā laikā ir būtiski palielinājies elektroenerģijas patēriņš. Prasītājas

pārstāvis uzskata, ka lietā nav gūti pietiekoši pierādījumi, ka tieši Prasītāja ir tīši iedarbojusies uz skaitītāju, kā rezultātā ir iestājušies ekspertīzēs

konstatētie bojājumi. Vērsa tiesas uzmanību, ka tiesas nozīmētais eksperts nav izslēdzis, ka skaitītāja bojājumi varēja rasties zibens trieciena vai

pārslodzes gadījumā. Lūdza kritiski vērtēt Metroloģiskās laboratorijas atzinumu, jo pamatojoties uz Civillikuma 121.panta noteikumiem tas nav atzīstams

pat ekspertīzes atzinumu. Papildus norādīja, ka pēc skaitītāja maiņas elektrības patēriņš samazinājās.

Atbildētājas pārstāvis tiesas sēdē prasību neatzina, pamatojoties uz paskaidrojumos norādītajiem apstākļiem. Norādīja, ka pēc eksperta

P.Konjuhhov nopratināšanas tiesas sēdē ir gūts apstiprinājums, ka ekspertīžu secinājumi nav viens otru izslēdzoši un eksperts tiesas sēdē ir apliecinājis,

ka gadījumā, ja skaitītāja bojājuma iemesls būtu zibens vai avārija tīklā, tad būtu bojāti arī citi šim tīklam pievienoti skaitītāji, kas konkrētajā gadījuma

netika konstatēts. Lūdza prasību noraidīt, kā nepamatotu.

Motīvu daļa

Tiesa, uzklausījusi lietas dalībnieku paskaidrojumus, liecinieku /pers. E/, /pers. O/ un eksperta P.Konjuhhov liecības tiesas sēdē, pārbaudījusi lietas

materiālus, izvērtējusi rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība nav pamatota un ir noraidāma sekojošu apsvērumu dēļ.

Lietā nav strīda par to, ka starp pusēm noslēgts Elektroenerģijas tirdzniecības līgums par elektroenerģijas piegādi objektā pēc adreses/adrese/(

lietas 26-27.lapa).

2017.gada 8.oktobrī Atbildētājas darbinieki, klātesot Prasītājai, veicot darba uzdevumu, apsekoja Objektu un veicot elektroenerģijas

komercuzskaites mēraparāta pārbaudi, konstatēja, ka Objektā uzstādītais trīsfažu elektroenerģijas skaitītājs Nr.79050280 ir bojāts un neuzskaita

patērēto elektroenerģiju “A” fāzē, bet “C” fāzē patērēto elektroenerģiju uzskaita kļūdaini. Par minēto faktu tika sastādīts akts Nr.3720702, Skaitītājs tika

ievietots noplombētā drošības iepakojumā un nosūtīts ekspertīzes veikšanai (lietas 24.lapa).

Lietas materiāliem pievienotajā Metroloģijas laboratorijas ekspertīzes slēdzienā Nr.1859/30.10.2017 ir norādīts, ka Skaitītāja “A” un “B” fāzes

sprieguma spoles ir bojātas. Skaitītājs patērēto elektroenerģiju “A” fāzē neuzskaita. Skaitītājs patērēto elektroenerģiju “B” fāzē uzskaita, bet patērēto

elektroenerģiju “C” fāzē uzskaita kļūdaini. Bojājums radies paaugstināta sprieguma rezultātā, kas vairākkārt pārsniedz tīkla spriegumu. Atsaucoties uz

Skaitītāja izpētes rezultātiem un Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Elektrisko mašīnu un aparātu katedras Elektrisko

mašīnu laboratorijas pētījuma atskaiti, slēdzienā norādīts, ka sprieguma spoles ir sabojātas ar speciālu augstspriegumu ražojošu ierīci, kura, nebojājot

skaitītāja plombējumu, tikusi pieslēgta pēc uzskaites elektrotīklam.

Ar liecinieka /pers. E/ liecībām apstiprinās, ka veicot Prasītājas objektam pieslēgto skaitītāja pārbaudi 2017.gada 8.oktobrī, konstatēts, ka ar

skaitītāju netiek uzskaitīta elektroenerģija “A” fāzē un “C” fāzē netiek pareizi uzrādīta elektroenerģija. Liecinieks apliecināja, ka blakus objektos nav

bijušas sūdzības par skaitītāju bojājumiem, kuri pieslēgti elektrotīklam.

Liecinieks /pers. O/ liecināja, ka uz ekspertīzes sastādīšanas brīdi bija Metroloģiskās laboratorijas vadītājs un ir parakstījis 2017.gada 27.oktobra

ekspertīzes slēdzienu par skaitītāja Nr.79050280 bojājumiem. Liecinieks tiesas sēdē apliecināja ekspertīzes slēdzienā norādīto informāciju. Norādīja, ka

ekspertīzes secinājumi ir balstīti uz 2011.gada 13.maija Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un Elektronikas fakultātes Elektrisko mašīnu un aparātu

katedras Elektrisko aparātu laboratorijas pētījuma atskaiti, jo skaitītāja izpētes rezultātā iegūti dati pilnībā sakrīt ar pētījuma atskaitē aprakstītā

eksperimenta datiem. Liecinieks apstiprināja, ka izpētot skaitītāja “A” un “B” fāžu sprieguma spoļu bojājumu raksturu ir secināts, ka uz skaitītāju ir

notikusi apzināta iedarbība ar augstpriegumu ražojušo ierīci, kura tika pieslēgta no lietotāja elektrotīkla puses, nebojājot skaitītāja plombējumu.

Eksperts P.Konjuhhov tiesas sēdē norādīja, ka, ņemot vērā, ka skaitītājs, kuru saņēma ekspertīzei bija iepriekš daļēji izjaukts un pilnīgi

nestrādājošs, nebija iespējams sniegt precīzas atbildes uz daudziem jautājumiem. Norādīja, ka eksperts secinājumus ir izdarījis, balstoties uz savu pieredzi

un līdzšinējo darba praksi un ar darbspējīgiem elektroenerģijas skaitītājiem nav veikti eksperimenti. Eksperts apstiprināja, ka gadījumā, ja

elektroenerģijas skaitītāja bojājumi būtu radušies dēļ atmosfēras pārsprieguma, avārijas elektroapgādes sistēmas apakšstacijā vai elektrotīklos, zibens

trieciena rezultātā, tad šādā gadījumā būtu bojāti citi elektrotīklam pieslēgtie elektroenerģijas skaitītāji, kā arī būtu bojātas konkrētā klienta objekta

elektroiekārtas. Eksperts precizēja slēdziena 8.atbildē norādīto un paskaidroja, ka Skaitītāja bojāšanas faktors ir bijis paaugstināts spriegums, nevis

pārslodze tīklā. Komentējot 8.atbildē norādīto, eksperts tiesas sēdē atzina, ka viņa rīcībā nav pētījumi, kuros būtu veikta dažādu faktoru ietekme

un salīdzināts vizuālais izskats un neizslēdza iespēju, ka sprieguma spole ir bojāta apzināti. Precizējot atbildi uz 9. jautājumu, kurā ir minēts,

ka ilgstoša paaugstināta sprieguma iedarbošanās uz tinumiem nav īpaši ticama, eksperts norādīja, ka nevar argumentēt uz ko šis secinājums

balstīts un pieļāva, ka ir iespējama situācija, ka uz Skaitītāja sprieguma spolēm būtu veikta iedarbošanās ar paaugstinātu spriegumu.

Eksperts norādīja, ka neskatoties uz to, ka viņa rīcībā nav pētījumi, kuros veikti eksperimenti ar darbspējīgiem elektroenerģijas skaitītājiem,

viņam ir zināmi vairāki veidi, kā ar dažādu manipulāciju izmantošanu ir iespējams ietekmēt skaitītāja sprieguma spoles un šādas

manipulācijas ir iespējams veikt no klienta elektrotīkla puses, piemēram, skaitītāja atslēgšana no elektrotīkla, iekārtas pievienošana objekta

elektroinstalācijai.

Noteikumu Nr.50 113.pukts noteic, ka, ja sistēmas operators konstatē iejaukšanos komercuzskaites mēraparāta darbībā, ko apstiprina

ekspertīzes atzinums, vai pieslēgumu pirmsuzskaites ķēdēm un šīs darbības nebija iespējams atklāt, veicot kārtējo komercuzskaites mēraparāta kontroli,

sistēmas operators ir tiesīgs pārrēķināt elektroenerģijas, sistēmas pakalpojumu, citu pakalpojumu un obligātā iepirkuma komponenšu apjomu par

laikposmu līdz vienam gadam pēc pievienojuma maksimālās caurlaides spējas diennakts 24 stundu periodā neatkarīgi no iepriekšējo pārbaužu

rezultātiem.

Noteikumu Nr.50 115.punkts nosaka, ka, saskaņā ar veikto pārrēķinu sistēmas operators izraksta lietotājam rēķinu, kurā norāda

maksājumu pārrēķinu, maksājamo summu un samaksas termiņu. Lietotājam ir pienākums laikus un pilnā apmērā norēķināties ar sistēmas

operatoru.

Tiesa secina, ka ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, liecinieku – /pers. E/, /pers. O/ un eksperta P.Konjuhhov sniegtajām

liecībām, iesniegto Pētījumu ir pierādīts, ka Prasītājas kā elektroenerģijas lietotāja Objektā patērēja elektroenerģiju bez uzskaites, izmantojot

bojātu skaitītāju. Tiesa secina, ka pierādījumu kopums dot pamatu uzskatīt, ka uz Skaitītāju ir notikusi apzināta iedarbība ar augstpriegumu

ražojušu ierīci, kura tika pieslēgta no lietotāja elektrotīkla puses.

Nopratinot ekspertu P.Konjuhhov tiesas sēdē tiesa guva pārliecību, ka eksperts neizslēdz, ka Skaitītāja bojāšanas iemesls varētu būt

apzināta iedarbība ar augstpriegumu ražojušo ierīci, kura tika pieslēgta no lietotāja elektrotīkla puses. Turklāt eksperts tiesas sēdē apstiprināja, ka

gadījumā, ja Skaitītājs būtu bojāts zibens trieciena rezultātā vai avārijas elektroapgādes sistēmas apakšstacijā, tad šādā gadījumā būtu bojāti citi

elektrotīklam pieslēgtie elektroenerģijas skaitītāji, kas konkrētā gadījumā nav konstatēts.

Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka lietā esošie eksperta atzinumi neieslēdz viens otru, turklāt Metroloģijas laboratorijas eksperta

atzinums ir balstīts uz Pētījumu un eksperimentu, kurā laikā iegūtie sprieguma spoles redzamie raksturīgie bojājumi ir identiski ekspertīzei nodotā

Skaitītāja uzskaites sistēmas “A” un “B” fāžu sprieguma spoļu bojājumiem, tāpēc Metroloģijas laboratorijas eksperti varēja precīzāk noteikt

Skaitītāja bojājumu iemeslus, savukārt kā atzina pats eksperts P.Konjuhhov, viņš savus pētījumus ir izdarījis, balstoties uz savu pieredzi un

līdzšinējo darba praksi, nevis veicot eksperimentus ar darbspējīgiem elektroenerģijas skaitītājiem. Līdz ar ko, tiesa lielāku ticamību piešķir

Metroloģijas laboratorijas eksperta atzinumā konstatētajam.

Eksperta atzinums ir viens no pierādījumiem lietā, ko tiesa izvērtē kopsakarā ar citiem lietā esošajiem pierādījumiem.

Tas apstāklis, ka Metroloģijas laboratorijas ekspertīzi nav nozīmējusi tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 212.pantu, nepadara minēto

par nederīgu vai nepieļaujamu pierādījumu lietā.

Civilprocesa likuma 97. pants noteic, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta un loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē

gūtiem novērojumiem. Nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu.

Tiesa secina, ka Atbildētāja, konstatējot iejaukšanos komercuzskaites mēraparāta darbībā, ko apstiprina ekspertīzes atzinums, bija tiesīga

pārrēķināt elektroenerģijas, sistēmas pakalpojumu, palīgpakalpojumu un obligātā iepirkuma komponenšu apjomu par laikposmu līdz vienam gadam, pēc

pievienojuma maksimālās caurlaidspējas diennakts 24 stundu periodā, neatkarīgi no iepriekšējo pārbaužu rezultātiem.

Tiesas ieskatā Atbildētājas veiktais pārrēķins tika veikts atbilstoši Noteikumu Nr.50 113.punktam, par laika periodu no 2016.gada 8.oktobra līdz

2017.gada 7.oktobrim, atbilstoši Prasītājas Objektā uzstādītā automātslēdža (32A) caurlaides spējai vienā fāzē (6.55kW), pieņemot lietošanas laiku 4

stundas diennaktī ziemas periodā un 2 stundas diennaktī vasaras periodā.

Pārrēķins fiksē to elektroenerģijas daudzumu 7558 kWh, ko Prasītājai bez (sabojātā mēraparāta) uzskaites bija iespējams patērēt Objektā un par

ko attiecīgi netika veikta samaksa. Atbilstoši Noteikumu Nr.50 115.punktu, saskaņā ar veikto pārrēķinu, Atbildētāja izrakstīja Prasītājai pārrēķina rēķinu

Nr.201749181380 par summu 1097,81 EUR.

Ņemot vērā, ka Atbildētāja veica bojātā Skaitītāja nomaiņu, tā vietā uzstādot jaunu skaitītāju, pamatojoties uz Noteikumu Nr.40 59.punktu,

Atbildētājai bija tiesības Prasītājai piestādīt preču/pakalpojuma rēķinu Nr.201749181432 67,16 EUR apmērā, kas ietver sevī bojātā skaitītāja vērtību,

skaitītāja priekšlaicīgas nomaiņas darbu veikšanu un noņemtā skaitītāja ekspertīzes veikšanu.

Attiecībā uz Prasībā norādīto, ka Prasītājai nav jānes atbildība par Skaitītāju, kas atrodas ārpus Prasītājas teritorijas, kā arī Atbildētāja nav

pierādījusi, ka tieši Prasītāja ir bojājusi Skaitītāju, tiesa norāda, ka Noteikumu Nr.50 112. un 113. punktā paredzētas sistēmas operatora tiesības veikt

lietotāja saņemtās elektroenerģijas apjoma pārrēķinu, konstatējot tikai Noteikumu 110.punktā uzskaitītos faktus (komercuzskaites mēraparāts ir bojāts,

izdarītas darbības un izmantotas palīgierīces, kuru dēļ ir samazināts elektroenerģijas patēriņa rādījuma lielums vai radīta iespēja elektroenerģiju lietot bez

maksas), par ko paredzēta elektroenerģijas lietotāja atbildība, nevis konstatējot kādas konkrētas personas vainu. Tiesa uzskata, ka Noteikumu Nr.50

normatīvais regulējums pēc to satura un jēgas nesaista sistēmas operatora tiesības un lietotāja pienākumu samaksāt pārrēķinu tikai tādā gadījumā, ja tiek

konstatēta tieši konkrētās personas vaina mēraparāta bojāšanā, bet tiek prezumēta elektroenerģijas lietotāja atbildība par nelikumīgu elektroenerģijas

lietošanu saistībā ar konstatētajiem faktiem.

Noteikumu Nr.50 54.punktā noteikts, ka lietotājs ir civiltiesiskā kārtībā mantiski atbildīgs par iejaukšanos elektroenerģijas komercuzskaites

mēraparāta darbībā. Savukārt 59.punkts nosaka, ka lietotāja pienākums ir segt izdevumus, kas saistīti ar elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta

atjaunošanu un atkārtotu verificēšanu, ja ekspertīzē konstatēts, ka bojājums elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātā radīts mākslīga pārsprieguma

dēļ un tas samazina elektroenerģijas patēriņa rādījuma lielumu vai rada iespēju elektroenerģiju lietot bez maksas.

Noteikumu Nr.50 58.punkts noteic, ka ja elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts bojāts ar nolūku samazināt elektroenerģijas patēriņa

rādījuma lielumu vai radīt iespēju elektroenerģiju lietot bez maksas vai lietotājs ir patvaļīgi izmainījis uzskaites shēmu, lietotāja pienākums ir samaksāt par

neuzskaitīto elektroenerģiju un pakalpojumiem šo noteikumu 112. vai 113.punktā minētajā kārtībā un segt izdevumus par komercuzskaites izbūvi

sistēmas operatoram brīvi pieejamā vietā, kas nepārsniedz faktiskos izdevumus ēkas ievada un komercuzskaites rekonstrukcijai.

Konkrētajā gadījumā nav būtisks apstāklis, ka Skaitītājs nav atradies Prasītājas telpās, jo Skaitītāja bojājumam nav gadījuma raksturs, tas nav

radies kādu trešo personu huligāniskas vai neuzmanīgas rīcības rezultātā. Ekspertīzes slēdzienā ir nepārprotami konstatēts, ka bojājums Skaitītājā radīts

mākslīga pārsprieguma dēļ un tas samazina elektroenerģijas patēriņa rādījuma lielumu un rada iespēju elektroenerģiju lietot bez maksas un labumu no tā

guvis tikai konkrētais elektroenerģijas lietotājs adresē/adrese/, kas ir Prasītājas īpašums.

Ņemot vērā, ka lietā ir konstatētais, atbilstoši Noteikumu Nr.50 112. un 113.punktam bija pamats sistēmas operatoram pārrēķināt elektroenerģijas

sistēmas pakalpojumu apjomu un pārrēķins ir veikts atbilstoši minēto noteikumu 115.punkta prasībām, tiesa atzīst, ka nav pamata atzīt par prettiesiskiem

un anulēt AS ‘Sadales tīkls” 2017.gada 8.novembra Pārrēķina rēķinu Nr.201749181380 un 2017.gada 8.novembrī izrakstīto rēķinu Nr.20174918132.

Ņemot vērā, ka tiesa ir atzinusi AS „Sadales tīkls” 2017.gada 8.novembra Pārrēķina rēķinu Nr.201749181380 un 2017.gada 8.novembrī rēķinu

Nr.20174918132 par tiesiski izrakstītiem un atbilstošiem Noteikumiem Nr.50, nav pamata uzskatīt, ka 2018.gada 22.janvārī Prasītājas veiktais

maksājums 195 EUR apmērā, kas tika veikts saskaņā ar minēto pārrēķinu un pušu 2018.gada 12.janvāra vienošanās par parāda atmaksu, ir veikts bez

tiesiska pamata. Turklāt lietā nav iesniegti pierādījumi, ka pušu starpā noslēgtā vienošanās par parāda atmaksu ir likumā noteiktā kārtībā apstrīdēta vai

atzīta par spēkā neesošu.

Tiesa secina, ka Prasītājas prasība daļā par 195 EUR piedziņu no Atbildētājas ir nepamatota un noraidāma.

Civilprocesa likuma 42.panta otrā daļa paredz, ka ja prasību noraida, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts

ienākumos.

Ņemot vērā to apstākli, ka kopējā ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu (tiesas paziņojumu un citu tiesas dokumentu piegādāšana un izsniegšana)

summa ir 12,44 EUR, tiesa atzīst, ka ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu daļa, ko nav sedzis Prasītājas veiktais maksājums, tas ir 9,24 EUR apmērā ir

piedzenama valsts labā no Prasītājas.

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmo daļu, Prasītājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par lietas izskatīšanu saistīto

izdevumu samaksu valsts labā 30 (trīsdesmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.panta pirmo daļu, 97.panta pirmo daļu, 189., 190., 194.pantu,

nosprieda:

Noraidīt /pers. A/ prasību pret AS “Sadales Tīkls” par pārrēķina atzīšanu par prettiesisku un pienākuma uzlikšanu to anulēt un 195 EUR piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods, 260657-10114, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 9,24 EUR (deviņi euro 24 centi),

samaksu veicot saņēmējs Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr.90001672316, konta Nr.LV51TREL2190458019000, BIC kods TRELLV22,

klasifikācijas kods 21499, iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā dokumentu, kas apliecina ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu

samaksu, sprieduma labprātīgai izpildei noteiktā termiņa laikā.

Noteikt /pers. A/, sprieduma daļā par lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts labā labprātīgas izpildes termiņu – 30 dienas pēc

sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas

dienas 2020.gada 30.oktobra, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Spriedums faktiski sastādīts 2020.gada 30.oktobrī.

Tiesnese K.Kraveca